#################################################### MUKTABODHA INDOLOGICAL RESEARCH INSTITUTE Use of this material (e-texts) is covered by Creative Commons license BY-NC 4.0 Catalog number: M00050 Uniform title: kriyāsāra volume 2 Author : nīlakaṇṭha Alternate name : nilakaṇṭhaśivācārya v r Editor : venkathanāthācārya n s Description: Transcribed from Sanskrit Series volume 99 of Oriental Research Institute Publications. Notes: Transcribed by the staff of Muktabodha under the supervision of Mark S. G. Dyczkowski. Revision 0: Dec. 5, 2008 Publisher : Oriental Research Institute Publication year : 1954 Publication city : Mysore Publication country : India #################################################### || śrīḥ || śrīmanmaheśvarāya namaḥ kriyāsāraḥ dvitīyaṃ saṃpuṭam atha pañcamopadeśaḥ vyāsasūtramidaṃ pātraṃ brahmā'nandasudhāsṛteḥ | tatra niṣṇātamanasāṃ tattvasāramahaṃ bruve || 1 || ācārāṇāmanekeṣāmaṅgāṅgitvavyavasthayā | dvāraṃ praviśataḥ śīrṣamiva brahma vyavasthitam || 2 || ācāraḥ prathamo dharmastasmācchreyastato jayaḥ | tasmānniścintatā tasyāścittanairmalyasaṃbhavaḥ || 3 || tataḥ śāstreṣu viśvāsaḥ praviśya pariśīlanam | tasmādadhyavasāyaḥ syāt pravāho niścitasya ca || 4 || pravāhāt sañcitāgāmiprārabdhaparipākataḥ | viduṣāṃ brahmabhāvena muktiḥ sāyujyarūpiṇī || 5 || tasmānmūlaṃ sadācārāsteṣāṃ mūlaṃ guruḥ svayam | gurūpadiṣṭamārgeṇa sadācārarato bhavet || 6 || paramātmā guruḥ sākṣāt kālāvacchedavartinām | gururbrahmā gururviṣṇurguruḥ sākṣānmaheśvaraḥ || 7 || gurureva paraṃ brahma tasmādgurumanuvrajet | viśvasya guruvākyāni sadācāraparo bhavet || 8 || p. 2) sadācārā bahuvidhāḥ pramāṇairupavarṇitāḥ | saṃkṣepataḥ pañcavidhā ācārā nirviśeṣakāḥ || 9 || nityaṃ naimittikaṃ kāmyaṃ nityanaimittikaṃ tathā | nityakāmyamiti prāhuḥ pañcadhā śāstrakovidāḥ || 10 || saviśeṣāḥ sadācārā āgamairupapāditāḥ | pañcācārā vīraśaivaiḥ sādaraṃ svīkṛtāḥ sadā || 11 || anapekṣya śarīrāntaṃ vicchede prāṇasaṃśayam | prāyaścittena sahitaṃ nirviśeṣaṃ vidurbudhāḥ || 12 || apekṣyaiva śarīrāntaṃ vicchede prāṇasaṃśayam | prāyaścittena rahitaṃ saviśeṣaṃ vidurbudhāḥ || 13 || saviśeṣaprapañcastu vīraśaivīyasaṅgrahe | upātto nirviśeṣastu vīraśaivairmato na vā || 14 || ityevaṃ sandihānānāṃ śaṅkāśūkanivṛttaye | prapañcyate mayā sarvaṃ tattvamārgānusārataḥ || 15 || yaduktaṃ nirviśeṣākhyaṃ pañcadhā vidhimārgataḥ | tatra nityaṃ sāyamagnihotramaupāsanādikam || 16 || nityatvaṃ śruticodyatvaṃ pramāde doṣasaṃbhavaḥ | taddoṣavinivṛttyarthaṃ prāyaścittavidhiḥ punaḥ || 17 || naimittikaṃ krānti pātagrahaṇagrahasaṃbhave | kartavyaṃ karma vedoktaṃ kālasāpekṣamucyate || 18 || dadhnā juhoti payasā juhotītyevamādikam | nityakāmyamiti prāhuḥ karaṇe'bhyudayaḥ paraḥ || 19 || nityanaimittikaṃ prāhuḥ prāvṛṣi prāvṛṣi śrutam | nirūḍhapaśubandhākhyaṃ pramādāddoṣasaṃbhave || 20 || prāyaścittena sahitamanuṣṭhānaṃ punaḥ sataḥ | kāmyaṃ karma samākhyātaṃ pavitreṣṭyādikaṃ budhaiḥ || 21 || p. 3) enonirharaṇārthāya smārteṣvapi tathaiva hi | smṛtīnāṃ śrutimūlatvāt smārtānāṃ śruticodanā || 22 || vīraśaivairanuṣṭheyā ācārā naivamādayaḥ | yadi cennānutiṣṭheyurvaidikatvamasaṅgatam || 23 || yadi cedanutiṣṭheyurvīraśaivatvamutpatet | vaidikatvapratijñā sā śaśaśṛṅgāyate tadā || 24 || itīva bhramato bhrāntisambhramairalamastu te | satyamuktaṃ vaidikatvamācārāṇāṃ tvayā punaḥ || 25 || kimācārā apekṣante? nāpekṣante'dhikāriṇām | yadyapekṣā tatra vācyaḥ kālaśca niyamaḥ kramaḥ || 26 || nāpekṣā yadi sarveṣāṃ sarvadā sarvakarmasu | nirviśeṣapravṛttyā te vaidikatvaṃ palāyate || 27 || ata eva tvayāvaśyaṃ kālaśca viṣayaḥ kramaḥ | vaktavyo yadi tatraivaṃ tattvadṛṣṭyāvadhāraya || 28 || caturāśramaniṣṭhānāṃ svādhikārānusārataḥ | karmavyavasthā śrutyuktā kānicidbrahmacāriṇām || 29 || viśeṣato gṛhasthānāṃ vānaprasthasya kānicit | yatīnāṃ naiva karmāṇi niyamāḥ kecana śrutāḥ || 30 || na syuratyāśramasthānāṃ karmāṇi niyamāḥ punaḥ | pramāṇaireva vihitāścaivaṃ tattvavidāṃ sthitiḥ || 31 || vīraśaivīyasamayā atyāśramapurassarāḥ | nirābhārādibhedena bhinnā niyaminaśca te || 32 || na teṣāṃ vidyate tīrthaṃ na yajñā na vratānyapi | na yogakaraṇāpekṣā na vārapariśodhanam || 33 || kiṃtu teṣāṃ bahuvidhā niyamā yuktacetasām | nanvastu yuktamanasāṃ viraktānāṃ kṣamāvatām || 34 || p. 4) sarvaṃ tvayuktamanyeṣāṃ viṣayodyuktacetasām | saṃsāriṇāṃ putrapautrapatnīpaśumatāṃ punaḥ || 35 || saṃsāriṇāṃ pāśabaddhacetasāṃ viṣayaiṣiṇām | liṅgāṅgasaṅgināṃ lokapanthānamanukurvatām || 36 || anādaraḥ kathaṃ vā syāt upanyasteṣu karmasu | na vāṅmātreṇārthasiddhiḥ kathaṃ vātropapādyatām || 37 || iti cenna tathā vīraśaivānāṃ scasvakarmaṇi | viśeṣato'samarthānāṃ yathā yatigṛhasthayoḥ || 38 || yāvatsvadharmānuṣṭhānavikalānāṃ ca kenacit | karmaṇā niṣkṛtistadvadeteṣāṃ liṅgasaṅginām || 39 || svasvaśaktyanusāreṇa svadharma paripālanāt | niṣkṛtiḥ pāśavicchedaḥ sadguroḥ kṛpayā bhavet || 40 || nanu tīrtheṣu puṇyeṣu snānāt kṣetrasya darśanāt | uparāgeṣu saṅkrāntau viṣuve pātavaidhṛtau || 41 || ambudhau setubandhe ca kāśyāṃ ca kurujāṅgale | narmadāsindhukāverīpramukhānyanadīṣu ca || 42 || nānākartavyakarmabhyo dānāddhomātsurārcanāt | upoṣaṇādātmanaśca kṛcchracāndrāyaṇādibhiḥ || 43 || pariśuddhirgṛhasthasya kaiścitsanyāsināṃ tathā | śrutismṛtipurāṇeṣu varṇyate tava cetkatham || 44 || svadharmasamanuṣṭhānavaikalyaparipūraṇam | iti cecchruṇu teṣāṃ ca cittaśuddhirvidhīyate || 45 || gurubhaktyā śive bhaktyā pūjayā liṅgarūpiṇaḥ | japātpañcākṣaramanordānācchaktyanurodhataḥ || 46 || mana eva hi sarveṣāṃ kāraṇaṃ puṇyapāpayoḥ | manaḥśuddhimupādāya prayānti paramāṃ gatim || 47 || p. 5) nanu tarhyaviśeṣeṇa vīraśaivairvidhīyatām | nirviśeṣaṃ tu yat karma vaikalyaparipūrtaye || 48 || naivaṃ yatiḥ svavaikalyaparipūrtyai kriyāparaḥ | aviruddhāni karmāṇi prayatnenācaratyasau || 49 || tathaiva vīraśaivāśca svasvakarmāvirodhataḥ | anutiṣṭantu karmāṇi vakṣyante tāni vai mayā || 50 || yaduktaṃ śrutiṣu brāhme muhūrte svāsane sthitaḥ | cintayediṣṭadaivaṃ ca tatastannāmacintanam || 51 || dantadhāvanamukhyebhyo mṛttikāśaucato'pi ca | śarīrapariśuddhiḥ syādbahirantarmalaṃ tyajan || 52 || cittaśuddhyanusāreṇa snānaṃ daśavidheṣu ca | bhūtisnānaṃ viśeṣeṇa kṛtasnāno'pi cācaret || 53 || nityapūjāṃ ca nirvartya yathāsvaṃ dharmamācaret | śaivānāṃ nityametāvannaimittikamathocyate || 54 || puṇyakṣetre puṇyadine puṇyakāle viśeṣataḥ | saṅkrāntau viṣuve pāte somasūryoparāgayoḥ || 55 || snāyāddadyājjīvaratnaṃ japedāmocanaṃ manum | śivasya locane candrasūryau tau tattayorapi || 56 || rāhuṇāntarhite prāpte tatra dharmān samācaret | svasvanityāvirodhena yasya nitye paraṃ manaḥ || 57 || jīvaratnajapenaiva taṃ kālamativartayet | yathāgnihotrasamaya uparāge samāgate || 58 || agnihotreṇa ceṣṭyā vā taṃ kālamativartayet | tadullaṅghanajo doṣo yathā tasya na vidyate || 59 || tadvadevātra vijñeyaṃ vidhyanulaṅghanaṃ punaḥ | nityanaimittikaṃ karma śivarātrisamāgame || 60 || p. 6) kartavyaṃ karma vijñeyaṃ sarveṣāṃ tulyameva tat | anye dharmāstu naiveṣṭā śaivadharmavirodhinaḥ || 61 || antarbhāvaśśaivadharme jyotiṣṭome'gnihotravat | atastallaṅghane doṣo na kaścidapi vidyate || 62 || nityakāmyaṃ tu teṣāṃ yannityapūjādike punaḥ | kiṃcitkāryaṃ samuddiśya kiṃcitkālaṃ prapūjanam || 63 || anyeṣāṃ cedanekeṣāmuktadṛṣṭāntato'thavā | agnihotre naiyyamike yathā māsā'gnihotrakam || 64 || tadullaṅghanajo doṣo dūrādeva palāyate | nityanaimittikaṃ karma care ca gṛhamāgate || 65 || ātithyaṃ tatra kartavyaṃ sarvathaiveti niścayaḥ | antarbhāvastadanyeṣāṃ sulabhaḥ parikīrtitaḥ || 66 || nityakāmyaṃ karma tat syāccaraliṅge gṛhāgate | māsamātraṃ bhakṣabhojyairviśeṣeṇeti niścayaḥ || 67 || kāmyaṃ bahuvidhaṃ proktaṃ snānaṃ dānaṃ japastapaḥ | avirodhena tatsarvaṃ bhāvanīyaṃ vipaścitā || 68 || śrutīnāṃ ca smṛtīnāṃ ca purāṇānāmathāpi vā | nāprāmāṇyaṃ vayaṃ vrūmaḥ kiṃ tu teṣāṃ parasparam || 69 || avirodhaṃ puraskṛtya tātparyaṃ varṇitaṃ mayā | na pareṇa bhrāntamiti bhramitavyaṃ budhena hi || 70 || āgamānāmaśeṣāṇāṃ pramāṇānāmanekaśaḥ | prāmāṇyamaviśeṣeṇa jñātavyaṃ tatvadṛṣṭibhiḥ || 71 || nanu caivaṃ sati prauḍhivādamātramidaṃ punaḥ | ye viraktā nyastacittāsteṣāmatyāśramo'stu vā || 72 || ye punargṛhiṇasteṣāmācārā mukhyahetavaḥ | atyāśramīyā ācārā naiteṣāṃ yujyate punaḥ || 73 || p. 7) yathā gṛhasthadharmāṇāmadhikāraṃ na cārhati | brahmacārī, yathā gehī yatidharmānna cārhati || 74 || evamatyāśramācārānapi liṅgāṅgasaṅginaḥ | nārhanti viṣaye niṣṭhā manaścāñcalyaśālinaḥ || 75 || ananuṣṭhānataścoktakarmaṇāmapyanuṣṭhiteḥ | vīraśaivavirodhaḥ syāttaddoṣastadavasthitaḥ || 76 || atrocyate vīraśaivamatametacchivoditam | tatrāpi vividhā bhedā nirābhārādibhedataḥ || 77 || nirābhārasya ye dharmāstān viśeṣo nacārhati | viśeṣadharmān sāmānyaśaivo naivārhati kvacit || 78 || tvadupanyastakarmāṇi kartavyāni tathaiva hi | yatkiñcidatha vā yāvadyatkiñcittu nirūpitam || 79 || yāvatāṃ samanuṣṭānaṃ saptasāgaraśoṣaṇam | yadapyuktaṃ brahmacārī gārhasthya nārhatīti ca || 80 || yatidharmān gṛhī ceti tatraivamavadhārayet | kiṃ vā gṛhasthaḥ snātīti na snāyādbrahmacaryavān || 81 || gṛhī śāntyādisahito na syādyatiguṇo yatī | asādhāraṇadharmāṃstu nānutiṣṭedgṛhī yadi || 82 || gṛhī na ko'pi sanyasyettadato durvacastava | āpātaramaṇīyaṃ cetyāstāṃ kiṃ vistareṇa tu || 83 || nanu gehī liṅgasaṅgī nirābhārādilakṣaṇaḥ | kathamarhet yathā brahmacārī gārhasthyalakṣaṇam || 84 || aupāsanādikaṃ karma nārhatītyevamatra ca | nyūnādhikārī svaśreṣṭhadharmānnārhettataḥ katham || 85 || na vayaṃ gṛhyasādhyānāṃ karmaṇāṃ brahmacāriṇaḥ | adhikāraṃ pravakṣyāmaḥ svāśramānuguṇaṃ punaḥ || 86 || p. 8) aviruddhasya dharmasya samanuṣṭhānataḥ śivam | evamatyāśramasthānāmācāro māstu gehinaḥ || 87 || na tena vīraśaivatvaṃ bhajyate gehināṃ punaḥ | anāśramatvaṃ kinnāma mokṣamārgaikayogyatā || 88 || sā ca dṛṣṭā gṛhasthe ca vāmadeve mahātmani | gārgyāmapi striyāṃ caiva sā yato brahmacāriṇī || 89 || ataḥ śreyo'bhivṛddhyarthaṃ vīraśaivaḥ samācaret | upanyastāni karmāṇi vīraśaivāvirodhataḥ || 90 || brahmapanthānamāśrtiya snānaṃ dānaṃ śivārcanam | vidadhīta kṣātramārgamāśrito rāṣṭravṛddhaye || 91 || kārayedvedakarmāṇi yasyārthastasya tatphalam | vaidikāṃstān samāhūya rājā so'yaṃ kramāttataḥ || 92 || upāsyato vaiśyavṛttiṃ snāyāddeyaṃ dhanādikam | śvavṛtyā jīvanaṃ prāpya nivarteta punarbudhaḥ || 93 || evaṃ pratijñānuguṇaṃ nityakarmāṇi varṇaye | parāśarapurāṇoktaṃ dharmaśāstreṣu varṇitam || 94 || sadācāraṃ śrāvayāśu yena lokān jayedbudhaḥ | dharmādharmau tathā brūhi svarganārakadau tathā || 95 || vedācārāyuto vidvān brāhmaṇo nāma nāmataḥ | vedācārayuto vipro hyeteṣvekaikavān dvijaḥ || 96 || alpācāro'lpavedaśca kṣatriyo rājasevakaḥ | kiñcidācāravān vaiśyaḥ kṛṣivāṇijyatastathā || 97 || śūdrabrāhmaṇa ityuktaḥ svayameva hi karṣakaḥ | asūyāluḥ paradrohī caṇḍāladvija ucyate || 98 || pṛthivīpālako rājā, itare kṣatriyāstathā | dhānyādikrayavān vaiśyaḥ, itare viśa ucyate || 99 || p. 9) brahmakṣatriyavaiśyānāṃ śuśrūṣuḥ śūdra ucyate | karṣako vṛṣalo jñeya itare caiva dasyavaḥ || 100 || sarvo hyuṣaḥ prācīmukhaścintayeddevapūrvakān | ityādiṣu purāṇānāṃ vacaneṣu guṇaiḥ punaḥ || 101 || sambandhādbrāhmaṇādīni nāmāni na ca jātitaḥ | vaidikatvādvīraśaivā ācārā vaidikottamāḥ || 102 || atha prātaḥ karaṇīyam - brāhme muhūrte cotthāya svāsane śucirāsthitaḥ | dharmānarthāṃśca tatkleśānādāyaṃ vyayameva ca || 103 || āyurvidveṣamaraṇaṃ pāpaṃ bhāgyaṃ tathaiva ca | vyādhiṃ puṣṭiṃ tathā śāntiṃ prātarutthānadikphalam || 104 || niśāntimo yāma uṣo yāmārdhaḥ sandhirucyate | tatkāle ca samutthāya viṇmūtre utsṛjedbudhaḥ || 105 || gṛhāddūraṃ tato gatvā vāgyataḥ prāvṛtastathā | udaṅmukhaḥ samāviśya pratibandhe'nyadiṅmukhaḥ || 106 || atha śaucavidhiḥ - jalāgnibrāhmaṇādīnāṃ devānāṃ nābhimukhyataḥ | liṅgaṃ pidhāya vāmena mukhamanyena pāṇinā || 107 || malamutsṛjya cotthāya na paśyedeva tanmalam | uddhṛtena jalenaiva śaucaṃ kuryājjalādbahiḥ || 108 || athavā devapitrarthatīrthāvataraṇaṃ vinā | saptavāraṃ ca vā tisro gudaṃ saṃśodhayenmṛdā || 109 || śiśne karkoṭimātraṃ tu gude prasṛtiriṣyate | tata utthāya paddhastaśaicaṃ gaṇḍuṣamaṣṭakam || 110 || yena kena ca patreṇa kāṣṭhena ca jalādbahiḥ | kārpāsaṃ tarjanīṃ tyaktvā dantadhāvanamācaret || 111 || p. 10) divyāgamoktavacanaṃ vilikhāmi samāsataḥ | ādityasyodayātpūrvaṃ muhūrtadvitaye sthite || 112 || utthāya dhautāṅghrikaraḥ kṛtabhasmāvakuṇṭhanaḥ | hṛdi sāmānyasamayī cintayet parameśvarīm || 113 || viśiṣṭasamayī bindau mūrdhni nirvāṇadīkṣitaḥ | ācamya sādhakaḥ śambhuṃ dvādaśānte vicintayet || 114 || nāmāni cāsya hṛdyāni caritrāṇi ca kīrtayet | nirābhāro viśiṣṭaśca hyevameva hi cintayet || 115 || viṇmūtrotsarjanaṃ kuryādgatvā deśaṃ yathocitam | udaṅmukho'haḥsandhyāsu rajanyāṃ dakṣiṇāmukhaḥ || 116 || prākpratyagvadano yadvā dinapūrvāparārdhayoḥ | udaṅmukhastu madhyāhne rajanyāṃ dakṣiṇāmukhaḥ || 117 || nabhoviṇmūtradikcandrasūryatārāgnidarśanam | devagomuniviprastrīsammukhaṃ ca vivarjayet || 118 || tṛṇaiḥ pāyumayajñāṅgairmṛjyādanupayogibhiḥ | loṣṭādyairvā na satparṇaśākhāpuṣpaphalādibhiḥ || 119 || adhodṛṣṭiḥ prajananaṃ gṛhṇan vāmena pāṇinā | jalābhyāśamupāgatya śaucaṃ kurvīta mṛjjalaiḥ || 120 || ekā śiśne gude pañca daśa vāmakare mṛdaḥ | ṣaṭsapta pṛṣṭhe cāṅghryośca karayoḥ sapta mṛttikāḥ || 121 || valmīke vṛkṣamūle ca gṛhe mārge jalāntare | ūṣare mūṣakoddhāte govraje devatālaye || 122 || vāpīkūpataṭākādikūle sikatilasthale | vīthyāṃ śmaśāne kīṭāsthituṣārāṅgāradūṣite || 123 || pāṃsule paraśaucārthaśiṣṭamṛtkīrṇabhūtale | halodhāte ca jambāle śārkare nāharenmṛdam || 124 || viśuddhabhūmau mṛdgāhyā vyapohyopari mṛtīkām | yathā syācchaucaparyāptaṃ nāvaśiṣyeta vā yathā || 125 || p. 11) prathamaṃ pāyuśaucaṃ syādatha prasṛtimānataḥ | tadardhamānataḥ paścāttadardhena tataḥ param || 126 || ārdrāmalakamātraṃ syānmūtraśauce tu mṛttikā | dviguṇā mṛttikā śukle triguṇā dārasaṅgatau || 127 || etacchaucaṃ gṛhasthasya śāvamadhye tato'dhikam | brahmacaryādikānāṃ tu kramāddvitricaturguṇam || 128 || yasya yāvaddivā śaucaṃ tadardhaṃ niśi tasya tat | tadardhamāturasyoktamāturasyārdhamadhvani || 129 || āgulphaṃ caraṇau mṛdbhiḥ karāvāmaṇibandhakam | saṃkṣālya kṣālayet paścādājānvākūrparaṃ jalaiḥ || 130 || dhārāśaucaṃ na kartavyaṃ śaucasiddhimabhīpsatā | culakenaiva kartavyaṃ hastaśuddhividhānataḥ || 131 || śauce mṛjjaladānārthaṃ kartavyau paricārakau | savyahastagṛhītā ca kṣepyā mṛdvāmahastake || 132 || kuryāddvādaśagaṇḍuṣān purīṣotsarjane kute | kurvīta caturo mūtre bhojanānte tu ṣoḍaśa || 133 || prāṅmukhaḥ kṣālayet pādau hastāvatra udaṅmukhaḥ | udaṅmukhaḥ prāṅmukho vā tatastvācamanaṃ caret || 134 || atha dantadhāvanavidhi - hṛnmantreṇa tato grāhyaṃ dantakāṣṭhaṃ tvaganvitam | āparvāgrasamacchedamārdramagre ca kūrcakam || 135 || kaniṣṭhikāsamasthaulyaṃ sūkṣmaṃ vā dantasaukṣmyataḥ | aṣṭāṅgulaṃ naiṣṭhikānāṃ bhogināṃ dvādaśāṅgulam || 136 || varṇināṃ daśaṣaṣṭhāṣṭasaptāṅgulakameva vā | ṣaḍaṅgulaṃ prahīṇānāṃ nārīṇāṃ caturaṅgulam || 137 || p. 12) jambvāmrakakubhāśokakapitthabakulodbhavam | plakṣaudumbaraphullāṅghrijātīcampakaśaṅkhajam || 138 || atimuktakadambhotthamapāmārgaṃ ca bhoginām | grāhyametacca śairīṣacirabilvakarañjakam || 139 || śrīparṇīdārunirguṇḍīsārajaṃ khādirādikam | akṣakṣīrīdhavairaṇḍavaṭāśvatthakakudvaraiḥ || 140 || guḍikāmadhukāśilpīkulodbhavaniśigrujaiḥ | nākulīperuvānīradhātrīkādambasaṃbhavam || 141 || kharjūrīnārikelotthaṃ pālāśaṃ tālavaṃśajam | tṛṇaparṇapiśācotthamiṣṭakāṅgārabhasmajam || 142 || aṅgulyāṃ tarjanī varjyā suvarṇādikṛtaṃ tathā | pratipannavamī ṣaṣṭhī dvādaśī parvapañcakam || 143 || upavāsadinaṃ janmatrayaṃ ca śanivāsaram | bhānuvāravyatīpāte grahaṇaṃ janmavāsaram || 144 || sūryodayānantaraṃ ca vivarjyaṃ dantadhāvanam | gaṇḍūṣairdvādaśāvṛttairdalairvā śodhayedradān || 145 || jihvānirlekhanaṃ kuryāñjihvāmalaviśodhane | lālākṣiśrotranāsāsyaretoviṇmūtragātrajam || 146 || karapādagataṃ yacca śodhyaṃ tatsakalaṃ malam | nāsikāśrotranetrādi kṣālanena viśudhyati || 147 || mṛdbhirāmalakādyaiśca nakhakeśādi śudhyati | evaṃ malādi saṃśodhya vāruṇaṃ snānamācaret || 148 || aśeṣamālinyaharaṃ dusvapnādivināśanam | atha snānavidhi - jaladevānnamaskṛtya mantrasnānaṃ samācaret || 149 || aśaktaḥ kaṇṭhadaghnaṃ vā kaṭidaghnamathāpi vā | ājānu jalamāsicya mantrasnānaṃ samācaret || 150 || p. 13) devādīṃstarpayedvidvānmūlamantrajapena ca | śivaṃ devīṃ śivagaṇāṃstarpayecchuddhamānasaḥ || 151 || dhautavastraṃ samādāya pañcakacchena dhārayet | uttarīyaṃ ca kiṃcaiva dhāryaṃ sarveṣu karmasu || 152 || nadyāditīrthasnāne tu snānavastramadho nayet | vāpīkūpagrahādau tu snāna ūrdhvaṃ nayedbudhaḥ || 153 || śilādārvādike vāpi jale vāpi sthale'pi vā | saṃśodhya pīḍayedvastraṃ pitṝṇāṃ tṛptaye dvijaḥ || 154 || vīraśaivastu naiva syāttarpitā pitṛmuktaye | śivasāyujyamāptaṃ tairyataḥ śāmbhavadīkṣayā || 155 || ityevaṃ vīraśaivānāṃ nirṇītaṃ snānakarma ca || iti śrīmadviśiṣṭādvaitasiddhāntarahasyaikottaraśatasthalābhijña śrī nīlakaṇṭhaśivācāryakṛte nigamāgamasārasaṅgrahe kriyāsāre pañcama upadeśaḥ ṣaṣṭha upadeśaḥ snātasya vīraśaivasya vāruṇenātha bhasmanā | snānāya dhāraṇāyāpi bhasmotpattiḥ pradarśyate || 1 || atha bhasmoddhūlanārthaṃ bhasmotpādanodbodhakapramāṇāni vilikhyante - vṛhajjābālopaniṣadi, bṛhajjābālābhidhāṃ muktiśrutiṃ mamopadeśaṃ kuruṣveti | atha tatheti sadyojātātpṛthivī, tasyā nivṛttiḥ, tasyāḥ kapilavarṇā nandā, tasyā gomaye vibhūtirjātā | vāmadevādudakaṃ, tasmāt pratiṣṭhā, tasyāḥ; kṛṣṇavarṇā bhadrā, tasyā gomaye bhasitaṃ jātam | aghorādvahniḥ, tasmādvidyā, tasyā raktavarṇā surabhiḥ, tasyā gomaye bhasma jātam | tatpuruṣādvāyuḥ, tasmācchāntiḥ, tasyāḥ śvetavarṇā suśīlā, tasyā gomaye kṣāraṃ jātam | īśānādākāśaḥ, tasmācchāntyatītā, tasyāścitravarṇā sumanāḥ, tasyā gomaye rakṣā jātā | vibhūtirbhasitaṃ bhasma kṣāraṃ rakṣeti bhasmano bhavanti pañca nāmāni | pañcabhirnāmabhirbhṛśamaiśvaryakāraṇādbhūtiḥ | bhasma sarvāghabhakṣaṇāt | bhāsanādbhasitam | kṣāraṇādāpadāṃ kṣāram | bhūtapretapiśācabrahmarākṣasāpasmārabhavabhītibhyo'bhirakṣaṇādrakṣ eti | tathaitra tṛtīyabrāhmaṇe - atha bhūsuṇḍaḥ kālāgnirudraṃ vibhūtiyogaṃ prabrūhīti sa hovāca vikaṭāṅgāmunmattāṃ mahākhalāṃ malināmaśivādicihnāṅkitāṃ punardhenuṃ kṛśāṅgāṃ vatsahīnāmaśāntāmadugdhadohinīṃ nirindriyāṃ jagdhatṛṇāṃ keśacelāsthibhakṣiṇīṃ sandhinīṃ navaprasūtāṃ rogānvitāṃ vihāya praśastaṃ gomayamāharet | tatraite ślokāḥ - vidyāśaktiḥ samastānāṃ śaktirityabhidhīyate | guṇatrayāśrayā vidyā sā vidyā ca tadāśrayā || 1 || guṇatrayamidaṃ dhenuḥ vidyābhūdgomayaṃ śubham | mūtraṃ copaniṣatproktaṃ kuryādbhasma tataḥ param || 2 || vatsāstu smṛtayaścāsyāstatsaṃbhūtaṃ tu gomayam | pañcākṣareṇa mantreṇa dhenuṃ tatrābhimantrayet || 3 || aṣṭottaraśatenātha prāśayettu jalaṃ tṛṇam | upoṣya ca caturdaśyāṃ śukle kṛṣṇe'thavā vratī || 4 || paredyuḥ prātarutthāya śucirbhūtvā samāhitaḥ | kṛtasnāno dhautavastraḥ payo'rthaṃ ca sṛjecca gām || 5 || utthāpya gāṃ prayatnena gāyatryā mūtramāharet | sauvarṇe rājate tāmre dhārayenmṛṇmaye ghaṭe || 6 || pauṣkare'tha palāśe vā pātre gośṛṅga eva vā | ādadhīta hi gomūtraṃ mūlamantreṇa gomayam || 7 || p. 15) abhūmipātaṃ gṛhṇīyātpātre pūrvodite gṛhī | gomayaṃ śodhayedvidvān mūlamantrāṣṭakena ca || 8 || daśajaptena mantreṇa gomayasthānyavarjanam | bhavāya nama mantreṇa gomūtraṃ gomaye kṣipet || 9 || śarvāya nama ityevaṃ piṇḍānāṃ ca caturdaśa | kuryātsaṃśodhya kiraṇaiḥ saptamūlena cāharet || 10 || vidadhyādatha pūrvoktapātre gomayapiṇḍakān | śaivoktenaiva vidhinā pratiṣṭāpyāgnimarcayet || 11 || piṇḍāṃśca nikṣipettatra ādyantapraṇavena tu | ṣaḍakṣarasya sūtrasya vyāvṛttasya tathākṣaraiḥ || 12 || svāhāntairjuhuyāttatra varṇadevāya piṇḍakān | mūlenaivājyabhāgau ca prakṣipenmūlamantrataḥ || 13 || tato nidhanapatraye trayoviṃśat juhoti ca | hotavyāḥ pañca brahmākhyā namo devāya śambhave || 14 || iti sarvāhutīrhutvā caturthyantaiśca mantrakaiḥ | bhavaḥ śarvo mṛḍo rudro haraḥ śambhurmaheśvaraḥ || 15 || etaiśca juhuyādvidvān mūlamantrāṣṭakaṃ tathā | śivāya trayahomaśca sviṣṭakṛnmūlamantrataḥ || 16 || itthaṃ śeṣaṃ tu nirvartya pūrṇapātrodakaṃ tathā | aṣṭottaraśatenātha tarpayecchuddhamānasaḥ || 17 || p. 16) pañcabrahmeṇa mantreṇa tajjalaṃ śirasi kṣipet | daśavāraṃ ca japtena dikṣu toyaṃ vinikṣipet || 18 || śaivānāṃ dakṣiṇāṃ datvā śāntyai pulakamāharet | āhariṣyāmi śaivānāṃ sarveṣāṃ karmaguptaye || 19 || jātavedasamenaṃ tvāṃ pulakaiśchādayāmyaham | mantreṇānena taṃ vahniṃ pulakaicchādayettataḥ || 20 || tridinaṃ jvalanasthityai chādanaṃ pulakaiḥ smṛtam | śaivāṃśca bhojayedbhaktyā svayaṃ bhuñjīta vāgyataḥ || 21 || bhasmādhikyamabhīpsaṃstu cādhikaṃ gomayaṃ haret | dinatrayeṇa yadi vā ekasmindivase'thavā || 22 || tṛtīye vā caturthe vā prātaḥ snātvā sitāmbaraḥ | śuklabhāsvacchaivasūtraḥ śuklabhasmānulepanaḥ || 23 || śukladanto bhasmadigdho mantreṇānena mantravit | mūlamantraṃ samuccārya pulakaṃ bhasma saṃtyajet || 24 || tatra cāvāhanamukhānupacārāṃstu ṣoḍaśa | kartavyā vyāhatīścaivaṃ tato'gnimupasaṃharet || 25 || sadyādikena mantreṇa gṛhṇīyādbhasma cottamam | tadanantaramantreṇa pramṛjya ca tataḥ param || 26 || saṃyojya gandhasalilaiḥ kapilāmūtrakena vā | candrakuṅkumakāśmīramuśīraṃ candanaṃ tathā || 27 || agarutritayaṃ caiva cūrṇayitvā tu sūkṣmataḥ | kṣipedbhasmani taccūrṇamomiti brahmamantrataḥ || 28 || praṇavenāharedvidvān bṛhato vaṭakānatha | aghoramantrataścātha daśajaptena mūlataḥ || 29 || p. 17) bodhāyanasūtre - athāto vibhūtisampādanadhāraṇavidhiṃ vyākhyāsyāmaḥ | śucirbhūtvā vikaṭāṅgāmunmattāmaśivāṃ hīnātiriktāṅgāṃ vandhyāmasthicelāśucibhakṣiṇīṃ rogiṇīṃ vihāya, sulakṣaṇāyā gomayamādāya, piṇḍaṃ kṛtvā saṃśoṣya śvetapacanīyaiḥ saṃbhāraiḥ pracchādya, gṛhyāgnau vaitāne vā pācane vopoṣayet | bilvapātre mṛṇmaye vā sthāpayet || bodhāyanasmṛtau - savyena gośakṛdgrāhyaṃ vāmena tvabhimantrayet || 1 || aghoreṇa dahet piṇḍaṃ grāhyaṃ tatpuruṣeṇa tu | namaskṛtvā mahādevaṃ devī vacanamabravīt || 2 || bhasmasnānaṃ mahādeva tatsamyagvada me prabho | īśvara uvāca athātaḥ sampravakṣyāmi bhasmasnānaṃ sulocane || 3 || āyuṣyaṃ balamārogyaṃ śrīḥ puṣṭirvardhate yathā | rakṣārthaṃ maṅgalārthaṃ ca sarvasampatsamṛddhaye || 4 || bhasmadigdhamanuṣyāṇāṃ jvaramāryabhayāya ca | śāntikaṃ pauṣṭikaṃ bhasma kāmadaṃ ca tridhā bhavet || 5 || gomayaṃ yonisambaddhaṃ yaddhastenaiva gṛhyate | brahmamantraiśca sandagdhaṃ tacchāntikamihocyate || 6 || sāvadhānaḥ sugoyoninissṛtaṃ gomayaṃ tu yat | antarikṣe gṛhītvātaḥ ṣaḍaṅgena dahettataḥ || 7 || pauṣṭikaṃ tatsamākhyātaṃ kāmadaṃ tu tataḥ śṛṇu | suśuddhe bhūtale daivāt patitaṃ gomayaṃ tu yat || 8 || prāsādena dahedetadetat kāmadamucyate | prātarutthāya deveśi ! maunavratadharaḥ śuciḥ || 9 || p. 18) gavāṃ goṣṭhe ca gatvā tu namaskṛtya ca gokulam | gavāṃ varṇānurūpāṇāṃ gṛhṇīyādgomayaṃ śubham || 10 || brāhmaṇasya tu gauḥ śvetā raktā gauḥ kṣatriyasya tu | pītavarṇā tu vaiśyasya kṛṣṇā śūdrasya cocyate || 11 || paurṇamāsyāmamāyāṃ vā aṣṭamyāṃ vā viśuddhadhīḥ | prāsādena tu mantreṇa gṛhītvā gomayaṃ śubham || 12 || hṛdayena tu mantreṇa piṇḍaṃ kṛtvā tu gomayam | raviraśmiṣu saṃtaptaṃ śucau deśe manohare || 13 || tuṣeṇa vā busairvāpi prāsādena tu nikṣipet | araṇyudbhavamagniṃ vā tuṣāgniṃ vāpi kārayet || 14 || agniṃ ca vinyasettatra śiva eva hi mantrataḥ | sandahedatha taccāpi kandādbhasma vicakṣaṇaḥ || 15 || navapātraṃ samādāya prāsādena tu nikṣipet | ketakīṃ pāṭalīṃ tadvaduśīraṃ candanaṃ tathā || 16 || nikṣipettasya madhye tu sadyo mantreṇa śuddhyati | pādme purāṇe śrīrāmavacanam - pītāmbudhe ! prasannastvaṃ yadi me kimu duṣkaram || 17 || atastvaṃ virajādīkṣāṃ brūhi me munisattama | agastyamuniruvāca śuklapakṣe caturdaśyāmaṣṭamyāṃ vā viśeṣataḥ || 18 || ekādaśyāṃ somavāre ārdrāyāṃ vā samārabhet | yaṃ vātamāhuryaṃ rudraṃ śāśvataṃ parameśvaram || 19 || parātparataraṃ cāhuḥ parātparataraṃ śivam | brahmaṇo janakaṃ viṣṇorvahnivāyvoḥ sadāśivam || 20 || dhyātvāgnināvasathyāgniṃ viśodhya ca pṛthak pṛthak | pañcabhūtāni saṃyamya mātrāguṇavidhikramāt || 21 || p. 19) mātrāḥ pañca catasraśca trimātrā dvistataḥ param | ekamātramamātraṃ hi dvādaśānte vyavasthitam || 22 || sthitvā sthāpyāmṛto bhūtvā vrataṃ pāśupataṃ caret | idaṃ vrataṃ pāśupataṃ kariṣyāmi samāsataḥ || 23 || prātarevaṃ tu saṅkalpya nidhāyāgniṃ samāgataḥ | upoṣitaḥ śuciḥ snātaḥ śuklāmbaradharaḥ svayam || 24 || śuklabhasmānulepaśca śukladantādimān budhaḥ | juhuyādvirajāmantraiḥ prāṇāpānādibhistataḥ || 25 || anuvākāntamekāgraṃ samidājyacarūn pṛthak | ātmanyagniṃ samāropya te'gna ityādimantrataḥ || 26 || bhasmādāyāgnirityādyairvimṛśyāṅgāni saṃspṛśet | ayaṃ homaprakāra uttaratra pradarśayiṣyate || evaṃ vāyavīyasaṃhitāyāmapi homādipurassaraḥ pāśupatavratānuṣṭhānaprakāro bahudhā prapañcitaḥ | sa cāpyuttaratra nirūpayiṣyate | kapilāyāḥ śakṛcchasta gṛhītvā gagane patat | na klinnaṃ nātikaṭhinaṃ na durgandhaṃ na voṣitam || 27 || uparyadhaḥ parityajya gṛhṇīyāt patitaṃ yadi | piṇḍīkṛtya śivāgnyādau nikṣipenmūlamantrataḥ || 28 || apakvamatipakvaṃ ca santyajya bhasitaṃ sitam | ādāya vāsasāloḍya bhasmādhāre vinikṣipet || 29 || sukṛte sudṛḍhe śuddhe kṣālite prokṣite śubhe | vinyasya mantrī mantreṇa pātre bhasma vinikṣipet || 30 || prokṣitaṃ bhasma gṛhṇīyātsvayaṃ cānucaro'pi vā | svajanāya kare dadyānna cāśucitale kṣipet || 31 || na saṃspṛśeta nīcāṅgaiḥ nopekṣeta na laṅghayet | tasmādbhasitamādāya viniyuñjīta mantritam || 32 || p. 20) atha bhasmavyavasthā bṛhajjābālopaniṣadi - taijasaṃ dāravaṃ vāpi mṛṇmayaṃ caivameva vā | anyadā śobhanaṃ śuddhaṃ bhasmādhāraṃ prakalpayet || 33 || traivarṇikānāmagnihotrāgnijaṃ gṛhasthānāṃ tadeva vivāhāgnijaṃ aupāsanāgnijaṃ vā brahmacāriṇāṃ samidagnijam | viraktānāmativarṇāśramiṇāṃ virajānalajam | śūdrāṇāṃ śrotriyāgārapacanāgnijam | anyeṣāṃ dāvānalasamudbhavam | yatīnāṃ sarvatra sthitam | ativarṇāśramiṇāṃ tadeva | tatrāpi viraktānāṃ sarvatra sthitam | sarveṣāṃ devālaye sthitamiti | śivayogināṃ śivāgnijā bhūtiḥ | śivālaye sthitaṃ talliṅgamantrasaṃskāradagdhaṃ vā || vāsiṣṭhalaiṅge pañcamādhyāye - traivarṇikānāṃ sarveṣāmagnihotrasamudbhavam | virajānalajaṃ caiva dhāryaṃ bhasma mahāmune || 34 || aupāsanasamutpannaṃ gṛhasthānāṃ viśiṣyate | samidagnisamutpannaṃ dhāryaṃ vai brahmacāriṇām || 35 || śūdrāṇāṃ śrotriyāgārapacanāgnisamudbhavam | anyeṣāmapi sarveṣāṃ dhāryaṃ dāvānalodbhavam || 36 || sūtasaṃhitāyām - samidagnisamutthena virajānalajena vā | agnihotrasamutthena sajalena ca bhasmanā || 37 || agnirityādibhirmantraiḥ ṣaḍbhirvā saptabhiḥ kramāt | tatraiva - svalpaṃ bhasma dvijaśreṣṭhāḥ bahudhā parikīrtitam || 38 || śrautamekaṃ tathā smārtamaparaṃ paṇḍitottamāḥ | śrautaṃ bhasma dvijāḥ ! mukhyaṃ smārtaṃ gauṇaṃ prakīrtitam || 39 || anyaccāpi dvijāḥ ! bhasma kevalaṃ laukikaṃ param | śrautaṃ bhasma tathā smārtaṃ dvijānāmeva kīrtitam || 40 || p. 21) anyeṣāmapi sarveṣāmaparaṃ bhasma laukikam | tatraiva śivamāhātmyakhaṇḍe - punaḥ sākṣācchivajñānasidhyarthaṃ munipuṅgavāḥ || 41 || agnihotrasamutpannaṃ bhasmādāyādareṇa tu | kālāgnirudropaniṣadi - kiṃ dravyam ityārabhya dravyaṃ tadāgneyaṃ bhasma iti | bhāradvājasmṛtau - prāṅmukhaścaraṇau hastau prakṣālyācamya - iti prastutya ādāya bhasitaṃ śvetamagnihotrasamudbhavam || iti || 43 || tatraiva - śūdrahastasthitaṃ bhasma naiva dhāryaṃ dvijātibhiḥ | śūdrairantyajahastasthaṃ na dhāryaṃ bhasma jātucit || 44 || ato'gnihotrajenaiva bhasmanā tu tripuṇḍrakam | nityaṃ dvijo'pramādena kuryāṃtkarmābhivṛddhaye || 45 || puruṣārthaprabodhakārāstu - vibhūtidhāraṇavidhistatrokto'tra mayeritaḥ | tatroktācārasāṅkaryaparihārāya nānyathā || 46 || śaivaiḥ sampāditaṃ bhasma vedikaiḥ śivasannidhau | bhaktyā paramayā grāhyaṃ prārthayitvāpi pūjakān || 47 || (tatroktavartmanā siddhaṃ bhasma samprārthya pūjakaiḥ) yatra kutrāpi dattaṃ cet tacca grāhyaṃ hi vaidikaiḥ | śaivairaprārthitaireva mahādevasya sannidhau || 48 || laukikaṃ bhasma dattaṃ cettacca grāhyaṃ hi vaidikaiḥ | aprārthitaistāntrikaistu yatra kutrāpi pūjakaiḥ || 49 || p. 22) laukikaṃ bhasma dattaṃ cettadgrāhyaṃ naiva vaidikaiḥ | kāpālikaistathā śūdraiḥ pāṣaṇḍairaparaiśca vā || 50 || dattaṃ cedbhasma vedaikaniṣṭhaistadgrāhyameva na | varṇī vā tāpaso vāpi śūdro vā yadi bhūtidaḥ || 51 || sā bhūtiḥ sarvadā grāhyā no ceddrohī mamaiva saḥ | ityasya śivavākyasya kā gatiḥ kathayeti cet || 52 || caṇḍālagehe viprāṇāṃ gṛhe vā paramārthavit | bhakṣyabhojyādivaiṣamyaṃ na kiṃcidapi paśyati || 53 || ityasya yā gatiḥ saiva gatirasyeti niścinu | yāvantaḥ patitā bhūmau bhasmanaḥ paramāṇavaḥ || 54 || tāvadvarṣasahasrāṇi rauravaṃ narakaṃ vrajet | ityevaṃ bhasmapatena bahudoṣasya kīrtanāt || 55 || bhūtvātyantaṃ sāvadhāno dhārayedbhasma buddhimān || iti || atha bṛhajjābālopabṛṃhakapādmoktavirajāhomaḥ pradarśyate - sādhakaḥ śuklacaturdaśyāṃ (kṛṣṇacaturdaśyāṃ vā) saṅkalpapurassaraṃ śucirbhūtvā upoṣya, tasminneva dine praśastāṃ gāṃ āgāva iti mantreṇābhimantrya gāvo bhaga iti mantreṇa tṛṇaṃ jalaṃ ca prāśayet | evaṃ caturdaśyāṃ vratī san paredyuḥ prātarutthāya, śucirbhūtvā samāhitaḥ san kṛtasnānodautavāsā vibhūtidhāraṇapurassaraṃ prātaḥ śivapūjādikaṃ kṛtvā, payo'rthaṃ gāṃ vrajet | gavā vatsasya saṃyogakāle suvarṇe rajate tāmre mṛṇmaye śṛṅgamaye palāśamaye vā pātre puṣkaraparṇe vā gāyatryā gomūtramāharet | pūrvokta eva pātre gomayaṃ gandhadvāre iti khasaṃsthamāharet | śuddhabhūmau patitamapi adha ūrdhvaṃ parityajya, madhye vidyamānamāharet | śrīrme bhavatviti mantreṇa gomayaṃ śodhayet | alakṣmīrme naśyatviti mantreṇa gomayasthaṃ saikatabījadhānyādikaṃ varjayet | saṃtvā siñcāmīti mantreṇa gomūtraṃ gomaye kṣipet | anantaraṃ gomayaṃ samyagupamardya pañcānāṃ tvā vātānāmiti caturdaśamantraiścaturdaśa piṇḍān kuryāt | adhikavibhūtisampādanecchā cettūṣṇīmeva p. 23) piṇḍān kuryāt | śuddhapātre nidhāya saurakiraṇaiḥ saṃśoṣya pūrvoktapātre nidadhyāt | anantaraṃ svaśākhoktavidhānenāgniṃ pratiṣṭhāpya prajvālya paristaraṇādibrahmavaraṇapūrvakaṃ idhmaprakṣepaṇāntaṃ kṛtvā anantaraṃ piṇḍān juhuyāt | oṃ svāhā paramātmana idaṃ na mama | naṃ svāhā indrāyedaṃ na mama | maṃ svāhā rudrāyedaṃ na mama | śiṃ svāhā viṣṇava idam | vāṃ svāhā brahmaṇa idam | yaṃ svāhā skandāyedam | punarapi yaṃ svāhā | vāṃ svāhā | śiṃ svāhā | maṃ svāhā | naṃ svāhā | oṃ svāhā | adhikavibhūtyapekṣāyāṃ piṇḍāntarāṇi tūṣṇīmeva vahnau pakṣipet || āghārājyabhāgamakhāntaṃ kṛtvā vyāhṛtibhirjuhuyāt | nidhanapataye svāhā | nidhanapatāntikāya | ūrdhvāya, ūrdhvaliṅgāya, hiraṇyāya, hiraṇyaliṅgāya, suvarṇāya, suvarṇaliṅgāya, divyāya, divyaliṅgāya, bhavāya, bhavaliṅgāya, śarvāya, śarvaliṅgāya, śivāya, śivaliṅgāya, jvalāya, jvalaliṅgāya, ātmane, ātmaliṅgāya, paramāya, paramaliṅgāya, etatsomasya sūryasya sarvaliṅgaṃ sthāpayati pāṇimantraṃ pavitraṃ svāhā | somādibhya idaṃ na mama | sadyojātāya svāhā | sadyojātāyedam | bhave bhave nātibhave bhavasva māṃ bhavodbhavāya svāhā | bhavodbhavāyedaṃ na mama | vāmadevāya svāhā | jyeṣṭhāya, śreṣṭhāya, rudrāya, kālāya, kalavikaraṇāya, balāya, balavikaraṇāya, balapramathanāya, sarvabhūtadamanāya, manonmanāya, aghorebhyaḥ svāhā | ghorebhyo ghoraghoratarebhyaḥ, śarvebhyaḥ sarvaśarvebhyaḥ svāhā | namaste'stu rudrarūpebhyaḥ svāhā | tatpuruṣāya vidmahe - pracodayāt svāhā | tatpuruṣādibhya idam | īśānaḥ sadāśivoṃ svāhā | īśādānibhya idam | athavā sadyojātādipañcamantraiḥ pañcāhutīrjuhuyāt | namo hiraṇyabāhave svāhā | hiraṇyarūpāya hiraṇyapataye'mbikāpataya umāpataye svāhā | paśupataye svāhā ṛtaṃ satyaṃ + vai namaḥ svāhā | ṛtādibhya idam | sarvo vai rudrastasmai rudrāya namo astu | puruṣo vai rudraḥ sanmaho namo namaḥ svāhā | p. 24) sarvapuruṣātmakarudrāyedam | viśvaṃ bhūtaṃ bhuvanaṃ citraṃ + astu svāhā | viśvādyātmakarudrāyedam | kadrudrāya pracetase + namo'stu svāhā | pracetātmakarudrāyedam | yasya vaikaṅkatī + praiva jāyate svāhā | asmin karmaṇi hutāhutasādguṇyāyedaṃ anājñātatrayeṇa vyāhṛtibhiśca hutvā sviṣṭakṛtprabhṛti paridhipraharaṇaṃ vinā jayādi samitpariṣecanāntaṃ kṛtvā pūrṇapātraṃ purataḥ sthāpayitvā pūrṇamasi - akṣitamasi mā me kṣeṣṭhāḥ iti mantreṇa śuddhajalāntaraṃ prakṣipya prācyāṃ diśi devāḥ ityādinā dikṣu toyaṃ vinikṣipya, brāhmaṇeṣvamṛtaṃ hitam, jātavedāmūrjayantyā punātu ityādinā śirasi kiṃcinnikṣipya samudraṃ, vaḥ prahiṇomīti mantreṇāvaśiṣṭaṃ jalaṃ bhūmau pātayet | brahmaṇe dakṣiṇāṃ datvā agnyupasthānāntaṃ kṛtvā āhariṣyāmi devānāṃ sarveṣāṃ karmaguptaye | jātavedasamenaṃ tvāṃ pulakaiśchādayāmyaham | iti mantreṇa pulakaiḥ chādayet | dinatrayaparyantaṃ vahniryathādhitiṣṭhati tathā pulakācchādanaṃ kuryāt | piṇḍānyūnatāyāṃ vātādyānukūlye ca dvitīye vā tṛtīye vā divase vibhūtyutpādanapakṣe tadānukūlyena pulakaṃ chādayet | prathamadivase yathāśakti brāhmaṇān bhojayitvā vāgyataḥ svayamapi bhuñjīta | dvitīye tṛtīye caturthe vā divase prātaḥ snātvā sandhyāvandanānantaraṃ śucirbhūtvā śuklāmbaradharaḥ śuddho yajñopavītī śukladantaḥ śuklamālyānulepanaḥ sitabhasmadigdhāṅgaḥ tripuṇḍradhārī agnisamīpaṃ gatvā oṃtadgrahmeti mantreṇa pālaikaṃ bhasma parityajya āvāhanādiṣoḍaśopacārān kṛtvā yā te agne ityagnimupasaṃharet | agnerbhasmāsyagneḥ purīṣamasīti mantreṇa uttamaṃ bhasma gṛhītvā agnirasīti pramṛjya gaṅgādisalilaiḥ kapilāyā mūtreṇa vā saṃyojya karpūrakāśmīrakuṅkumośīracandanāgarudvitayaṃ sūkṣmarūpeṇa cūrṇayitvā omiti brahmeti mantreṇa omiti vā bhasmani nikṣipya aṇoraṇīyāniti mantreṇa bṛhato vaṭakān kuryāt | atha vāyavīyasaṃhitāyāmuktaprakāreṇa pāśupatavrataṃ likhyate - caitramāse pūrvapakṣe trayodaśyāṃ śivakṣetre śubhakṣetrārāme vā homasthalaṃ sampādya samyakchuddhiṃ kṛtvā snānasandhyāvandanādikaṃ kṛtvā pūjānamaskārapūrvakamācāryamanujñāpya viśeṣataḥ śivapūjāṃ kṛtvā p. 25) śuklāmbaradharaḥ śuklayajñopavītī śuklamālyānulepanaḥ prāṅmukha udaṅmukho vā darbhāsane samāsīno darbhamuṣṭiṃ parigṛhya prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā devaṃ devīṃ ca dhyātvā tadanujñāṃ bhāvayitvā pāśupatavrataṃ kariṣya iti saṅkalpaṃ kuryāt || yāvaccharīrapātaṃ vā dvādaśābdamathāpi vā | tadardhaṃ vā tadardhaṃ vā māsamekraṃ tathāpi vā || 1 || dinadvādaśakaṃ vātha vratasaṅkalpanāvadhi | tathā ca saṅkalpakāle uktakālamadhye yāvatkālaparyantaṃ vratānuṣṭhānasāmarthyamasti tāvatkālamīśvaraprītyarthamiti saṅkalpayet || yadvā ghṛtākto yaścaredetadvrataṃ vrataparāyaṇo dvitryekadivasaṃ vāpi sa ca kaścana naiṣṭhikaḥ iti vacanasyottaratra vidyamānatvādevaṃ kuryāt | agnipratiṣṭhāpanamukhāntaṃ svagṛhyoktavidhānena kṛtvā palāśasamidbhirvā, tadalābhe'śvatthasamidbhirvā, prāṇāpānādimantrairviṃśatyāhutīrjuhuyāt | prāṇāpāna + vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | prāṇādibhya idam | tvakcarmamāṃsa + bhūyāsaṃ svāhā | tvagādibhya idam | śiraḥ pāṇipāda + bhūyāsaṃ svāhā | śira ādibhya idam | uttiṣṭa puruṣa + virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | uttiṣṭādibhya idaṃ | pṛthivyaptejo + bhūyāsaṃ svāhā | pṛthivyādisya idam | śabdasparśa + bhūyāsaṃ svāhā | śabdādibhya idam | manovākkāya svāhā | mana ādibhya idam | avyaktabhāvairahaṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | avyaktādibhya idam | ātmā me śudhdyantāṃ svāhā | ātmana idam | antarātmā me śudhdyantāṃ svāhā | antarātmana idam | paramātmā me śudhdyantāṃ svāhā | paramātmana idam | kṣudhe svāhā | kṣudha idam | kṣutpipāsāya svāhā | kṣutpipāsāyedam | vividyai svāhāye | vividyā idam | ṛgvidhānāya svāhā | ṛgvidhānāyedam | pṛṣotkāya svāhā | pṛṣotkāyedam | kṣutpipāsāmalāṃ jyeṣṭhāmalakṣmīrnāśayāmyahaṃ svāhā | kṣudādibhya idam | abhūtimasamṛddhiṃ ca sarvānnirṇuda me pāpmānaṃ svāhā | mantroktadevatābhya idam | annamayaprāṇamayamanomayavijñānamayānandamayā me śudhdyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | p. 26) annamayādibhya idam | evamannena viṃśatyāhutayaḥ | āndhrapāṭhe prāṇamayamanomayavijñānamayaprakāraḥ | drāviḍapāṭhe tu prāṇāpānavyānodānasamānā me śudhdyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | uddeśatyāgaḥ pūrvavat | vāṅmanaścakṣuḥ śrotrajihvāghrāṇaretobudhdyākūtisaṅkalpā me śudhdyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | śiraḥ pāṇipādapārśvapṛṣṭhodarajaṅghāśiśnopasthapāyavo me śudhdyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | tvakcarmamāṃsarūdhiramedo'sthimajjā me śudhdyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | śabdasparśarūparasagandhā me śudhdyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | pṛthivyaptejovāyvākāśā me śudhdyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | annamayaprāṇamayamanomayavijñānamayānandamayā me śudhdyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | vividyai svāhā | pṛṣoktāya svāhā | uttiṣṭhapuruṣaharitapiṅgalalohitākṣa dehi dehi tāpayitā me śudhdyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | oṃ svāhā | paramātmana idam | evaṃ samidājyaiḥ pratyekamekādaśāhutayaḥ kartavyāḥ || virajāhomaṃ kṛtvā anantaraṃ tattvahomaḥ kāryaḥ | tatprakārastu- agnimādhāya vidhivadvirajāhomakāraṇāt | hutvājyena samidbhiśca caruṇā ca yathāvidhi || pūrṇāyāṃ purato bhūyastattvānāṃ śudhdimāviśan | juhuyānmūlamantreṇa taireva samidādibhiḥ || tattvānyetāni maddehe śudhyantāmityanusmaran | iti vacanavalenaivaṃ pratīyate | ākāśatattvaṃ me śudhdyantāṃ + virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | oṃ namaḥ śivāya svāhā | evamuttaratrāpi | tattvaśabdākāśopādhikaśivāyedem | vāyurme śudhyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | oṃ namaḥ śivāya svāhā | vāyūpādhikaśivāyedam | evamuttaratrāpyuddeśatyāga ūhanīyaḥ | p. 27) agnirme śudhyantāṃ svāhā | āpo me śu-svāhā | pṛthivī me śudhyantāṃ svāhā | śabdatanmātraṃ meśu svāhā | sparśatanmātraṃ me śu-svāhā | rūpatanmātraṃ me śu-svāhā | rasatanmātraṃ me śu- svāhā | gandhatanmātraṃ me śu-svāhā | śrotrendriyaṃ me śu-svāhā | tvagindriyaṃ me śu-svāhā | cakṣurindriyaṃ me śu-svāhā | jihvendriyaṃ me śu-svāhā | ghrāṇendriyaṃ me śu-svāhā | vāgindriyaṃ me śu-svāhā | pāṇīndriyaṃ me śu-svāhā | pādendriyaṃ me śu- svāhā | pāyvindriyaṃ me śu- svāhā | upasthendriyaṃ me śudhdyantāṃ svāhā | tvaṅme śudhdyantāṃ svāhā | carma me śudhdyantāṃ svāhā | māṃsaṃ me śu- svāhā | rūdhiraṃ me śu-svāhā | medo me śu-svāhā | asthi me śu-svāhā | majjā me śu-svāhā | prāṇo me śu-svāhā | apāno me śu-svāhā | vyāno me śu-svāhā | udāno me śu-svāhā | samāno me śu-svāhā | mano me śu- svāhā | ahaṃkāro me śu-svāhā | khyātirme śu-svāhā | satvaṃ me śu- svāhā | rajo me śu-svāhā | tamo me śu-svāhā | prakṛtirme śu-svāhā | puruṣo me śu-svāhā | rāgo me śu-svāhā | vidyā me śu-svāhā | kalā me śu-svāhā | niyatirme śu-svāhā | kālo me śu-svāhā | māyā me śu- svāhā | śuddhavidyā me śu-svāhā | maheśvaro me śu-svāhā | sadāśivo me śu-svāhā | śaktirme śu-svāhā | śivatattvaṃ me śudhdyantāṃ jyotirahaṃ virajā vipāpmā bhūyāsaṃ svāhā | oṃ namaḥ śivāya svāhā | śivatattvopādhika śivāyedam | evaṃ samidājyaiḥ pratyekaṃ juhuyāt | atra vacanāni - pañcabhūtāni tanmātrā pañcakarmendriyāṇi ca | jñānakarmavibhedena pañca pañca vibhāgaśaḥ || tvagādidhātavaḥ sapta pañca prāṇādivāyavaḥ | manaścāhaṃkṛtiḥ khyātiḥ guṇāḥ prakṛtipūruṣau || 2 || rāgo vidyā kalā ceti niyatiḥ kāla eva ca | māyā ca śuddhavidyā ca maheśvarasadāśivau || 3 || śaktiśca śivatatvaṃ ca tattvāni kramaśo viduḥ | mantraiśca virajairhutvā hotāsau virajo bhavet || 4 || p. 28) atha gomayamādāya piṇḍīkṛtvābhimantrya ca | nyasyāgnau taṃ ca saṃrakṣya dine tasmin haviṣyabhuk || 5 || ini vacanena piṇḍaṃ kṛtvābhimantrya ceti vidyamānatvāt | darśe sāyaṃ prātardohanavat piṇḍaviṣaye mantrāvṛttiṃ kuryāt | tatrādau pūrvameva praśastagomayamādāya praśastagomūtreṇa saṃyojya hastena samyakpeṣaṇaṃ kṛtvā tatrasthabījakṣudrapāṣāṇādīn bahirnirasya piṇḍaṃ kṛtvā śuddhapātre nidhāya taraṇikiraṇaiḥ samyakchoṣayitvā vidyamānān piṇḍān tatpātreṇa sahānīya hastena spṛṣṭvā āgāva ityādi mantrān japet | āgāvo agmannuta bhadramakran | sīdantu goṣṭhe raṇayantvasme | prajāvatīḥ pururūpā iha syuḥ | indrāya pūrvīruṣaso duhānāḥ | gāvo bhagaḥ cidindraṃ tat sat ityādi | gandhadvārāṃ - śriyam | śrīrme bhajatu | alakṣmīrme naśyatu | saṃtvā siñcāmi yajuṣā prajāmāyurdhanaṃ ca | pañcānāṃ tvā vātānāṃ yantrāya dhartāya gṛhṇāmi ityadi caturdaśamantraiḥ saṅgṛhya nyasyāgnāviti vidyamānatvāt, anuktamavirūddhamanyato grāhyamiti nyāyāt | agnau nyāsaprakāraḥ mantreṇaiva pratīyate || mantraśca - piṇḍāṃśca nikṣipettatra ādyantapraṇavena tu | ṣaḍakṣarasya mantrasya vyāvṛttasya tathākṣaraiḥ | svāhāntairjuhuyāttatra tattaddevāya piṇḍakān || iti praśnottarakhaṇḍe vidyamānatvādādyantapraṇavenāgnau prakṣipenmantrasya ṣaḍakṣarasya vyāvṛttasyākṣaraiḥ svāhānte juhuyāt | varṇadevāya piṇḍakāniti bṛhajjābālopaniṣadvacanasya vidyamānatvāt | evaṃvidhāhutiprakāraḥ | oṃ svāhā | paramātmana idam | naṃ svāhā | indrāyedam | maṃ svāhā | rudrāyedam | śiṃ svāhā | viṣṇava idam | vāṃ svāhā | brahmaṇa idam | yaṃ svāhā | skandāyedam | punarapi yaṃ svāhā | vāṃ svāhā | śiṃ svāhā | maṃ svāhā | naṃ svāhā | oṃ svāhā | oṃ svāhā | itarāṃstūṣṇīmeva prakṣipet || indro rudro harirbrahmā skandasteṣāṃ ca devatāḥ | iti vāyavīyasaṃhitāyām | evamupariṣṭāttantraṃ kṛtvā agnyupasthānaṃ ca kṛtvā p. 29) āhariṣyāmi devānāṃ sarveṣāṃ karmaguptaye | jātavedasamenaṃ tvāṃ pulakaiśchādayāmyaham || iti mantreṇa vahniṃ pulakaiśchādayet | dinatrayaparyantaṃ vahniryathā tiṣṭhati yathā bhasmani dhāvalyaṃ bhavati tathā pulakairācchādanaṃ kuryāt | dine tasmin haviṣyabhugiti vacanāt trayodaśyāṃ haviṣyāśī bhūtvā sāyantanaṃ karma nirvartya, pañcākṣarajapasāmbaśivadhyānādikaṃ kṛtvā maunī san rātrau bhūmāvagnisamīpe śayīta || prabhāte ca caturdaśyāṃ kṛtvā sarvaṃ puroditam | dine tasmin nirāhāraḥ kālaśeṣaṃ samāpayet || iti vacanāt caturdaśyāmapi brāhme muhūrte utthāya gurudhyānaṃ sāmbaśivadhyānaṃ ca kṛtvā kṛtasnānaḥ kṛtāhniko vaiśeṣikaṃ śivapūjāṃ ca kṛtvā agnimukhaṃ ca kṛtvā samidannājyairvirajāhomaṃ kṛtvā uttarāṅgaṃ ca kṛtvā pūrvedyuvadagniṃ saṃrakṣya tasmin divase nirāhāraḥ san kālaviśeṣaṃ pañcākṣarajapasāmbaśivadhyānādinā purāṇapaṭhanādinā ca nayet || prātaḥ parvaṇi cāpyevaṃ kṛtvā homāvasānataḥ | upasaṅgṛhya rudrāgniṃ gṛhṇīyādbhasma yatnataḥ || iti vacanena tṛtīyadivase'pi brāhme muhūrte cotthāya guruśivadhyānādikaṃ śaucasnānasandhyāvandanādikaṃ kṛtvā agnisamīpaṃ gatvā, mukhāntaṃ kṛtvā samidājyairvirajāhomaṃ tattvahomaṃ ca pūrvavat kṛtvā sviṣṭakṛtprabhṛtyuttarāṃgāni kṛtvā yā te agne ityagnimupasaṃharet | uttarāṅgāni ca pradhānāhutyanantaraṃ haviṣā kṛtasviṣṭakṛjjayādihomaḥ | paridhyañjanalepakāryaṃ prastaratṛṇapraharaṇaṃ nirdeśanamagnimabhimantrya bhūmau nimārṣṭi | paridhipraharaḥ | saṃsrāvahomaḥ | prāyaścittāhutayaḥ | sapta te agna iti pūrṇāhutiḥ | prāṇāyāmaḥ pariṣecanapraṇītāmokṣaṇaṃ brahmodvāsanamagnyupasthānamagnisamārohaṇam | tṛtīyadivase cāgnyupasaṃhārātpūrvameva oṃ tadbrahme ti bṛhajjābālapādmapurāṇayorvidyamānatvena p. 30) tena mantreṇa paulākyaṃ bhasma parityajet | tasya pūjāṃ kuryāt | tata āvāhanamukhānupacārāṃstu ṣoḍaśe ti vidyamānatvāt paramaśivasvarūpāgnidevatāṃ pratyāvāhanādiṣoḍaśopacārān kṛtvā anantaramagnisamāropaṇaṃ (kuryāt) | gṛhṇīyāt bhasma yatnata iti prakṛtagranthe vidyamānatvāt | agnerbhasmāsyagneḥ purīṣamasi iti taduttamaṃ bhasma gṛhītvā śuddhapātre nidhāya agnirasī ti pramṛjya gaṅgādisalilaiḥ kapilāmūtreṇa vā saṃyojya karpūrakāśmīrakuṅkumośīracandanāgarudvitayaṃ sūkṣmarūpeṇa cūrṇayitvā omiti brahmeti mantreṇa omiti vā bhasmani nikṣipya aṇoraṇīyān iti mantreṇa bṛhato vaṭakān kuryāt | gaṅgādisalilābhāve tūṣṇīmeva bhasma sthāpayet | yāvatsaṅkhyākadinaparyantaṃ vratasaṅkalpaḥ tāvaddinaparyantaṃ jaṭī vā muṇḍī vā śikhāmātrajaṭī vā bhavet || nanu gṛhasthasya muṇḍanaṃ kathaṃ na śikhāvapanamiti cenna; satraviśeṣe prāyaścittaviśeṣe ca gṛhasthasyāpi muṇḍanasya vihitatvāt | atrāpi vrataparatvena vratāṅgamuṇḍanādikaṃ vihitam | vikalpena ca satraviṣaye | vītalajjaśceddigambaraḥ yadvā kāṣāyavasanaḥ athavā cīrāmbaraḥ ekāmbaro vā valkalī vā daṇḍī mekhalī cetyapi vikalpaḥ | yadvā pūrvatrāpi jaṭādiviṣaye vastrādiviṣaye ca vyavasthitavikalpāḥ | gṛhasthaścecchikhāmātrajaṭī ekāmbaradharaḥ daṇḍadhārī mekhalī san varteta, ayaṃ vrataniṣṭha iti lokasya jñāpanārthaṃ pūjārthaṃ ca | vānaprasthāśramī cejjaṭī valkalī cīrāmbaradharo daṇḍī mekhalī veti sarvatra sādhāraṇam | sanyāsī cet muṇḍo digambaraḥ kāṣāyavasano vācaṃyamī vā || nanu sanyāsino homādhikārābhāvāt idaṃ vrataṃ satyamiti cet - satyaṃ, hastapādādivacchiṣya iti nyāyāt śiṣyamukhena homādisambhavāt | yadvā sanyāsakāla eva virajāhomasya kṛtatvāt tattvahomasya japadvārā nirvartayituṃ śakyatvāt | gṛhasthebhyo vibhūtigrahaṇasaṃbhavāt || p. 31) yadvā gṛhasthaḥ san virakto yadi pāśupatavratadhāraṇārthaṃ pravṛttaḥ tena sarvaṃ krameṇa kartuṃ śakyam | tathā hi - pūrvaṃ jīvaśrāddhādikaṃ kṛtvā virajāhomatattvahomapiṇḍahomān kṛtvā agnimupasaṅgṛhya vibhūtisaṅgrahaṃ kṛtvā preṣoccāraṇaṃ kṛtvā digambaraḥ kāṣāyavasano vā gṛhādbahirgatvā kālatraye'pyātharvaṇoktaprakāreṇa vratamācaret | evaṃ kurvan bhaikṣācaraṇamekavāramācaran yāvadāyuṣaṃ saṃvarteta | jñānārthī cecchivabhaktaṃ brahmaniṣṭhaṃ sanyāsinaṃ prati gacchet | atyantavairāgyābhāve īṣadvairāgye jaṭī valkalī san bhasmavrataniṣṭho yāvadāyuṣaṃ varteta | sarvātmanā vairāgyābhāve śikhāmātrajaṭī snātvā ekāmbaro daṇḍadhārī mekhalī san pādaprakṣālanapūrvakaṃ ācamanaṃ kṛtvā aṅganyāsakaranyāsau pañcākṣareṇa kṛtvā, anantaraṃ vidhyuktaprakāreṇa bhasmadhāraṇam | nityaśivapūjā | anantaraṃ vratāṅgatvena sphāṭikaṃ liṅgaṃ sampādya vidhinā pratiṣṭhāpya navaratnakhacitatayā sauvarṇaṃ padmaṃ sakarṇikaṃ sakesaraṃ sadalaṃ ca sampādya, tadabhāve raktapadmaṃ sitapadmaṃ vā sampādya tatkarṇikāyāṃ pratiṣṭhitaṃ tanīyaḥ sphāṭikaṃ liṅgaṃ sthāpayitvā, sati vibhave śivapūjādidravyaṃ yadyadasti tatsarvaṃ prayatnena sampādya pūjayitvā yathāvibhavaṃ vā pūjayitvā, anantaraṃ devyā saha parameśvarasya kalyāṇaṃ bhāvayitvā, yathāśakti brāhmaṇebhyo dravyaṃ datvā pūjāśeṣaṃ samāpayet | anantaraṃ pūrvoktapūjāsādhanabilvapatrapadmādidravyaniyamaḥ | teṣāṃ saṅkhyāniyamaḥ | anantaramarghyadhūpādau viśeṣaḥ | anantaraṃ naivedyātpūrvamāvaraṇapūjā | anantaraṃ mahānaivedyam | anantaraṃ tāmbūlādinīrājanāntamanyadrājopacārān kṛtvā stotrajapapradakṣiṇanamaskārādikaṃ nirvartya, liṅgato devamabhimukhīkṛtya, anantaramagnipūjāṃ kṛtvā agniṃ codvāsya kṛtyaśeṣaṃ kuryāt | evameva saṅkalpitavratadineṣu agyutpādanavirajāhomāstattvahomāśca kāryāḥ | anantaraṃ vratāṅgatvena pūjitaṃ liṅgamādāya śivālayaṃ nirmāya tatra devaṃ nidadhyāt | anantaraṃ guruprītibhaktapūjādīnānāthatoṣaṇam | anantaraṃ yajamānasya bhojanaśayanādiniyamaḥ | etatsarvaṃ vāyavīyasaṃhitāyāṃ pūrvabhāge ekonatriṃśādhyāye spaṣṭam | tadeva likhyate | ṛṣayaḥ - p. 32) bhagavan śrotumicchāmo vrataṃ pāśupataṃ param | brahmādayo'pi yatkṛtvā sarve pāśupatāḥ smṛtāḥ || 1 || vāyuḥ- rahasyaṃ vaḥ pravakṣyāmi sarvapāpanikṛntanam | vrataṃ pāśupataṃ śrautamatharvaśirasi sthitam || 2 || kālaścitrāpaurṇamāsī deśaḥ śivaparigrahaḥ | kṣetrārāmādiranyo vā praśastaḥ śubhalakṣaṇaḥ || 3 || tatra pūrvatrayodaśyāṃ susnātaḥ sukṛtāhnikaḥ | anujñāpya svamācāryaṃ sampūjya praṇipatya ca || 4 || pūrvaṃ vaiśeṣikīṃ kṛtvā śuklāmbaradharaḥ svayam | śuklabhasmānuliptāṅgaḥ śuklamālyānulepanaḥ || 5 || darbhāsane samāsīno darbhamuṣṭiṃ pragṛhya ca | prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā prāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ || 6 || dhyātvā devaṃ ca devīṃ ca tadvijñāpanavartmanā | vratametatkaromīti bhavetsaṅkalpya dīkṣitaḥ || 7 || yāvaccharīrapātaṃ vā dvādaśābdamathāpi vā | tadardhaṃ vā tadardhaṃ vā māsadvādaśakaṃ punaḥ || 8 || tadardhaṃ vā tadardhaṃ vā māsamekamathāpi vā | dinadvādaśakaṃ vātha vratasaṅkalpanāvadhi || 9 || agnimādhāya vidhivadvirajāhomakāraṇāt | hutvājyena samidbhiśca caruṇā ca yathākramam || 10 || pūrṇāyāṃ purato bhūyaḥ tatvānāṃ śuddhimādiśan | juhuyānmūlamantreṇa taireva samidādibhiḥ || 11 || tatvānyetāni maddehe śudhyantāmityanusmaran | pañcabhūtāni tanmātrāpañcakaṃ cendriyāṇi ca || 12 || p. 33) jñānakarmavibhāgena pañca pañca vibhāgaśaḥ | tvagādidhātavaḥ sapta pañca prāṇādivāyavaḥ || 13 || manaścāhaṃkṛtiḥ khyātirguṇāḥ prakṛtipūruṣau | rāgo vidyā kalā caiva niyatiḥ kāla eva ca || 14 || māyā ca śuddhavidyā ca maheśvarasadāśivau | śaktiśca śivatattvaṃ ca tattvāni kramaśo viduḥ || 15 || mantraistu vairajairhutvā hotāsau virajo bhavet | atha gomayamādāya piṇḍīkṛtyābhimantrya ca || 16 || nyasyāgnau taṃ ca saṃrakṣya dine tasmin haviṣyabhuk | prabhāte ca caturdaśyāṃ kṛtvā sarvaṃ puroditam || 17 || dine tasminnirāhāraḥ kālaśeṣaṃ samāpayet | prātaḥ parvaṇi cāpyevaṃ kṛtvā homāvasānataḥ || 18 || upasaṅgṛhya rudrāgniṃ gṛhṇīyādbhasma yatnataḥ | tatastu jaṭilo muṇḍī śikhaikajaṭa eva vā || 19 || bhūtvā snātvā punarvītalajjaścetsyāddigambaraḥ | anyaḥ kāṣāyavasanaścarmī cīnāmbaro'tha vā || 20 || ekāmbaro valkalī vā bhaveddaṇḍī ca mekhalī | prakṣālya caraṇau paścāddvirācamyātmanastanum || 21 || sakalīkṛtya tadbhasma virajānalasaṃbhavam | agnirityādibhiḥ mantraiḥ ṣaḍbhirātharvaṇaiḥ kramāt || 22 || vimṛjyāṅgāni mūrdhādicaraṇāntaṃ ca taiḥ spṛśet | tatastena krameṇaiva samuddhūlya ca bhasmanā || 23 || sarvāṅgoddhūlanaṃ kuryāt praṇavena śivena vā | tatastripuṇḍraṃ racayettriyāyuṣasamāhvayam || 24 || śivabhāvaṃ samāgamya śivācāraṃ samācaret | kuryāttrisandhyamapyevametat pāśupataṃ vratam || 25 || bhuktimuktipradaṃ caitat paśutvaṃ vinivartayet | tatpaśutvaṃ parityajya kṛtvā pāśupataṃ vratam || 26 || p. 34) pūjanīyo mahādevo liṅgamūrtiḥ sanātanaḥ | padmamaṣṭadalaṃ haimaṃ navaratnairalaṅkṛtam || 27 || karṇikākesaropetamāsanaṃ parikalpayet | vibhave, tadabhāve tu raktaṃ sitamathāpi vā || 28 || padmaṃ tasyāpyabhāve tu kevalaṃ bhāvanāmayam | tatpadmakarṇikāmadhye kṛtvā liṅgaṃ tanīyasi || 29 || sphāṭikaṃ pīṭhikopetaṃ pūjayedvistṛtaṃ kramāt | pratiṣṭhāpya vidhānena talliṅgaṃ kṛtaśobhanam || 30 || parikalpyāsanaṃ mūrtiṃ pañcavaktraprakārataḥ | pañcagavyādibhiḥ puṇyaiḥ yathāvibhavasaṃhṛtaiḥ || 31 || snāpayet kalaśairdivyaiḥ sahasrādiṣu saṃbhṛtaiḥ | gandhadravyaiḥ sakarpūraiścandanādyaiḥ sakuṅkumaiḥ || 32 || savedikaṃ samālipya liṅgaṃ bhūṣaṇabhūṣitam | bilvapatraiśca padmaiśca raktaiḥ śvetairathotpalaiḥ || 33 || nīlotpalaistathānyaiśca puṣpaistaistaiḥ sugandhibhiḥ | puṇyaiḥ praśastaiścitraiśca dūrvākṣatasumādibhiḥ || 34 || samabhyarcya yathālābhaṃ mahāpūjāvidhānataḥ | dhūpaṃ dīpaṃ tathā cārghyaṃ naivedyaṃ ca viśeṣataḥ || 35 || nivedayitvā vibhave kalyāṇaṃ ca samācaret | iṣṭāni tu viśiṣṭāni nyāyenopārjitāni tu || 36 || sarvadravyāṇi deyāni bhūte tvasmin viśeṣataḥ | śrīpadmotpalapatrāṇāṃ saṅkhyā sāhasrikī matā || 37 || pratyekamaparā saṅkhyā śatamaṣṭottaraṃ tathā | tatrāpi ca viśeṣeṇa na tyajedbilvapatrakam || 38 || haimamekaṃ paraṃ prāhuḥ padmapatrasahasrakāt | nīlotpalādiṣvapyetatsamānaṃ bilvapatrakam || 39 || p. 35) puṣpāntare na niyamo yathālābhaṃ prapūjayet | aṣṭāṅgamarghyamutkṛṣṭaṃ dhūpālepau viśeṣataḥ || 40 || kṛṣṇāgarumaghorākhye vaktre sadye manaśśilām | candanaṃ vāmadevākhye haritālaṃ ca pauruṣe || 41 || aiśāne bhasitaṃ kecidālepanamitīdṛśam | na dhūpa iti manyante dhūpāntaravidhānataḥ || 42 || sitāgarumaghorākhye mukhe kṛṣṇāgaruṃ punaḥ | pauruṣe guggulaṃ sadye saumye saugandhikaṃ mukhe || 43 || īśānepi tu śītāriṃ dadyāddhūpaṃ viśeṣataḥ | śarkarāmadhukarpūrakapilāghṛtasaṃyutam || 44 || candanāgarukoṣṭhādyaṃ vāmāsye sampracakṣate | karpūravartirājyāḍhyā deyā dīpāvalistathā || 45 || arghyamācamanaṃ deyaṃ prativatkramataḥ param | prathamāvaraṇe pūjyau kramāddherambaṣaṇmukhau || 46 || brahmāṅgāni tataścaivaṃ prathamāvaraṇe'rcite | dvitīyāvaraṇe pūjyā vidyeśāścakravartinaḥ || 47 || tṛtīyāvaraṇe paścādbhavādyāścāṣṭamūrtayaḥ | mahādevādayastatra tathaikādaśa mūrtayaḥ || 48 || caturthāvaraṇe pūjyāḥ sarva eva gaṇeśvarāḥ | bahireva tu padmasya pañcamāvaraṇe kramāt || 49 || daśa dikpatayaḥ pūjyāḥ sāstrāḥ sānucarāstathā | brahmaṇo mānasāḥ putrāḥ sarveṣāṃ jyotiṣāṃ gaṇāḥ || 50 || sarve devāśca devyaśca sarvāḥ sarve'pi khecarāḥ | pātālavāsinaścānye sarve munigaṇā api || 51 || yogino guravaḥ sarve pañcagomātarastathā | kṣetrapālaśca sagaṇaḥ sarvaṃ caitaccarācaram || 52 || athāvaraṇapūjānte sampūjya parameśvaram | sājyaṃ savyañjanaṃ hṛdyaṃ havirbhaktyā nivedayet || 53 || p. 36) mukhavāsādikaṃ datvā tāmbūlaṃ sopadaṃśakam | alaṅkṛtya ca bhūyo'pi nānāpuṣpavibhūṣaṇaiḥ || 54 || nīrājanāntaṃ vistīrya pūjāśeṣaṃ samāpayet | caṣakaṃ sopahāraṃ ca śayanaṃ ca samarpayet || 55 || yadyannṛpocitaṃ hṛdyaṃ tatsarvamanurūpataḥ | kṛtvā ca kārayitvā ca kṛtvā ca pratipūjanam || 56 || stotraṃ pāpaharaṃ japtvā vidyāṃ pañcākṣarīṃ japet | pradakṣiṇaṃ praṇāmaṃ ca kṛtvātmānaṃ samarpayet || 57 || tataḥ purastāddevasya guruvidye ca pūjayet | datvārghyamaṣṭau puṣpāṇi devamāvāhya liṅgake || 58 || annaiścāgniṃ ca sampūjya (a) yathodvāsya tamapyuta | pratyahaṃ janayitvaivaṃ kuryātsarvaṃ puroditam || 59 || tatastatsāmbujaṃ liṅgaṃ sarvopakaraṇānvitam | samarpayetsvagehe vā tathaiva ca śivālaye || 60 || sampūjya ca gurūnanyāt vratinaśca viśeṣataḥ | bhaktāṃścarāṃśca śaktaśceddīnānāthāṃśca toṣayet || 61 || svayaṃ cānaśanaprāyaḥ phalamūlāśano'pi vā | payovratī vā bhikṣāśī bhavedekāśanastathā || 62 || naktaṃ yuktāśano nityaṃ bhūśayo virataḥśuciḥ | bhasmaśāyī tṛṇe śāyī cīrājinaśayo'thavā || 63 || brahmacaryarato nityaṃ vratametatsamācaret | arkavāre tathārdrāyāṃ pañcadaśyāṃ ca pakṣayoḥ || 64 || aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ śaktāvupavasedapi | pāṣaṇḍapatitodakyāsūtikāntyajapūrvakān || 65 || varjayet sarvayatnena manasā karmaṇā girā | kṣamā dāna dayāsatyāhiṃsāśīlaḥ sadā bhavet || 66 || santuṣṭaśca praśāntaśca japadhyānaratastathā | kuryāttriṣavaṇasnānaṃ bhasmasnānamathāpi vā || 67 || p. 37) pūjāṃ vaiśeṣikīṃ caiva karmaṇā manasāpi vā | bahunātra kimuktena nācaredaśivaṃ vratī || 68 || pramādāttu tadācāre nirūpya gurulāghavam | ucitāṃ niṣkṛtiṃ kuryāt pūjāhomajapādibhiḥ || 69 || āsamāptervratasyaivamācarenna pramādataḥ | godānaṃ ca vṛṣotsargaṃ kuryāt pūjāṃ sa saṃsadām || 70 || sāmānyametat kathitaṃ vratasyāsya samāsataḥ | pratimāsaṃ viśeṣaṃ ca pravadāmi yathākramam || 71 || vaiśākhe vajraliṅgaṃ tu jyeṣṭhe marakataṃ śubham | āṣāḍhe mauktikaṃ vidyācchrāvaṇe nīlanirmitam || 72 | māse bhādrapade caiva padmarāgamayaṃ varam | āśvayujyāṃ ca vidhivadgomedhakamayaṃ śubham || 83 || kārtikyāṃ vaidrumaṃ liṅgaṃ vaiḍūryaṃ mārgaśīrṣake | puṣyarāgamayaṃ puṣye māghe tu maṇijaṃ raveḥ || 74 || phālgunyāṃ candrakāntotthaṃ māghe tadvyatyayo'thavā | sarvamāseṣu ratnānāmabhāve haimameva vā || 75 || hemābhāve rājataṃ vā tāmrajaṃ śailameva vā | mṛṇmarya vā yathālābhaṃ kṣaṇikaṃ vānyadeva vā || 76 || sarvagandhamayaṃ vātha liṅgaṃ kuryādyathāruci | vratāvasānasamaye samācaritanaityikaḥ || 77 || kṛtvā vaiśeṣikīṃ pūjāṃ hutvā caiva yathā purā | sampūjya pūjyānācāryān vratinaśca viśeṣataḥ || 78 || deśikenābhyanujñātaḥ prāṅmukho vāpyudaṅmukhaḥ | darbhāsano darbhapāṇiḥ prāṇāpānau niyamya ca || 79 || japitvā śaktito mūlaṃ dhyātvā sāmbaṃ triyambakam | anujñāpya yathāpūrvaṃ prāṇāpānau niyamya ca || 80 || anujñāpya budhān sarvān namaskṛtvā kṛtāñjaliḥ | samutsṛjāmi bhagavan vratametattvadājñayā || 81 || p. 38) ityuktvodīrya mūlaṃ tu darbhānuttaratastyajet | tato daṇḍajaṭācīramekhalādyapi cotsṛjet || 82 || punarācamya vidhivat pañcākṣaramudīrayet | yaḥ kṛtvātyantikīṃ dīkṣāmādehāntamanākulaḥ || 83 || vratametat prakurvīta sa tu vai naiṣṭhikaḥ smṛtaḥ | so'tyāśramīti vijñeyo mahāpāśupatastathā || 84 || sa eva tapatāṃ śreṣṭhaḥ sa eva tu mahāvratī | na tena sadṛśaḥ kaścit kṛtakṛtyo mumukṣuṣu || 85 || yatiścennaiṣṭhiko jātastamāhurnaiṣṭhikottamam | yo virakto dvādaśāhaṃ vratametat samācaret || 86 || so'pi naiṣṭhikatulyaḥ syāttīvravratasamāhvayāt | ghṛtānno yaścaredetadvrataṃ vrataparāyaṇaḥ || 87 || dvitryekadivasaṃ vāpi sa tu kaścana naiṣṭhikaḥ | kṛtamityeva niṣkāmo yaścaredvratamuttamam || 88 || śivārpitātmā satataṃ na tena sadṛśaḥ kvacit | bhasmacchanno dvijo vidvān mahāpātakasaṃbhavaiḥ || 89 || pāpairvimucyate sadyo mucyate na hi saṃśayaḥ | rudrāgneryat paraṃ vīryaṃ tadbhasma parikīrtitam || 90 || tasmāt sarveṣu lokeṣu vīryavān bhasmasaṃyutaḥ | bhasmaniṣṭhasya dahyante doṣā bhasmāgnisaṅgamāt || 91 || bhasmasnānaviśuddhātmā bhasmaniṣṭha iti smṛtaḥ | bhasmasandigdhasarvāṅgo bhasmadīptatripuṇḍrakaḥ || 92 || bhasmaśāyī ca puruṣo bhasmaniṣṭha iti smṛtaḥ | bhūtapretapiśācādyā rogādyāścātidussahāḥ || 93 || bhasmaniṣṭhasya sānnidhyādvidravanti na saṃśayaḥ | bhāsanādbhasitaṃ proktaṃ bhasma kalmaṣabhakṣaṇāt || 94 || bhūtirbhūtikarī puṃsāṃ rakṣā rakṣākarī param | kimanyadiha vaktavyaṃ bhasmamāhātmyakāraṇam || 95 || p. 39) vratī ca bhasmanā snātaḥ svayaṃ devo maheśvaraḥ | paramāstraṃ ca śaivānāṃ bhasmaitatpārameśvaram || 96 || dhaumyāgrajasya tapasi vyāpādo yannivāritaḥ | tasmātsarvaprayatnena kṛtvā pāśupataṃ vratam || 97 || dhanavadbhasma saṅgṛhya bhasmasnānarato bhavet | kaurme pañcaviṃśādhyāye putramuddiśya parameśvaraprasādārthaṃ tapaḥ kartumāgataṃ śrīkṛṣṇaṃ pratyupamanyuḥ - svāgataṃ te hṛṣīkeśa ! tapāṃsi saphalāni naḥ || 98 || ityādinā śrīkṛṣṇaṃ stutvā anantaraṃ pāśupatayogamuktavān | evamuktvā dadau jñānamupamanyurmahāmuniḥ | vrataṃ pāśupataṃ yogaṃ kṛṣṇāyākliṣṭakarmaṇe || 99 || sa tena munivaryeṇa vyāhṛto madhusūdanaḥ | tathaiva tapasā devo rudramārādhayan prabhum || 100 || bhasmoddhūlitasarvāṅgo jaṭāvalkalasaṃyutaḥ | jajāpa rudramīśānaṃ śivaikāhitamānasaḥ || 101 || iti | atraiva ca pūrvaṃ caturdaśādhyāye - śikhaṇḍino'bhavatputraḥ suśīla iti viśrutaḥ | dhārmiko rūpasampanno vedavedāṅgapāragaḥ || 102 || so'dhītya vividhān vedān dharmeṇa tapasi sthitaḥ | matiṃ cakre bhāgyayogāt sanyāsaṃ prati dharmavit || 103 || sa kṛtvā tīrthasaṃsevāṃ svādhyāye tapasi sthitaḥ | jagāma himavatpṛṣṭhaṃ kadācit siddhasevitam || 104 || tatra dharmavanaṃ nāma dharmasiddhipradaṃ vanam | apaśyadyogināṃ gamyamagamyaṃ brahmavidviṣām || 105 || tatra mandākinī nāma supuṇyā nirmalā nadī | padmotpalavanopetā siddhāśramavibhūṣitā || 106 || p.40) sa tasyā dakṣiṇe tīre munīndrairyogibhiryutam | supuṇyamāśramaṃ ramyamapaśyatprītisaṃyutaḥ || 107 || mandākinījale snātvā santarpya pitṛdevatāḥ | arcayitvā mahādevaṃ puṣpaiḥ padmotpalādibhiḥ || 108 || dhyātvārkasthitamīśānaṃ śirasyādhāya cāñjalīn | saṃprekṣamāṇo bhāsvantaṃ tuṣṭāva parameśvaram || 109 || rudrādhyāyī girīśasya rudrasya caritena ca | anyaiśca vividhaiḥ stotraiśchāndasairvedasaṃbhavaiḥ || 110 || athāsminnantare'paśyat samāyātaṃ mahāmuniḥ | śvetāśvataranāmānaṃ mahāpāśupatottamam || 111 || bhasmanā digdhasarvāṅgaṃ kaupīnācchādanānvitam | tapasā karśitātmānaṃ rudrākṣasragalaṅkṛtam || 112 || samāpya saṃstavaṃ śambhorānandāśruvilocanaḥ | vavande śirasā pādau prāñjalirvākyamabravīt || 113 || dhanyosmyanugṛhīto'smi yanme sākṣānmunīśvaraḥ | yogīśvaro'dya dṛṣṭo'sau yogī yogavidāṃ varaḥ || 114 || aho me sumahadbhāgyaṃ tapāṃsi saphalāni me | kiṃ kariṣyāmi śiṣyo'haṃ tavāhaṃ pālayānagha ! || 115 || so'nugṛhyātha rājānaṃ suśīlaṃ śīlasaṃyutam | śiṣyatve parijagrāha tapasā kṣīṇakalmaṣam || 116 || atyāśramavidhiṃ kṛtsnaṃ kārayitvā vicakṣaṇaḥ | dadau tasyaiśvaraṃ jñānaṃ svaśākhābhihitaṃ param || 117 || aśeṣavedasāraṃ tat paśupāśavimocanam | atyāśramamiti khyātaṃ brahmādibhiranuṣṭhitam || iti || 118 || natastvamapi rājendra ! tapoyogasamanvitaḥ | āsva nityaṃ mayā sārdhaṃ tataḥ siddhimavāpsyasi || 119 || p. 41) evamābhāṣya viprendro devaṃ dhyātvā pinākinam | ācacakṣe mahāmantraṃ yathāvat svārthasiddhaye || 120 || sarvapāpopaśamanaṃ vedasāraṃ vimuktidam | agnirityādikaṃ puṇyaṃ ṛṣibhiḥ saṃpravartitam || 121 || so'pi tadvacanādrājā suśīlaḥ śraddhayānvitaḥ | sākṣāt pāśupato bhūtvā yogābhyāsarato'bhavat || 122 || bhasmoddhūlitasarvāṅgaḥ kandamūlaphalāśanaḥ | śānto dānto jitakrodha atyāśramavidhau yutaḥ || iti ca || 123 || atra atyāśramavidhiṃ kṛtsnaṃ kārayitvā vicakṣaṇaḥ ityādivacanena śiṣyatvena parigṛhītasya suśīlasya rājño jñānasādhanatvena vihitapāśupatātyāśramādiśabdavācyaṃ bhasmadhāraṇarūpaṃ vrataṃ tadvratāṅgatvena tadarthabhasmotpādakatvena ca śvetāśvataranāmā ṛṣiḥ virajāhomādikaṃ kārayitvā taṃ rājānaṃ prati vibhūtidhāraṇāṅgamantrān agnirityādikān apyupadiṣṭavāniti pratīyate | nanu kathamatyāśramavidhiśabdena virajāhomaḥ pratīyate ? atyāśramadīkṣākāle tadaṅgatvena prasiddhavibhūtyutpādanasamaye virajāhomasyāvaśyakatvāditi brūmaḥ || nanu vīraśaivānāṃ kathaṃ homādāvadhikāra iti cenna; atyāśramiṇāmeva mukhyatayā pratipāditatvāt | yatīnāmiva homādyabhāve'pi pāśupatavratānuṣṭhānopapatteḥ || nanvevaṃ sati homapratipādakaśāstravaiyarthyāpattiḥ vināpi homaṃ pāśupatavratānuṣṭhānopapatteriti cenna; janmāntarīyahomavratānuṣṭhānādinā manaśśuddheḥ siddhatvāt | yadvā mantroccāraṇamarthavat iti saṃbhavadarthavyatiriktakarmaṇi mantrādevānuṣṭhānaphalaniyamasya pūrvatantre sthitatvāttadanurodhena pāśupatavratopayuktamantroccāraṇādevārthasiddheḥ suvacatvāt | mantraprakāśitārthānāṃ virajatvavipāpmatvādirūpatvena tasyāntaḥkaraṇasādhyatvāt tatra ca vīraśaivamataniyāmakaśāstrasyaiva tādṛśārthopapādakatvāt | tannaiva prāśitaṃ naivāprāśitamityavadhrāṇamātreṇārthasiddhervaidikeṣu dṛṣṭatvāt | mantroccāraṇena p. 42) kṛtahoma akṛtahomatvācca na vīraśaivavirodha iti | tulyabalavirodhe vikalpaḥ iti nyāyena vikalpa iti siddhāntaḥ || vastutastu sakalavedalayādhāratvena sthūlapañcākṣarāvṛttyaiva karmanirvāhasya prakaraṇārambha eva pratipāditvāditi sarvaṃ samañjasam || iti śrīmadviśiṣṭādvaitasiddhāntarahasyaikottaraśatasthalābhijña- śrī nīlakaṇṭhaśivācāryakṛte nigamāgamasārasaṅgrahe kriyāsāre ṣaṣṭhopadeśaḥ || atha saptamopadeśaḥ saptame tūpadeśe'smin bhasmadharaṇamucyate | nānāgamapurāṇānāṃ vacanairuditakramaiḥ || 1 || atha janako vaideho yājñavalkyamupasametyovāca | bhagavan ! tripuṇḍravidhiṃ no brūhīti | sa hovāca yājñavalkyaḥ pramāṇamasya tridhā cālalāṭādācakṣuṣaścābhruvormadhyataḥ | atha janako ha vaidehaḥ sa hovāca | bhagavan ! yaddravyaṃ tadāgneyaṃ bhasma sadyo jātādipañcabrahmamantraiḥ parigṛhya agniriti bhasmetyabhimantrya mānastoka iti saptabhirmantraiḥ śirolalāṭa vakṣaḥ skandheṣu dhārayitvā pūto bhavati | mokṣī bhavati | daśaśatarudrajāpī yatphalamavāpnoti tatphalamaśnute | sa eṣa bhasmajyotiḥ sa eṣa bhasmajyotiriti sa yājñavalkyaḥ || atha janako ha vaidehaḥ sa hovāca yājñavalkyaṃ bhasmadhāraṇāt kiṃ phalamaśnuta iti ? sa hovāca yājñavalkyaḥ tadbhasmadhāraṇādeva muktirbhavati tadbhasmadhāraṇādeva sāyujyamavāpnoti | na sa punarāvartate | na sa punarāvartate | sa eṣa bhasma jyotiriti yājñavalkyaḥ || p. 43) janako ha vaidehaḥ sa hovāca yājñavalkyaṃ bhasmadhāraṇāt kiṃ phalamaśnute ? na veti | tatra paramahaṃsāḥ saṃvartakāruṇiśvetaketudūrvāsaṛbhunidāghajaḍabharatadattātreya- raivatakabhusuṇḍaprabhṛtayo'pi vibhūtidhāraṇādeva muktāḥ syuḥ sa eva bhasmajyotiriti vai yājñavalkyaḥ || janako ha vaidehaḥ | sa hovāca yājñavalkyaṃ bhasmasnānena kiṃ jāyata ? iti | yasya kasyaciccharīre yāvanto romakūpāstāvanti liṅgāni bhūtvā tiṣṭhanti iti | brāhmaṇo vā kṣatriyo vā vaiśyo vā śūdro vā taddhāraṇādetacchabdasya rūpaṃ yasyāṃ tasyāṃ hyevāvatiṣṭhate || atha janako ha vaidehaḥ paippalādena saha prajāpaterlokaṃ jagāma | taṃ gatvovāca | bho bho prajāpate ! tripuṇḍrasya vidhiṃ brūhīti | taṃ prajāpatirabravīt | yatheśvarasya māhātmyaṃ tathaiva tripuṇḍrasya māhātmyaṃ taṃ hovāca prajāpatiḥ || atha paippalādo vaikuṇṭhaṃ jagāma | bho bho viṣṇo tripuṇḍrasya vidhiṃ brūhīti | sa hovāca | yatheśvarasya māhātmyaṃ tathaiva tripuṇḍrasya māhātmyamiti hovāca viṣṇuḥ || atha paippalādo bhagavantaṃ kālāgnirudramupasametyovāca | adhīhi bhagavāṃstripuṇḍravidhimiti | atha kālāgnirudrastripuṇḍravidhānaṃ bravīmīti hovāca | tato dūrvāsabhṛgunidāghajaḍabharatadattātreyaprabhṛtayo'pi bhusuṇḍaṃ parisametyocuḥ | raivatako mahāmunirbhusuṇḍamabravīt tripuṇḍravidhimanubrūhīti | bhusuṇḍaḥ sa hovāca tripuṇḍravidhirna mayā vaktuṃ śakyaḥ satyamiti hovāca | anantaramṛṣīn trirnamaskṛtya tānṛṣīn vadati kṣamadhvamiti | sarve ṛṣaya iti || atha bhagavantaṃ kālāgnirudraṃ śvetaketuśca jābālaśca parisametyocatuḥ | hariścandraśca prajāpatiśca kālāgnirudraṃ parisametyocatuḥ | atha devāścarṣayo ha parasparānukṛtyā melayitvā kālāgnirudraṃ pṛcchāma iti || atha kālāgnirudrastripuṇḍravidhānaṃ bravīmīti hovāca | devāścarṣayaḥ śṛṇvanti | atha bhasmacchannaḥ san saṃsārānmucyate | bhasmaśayyāyāṃ p. 44) śayānaḥ san tacchivagocaraḥ sāyujyameti rudrādhyāyī sannamṛtatvaṃ gacchati | sa eṣa bhasmajyotiriti || vibhūtidhāraṇāt kaivalyamaśnute | saṃsārasāgaraṃ tarati | vibhūtidhāraṇādeva sarvatīrtheṣu snāto bhavati | atha vārāṇasyāmatha tristhāne yat phalamavāpnoti tatphalamaśnute | sa eṣa bhasma jyotiḥ | yasya kasyaciccharīre tripuṇḍralakṣma vartate | prathamaḥ prajāpatiḥ | dvitīyo viṣṇuḥ | tṛtīyaḥ sadāśiva iti | sa eṣa bhasmajyotiḥ | yasya kasyaciccharīre yāvanto romakūpāstāvanto romā vārāṇasyāṃ liṅgāni bhūtvā jyotirmayatvaṃ ca gacchanti | sa eṣa bhasmajyotiḥ | bhasmamananādeva pāpaṃ bhasmasātkaroti | bhasmamananādeva kila kilbiṣādīni naśyanti | bhasmamananādeva pāpaṃ bhasmasātkaroti | bhasmamanādeva saṃsārottāraṇaṃ karoti | sa eṣa bhasmajyotiḥ | bhasmadhyānādīśvaro dhyāto bhavati | bhasmadhyānāt pañcākṣarasmaraṇaṃ bhavati | bhasmadhyānāt sthāṇutvaṃ gacchati | sa eṣa bhasmajyotiḥ || athaitaṃ paippalādo'ṅgirāḥ sanatkumāraśca bhagavantaṃ kālāgnirudraṃ papracchuḥ vibhūtidhāraṇātphalamāheti kiṃ bhaviṣyatīti | atha kālāgnirudraḥ sarvopaniṣatsāraṃ bravīmīti hovāca | sarveśvaraḥ eṣa sarvajña eṣo'ntaryāmī eṣa yoniḥ sarvasya prabhavāpyayo hi bhūtānām | na bahiḥ prajñaṃ nāntaḥ prajñaṃ nobhayataḥ prajñaṃ | nāprajñaṃ na prajñānaghanamadṛśyamavyavahāryamalakṣyamacintyamavyapadeśya- mekātmapratyayasāraṃ prapañcopaśamaṃ śivaṃ turīyaṃ manyante | mṛtyuṃ jvalantaṃ bhīṣaṇaṃ yasmātsvabhaktānāmamṛta eva mṛtyu mṛtyutvaṃ ca tārayati | ya ātmadā baladā yasya viśva upāsate | praśiṣaṃ yasya devāḥ yasya chāyāmṛtaṃ yasya mṛtyuḥ kasmai devāya haviṣā vidhemahīti svasmātsvamahimnaḥ sarvān nṛpān sarvān devān sarvānātmanaḥ sarvāṇi bhūtāni svatejasā jvalayati | jvālyate jvālayate savitā prasavitā dīpto dīpavaddīpyamānaḥ jvalan jvalitā tapasvī tapan santapan rocano rocamānaḥ śobhanaḥ śobhamānaḥ kalyāṇaḥ | svasmātsvasya svarūpaṃ dṛṣṭvā sarve devāḥ sarvāṇi bhūtāni bhītyā palāyante | svayaṃ yataḥ kutaścinna bibheti | p. 45) bhīṣāsmādvātaḥ pavate | bhīṣodeti sūryaḥ | bhīṣāsmādagniścendraśca | mṛtyurdhāvati pañcama iti | mahatīṃ śriyamaśnute | mīmāṃsante brahmavādinaḥ | yadidaṃ bhasmajābālaṃ brāhmaṇaḥ kṣatriyo vādhīte | aśrotriyaḥ śrotriyo bhavati | anupanīta upanīto bhavati | so'gnipūto bhavati | sa vāyupūto bhavati | sa satyapūto bhavati | sa sarvapūto bhavati | sarvairdevairjñāto bhavati | sarvairdevairanudhyāto bhavati | sa sarveṣu vedeṣvadhīto bhavati | tadbhasmodhdūlanātsarveṣu tīrtheṣu snāto bhavati | tena sarvaiḥ kratubhiriṣṭaṃ bhavati | praṇavānāmayutaṃ japtaṃ bhavati | acakṣuṣaḥ paṅkiṃ ca punāti | āsaptamāt puruṣayugāt punātītyāha bhagavān | kālāgnirudraḥ provāca | yogadhyānānāṃ śiva eko dhyeyaḥ śivaṅkaraḥ | sarvamanyatparityajyaitāmadhītya dvijo vātyāśramī vā virakto vā sāmrājyādhipatirvā garbhavāsādvimṛjyata iti oṃ satyoṃ satyamityoṃ satyam | atha kālāgnirudraḥ provāca | sakṛjjaptvā śuciḥ pūtaḥ karmaṇyo bhavati | dvitīyaṃ japtvā gāṇāpatyamāpnoti | tṛtīyaṃ japtvā devameva praviśati ityoṃ satyam | iti ṛgvedabhasmajābālopaniṣat samāptā || agnihotrasamudbhūtamaupāsanasamudbhavaṃ virajānalajaṃ anyadvā bhasmotpādanabhasmavyavasthāprakaraṇadvaye nirūpitam | yadyasyocitaṃ tadbhasma gṛhītvā śuddhapātre sthāpayitvā pādaprakṣālanaṃ hastaprakṣālanaṃ ca kṛtvā dvirācamya prāṇāyāmatrayaṃ kṛtvā pātre sadyojātādipañcabrahmamantrairdakṣiṇahastena gṛhītvā vāmahaste nikṣipya dakṣiṇahastena spṛṣṭvā agniriti bhasma vāyuriti bhasma jalamiti bhasma sthalamiti bhasma vyometi bhasma bhasmeti bhasma sarvaṃ ha vā idaṃ bhasma mana ityetāni cakṣūṃṣi bhasmāni iti trivāraṃ japet | anantaraṃ śuddhapātrasthaṃ jalaṃ dakṣiṇakareṇa spṛṣṭvā āpo vā ida/ sarvaṃ viśvā bhūtānyāpaḥ prāṇā vā āpaḥ paśava āpo'nnamāpo'mṛtamāpaḥ samrāḍāpo virāḍāpaḥ svarāḍāpaśchandā/syāpo jyotī/ṣyāpaḥ satyamāpaḥ sarvā devatā āpo bhūrbhuvaḥsvarāpa oṃ | omāpo jyotīraso'mṛtaṃ brahma bhūrbhuvasvaroṃ iti mantradvayaṃ japitvā, tajjalaṃ viṣṇurūpeṇa vibhāvya tajjalaṃ bhasmani nikṣipya mānastoka iti mantreṇa miśraṇaṃ kṛtvā piṇḍarūpeṇa kṛtvā, tadbhasma sāmbarūpeṇa dhyātvā tadardhaṃ gṛhītvā dakṣiṇajānuni p. 46) nidhāya, punarvāmakare vidyamānamarghaṃ ṣoḍhā kṛtvā, tatraikaṃ gṛhītvā īśānamantreṇa śirasi prādakṣiṇyena lepanaṃ kuryāt | punarbhāgāntaraṃ gṛhītvā tatpuruṣamantreṇa mukhe lepanam | punarbhāgāntaraṃ gṛhītvā aghoramantreṇa urodeśaṃ bāhudvayaṃ ca lepayet | bhāgāntaraṃ gṛhītvā vāmamantreṇa nābheradhaḥ kaṭipradeśaṃ ca lepayet | bhāgāntaraṃ gṛhītvā sadyojātamantreṇa dakṣiṇottarapādadvayaṃ lepayet | anantaramavaśiṣṭabhāgaṃ gṛhītvā, hastābhyāmāloḍayitvā praṇavena sarvāṅgaṃ lepayet | hastau prakṣālyācamanadvayaṃ kṛtvā, jānuni vidyamānabhasma gṛhītvā, tena sāmbaśivarūpatayā bhāvitena hastābhyāṃ loḍitena bhasmanā tarjanīmadhyamānāmikāṅgulitrayeṇa vā tarjanyanāmikāṅguṣṭhena vā anulomapratilomena tripuṇḍraṃ brahmaviṣṇurudrātmakaṃ kālāgnirudropaniṣaduktaprakāreṇa gārhapatyādyākārātmakaṃ ca bhāvayitvā, atha śirolalāṭavakṣaḥskandheṣu triyāyuṣeṇa triyambakena ṣaḍakṣareṇa cāvṛttyā, tripuṇḍradhāraṇaṃ kuryāt || evaṃ kālatraye'pi kuryāt | tripuṇḍradhāraṇānte'pi hastaprakṣālanaṃ kṛtvā tarjanyantaraṃ karmāntaraṃ kuryāt | athoddhūlanasya snānarūpatvādācamanakaraṇam || uktañca śivarāghavasaṃvāde - uddhūlayet samastāṅge praṇavena vicakṣaṇaḥ | prakṣālya hastāvācamya darbhapāṇiḥ samāhitaḥ || nīlakaṇṭhāya śirasi kṣipetsarvātmane namaḥ | prakṣālya ca tato hastau kramānuṣṭhānamācaret || iti | brahmacāriṇāṃ tripuṇḍradhāraṇasamaye medhāvī ityādimantrāmnāyaḥ | medhāvī tejasvī varcasvī brahmavarcasvī āyuṣyān bhūyāsaṃ svasti | paramahaṃsasya tu jalamiśraṇaṃ vinā uddhūlanatripuṇḍradhāraṇasamaye oṃ oṃ oṃ haṃsahaṃsa iti mantraḥ sarvatra || kālāgnirudropaniṣadi - atha kālāgnirudraṃ bhagavantaṃ sanatkumāraḥ papraccha | adhīhi bhagavaṃstripuṇḍravidhiṃ satatvam | kiṃ dravyaṃ ? kiyatsthānaṃ ? kiṃ p. 47) tattvam ? kiṃ pramāṇaṃ ? kā rekhā ? ke mantrāḥ ? kā śaktiḥ ? kaḥ kartā ? kiṃ daivataṃ ? kiṃ phalam ? iti | taṃ hovāca bhagavān kālāgnirudraḥ | yaddravyaṃ tadāgneyaṃ bhasma | sadyojātādipañcabrahmamantraiḥ parigṛhyāgnirityanayā ṛcābhimantrya mānastoka iti mantreṇa samuddhṛtya mā no mahāntamiti jalena saṃsṛjya triyāyuṣamiti śirolalāṭavakṣaḥskandheṣu triyāyuṣaistryambakaistriśaktibhistiryak tisro rekhāḥ prakurvīta | vratametacchāmbhavaṃ sarvavedeṣu vedavādibhiruktaṃ bhavati | tasmāttatsamācarenmumukṣurapunarbhavāya || atha sanatkumāraḥ papraccha pramāṇamasya tripuṇḍradhāraṇasya tridhā vidhāya rekhā ālalāṭādācakṣuṣa ābhruvorāmūrdhno madhyataśca | yā'sya prathamā rekhā sa gārhapatyāgnirakāro, rajo bhūlokaścātmā, kriyāśaktiḥ, ṛgvedaḥ, prātassavanaṃ maheśvarī devateti | yā'sya dvitīyā rekhā sā dakṣiṇāgnirukāraḥ, satvamantarikṣamantarātmā, icchāśaktiryajurvedo, mādhyandinaṃ savanaṃ sadāśivo devateti | yā'sya tṛtīyā rekhā sa āhavanīyo, makārastamo dyaurlokaḥ, paramātmā, jñānaśaktiḥ, sāmavedastṛtīyaṃ savanaṃ (mahādevo) devateti || bṛhajjābālopaniṣadi - īśānena śirodeśaṃ mukhaṃ tatpuruṣeṇa tu | urodeśamaghoreṇa guhyaṃ vāmena dhūlayet || sadyojātena pādau ca sarvāṅgaṃ praṇavena tu | atraite ślokāḥ - bhasmamuṣṭiṃ samādāya saṃhitāmantramantritam | mastakāt pādaparyantaṃ bhasmasnānaṃ puroditam || 1 || tanmantreṇaiva kartavyaṃ vidhisnānaṃ samācaret | īśena pañcadhā bhasma vikirenmūrdhni yatnataḥ || 2 || mukhe catasraḥ tatpuruṣeṇāghoreṇāṣṭadhā hṛdi | vāmena guhyadeśe tu tridaśa sthānabhedataḥ || 3 || aṣṭadhā sadyamantreṇa pādamudhdūlya yatnataḥ | sarvāṅgodhdūlanaṃ kuryādrājanyasya yathāvidhi || 4 || p. 48) mukhaṃ vinā ca tatsarvamudhdūlya kramayogataḥ | sandhyātraye niśīthe ca tathā pūrvāvasānayoḥ || 5 || suptvā bhuktvā payaḥ pītvā kṛtvā cāvaśyakādikam | striyaṃ napuṃsakaṃ vṛddhamityādi kila varṇyate || 6 || devāgniguruviprāṇāṃ samīpe tyājyadarśane | aśudhdabhūtale mārge kuryānnoddhūlanaṃ vratī || 7 || śaṅkhatoyena mūlena bhasmanā miśraṇaṃ bhavet | yojitaṃ candanenāpi vāriṇā saṃyutaṃ tu vā || 8 || candanena samaṃ lipyejjñānārthī cūrṇameva tat | madhyāhnāt prāgjalairyuktaṃ toyaṃ tadanu varjayet || 9 || atha bhusuṇḍho bhagavantaṃ kālāgnirudraṃ tripuṇḍravidhiṃ papraccha | tatraite ślokāḥ- tripuṇḍraṃ kārayet paścādbrahmaviṣṇuśivātmakam | madhyāṅgulibhirādāya tisṛbhirmūlamantrataḥ || 10 || anāmāmadhyamāṅguṣṭhairathavā syāttripuṇḍrakam | uddhūlayenmukhaṃ vipraḥ kṣatriyastu śiro'bhitaḥ || 11 || dvātriṃśatsthānake cātha ṣoḍaśa sthānake'thavā | aṣṭasthāne tathā caivaṃ pañcasthāne ca yojayet || 12 || uttamāṅge lalāṭe ca karṇayornetrayostathā | nāsāvakragale caivamaṃsadvayamanantaram || 13 || kūrpare maṇibandhe ca hṛdaye pārśvayordvayoḥ | nābhau guhyadvaye caivamūrvoḥ sphikbimbajānuṣu || 14 || jaṅghādvaye ca pāde ca dvātriṃśatsthānamuttamam | aṣṭamūrtyaṣṭavidyeśān dikkālavasubhiḥ saha || 15 || dharo dhruvaśca somaśca āpaścaivānalo'nilaḥ | pratyūṣaśca prabhātaśca vasavo'ṣṭāvudīritāḥ || 16 || eteṣāṃ nāmamantreṇa tripuṇḍraṃ dhārayedbudhaḥ | vidadhyāt ṣoḍaśathāne tripuṇḍraṃ ca samāhitaḥ || 17 || p. 49) śīrṣake ca lalāṭe ca karṇe cāṃsadvaye'pi ca | kūrpare maṇibandhe ca hṛdaye nābhipārśvayoḥ || 18 || pṛṣṭhe caivaṃ pratiṣṭhāyāṃ japettatrādhidaivatam | śivaṃ śaktiṃ ca sādākhyamīśaṃ rudrākhyameva ca || 19 || vāmādinava śaktīśca etāḥ ṣoḍaśa devatāḥ | nāsatyo dasrakaścaivamaśvinau dvau samīritau || 20 || athavā mūrdhni keśe ca karṇayoḥ śvasane tathā | bāhudvaye ca hṛdaye nābhyāmūrvoryuge tathā || 21 || jānudvaye ca padayoḥ pṛṣṭhabhāge ca ṣoḍaśa | śivaścendraśca candrārkau vighneśo viṣṇureva ca || 22 || śrīścaiva hṛdaye tadvattathā nābhau prajāpatiḥ | nāgāśca nāgakanyāśca ubhaye ṛṣikanyakāḥ || 23 || pādayośca samudrāśca tīrthaṃ pṛṣṭhe'pi ca smṛtāḥ | evaṃ vā ṣoḍaśasthānamaṣṭasthānamathocyate || 24 || gurusthānaṃ lalāṭaṃ ca karṇadvayamanantaram | aṃsayugmaṃ ca hṛdayaṃ nābhirityaṣṭamaṃ bhavet || 25 || brahmā carṣayaḥ saptadevatāśca prakīrtitāḥ | athavā mastakaṃ bāhū hṛdayaṃ nābhireva ca || 26 || pañcasthānānyamūnyāhurbhasmatattvavido janāḥ | yathāsaṃbhavataḥ kuryāddeśakālādyapekṣayā || 27 || uddhūlane'pyaśaktaścettripuṇḍrādīni kārayet | lalāṭe hṛdaye nābhau gale ca maṇibandhayoḥ || 28 || bāhumadhye bāhumūle pṛṣṭhe caiva ca śīrṣake | lalāṭe brahmaṇe namaḥ | hṛdaye havyavāhanāya namaḥ | nābhau skandāya namaḥ | gale pūṣṇe namaḥ | dakṣiṇabāhumūle rudrāya namaḥ | madhye ādityāya namaḥ | maṇibandhe śacīpataye namaḥ | vāmabāhumūle p. 50) vāmadevāya namaḥ | madhye prabhañjanāya namaḥ | maṇibandhe vasubhyo namaḥ | pṛṣṭhe harāya namaḥ | śirasi paramātmane namaḥ | ityādibhirmantrairevaṃ dvādaśasthāneṣu tripuṇḍraṃ dhārayet || triṇetraṃ triguṇādhāraṃ trayāṇāṃ janakaṃ śubham || 29 || smarannamaḥ śivāyeti lalāṭe tu tripuṇḍrakam | kūrparādhaḥ pitṛbhyāṃ tu umeśābhyāṃ tathopari || 30 || īśābhyāṃ nama ityuktvā pārśvayośca tripuṇḍrakam | bījābhyāṃ nama ityuktvā dhārayecca prakoṣṭhayoḥ || 31 || bhīmāyeti tataḥ pṛṣṭhe śivāya piṭhare tathā | nīlakaṇṭhāya śirasi kṣipetsarvātmane namaḥ || 32 || mānastoketi mantreṇa mantritaṃ bhasma dhārayet | ūrdhvapuṇḍraṃ bhavet sāma madhyapuṇḍraṃ yajūṃṣi ca || 33 || adhaḥpuṇḍramṛcaḥ sākṣāttasmāt puṇḍraṃ triyāyuṣam | triyāyuṣāṇi kurute lalāṭe ca bhujadvaye || 34 || nābhau śirasi hṛtpārśve brāhmaṇāḥ kṣatriyāstathā | jābālopaniṣadi - agnirityādinā bhasma gṛhītvā vimṛjyāṅgāni saṃspṛśediti | tathopari tiryak tripuṇḍraṃ dhārayediti ca || atharvaśirasi - agnirityādinā bhasma gṛhītvā vimṛjyāṅgāni saṃspṛśet | tasmādvratametat pāśupataṃ paśupāśavimokṣāyeti || atra jābālopaniṣadādīnāmupabṛṃhaṇavacanāni sūtasaṃhitāyām - agnirityādibhirmantrairjāvālopaniṣadgataiḥ | sarvairuddhūlanaṃ kāryaṃ bhasmanā sajalena ca || p. 51) triyāyuṣeṇa mantreṇa budhaistiyaktripuṇṅrakram | dhāryaṃ proktaṃ dvijaśreṣṭha dhārmikairvedapāragaiḥ || meghāvītyādinā vāpi brahmacārī dine dine | bhasmanā sajalenaiva dharayecca tripuṇḍrakam || triyambakeṇa mantreṇa praṇavena śivena ca | gṛhasthaśca vanasthaśca dhārayeca tripuṇḍrakam || oṃkāreṇa triruktena sahaṃsena tripuṇḍrakam | dhārayedbhikṣuko nityamiti jābālikī śrutiḥ || lalāṭe caiva dordvandve tathaivorasi buddhimān | tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ bhuktimuktiphalapradam || mantrāṇāmāśramāṇāṃ ca mantrato'mantrato'pi vā | tripuṇḍrodhdūlanaṃ proktaṃ jābālairādareṇa tu || śrībodhāyanasūtre - atha tadbhasmādāyābhimantrayet | īśānādivyutkrameṇa punaḥ sadyojātādi pañcakrameṇa cābhimantrya mānastoke tanaye iti madhyamānāmikāṅguṣṭhaiḥ samādāya, tūṣṇīmadbhiḥ saṃyojya, triyāyuṣamiti tripuṇḍraṃ dhārayet || athāpyudāharanti - madhyamānāmikāṅguṣṭhaistripuṇḍraṃ bhasmanā kṛtam | tattripuṇḍraṃ bhavecchastaṃ ..................................... || iti | athāpyudāharanti - lalāṭe hṛdi dordvandve gale kukṣau śirasyatha | dhārayeccaiva tadbhasma dvijo nityamatandritaḥ || bhūtyai na pramaditavyamiti vijñāyata iti | atha tryambakamiti sarvāṅgaṃ sammṛjet pūto bhavatīti || p. 52) bodhāyanasmṛtau - snānamīśānamantreṇa kuryānmūrdhādi pādataḥ | iti || bhāradvājasmṛtau - prāṅmukhaścaraṇau hastau prakṣālyācamya pūrvavat | prāṇānāyamya saṅkalpya bhasmasnānaṃ samācaret || ādāya bhasitaṃ śvetamagnihotrasamudbhavam | īśānena tu mantreṇa svamūrdhani vinikṣipet || tata ādāya tadbhasma mukhe tatpuruṣeṇa tu | aghorākhyena hṛdaye guhye vāmāhvayena ca || sadyojātābhidhānena bhasma pādadvaye kṣipet | sarvāṅgaṃ praṇavenaiva mantreṇoddhūlayettataḥ || etadāgneyakaṃ snānamuditaṃ paramarṣibhiḥ | sarvakarmasamṛdhyarthaṃ kuryādādāvidaṃ budhaḥ || tataḥ prakṣālya hastādīnupaspṛśya yathāvidhi | tiryaktripuṇḍravidhinā lalāṭe hṛdaye gale || pañcabhirbrahmabhirvāpi tato'gniriti mantrataḥ | iti | smṛtyantare ca - mānastoketi mantreṇa mantritaṃ bhasma dhārayet || vāyupurāṇe - tatastripuṇḍraṃ racayet tryāyuṣasamāhvayam | iti | taittirīyaśrutau ca śivaśāsane - satyānna pramaditavyam | dharmānna pramaditavyam | kuśalānna pramaditavyam | bhūtyai na pramaditavyam | svādhyāyapravacanābhyāṃ na pramaditavyam | ityādi | atra bhūtiśabdasya bhasmārthakatvaṃ bodhāyanenoktam | athāto dvijātīnāṃ tripuṇḍradhāraṇavidhiṃ vyākhyāsyāmo bhūtyai na pramaditavyamiti vijñāyata ityupakramya, daśa pūrvān daśāparān ātmānaṃ caikaviṃśatiṃ paṅkiṃ ca punāti | brahmaṇaḥ sāyujyaṃ salokatāmāpnotītyāha p. 53) bhagavān bodhāyana iti | ye na tripuṇḍradhāriṇasteṣāṃ brāhmaṇyameva nāstīti spaṣṭameva | atha upabṛṃhaṇāni smṛtipurāṇavacanāni likhyante - upabṛṃhaṇaṃ ca lokākṣismṛtāvabhihitam - bhasmanodhdūlanaṃ tiryaktripuṇḍraṃ nityasādhanam | pratyākhyānaṃ pramāṇasya śrūyate taittirīyake || mahābhārate'pi - itihāsapurāṇābhyāṃ vedaṃ samupabṛṃhayet | iti | skāṃde'pi - purāṇaireva vispaṣṭo vedārtho jñāyate khalu | bibheti mānavādvedaḥ purāṇābhyāsavarjitāt || sūtasaṃhitāyāmapi - anantaśākhāsāpekṣe vedārthānāṃ vinirṇaye | svabuddhikalpitānnyāyādgarīyo hyupabṛṃhaṇam || iti | sudarśacanācāryo'pi - vedārthanirṇayavidhau hi puṃrāṇamaṅgaṃ nirṇītavedaviṣayāḥ smṛtayo bhavanti | iti | mānavapurāṇe'pi śrutyupabṛṃhaṇaṃ dṛśyate - satyānna pramaditavyaṃ vai dharmācca kuśalācca na | bhūtyā agnisamutthāyāstato dehāvakuṇṭhanam || lalāṭe hṛdi dordvandve tripuṇḍrasya ca dhāraṇāt | navā pramaditavyaṃ vai bhramādbāpi kadācana || svādhyāyādhyayanaṃ nityaṃ kuru pravacanaṃ tathā | iti | sūtasaṃhitāyāmapi - satyāddharmācca kuśalādbhasmanodhdūlanādapi | tripuṇḍradhāraṇāccaiva svādhyāyādhyayanādapi || p. 54) daivācca pitryātsatkāryānmātāpitrādipūjanāt | iti | bhāṣyakāreṇa yadyapi bhūtiśabda aiśvaryaparatayā vyākhyātaḥ | tathāpi bodhāyanena bhūtyai na pramaditavyaṃ ityasyāḥ śruterbhasmatripuṇḍrapramāṇatayodāhṛtatvādupabṛṃhaṇasmṛtipurāṇava akyānāṃ ca satvāt bhūtiśabdasya bhasmaparatvameva yuktam || nanvatra bhūtiśabdasya nānārthatvenārthāntatvaṃ bhavatviti cenna; itihāsapurāṇābhyāṃ śrutyarthamupabṛṃhayet iti nyāyena tasmādbhūtyai na pramaditavyamiti vijñāyata iti bodhāyanasūtrasya virodhaḥ syāt | kiṃ ca - satyāddharmācca kuśalādbhasmanoddhūlanādapi | iti vidyāraṇyoktavedabhāṣyavacanācca taittirīyopaniṣatsthasya bhasmaparatvameva || bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | pramādādapi mokṣārthī na tyajeditihi śrutiḥ || iti sūtasaṃhitāyāmuktatvāt bhūtiśabdasya bhasmaparatvameva | bhūtiśabdasya nānārthatvenaiśvaryaparatayā vyākhyāne'pi neha kaścidvirodhaḥ | upabṛṃhaṇasya satve tadapi vyākhyātavyamastu | bodhāyanaḥ - athāto bhūtisaṃpādanadhāraṇavidhiṃ vyakhyāsyāmaḥ | śucirbhūtvā vikaṭāṅgāmunmattāmaśivāṃ hīnātiriktāṅgāṃ vandhyāṃ asthicelabhakṣiṇīṃ ityādisarvaṃ pratipāditavān || parāśarasmṛtau - brāhmaṇo vidhinotpannaṃ tripuṇḍraṃ bhasmanaiva tu | lalāṭe dhārayennityaṃ tiryagbhasmāvakuṇṭhanam || śrutisārasamuccaye - aśaktaḥ samayācāre manasā pāpamācaran | śucireva bhavennityaṃ tripuṇḍrasya ca dharaṇāt || p. 55) mahābhārate ānuśāsanike parvaṇi - ahaṃ paśupatirnāma madbhaktā ye ca mānavāḥ | sarve pāśupatā jñeyā bhasmadigdhatanūruhāḥ || rakṣārthaṃ maṅgalārthaṃ ca pavitrārthaṃ ca ........ | ityādi | sāṅkhyāyanagṛhye'pi - tryāyuṣamiti pañcabhirmantrairlalāṭe hṛdaye ca dakṣiṇaskandhe vāme ca tataḥ pṛṣṭhe ca pañcasu bhasmanā tripuṇḍraṃ karoti | eṣāṃ devānāmekaṃ dvau trīn sarvānatha iti || mādhyandinagṛhye'pi - bhasmanā lalāṭe grīvāyāṃ dakṣiṇeṃ'se hṛdi ca tryāyuṣamiti || pratimantramiti ādityapurāṇe - tripuṇḍradhārī satataṃ brāhmaṇaḥ sarvakarmasu | bhasmanaivāgnihotrasya śivāgnijanitena vā || vāsiṣṭhalaiṅge vasiṣṭhaṃ prati mahādevaḥ- bhasma viddhi paraṃ brahma satyabodhasukhāvaham | bhasma tadvedanāllabhyaṃ mukhyaṃ tadaparaṃ budhaḥ || āgneyaṃ gauṇamajñānadhvaṃsakajñānasādhanam | gauṇaṃ nānāvidhaṃ viddhi brahman brahmavidāṃ vara || agnihotrādijaṃ tadvadvirajānalajaṃ mune | aupāsanasamutpannaṃ samidagnisamudbhavam || traivarṇikānāṃ sarveṣāmagnihotrasamudbhavam | virajānalajaṃ caiva kāryaṃ bhasma mahāmune ! || aupāsanasamutpannaṃ gṛhasthānāṃ viśeṣataḥ | samidagnisamutpannaṃ dhāryaṃ vai brahmacāriṇām || śūdrāṇāṃ śrotriyāgāre pacanāgnisamudbhavam | anyeṣāmapi sarveṣāṃ dhāryaṃ dāvānalodbhavam || p. 56) agnirityādibhirmantraiḥ ṣaḍbhirātharvaṇaistathā | jābālaissaptabhirvāpi gauṇenaiva tu bhasmanā || uddhūlayet svakaṃ dehaṃ pāpapuñjabhayāpaham | triyāyuṣeṇa mantreṇa medhāvītyādināthavā || gauṇena bhasmanā dhāryaṃ tripuṇḍraṃ brahmacāriṇā | triyambakena mantreṇa satāreṇa tathaiva ca || pañcākṣareṇa mantreṇa praṇavena yutena ca | lalāṭe hṛdaye caiva dordvandve ca mahāmune ! || tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ gṛhasthaśca vanāśramī | ātmamantreṇa haṃsena praṇavena samāhitaḥ || tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ sanyāsāśramamāśritaḥ | namo'ntena śivenaiva śūdraḥ śuśrūṣaṇapriyaḥ || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca nityaṃ bhaktyā samācaret | anyeṣāmapi sarveṣāṃ vinā mantreṇa suvrata || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca kartavyaṃ bhaktito mune || iti | brahmacāriṇāṃ dhāraṇaprakāramāha bodhāyanaḥ- yasminnagnau karma kṛtvopatiṣṭhate tasmāt pūrṇaṃ bhasma ādāya tūṣṇīmabhimantryābhimṛśya mānastoka hati mantreṇādāya dhārayenniyamena ca | lalāṭe tejasvīti | dakṣiṇabāhvorvarcasvīti | savye brahmavarcasvīti | hṛdayadeśe āyuṣmāniti | kaṇṭhe bhūyāsaṃ svastīti sarvatrānuṣajatīti || gāruḍe - uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca manasāpi na laṅghayet | śrutyā vidhīyate yasmāttattyāgī patito bhavet || mānavopapurāṇe - tripuṇḍradhāraṇaṃ bhūtyā tathā dehāvakuṇṭhanam | yo na kuryāttu mantreṇa sa sadyaḥ patito bhavet || p. 57) sūtasaṃhitāyām - bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā kuryāttripuṇḍrakam | pramādādapi mokṣārthī na tyajediti hi śrutiḥ || parāśaropapurāṇe - ādau brāhmaṇa bhūtena tripuṇḍraṃ bhasmanā dhṛtam | yatastadeva viprastu tripuṇḍraṃ dhārayet sadā || bhasmanā vedasiddhena tripuṇḍraṃ dehakuṇṭhanam | rudraliṅgārcanaṃ cāpi hato vāpi na santyajet || brāhmaṇānāmayaṃ dharmastripuṇḍrasya ca dhāraṇam | āśramāṇāṃ ca sarveṣāṃ dharmatvenāhurāstikāḥ || sanatkumārasaṃhitāyām - tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ gṛhasthāśramamāsthitaḥ | dhārayedbhikṣuko nityamiti jābālikī śrutiḥ || dhārayedbrāhmaṇo vidvān sarvadaiva tripuṇḍrakam | tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ manasā'pi na laṅghayet || śrutyā vidhīyate yasmāttattyāgī patito bhavet | parāśare - śrautadharmaikaniṣṭhānāṃ liṅgaṃ tu śrautameva hi | ityādi likhitam || laiṅge - tripuṇḍraṃ suraviprāṇāṃ vartulaṃ nṛpavaiśyayoḥ | ardhacandraṃ tu śūdrāṇāmanyeṣāmūrdhvapuṇḍrakam || aśrautamūrdhvapuṇḍrādi lalāṭe śraddhayā saha | dhārayiṣyanti mohena yugānte samupasthite || p. 58) smṛtyantare- yāni śāstrāṇi dṛśyante loke'smin vividhāni vai | śrutismṛtiviruddhāni niṣṭhā teṣāṃ hi tāmasī || bhaviṣyatpurāṇe- pāpānāmapi bāhulyāddadhīcasya ca śāpataḥ | gautamasya muneḥ śāpāt śrautaliṅgaṃ na rocate || ādityapurāṇe- durvāsaso muneḥ śāpāt kupitasya mahātmanaḥ | kaṇvaśāpādbhṛgoḥ śāpādupamanyośca śāpataḥ || dadhīcasya muneḥ śāpādgautamasya ca śāpataḥ | viprāṇāṃ dākṣiṇātyānāṃ pāpopahatacetasām || śive bhasmāni rudrākṣe kiṃcicchrāddhā na vidyate || iti || mānave ca- brāhmaṇaiśca purā sarvairgautamena surakṣitaiḥ | vicārya kāryaṃ saṃbhūya svadeśagamanodyataiḥ || gaurhatā gautameneti nirghṛṇaiḥ puruṣādhamaiḥ | kṛto mithyābhiśāpastu mahāmohavaśena tu || tacchrutvā sa muniḥ śrīmān gautamo munisattamaḥ | mahākrodhena saṃyuktaḥ śaśāpa brāhmaṇādhamān || yadyattu rudrasambandhi tatra tatrātidurjanāḥ | bhavatānunmukhā yūyaṃ sarvathā brāhmaṇādhamāḥ || svādhyāye ca jape caiva tathā pravacanepi ca | bhavatānunmukhā yūyaṃ sarvathā brāhmaṇādhamāḥ || śrutismṛtipurāṇokteṣvartheṣu sakaleṣu ca | bhavatānunmukhā yūyaṃ sarvathā brāhmaṇādhamāḥ || śaṅkhacakragadāpadmadaṇḍapāśāṅkuśādibhiḥ | aṅkitāḥ śraddhayā yūyaṃ bhavata brāhmaṇādhamāḥ || p. 59) vartulāśvatthapatrārdhacandraśūlādiliṅginaḥ | bhavata śraddhayā yuktāḥ sarvathā brāhmaṇādhamāḥ || aśvatthapatraliṅgaṃ ca bauddhadharmamupāśritāḥ | pāñcarātre ca kāpāle tathā kālāmukhe'pi ca || śākte ca dīkṣitā yūyaṃ bhavata brāhmaṇādhamāḥ | cārvāke ca mate yūyaṃ tathā pāṣaṇḍake'pi ca || vaiṣṇave dīkṣitā yūyaṃ bhavata brāhmaṇādhamāḥ | durmateṣu tathānyeṣu mārgeṣvaśrautakeṣu ca | śraddhayā dīkṣitā yūyaṃ bhavata brāhmaṇādhamāḥ || ityādi | kaurme- sṛṣṭvā ca kāmato'nyāni vedavākyāni pāpinaḥ | nirmāya ca purāṇāni bhavata brāhmaṇādhamāḥ || dormūle taptamudrādidhāriṇaḥ pāpacetasaḥ | vedamārgaparibhraṣṭā bhavata brāhmaṇādhamāḥ || viṣṇumeva puraskṛtya śivamārgavidūṣakāḥ | nārakāyātanā yūyaṃ bhavata brāhmaṇādhamāḥ || sanmārganindakā duṣṭamārgaikaparimohinaḥ | pāpopadeśaniratā bhavata brāhmaṇādhamāḥ || mokṣamārgaṃ parityajya vakramārgaikagāminaḥ | vedanindāparā yūyaṃ bhavata brāhmaṇādhamāḥ || agniṣṭomādikarmāṇi visṛjya śrutinindakāḥ | vāyvādidevatābhaktā bhavata brāhmaṇādhamāḥ || vīraśaivādiśaivāni mokṣaikaphaladānyapi | tannindakāḥ pāpinaśca bhavata brāhmaṇādhamāḥ || cakrāṅkitāḥ śaivamārganindakā svātmadūṣakāḥ | dharmādhvapratikūlāśca bhavata brāhmaṇādhamāḥ || p. 60) bhāratādau prakalpyāpi vacanāni svabuddhitaḥ | kapolakalpitārthajñā bhavata brāhmaṇādhamāḥ || ityādi (śāpa) parāhatatvādūrdhvapuṇḍrādau pramāṇatvenopakalpitavacanānyasmaraṇīyāni | kimanayā aprastutapraśaṃsayetyāstāṃ vistaraḥ || iti śrīmadviśiṣṭādvaitasiddhāntarahasyaikottaraśatasthalābhijñaśrīnīlakaṇṭ haśivācāryakṛte nigamāgamasārasaṃgrahe kriyāsāre vibhūtidharaṇatatpramāṇopanyāso nāma saptamopadeśaḥ aṣṭamopadeśaḥ athāṣṭame copadeśe praśaṃsāṃ bhasmanaḥ parām | varṇaye varṇasāṅkāryahetutāmūrdhvapuṇḍrake || 1 || tantroktamantrataścakrādyaṅkapuṇḍrāntaraṃ gatāḥ | yanmāyottaraṇāśaktāstaṃ bhaje sāmbamīśvaram || 2 || śrutismṛtipurāṇetihāsatantraprakāśitam | bhasmadhāraṇamāhātmyaṃ pravakṣyāmi samāsataḥ || 3 || mumukṣurvā bubhukṣurvā dvijendraḥ śuddhavaidikaḥ | dhārayet sādaraṃ nityaṃ bhasma vedoktamārgataḥ || 4 || vedoktenaiva mantreṇa sitaṃ bhasmāgnihotrajam | dhārayedvaidikaṃ prājñastripuṇḍroddhūlanātmanā || 5 || tiryak tripuṇḍraṃ muktvaikaṃ puruṣārthaikasādhanam | puṇḍrantaraṃ bhramādvāpi vaidiko naiva dhārayet || 6 || puṇḍrāntaraṃ kadācidvāpyaśrautaṃ śuddhavaidikaḥ | dhārayedyadi mohena patatyeva na saṃśayaḥ || 7 || p. 61) mṛdordhvapuṇḍro vihitaḥ smṛtyādiṣu yatastataḥ | taddhārakasya pātityakathanaṃ nahi yuktimat || 8 || vyāsena vedaśāstrārthavittamena mahātmanā | ūrdhvapuṇḍrasya mahātmyamuktaṃ satyavratena ca || 9 || jāhnavītīrasaṃbhūtāṃ mṛda mūrdhnā bibharti yaḥ | bibharti rūpaṃ so'rkasya tamonāśāya vai smṛtam || 10 || ūrdhvapuṇḍro mṛdā śuddho lalāṭe yasya dṛśyate | sa caṇḍālo'pi śuddhātmā pūjya eva na saṃśayaḥ || 11 || śrīmadbṛhannāradīye sarvaprāṇimanohare | ūrdhvapuṇḍrasya māhātmyaṃ tatra tatra pradarśitam || 12 || ūrdhvapuṇḍraṃ yaḥ karoti tulasīmūlamṛttikām | tatraiva netraṃ tasya syānmūrdhnīndorbibhṛyātkalām || 13 || yajño dānaṃ tapo homaḥ syādhyāyaḥ pitṛtarpaṇam | vṛthā bhavati viprendra ūrdhvapuṇḍravinākṛtam || 14 || ūrdhvapuṇḍrasya mahātmyaṃ savidhānaṃ kṛpābalāt | brahmāṇḍākhyapurāṇe tu brahmaṇo bhavateritam || 15 || ūrdhvapuṇḍrapramāṇāni dravyāṇyaṅgulibhedataḥ | varṇāni mantradeśāṃśca pravakṣyāmi phalāni ca || 16 || parvatāgre nadītīre mama kṣetre viśeṣataḥ | sindhutīre ca valmīke tulasīmūlamāśrite || 17 || mṛda etāstu saṅgrāhyā varjayedanyamṛttikāḥ | śyāmaṃ śāntikaraṃ proktaṃ raktaṃ vaśyakaraṃ bhavet || 18 || śrīkaraṃ pītamityāhurvaiṣṇavaṃ śvetamucyate | aṅguṣṭhaḥ puṣṭidaḥ prokto madhyamāyuṣkarī bhavet || 19 || anāmikā sadā nityaṃ muktidā ca pradeśinī | etairaṅgulibhedaistu kārayenna nakhaiḥ spṛśet || 20 || vartidīpākṛtiṃ vāpi veṇupatrākṛtiṃ tathā | padmasya mukulākāraṃ tathaiva kumudasya ca || 21 || p. 62) matsyakūrmākṛtiṃ vāpi śaṅkhākāraṃ tataḥ param | daśāṅgulapramāṇaṃ taduttamottamamucyate || 22 || navāṅgulaṃ madhyamaṃ syādaṣṭāṅgulamataḥ param | saptaṣaṭpañcabhiḥ puṇḍraṃ madhyamaṃ trividhaṃ smṛtam || 23 || catustridvyaṅguktaiḥpuṇḍraṃ kaniṣṭhaṃ trividhaṃ bhavet | lalāṭe keśavaṃ vidyānnārāyaṇamathāpi vā || 24 || mādhavaṃ hṛdi vinyasya govindaṃ karṇakūrpare | udare dakṣiṇe pārśve viṣṇurityabhidhīyate || 25 || tatpārśve bāhumadhye tu madhusūdanameva ca | trivikramaṃ kaṇṭhadeśe vāme kukṣau tu vāmanam || 26 || śrīdharaṃ bāhuke vāme hṛṣīkeśaṃ tu kaṇṭhake | pṛṣṭhe tu padmanābhaṃ kukudi dāmodaraṃ smaret || 27 || dvādaśaitāni nāmāni vāsudevasya mūrdhani | pūjākāle ca home ca sāyaṃ prātaḥ samāhitaḥ || 28 || nāmānyuccārya vidhinā dharayedūrdhvapuṇḍrakam | aśucirvāpyanācāro manasā pāpamācaran || 29 || śucireva bhavennityamūrdhvapuṇḍrāṅkito naraḥ | ūrdhvapuṇḍradharo martyo mriyate yatra kutracit || 30 || śvapāko'pi vijānīdhvaṃ mama loke mahīyate | tasmādebhyaścedṛśebhyo vacanebhyo'viśaṅkayā || 31 || vaidikenāpyūrdhvapuṇḍraṃ dhāryameva mṛdeti cet | vedaikaniṣṭhasya śrautamūrdhvapuṇḍraṃ dvijasya tu || 32 || vihitatvena vadataste vidvattā mahattarā | pratyakṣaśrutyabhāvāddhi śrautaṃ cedūrdhvapuṇḍrakam || 33 || tarhi śrautaṃ kathaṃ vā na bhavedekādaśīvratam | ekādaśīvratasyāsti śrutiste'numiteti cet || 34 || p. 63) ūrdhvapuṇḍrasyānumitā śrutiḥ kasmānna vidyate | ekādaśīvrataṃ kasmāt kutrāpi na niṣedhitam || 35 || tasmādanumitāstyeva śrutistasya na saṃśayaḥ | ūrdhvapuṇḍraṃ purāṇeṣu bahuśastu niṣedhitam || 36 || tato'syānumitā nāsti śrutirnaivātra saṃśayaḥ | sarvaśāstrajasandehasamudrabaḍavānale || 37 || pārāśare sāṅkanaṃ puṇḍrāntaraṃ sunirākṛtam | ūrdhvapuṇḍraṃ triśūlaṃ ca vartulaṃ caturaśrakam || 38 || ardhacandrākṛtiṃ caiva vedaniṣṭho na dhārayet | janmanā labdhajātistu vedapanthānamāśritaḥ || 39 || puṇḍrāntaraṃ bhramādvāpi lalāṭe naiva dhārayet | khyātilābhādisiddhyarthamapi viṣṇvāgamādiṣu || 40 || sthitaṃ puṇḍrāntaraṃ naiva dhārayedvaidiko janaḥ | tiryaktripuṇḍraṃ santyajya śrautaṃ puṇḍrāntaraṃ bhramāt || 41 || lalāṭe dhārayenmartyaḥ patatyeva na saṃśayaḥ | na dāhayeddvijaśreṣṭhaṃ na dahecchrāstrapūrvakaiḥ || 42 || aṅkito yaḥ svadeśāttaṃ rājā śīghraṃ pravāsayet | atīva patitānāṃ hi śvapadādyaṅkanaṃ nṛṇām || 43 || adhīyate na śuddhānāmataḥ śuddhaṃ nacāṅkayet | adhyāpane cādhyayane śrautasmārteṣu karmasu || 44 || saṃbhāṣaṇe ca sambandhe nādhikāri ca lāñchitaḥ | anyatrāpyūrdhvapuṇḍrādidhāraṇaṃ vaidikasya tu || 45 || pātityakāraṇamiti parihārāya kīrtitam | tiryakpuṇḍraṃ parityajya śrautaṃ puṇḍrāntaraṃ sadā || 46 || dhārayedyadi mohādvā patatyeva na saṃśayaḥ | santaptaśaṅkhacakrādyaiḥ samyagaṅkitavigraham || 47 || p. 64) paśyato narakaprāptirnāradīye pradarśitā | yastu santaptaśakhādicakrāṅkitatanurnaraḥ || 48 || sa sarvayātanābhogī caṇḍālaḥ koṭijanmasu | dvijaḥ santaptaśaṅkhādicakrāṅkitatanuṃ naram || 49 || saṃbhāṣya rauravaṃ yāti yāvadindrāścaturdaśa | cakrāṅkitatanuryatra tatra ko'pi na saṃvaset || 50 || yadi tiṣṭhenmahāpāpī sahasravrahmahā bhavet | gaṅgāsnānarato vāpi cāśvamedharato'pi vā || 51 || cakrāṅkitaṃ tanuṃ dṛṣṭvā paśyet sūryaṃ japennaraḥ | janeśa pauruṣaṃ sūktamanyathā rauravaṃ vrajet || 52 || cakrāṅkitatanuṃ dṛṣṭvā paśyet sūryaṃ japennaraḥ | janeśa śatarūdrīyamanyathā patito bhavet || 53 || brāhmaṇasya tanurjñeyā sarvadevasamāśrayā | sā cet santāpitā rājan kiṃ vakṣyāmi mahainasaḥ || 54 || cakrāṅkitatanurvāpi rājan śaṅkhāṅkito'pi vā | nādhikārī parijñeyaḥ śrautasmārteṣu karmasu || 55 || svasaṃhitāyāṃ sūtena tatra tatra kṛpālunā | ūrdhvapuṇḍrādayaḥ puṇḍrāḥ sāṅkanāśca niṣedhitāḥ || 56 || lalāṭe bhasmanā tiryaktripuṇḍrasya ca dhāraṇam | vinā puṇḍrāntaraṃ mohādhdārayan patito bhavet || 57 || vedamārgaikaniṣṭhastu mohenāpyaṅkito yadi | patatyeva na sandehastathā puṇḍrāntarādapi || 58 || nāṅkitaṃ vigrahaṃ kuryādvedapanthānamāśritaḥ | puṇḍrāntaraṃ bhramādvāpi lalāṭe naiva dhārayet || 59 || devānāṃ ca manuṣyāṇāṃ tathānyeṣāṃ ca lāñchanam | na kuryānmohato vāpi yadi kuryāt patatyadhaḥ || 60 || p. 65) kasyacillāñchito martyo na sākṣī sarvathā bhavet | śrautasmārtasamācāre nādhikārī ca lāñchitaḥ || 61 || lāñchitāśca na saṃbhāṣyā na spṛśyāśca kadācana | na darśanīyāstān rājā deśācchīghraṃ pravāsayet || 62 || vedoktenaiva mārgeṇa bhasmanaiva tripuṇḍrakam | dhūlanaṃ nācariṣyanti pāṣaṇḍopahatā janāḥ || 63 || ūrdhvapuṇḍraṃ lalāṭe tu vartulaṃ cārdhacandrakam | dhārayiṣyanti mohena pāṣaṇḍopahatā janāḥ || 64 || śaṅkhacakragadāpadmairaṅkanaṃ vigrahe svake | mohenaiva kariṣyanti pāṣaṇḍopahatā janāḥ || 65 || manuṣyāṇāṃ tu nāmnā ca teṣāmākārato'pi vā | lāñchitāśca bhaviṣyanti pāṣaṇḍopahatā janāḥ || 66 || ityetairīdṛśaiścānyaiḥ purāṇavacanaistathā | nirastatvānna sāṅkordhvapuḍrasyānumitā śrutiḥ || 67 || niṣiddhatve'pyanumitordhvapuṇḍrasyāsti cechrutiḥ | caityavandanakeśolluñchanādīnāṃ kuto na sā || 68 || teṣāṃ smṛtipurāṇādau kutrāpyakathitatvataḥ | śrutīnāmapyakathitānāmabhāvastu yujyate || 69 || smṛtyādiṣūrdhvapuṇḍrasya proktatvādanyadharmavat | śrutyabhāvo na yukto'taḥ sāstyevānumiteti cet || 70 || smṛtyādyuktatvamātreṇa smṛtyādyuktānyadharmavat | ūrdhvapuṇḍraṃ pravadato vidvattā bhāti te tarām || 71 || puravāsādgajo'śvo vā bhavet kiṃ nāma gardabhaḥ | śūdro brāhmaṇavīthīstho'thavā kiṃ brāhmaṇo bhavet || 72 || aśrautaścedūrdhvapuṇḍraḥ smṛtyādiṣvīritaḥ kutaḥ | iti cedvada sāṅkhyoktā sṛṣṭiratreritā kutaḥ || 73 || p. 66) sāṅkhyānuddiśya tatsṛṣṭiḥ smṛtyādiṣvīriteti cet | tarhyūrdhvapuṇḍro'pyatroktastāntrikān vaiṣṇavān prati || 74 || mṛdordhvapuṇḍracakrādilāñchane vaiṣṇavān prati | pāñcarātre bhagavatā tatra tatra prakīrtite || 75 || purāṇeṣvapyūrdhvapuṇḍraṃ vaiṣṇavānāmitīritam | taddṛṣṭvaiva mayā proktaṃ svadhīkalpanayā natu || 76 || viṣṇvāgamoktamārgeṇa śraddhayā saha dīkṣitāḥ | ekāntyādyā bahuvidhā vaiṣṇavāḥ parikīrtitāḥ || 77 || sacchidramiti cācchidraṃ dvividhaṃ cordhvapuṇḍrakam | ucyate dṛśyate caitacchāstre'pyanubhave'pi ca || 78 || triśūlābhaṃ haripadākāraṃ ceti punardvidhā | sacchidrasya triśūlasya madhye rekhā haridrayā || 79 || sacchidramuktamaikāntiparamaikāntinaḥ prati | pāñcarātre bhagavatā cchidraṃ pratyanyavaiṣṇavān || 80 || ekāntino mahābhāgā matsvarūpavido'malāḥ | sāntarālān prakurvīran puṇḍrān mama padākṛtīn || 81 || paramaikāntino'pyevaṃ matpādaikaparāyaṇāḥ | haridrācūrṇasaṃyuktāñchūlākārāṃstu vāmalān || 82 || anye'pi vaiṣṇavāḥ puṇḍrānacchidrānapi bhaktitaḥ | prakurvīran dīpaśikhāveṇupatropamākṛtīn || 83 || acchidrānvātha sacchidrān kuryuḥ kevalavaiṣṇavāḥ | acchidrakaraṇe teṣāṃ pratyavāyo na vidyate || 84 || ekāntināṃ prapannānāṃ paramaikāntināmapi | acchidrapuṇḍrakaraṇe pratyavāyo mahān bhavet || 85 || ūrdhvapuṇḍraṃ dvijaḥ kuryāddaṇḍākāraṃ tu śobhanam | madhye chidraṃ vaiṣṇavastu namo'ntaiḥ keśavādibhiḥ || 86 || sāntarālamṛjuṃ saumyaṃ supārśvaṃ sumanoharam | yaḥ karotyūrdhvapuṇḍraṃ sa mamātīva priyo bhavet || 87 || p. 67) vimalānyūrdhvapuṇḍrāni sāntaralāni yo naraḥ | karoti vipulaṃ tatra mandiraṃ me karoti saḥ || 88 || ūrdhvapuṇḍrasya madhye tu viśāle'timanohare | lakṣmyā sārdhaṃ samāsīno rame'haṃ tatra nirvṛtaḥ || 89 || nirantarālaṃ yaḥ kuryādūrdhvapuṇḍraṃ dvijādhamaḥ | sa hi tatra sthitaṃ viṣṇuṃ śriyaṃ caiva vyapohati || 90 || acchidramūrdhvapuṇḍraṃ tu yaḥ karoti vimūḍhadhīḥ | sa paryāyeṇa teneti narakānekaviṃśatim || 91 || ṛjūni sphuṭapārśvāni sāntarālāni vinyaset | ūrdhvapuṇḍrāni daṇḍābjadīpamatsyanibhāni ca || 92 || bahunā kiṃ pralāpena hṛdyaṃ saumyaṃ sudarśanam | ṛjuṃ supārśvamūrdhvāgraṃ kuryādatyacchamadhyamam || 93 || śikhopavītavaddhāryamūrdhvapuṇḍraṃ dvijanmanā | vikṛtāśceddhi viphalāḥ kriyāḥ sarvā mahāmune || 94 || tasmāt sarveṣu kāryeṣu dhāryaṃ viprasya dhīmataḥ | rakṣākaraṃ durgrahaṇāsāragrahavināśanam || 95 || ūrdhvapuṇḍrāt paraṃ nānyaddṛṣṭaṃ jñātaṃ śrutaṃ mayā | dhārayedūrdhvapuṇḍrāṃśca viṣṇoḥ priyakarāṃstathā || 96 || japahomārcanadhyānadānādiṣu viśeṣataḥ | naśyanti sakalāḥ kleśā narāṇāṃ pāpasaṃbhavāḥ || 97 || abhīṣṭānyakhilāni syurūrdhvapuṇḍrasya dhāraṇāt | trayodaśa dvādaśa vā hyūrdhvapuṇḍrāṇi dhārayet || 98 || ekaṃ catvāri ṣaṭ cāṣṭāvapi vāñchanti kecana | praṇavena tathā mantraiḥ ṣaḍaṣṭadvādaśākṣaraiḥ || 99 || puṇya tīrthāhṛtaśvetamṛtsnāviracitaiḥ śubhaiḥ | ūrdhvapuṇḍrairdvādaśabhiḥ saumyairāvṛtavigraham || 100 || p. 68) svasthānavidhṛtāśeṣapañcāyudhavibhūṣitam | gādhisūnuṃ mahātmānaṃ viśvāmitraṃ taponidhim || 101 || abhyetya kāśyapo nāmā kadācidṛṣisattamaḥ | praṇamyopāntike tasthau śirasyādhāya cāñjalim || 102 || dhṛtordhvapuṇḍraḥ satataṃ śastayā śvetamṛtsnayā | śaṅkhacakrādibhiścihnaiḥ sveṣu sthāneṣu lāñchitaḥ || 103 || evaṃ lakṣaṇasaṃyukto yaḥ sa ācārya ucyate | dhṛtordhvapuṇḍratilakaḥ sadā dvādaśanāmabhiḥ || 104 || praśastojvalaveṣaśca śaṅkhacakrādilāñchitaḥ | evamādiguṇairyuktaḥ sthiradhīḥ śiṣya ucyate || 105 || praśastavaiṣṇavakṣetrajātayā śvetamṛtsnayā | mūrtīnāṃ keśavādīnāṃ nāmoccāraṇapūrvakam || 106 || lalāṭādiṣu yadgātra ūrdhvapuṇḍrasya dhāraṇam | tatpārthivaṃ bhavet snānaṃ yogivaryairniveṣitam || 107 || pavitrāṇyabjabījāni śaṅkhacakrāṅkanaṃ tathā | dhārayannopahanyeta kadācit kiṅkarādibhiḥ || 108 || brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśyaḥ śūdro nārī tathetaraḥ | cakrādyairaṅkayedgātramātmanaḥ parayā mudā || 109 || aniṣṭānāṃ nivṛttyarthamaikāntyāya jagatpatau | sidhdyarthaṃ karmaṇāṃ caiva dhāryaṃ cakrādilāñchanam || 110 || śaṅkhacakrordhvapuṇḍrādyaiścihnaiḥ priyatamairhareḥ | sahitaḥ sarvadharmebhyaḥ acyuto naina āpnuyāt || 111 || dāsabhūtaṃ yadātmānaṃ budhyate sa parātmanaḥ | tadaiva gātraṃ kurvīta śaṅkhacakrādilāñchitam || 112 || aṅkitaḥ kvacidapyaṅge cakreṇaikena kevalam | aniṣṭānāṃ tu bhūtānāṃ na tāvadvaśago bhavet || 113 || viṣṇorāyatanāgnau vā gurorātmana eva vā | hute homādibhistaptasvarūpairarcitaiḥ kramāt || 114 || p. 69) cakrāmbujagadāśārṅgakhaḍgairmantreṇa dhārayet | aṅkitaḥ śaṅkhacakrābhyāṃ sarveṃraṅkita eva vā || 115 || śaṅkhacakrapradhānaṃ hi sarvamanyadgadādikam | agniṣṭomau hi cakrābje sarva eva tadātmakāḥ || 116 || dakṣiṇe tu bhuje vipro bibhṛyādvai sudarśanam | savye tu śaṅkhaṃ bibhṛyāditi brahmavido viduḥ || 117 || sudarśana mahājvāla koṭisūryasamaprabha | ajñānāndhasya me nityaṃ viṣṇormārgaṃ pradarśaya || 118 || bhagavan sarvavijaya sahasrārāparājita | śaraṇaṃ tvāṃ prapanno'smi śrīkaraṃ śrīsudarśanam || 119 || pāñcajanya nijadhvānadhvastapātakasañcaya | pāhi māṃ pāpinaṃ ghorasaṃsārārṇavapātinam || 120 || tvaṃ purā sāgarotpanno viṇṇunā vidhṛtaḥ kare | namitaḥ sarvadevaiśca pāñcajanya namo'stute || 121 || ūrdhvapuṇḍro vaiṣṇavānāmatra vaikhānase'pi ca | bhasmanā ca tato bhinnatantratvādbhinnamantrataḥ || 122 || hutabhasma samādāya sitamaṣṭākṣareṇa tu | ūrdhvapuṇḍraṃ tu vinyasyedbadhvā pratisaraṃ kare || 123 || dakṣiṇe cāstramantreṇa prāśayet pañcagavyakam | samidbhirgoghṛtaiścaiva havane vihite sati || 124 || tadbhasma saṅgṛhya kare mantreṇaivābhimantrya ca | yadūrdhvapuṇḍrakaraṇamāgneyaṃ snānameva tat || 125 || bhūtirbhasme ti bhasma gṛhītvā lalāṭahṛdayabāhukaṇṭhādīnādityaḥ somo nama ityūrdhvāgramālipya āpo hiṣṭhā iti prokṣya yatte agne tejastena ityagniṃ udvayaṃ ityādibhirādityaṃ copatiṣṭheta || p. 70) bhūtisnāne labhate nityaṃ sarvayajñakṛtaṃ bhavet | agnimārutayordhṛtirādityaḥ somo namaḥ | aṅkanaṃ puṇḍrāntaraṃ ca tāntrikāṇāṃ krameṇa tu || 126 || upakārakamityuktaṃ sūtena karuṇālunā | viṣṇvāgamāditantreṣu dīkṣitānāṃ vidhīyate || 127 || śaṅkhacakragadāpūrvairaṅkanaṃ nānyadehinām | dīkṣitānāṃ tu tantreṣu narāṇāmaṅkanaṃ budhāḥ || 128 || upakārakamevoktaṃ krameṇa munipuṅgavāḥ | puṇḍrāntarasya tantreṣu dhāraṇaṃ dīkṣitasya tu || 129 || upakārakamevoktaṃ krameṇa munipuṅgavāḥ | ūrdhvapuṇḍraṃ mṛdā dhāryaṃ vipreṇa brahmavādinā || 130 || uddhṛtāsīti mantreṇa vaiṣṇavena viśeṣataḥ | brāhmaṇaḥ kṣatriyo vaiśyaḥ śūdro nārī tathetaraḥ || 131 || cakrādyairaṅkayedgātramātmanaḥ parayā mudā | ityādivacanaiḥ prādhānyena puṇḍrāntarāṅkanam || 132 || varṇānāmāśramavatāmevaṃ proktaṃ na ko vadet | sarvajño bhagavān sūtaḥ svagītāyāṃ kṛpābalāt || 133 || varṇāśramāstāntrikāṇāmapi santīti coktavān | śrutipathagalitānāṃ mānuṣāṇāṃ tu tantraṃ gururakhilasureśaḥ sarvavit prāha śambhuḥ | śrutipathaniratānāmasti tantraṃ na kiṃcit sukhakaramiha sarvaṃ puṣkalaṃ satyamuktam || 134 || śrutirapi manujānāṃ varṇadharmān babhāṣe paragururakhileṣu prāha tantreṣu tadvat | śrutipathagalitānāṃ varṇadharmān ghṛṇābdhiḥ śrutipathaniratānāṃ naiva tatsevanīyaḥ || 135 || p. 71) śrutipathaniratānāmāśramā yadvaduktāḥ paragururakhileśastadvadāhāśramāṃśca | śrutipathagalitānāṃ mānuṣāṇāṃ tu taṃ taṃ harirapi munimukhyāḥ prāha tantre svakīye || 136 || vidhirapi manujānāmāha varṇāśramāṃśca śrutipathagalitānāmeva tantre svakīye | śrutipathaniratānāṃ naiva tatsevanīyaṃ śrutipathasamamārgo naiva satyaṃ mayoktam || 137 || adhunā vaikhānasoktordhvapuṇḍro vaidikasya na | śrutyuktamantrāditaramantreṇa vihitatvataḥ || 138 || adhikṛdbhedato bhedaḥ śrutitantroktamārgayoḥ | (sāhaṃsatāra triyambakādi bhedo yathā tathā) bhūtyā samantro'mantrordhvapuṇḍro dhāryo na vaidikaiḥ || 139 || tānevoddiśya śāstreṣu puṇḍrāntaraniṣedhataḥ | viśeṣeṇāpyūrdhvapuṇḍro bhasmanaiva niṣedhataḥ || 140 || tiryakpuṇḍro mṛttikābhiścaiva smṛtyantare sphuṭam | bhasmanaivordhvapuṇḍraśca tiryakpuṇḍro mṛdā tathā || 141 || brahmahatyāsamaḥ prokto munibhirvedapāragaiḥ | vaidikairmantrarahitaṃ candanāgarukuṅkumam || 142 || tiryakpuṇḍrātmanā dhāryaṃ kāntisaukhyābhilāṣibhiḥ | puḍro dhṛtaścandanādyairiti bhasma na santyajet || 143 || dahyeta bhasmasantyāgī śrutijakrodhavahninā | candanādyupari prājño dhārayedbhasma vaidikam || 144 || laukikaṃ candanādyaṃ tu bhasmopari na dhārayet | bhasmavaccandanādīnāṃ tyāge'nartho na vidyate || 145 || p. 72) candanādīnyato laukikānyevātra na saṃśayaḥ | dṛṣṭakāntyādyarthacandanāderupari bhasmani || 146 || dhṛte kiṃciccandanāderdhāraṇasya phalaṃ na cet | upariṣṭāccandanāderdhṛte vai sitabhasmani || 147 || candanādyarthabhasmārthaphalāpteḥ ko nivārakaḥ | gopīmalinadhārī tu śivaṃ spṛśati yo dvijaḥ || 148 || sasvaikaviṃśatikulaṃ so'kṣayyaṃ narakaṃ vrajet | bhasmanaiva likhet puṇḍraṃ na likhenmṛttikādibhiḥ || 149 || śrautabhasmādyabhāve bhasmāharellaukikāgnitaḥ | iti gopīcandanamṛccandanādiniṣedhataḥ || 150 || kaurme kathaṃ candanādidhāraṇaṃ vaidikasya cet | kaurme sthito yo niṣedho gopīcandanamṛtsnayoḥ || 151 || aviśeṣeṇaiva so'yamaśeṣāśramagocaraḥ | candanādiniṣedhastu gṛhasthaviṣayo nahi || 152 || kiṃ tu yatyādiviṣayastacca smṛtyantare sphuṭam | tāmbūlābhyañjane caiva kāṃsyapātre ca bhojanam || 153 || kṛtvā copavasedbhikṣuḥ sraggandhādivibhūṣaṇaḥ | śrautatvādaniṣiddhatvāddhāryaṃ tiryaktripuṇḍrakam || 154 || aśrautatvānniṣiddhatvāttyājyaṃ puṇḍrāntaraṃ dvijaiḥ | kimatra bahunoktena pramādenāpi vaidikaḥ || 155 || tripuṇḍretarapuṇḍraṃ tu dhārayedyaḥ patatyadhaḥ | puṇḍrāntaraniṣedho yo vedamārgaikavartinaḥ || 156 || sa samānastāntrikasya śaivasyāpi na saṃśayaḥ | purāṇe vāyavīyādau śaivācāraprakāśake || śivasya śāsanatvena vartulādyāḥ prakīrtitāḥ || 157 || puro nyastakāro mantraistripuṇḍraṃ bhasmanā likhet | avakramāyataṃ vyaktaṃ lalāṭe gandhavāriṇā || 158 || p. 73) vṛttaṃ vā caturaśraṃ vā bindumardhendumeva vā | lalāṭe yādṛśaṃ puṇḍraṃ likhitaṃ sitabhasmanā || 159 || tādṛśaṃ bhujayormūrdhni stanayoścāntare likhet | liṅgadīpārdhacandrābhaṃ caturaśraṃ ca vartulam || 160 || tripuṇḍraṃ ceti kathitaṃ ṣaḍvidhaṃ śivaśāsanam | tasmācchaivasya vedaikaniṣṭhasyādyaṃ na vidyate || 161 || iti cainnājātiliṅgamīśaśāsanamīritam | brahmaviṣṇumahādevanāmabhedavivakṣayā || 162 || vartulādyakhilaṃ liṅgaṃ śivaśāsanamīritam | vartulaṃ brahmabhaktānāṃ liṅgaṃ bindustathaiva ca || 163 || vaiṣṇavānāṃ liṅgadīpacaturaśrārdhacandrakam | bhasmanā śivabhaktānāṃ liṅgatiryaktripuṇḍrakam || 164 || sandehasāgarāgastye mannidhāne parāśare | devānāṃ ca tadīyānāṃ liṅgamuktaṃ pṛthak pṛthak || 165 || skānde parāśare kaurme nāradīye ca gāruḍe | śivadharme ca vāsiṣṭhalaiṅge kālottare'pi ca || 166 || prājāpatye mānavīyasaṃhitāyāṃ tathaiva ca | śivarāghavasaṃvāde (vāyavīye ca mānave || 167 || laiṅge śivarahasye ca) mātsye bodhāyane'pi ca | tatpraṇītasmṛtau caiva bharadvājasmṛtau tathā || 168 || smṛtiratnāvalīnāmni dharmasārasudhānidhau | śrutibhāskarasaṃjñe ca smṛtisārasamuccaye || 169 || bhārate nāradīyāyāṃ smṛtau lokākṣibhāṣite | bhasmadhāraṇamāhātmyaṃ sarvatrāpi prakīrtitam || 170 || madhye madhye'tra sarvatra jñānādiphalakīrtanam | bhasmadhāraṇakābhyatvasādhakaṃ śrūyate sphuṭam || 171 || p. 74) lalāṭe caiva dordvandve gale śirasi vakṣasi | tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ bhuktimuktiphalapradam || 172 || varṇānāmāśramāṇāṃ ca mantrato'mantrato'pi vā | tripuṇḍroddhūlanaṃ proktaṃ jābāle bādareṇa tu || 173 || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca jñānāṅgatvena sādhanam | āmananti muniśreṣṭhāḥ śvetāśvataraśākhinaḥ || 174 || ayamatyāśramo dharmo yaiḥ samācarito mudā | teṣāmeva śivajñānaṃ saṃsārocchedakāraṇam || 175 || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca māyāpāśanivṛttaye | āmananti muniśreṣṭhā atharvaśirasi sthitāḥ || 176 || vrataṃ pāśupataṃ yena samyagācaritaṃ budhāḥ | tasya jñānaṃ vijāyeta tena pāśavimocanam || 177 || uddhulanaṃ tripuṇḍraṃ ca jñānāṅgatvena kevalam | āmananti muniśreṣṭhāḥ sākṣātkaivalyaśākhinaḥ || 178 || ato'pi pāśavicchedalābhāya jñānasiddhaye | uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca mumakṣuḥ samyagācaret || 179 || satyādibhyaḥ parā bhūtistatastiryaktripuṇḍrakam | uddhūlanaṃ caredetanmumukṣurjñānasiddhaye || 180 || bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | pramādādapi mokṣārthī na tyajediti hi śrutiḥ || 181 || bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | mahāpātakanāśāya vidhatte vaidikī śrutiḥ || 182 || bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | rakṣārthaṃ sarvabhūtānāṃ vidhatte vaidikī śrutiḥ || 183 || bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | maṅgalārthaṃ ca sarveṣāṃ vidhatte vaidikī śrutiḥ || 184 || p. 75) bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | pavitrārthaṃ ca sarveṣāṃ vidhatte vaidikī śrutiḥ || 185 || bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | māheśvarāṇāṃ liṅgārthaṃ vidhatte vaidikī śrutiḥ || 186 || bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | vijñānārthaṃ ca sarveṣāṃ vidhatte vaidikī śrutiḥ || 188 || bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | vratatvenaiva sarveṣāṃ vidhatte vaidikī śrutiḥ || 188 || bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | dānatvenaiva sarveṣāṃ vidhatte vaidikī śrutiḥ || 189 || bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | tapastvenaiva sarveṣāṃ vidhatte vaidikī śrutiḥ || 190 || bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | yajñatvenaiva sarveṣāṃ vidhatte vaidikī śrutiḥ || 191 || bhasmanoddhūlanaṃ caiva tathā tiryaktripuṇḍrakam | sarvadharmatayā puṃsāṃ vidhatte vaidikī śrutiḥ || 192 || śivena viṣṇunā caiva brahmaṇā vajriṇā tathā | devatābhirdhṛtaṃ bhasma tripuṇḍroddhūlanātmanā || 193 || umādevyā ca lakṣmyā ca vāṇyā cānyābhireva ca | sarvastrībhirdhṛtaṃ bhasma tripuṇḍroddhūlanātmanā || 194 || brāhmaṇaiḥ kṣatriyairvaiśyaiḥ śūdrairapi ca saṅkaraiḥ | apabhraṃśairdhṛtaṃ bhasma tripuṇḍroddhūlanātmanā || 195 || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca yaiḥ samācaritaṃ mudā | ta eva śiṣṭā vidvāṃso netare munipuṅgavāḥ || 196 || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca śraddhayā nācaranti ye | teṣāṃ nāsti vinirmokṣaḥ saṃsārājjanmakoṭibhiḥ || 197 || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca śraddhayā nācaranti ye | teṣāṃ nāsti śivajñānaṃ kalpakoṭiśatairapi || 198 || p. 76) bhasmadhāraṇamāhātmyaṃ mayā vaktuṃ na śakyate | guruṇāpi ca me viprāḥ kalpakoṭiśatairapi || 199 || brahmaṇā viṣṇunā caiva rudreṇāpi munīśvarāḥ | bhasmadhāraṇamāhātmyaṃ na śakyaṃ paribhāṣitum || 200 || aho mohasya māhātmyaṃ munīndrā brahmavādinaḥ | yannarā brahma santyajya kurvantyanyatsamīhitam || 201 || śivaliṅgaṃ maṇiḥ sākṣānmantraṃ pañcākṣaraṃ tathā | bhūtirevauṣadhaṃ puṃsāṃ muktistrīvaśyakarmaṇi || 202 || yatra bhuñjīta bhasmāṅgī mūrkho vā paṇḍito'pi vā | tatra bhuṅkte mahādevaḥ sapatnīko vṛṣadhvajaḥ || 203 || saurasaṃhitāyāṃ - bhasmasañchannasarvāṅgamanugacchati yaḥ pumān | sarvapātakayukto'pi sa sadyaḥ pūyate naraḥ || prājāpatyo yathā sarvapurāṇeṣu śubhaḥ smṛtaḥ | yathā purīṣu sarvāsu purī vārāṇāsī śubhā || tathā śubhaṃ tripuṇḍraṃ ca sarvapuṇḍreṣu kathyate | yathā viśvādhiko rudraḥ sarvavedeṣu gīyate || tathā sarvapurāṇeṣu tripuṇḍramapi gīyate | tripuṇḍradhāriṇaḥ pādau prakṣālayati yaḥ pumān || sarvapātakayukto'pi sa sadyaḥ pūyate naraḥ | tripuṇḍradhāriṇo bhikṣāpradānena hi kevalam || sarvapātakayukto'pi pūyate mānavo'cirāt | tenādhīnaṃ śrutaṃ tena tena sarvamanuṣṭhitam || p. 77) yena vijñena śirasi tripuṇḍraṃ bhasmanā dhṛtam | kṛtaṃ syadakṛtaṃ tena śrutaṃ syādaśrutaṃ bhavet || adhītamanadhītaṃ ca tripuṇḍraṃ yena vā dhṛtam | vṛthā vedā vṛthā yajñā vṛthā dānaṃ vṛthā tapaḥ || vṛthā vratopavāsau tu tripuṇḍraṃ yo na dhārayet | satyaṃ śaucaṃ tathā yajñastīryaṃ devādipūjanam || sarvametadbhavedvyarthaṃ yastripuṇḍraṃ na dhārayet | kīkaṭeṣvapi deśeṣu yatra bhūtivibhūṣaṇaḥ || mānavastu vasennityaṃ kāśīkṣetrasamaṃ hi tat | duśśīlaḥ śīlayukto vā yo vā ko vāpyalakṣaṇaḥ || bhūtiśāsanasaṃyuktaḥ sa pūjyo rājaputravat | chadmanāpi ca yo dhatte bhūtiśasanamaiśvaram || so'pi yāṃ gatimaptoti na tāṃ yajñaśatairapi | samparkāllīlayā vāpi bhayādvā dhārayettu yaḥ || vidhiyuktavibhūtiṃ tu sa ca pūjyo yathā hyaham | bhasmanā vedamantreṇa tripuṇḍraṃ cāvakuṇṭhanam || yasya sidhyet prayatnena brāhmaṇyaṃ tasya puṣkalam | vedavedāntaniṣṭhānāṃ bhasmanaiva tripuṇḍrakam || samyagjñānapradaṃ śīghraṃ satyamuktaṃ na saṃśayaḥ | bhasmanā vedamantreṇa tripuṇḍrasya tu dhāraṇam || mahāpātakasaṅghātatamasaścaṇḍabhāskaraḥ | bhasmanā vedamantreṇa tripuṇḍrasya tu dhāraṇam || sarvapāpaharaṃ proktaṃ satyameva na saṃśayaḥ | bhasmanā vedamantreṇa tripuṇḍrasya tu dhāraṇam || śivasya viṣṇordevānāṃ brahmaṇastṛptikāraṇam | bhasmanā vedamantreṇa tripuṇḍrasya tu dhāraṇam || pārvatyāśca mahālakṣmyā bhāratyāstṛptikāraṇam | bhasmanā vedamantreṇa tripuṇḍrasya tu dhāraṇam || p. 78) vinā muktirmanuṣyaṇāṃ devānāṃ ca na sidhdyati | bhasmanā vedamantreṇa tripuṇḍrasya tu dhāraṇam || vinā vedāntavijñānaṃ jāyate naiva kasyacit | bhasmanā vedamantreṇa tripuṇḍrasya tu dhāraṇam || satāṃ mārgatayā prājñāḥ pravadanti maharṣayaḥ | bhasmanā vedamantreṇa tripuṇḍrasya tu dhāraṇam || rakṣārthaṃ maṅgalārthaṃ ca pravadanti maharṣayaḥ | tripuṇḍradhāraṇaṃ muktvā muktimicchati yaḥ pumān || viṣapānena nityatvaṃ kurute hmātmano hi saḥ | vedoditena mārgeṇa bhasmanodhdūlanena ca || tripuṇḍradhāraṇenaiva jñānaṃ samyagvijāyate | brāhmaṇenātmabhūtena śivena paramātmanā || ādareṇa dhṛtaṃ bhasma tripuṇḍrodhdūlanātmanā | ādibrāhmaṇabhūtasya dharmaṃ tiryaktripuṇḍrakam || brāhmaṇo dhārayennityaṃ bhuktimuktiphalapradam | vedasiddheṣu mārgeṣu tripuṇḍraṃ bhasmakuṇṭhanam || rudraliṅgārcanaṃ caiva mukhamāhurmanīṣiṇaḥ | sarvāgameṣu niṣṭhānāṃ tripuṇḍraṃ bhasmakuṇṭham || variṣṭhaṃ sarvaliṅgebhya iti satyaṃ mayoditam | bhasma śreyo'rthibhiḥ sarvairjanmanā labdhajātibhiḥ || dhāryaṃ tripuṇḍrarūpeṇa bhasmanā cāvakuṇṭhanam | brāhmaṇo yaḥ sitenaiva bhasmanā cāvakuṇṭhitaḥ || tripuṇḍravalibhirdīptaṃ taṃ rājā parirakṣayet | bhasmasañchannasarvāṅgaṃ tripuṇḍrāṅkitamastakam || ye nindanti narā rājā hanyāttānavicārayan | vaiṣṇavaṃ dhārayennityaṃ sodakaṃ ca kamaṇḍalum || pavitramupavītaṃ ca tripuṇḍroddhūlanaṃ dvijāḥ | etādṛśāni liṅgāni yasya santi dvijanmanaḥ || p. 79) satyameva mayā proktaṃ saphalaṃ tasya jīvitam | uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca yena nācaritaṃ mudā || na tasya brahmavijñānaṃ jāyate janmakoṭibhiḥ | uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca yenaivācaritaṃ mudā || tasyaiva brahmavijñānaṃ jāyate hyacireṇa tu | tasmānmumukṣuḥ satataṃ śāntidāntyādibhiḥ saha || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca śrautaṃ nityaṃ samācaret | mahānadīṣu śuddhāsu taṭāke vā yathāvidhi || snāyāt pāpaviśuddhyarthaṃ bhasmanā vā sitena tu | agnirityādibhirmantrairjābāloktaiśca saptabhiḥ || tripuṇḍradhāraṇaṃ cāpi tiryakkuryāllalāṭake | śāntidāntyādibhiḥ puṃsaḥ sampannā api satta * * ?|| tripuṇḍradhāraṇāhīnā na bhaviṣyanti sarvathā | yathā viśiṣṭe mānuṣye brāhmaṇye paśuvigrahe || yajñadānādyanuṣṭhānaṃ durlabhaṃ sarvadehinām | tathā śrauteṣu dharmeṣu tripuṇḍraṃ bhasmakuṇṭhanam || rudraliṅgārcanaṃ cāpi durlabhaṃ hi śarīriṇām | tripuṇḍradhāraṇaṃ tiryak bhasmanaivāvakuṇṭhanam || sudurlabhamiti jñātvā khalu sarveśvaro'karot | nirduḥkho nirmalaḥ sākṣānnityānando jagatpatiḥ || kimarthamakarodbrūhi śivaḥ sākṣānnirāmayaḥ | aniyojyaḥ sadā kartā sadā bhoktā maheśvaraḥ || kimarthamakarodbrūhi sādhakasyoditaṃ muneḥ | tasmāt sudurlabhaṃ nṝṇāmiti jñātvā maheśvaraḥ || tripuṇḍradhāraṇaṃ bhasmakuṇṭhanaṃ cākarotsadā | aniṣpannasya kartavyaṃ tripuṇḍrādestu dhāraṇam || p. 80) viśeṣeṇa svalābhāya nānyalābhāya sattama | svalābhamantareṇāpi parāpattyarthamāstika || niṣpannenāpi kartavyaṃ yathā sarveśvareṇa tu | kaurme - sraṣṭā sṛṣṭicchalenāha tripuṇḍrasya praśastatām || sasarja sa lalāṭaṃ hi tiryaṅnordhvaṃ na vartulam | tiryagrekhāḥ prakāśante lalāṭe sarvadehinām || tathāpi mānavā mūrkhā na kurvanti tripuṇḍrakam | na taddhyānaṃ na taddānaṃ na tajjñānaṃ na tattapaḥ || vinā tiryak tripuṇḍrāṅkaṃ vipreṇa yadanuṣṭhitam | vedasyādhyayane śūdro nādhikārī yathā bhavet || tripuṇḍreṇa vinā vipro nādhikārī śivārcane | na dānena na yajñena na tapobhiḥ suduṣkaraiḥ || na tīrthayātrayā puṇyaṃ yattripuṇḍreṇa labhyate | dānaṃ yajñaśca darmaśca tīrthayātrā ca nārada || dhyānaṃ tapastripuṇḍrasya kalāṃ nārhati ṣoḍaśīm | yathā rājā svacihnāṅkaṃ svajanaṃ manyate sadā || tathā śivastripuṇḍrāṅkadharaṃ svamiva manyate | dvijātirvāntyajātirvā sitaśuddhena bhasmanā || dhārayedyaḥ tripuṇḍrāṅkaṃ rudrastena vaśīkṛtaḥ | tyaktavarṇāśramācāro luptasarvakriyo'pi vā || sakṛttiryaktripuṇḍrāṅkaṃ dhārayetso'pi pūjyate | nāsmin jñānaṃ parīkṣeta na kulaṃ na vrataṃ tathā || tripuṇḍrāṅkitaphālo yaḥ pūjya eva sa nārada | śrībhūtimātramāhātmyaṃ vaktuṃ brahmā na śaknuyāt || p. 81) kiṃ punaḥ saṃskṛtāgnyutthabhūtiṃ vaktuṃ samutsahet | śivamantrātparo mantrastattvaṃ cāpi śivātparam || śivārcanātparaṃ puṇyaṃ na hi tīrthaṃ ca bhasmataḥ | rudrāgneryatparaṃ vīryaṃ tadbhasma parikīrtitam || dhvaṃsanaṃ sarvaduḥkhānāṃ sarvapāpaviśodhanam | antyajo vādhamo vāpi mūrkho vā paṇḍito'pi vā || yasmin deśe vasennityaṃ bhūtiśāsanasaṃyutaḥ | tasmin sadā śivassomaḥ sarvabhūtagaṇairvṛtaḥ || sarvatīrthaiśca saṃyuktaḥ sānnidhyaṃ kurute sadā | yasmin deśe vasennityaṃ bhūtiśāsanasaṃyutaḥ || so'pi deśo bhavetpūtaḥ kiṃ punastasya mandiram | etāni tāni śivamantrapavitritāni bhasmāni kāmadahanāṅgavibhūṣitāni | traipuṇḍrakāni racitāni lalāṭapaṭṭe lumpanti daivalikhitāni durakṣarāṇi || nāradīye - śivapriyāḥ śive bhaktāḥ śivapādārcane ratāḥ | tripuṇḍradhāriṇo ye ca te vai bhāgavatottamāḥ || gāruḍe - bhasmadigdhaśarīrāya yo dadāti dhanaṃ mudā | tasya sarvāṇi pāpāni vinaśyanti na saṃśayaḥ || śrutayaḥ smṛtayaḥ sarvāḥ purāṇānyakhilānyapi | vadanti bhūtimāhātmyaṃ dhārayeddvijaḥ || śivadharme - sitena bhasmanā kuryāttrisandhyaṃ yastripuṇḍrakam | sa sarvapāpanirmuktaḥ śivaloke mahīyate || p. 82) rudrāgneryatparaṃ vīryaṃ tadbhasma parikīrtitam | dhvaṃsanaṃ sarvaduḥkhānāṃ sarvapāpaviśodhanam || yo hi sarvāṅgakaṃ snānamāpādatalamastakam | trisandhyamācarennityamāgneyaṃ saṃyatendriyaḥ || kulaikaviṃśamuttārya sa gacchetparamāṃ gatim | bhasmasnānaṃ jalasnānādasaṅkhyeyaguṇānvitam || tasmādvāruṇamutsṛjya snānamāgneyamācaret | sarvatīrtheṣu yatpuṇyaṃ sarvatīrtheṣu yatphalam || tatphalaṃ labhate sarvaṃ bhasmasnānānna saṃśayaḥ | mahāpātakayukto vā yukto vā copapātakaiḥ || bhasmasnānena tatsarvaṃ dahatyagnirivendhanam | bhasmasnānātparaṃ snānaṃ pavitraṃ naiva vidyate || uktvaivaṃ munidevebhyaḥ snāto devaḥ śivaḥ svayam | tadāprabhṛti brahmādyā munayaśca śivārthinaḥ || sarvakarmasu yatnena bhasmasnānaṃ pracakrire | tasmādetacchivasnānamāgneyaṃ yaḥsamācaret || anenaiva śarīreṇa sa rudro nātra saṃśayaḥ | duśśīlaḥ śīlayukto vā yo vā ko vā phalārthanaḥ || bhūtiśāsanasaṃyuktaḥ sa pūjyo rājaputravat | vāsiṣṭhalaiṅge - evaṃ bhasma dhṛtaṃ yena tasya puṇyaphalaṃ śruṇu | mahāpātakasaṅghāśca pātakānyaparāṇyapi | naśyanti muniśārdūla satyaṃ satyaṃ na cānyathā || brahmacaryāśramasthānāṃ svādhyāyapradameva ca | gṛhasthānāṃ ca sarveṣāṃ sarvasampatpradaṃ mune || p. 83) śūdrāṇāṃ puṇyadaṃ nityamanyeṣāṃ pāpanāśanam | yena bhasmoktamārgeṇa na dhṛtaṃ munipuṅgavāḥ || tasya viddhi mune janma niṣphalaṃ saukareryathā | ye bhasmadhāriṇaṃ dṛṣṭvā parituṣṭā bhavanti te || devāsuramunīndraiśca pūjyā nityamasaṃśayaḥ | bhasmasañchannasarvāṅgaṃ dṛṣṭvā tiṣṭhati yaḥ pumān || taṃ dṛṣṭvā devarājo'pi vandanaṃ tu kariṣyati | abhakṣyabhakṣaṇaṃ yeṣāṃ bhasmadhāraṇapūrvakam || teṣāṃ tadbhakṣyameva syānmune nātra vicāraṇā | yaḥ snāti bhasmanā nityaṃ jalaiḥ snātvā tataḥ param || brahmacārī gṛhastho vā vānaprastho'thavādarāt | sarvapāpavinirmuktaḥ sa yāti paramāṃ gatim || āgneyaṃ bhasmanā snānaṃ yatibhyastu vidhīyate | ārdrasnānādvaraṃ bhasmaivārdrājjanmavadho dhruvam || ārdraṃ tu prakṛtiṃ vidyāt prakṛtiṃ bandhanaṃ viduḥ | prakṛtestu prahāṇārthaṃ bhasmanā snānamiṣyate || aho mohasya māhātmyaṃ mayā vaktuṃ na śakyate | yannarā bhasma sopāyaṃ tyaktvānyatra viceṣṭate || bahunoktena kiṃ bhasmadhāraṇaṃ mohasādanam | bhasmanā nityayuktasya jñānamutpadyate'cirāt || pātakī pātakānmukto bhaviṣyati na saṃśayaḥ | bhasmanā sadṛśaṃ brahma nāsti lokatrayeṣvapi || rakṣārthaṃ maṅgalārthaṃ ca pavitrārthaṃ mayā purā | bhasma sṛṣṭaṃ mune śrautaṃ dattaṃ devyāḥ priyeṇa tu || p. 84) kālottare - tasmādetacchivajñanamāgneyaṃ yaḥ samācaret | bhavapāśaiśca nirmuktaḥ śivaloke mahīyate || jvararakṣaḥ piśācāścāpyasurā yātudhānakāḥ | kumāragrahabhūtāśca kūśmāṇḍā ḍākinīgaṇāḥ || brahmarākṣasamukhyāśca pūtanākuṣṭhagulmakāḥ | bhagandarāṇi sarvāṇi hyaśītirvātarogakāḥ || catuṣṣaṣṭiḥ pittarogāḥ śleṣmasaptatipañcakāḥ | vyāghrasarpabhayaṃ caivāpyanye duṣṭamṛgā api || bhasmasnānena naśyanti siṃheneva mṛgādayaḥ | vāyavīye - śuddhaśītajalenaiva bhasmanā ca tripuṇḍrakam || yo dhārayetparaṃ brahma sa prāpnoti na saṃśayaḥ | yeṣāṃ vapurmanuṣyāṇāṃ tripuṇḍreṇa vinā sthitam || śmaśānasadṛśaṃ tasmānna prekṣyaṃ puṇyakṛjjanaiḥ | dhigbhasmarahitaṃ bhālaṃ dhiggrāmamaśivālayam || dhiganīśārcanaṃ janma dhigvidyāmaśivāśrayām | tripuṇḍraṃ ye vinindanti nindanti śivameva te || dhārayanti ca ye bhaktyā dhārayanti śivaṃ ca te | kimatra bahunoktena varṇyate ca punaḥ punaḥ || muktvā tripuṇḍraṃ mokṣasya sādhanaṃ na hi vidyate | yathā kṛśānurahitastvadhvaro na virājate || aśeṣasādhanopetaṃ bhasmahīnaṃ śivārcanam | mānavīyasaṃhitāyām - prātaḥkāle ca madhyāhne sāyāhne ca tripuṇḍrakam || sitena bhasmanā kuryātsa rudro nātra saṃśayaḥ | p. 85) śivarāghavasaṃvāde - yathāvidhi lalāṭe vai vahnivīryapradhāraṇāt || nāśayellikhitaṃ vaidhaṃ paṭasthamiva havyabhuk | kaṇṭhopari kṛtaṃ pāpaṃ naṣṭaṃ syācchaṅkhadhāraṇāt || kaṇṭhe ca dhāraṇātkaṇṭhabhāgādikṛtapātakam | vāhvorbāhukṛtaṃ pāpaṃ vakṣaso manasā kṛtam || nābhyāṃ pṛṣṭhakṛtaṃ pāpaṃ pṛṣṭhe gudakṛtaṃ haret | pārśvayordhāraṇādrāma parastryāliṅganādijam || tadbhasmadhāraṇaṃ śastaṃ sarvaṃ tadvattriliṅgakam | brahmaviṣṇumaheśānāṃ tretāgnīnāṃ ca dhāraṇam || guṇalokatrayāṇāṃ ca dhāraṇaṃ tena vai kṛtam | bhasmāsanā bhasmaśayyā bhasmodhdūlitavigrahāḥ || bhasmasnānātsadā pāpairmucyante nātra saṃśayaḥ | anyatra - dadhīcimandiraṃ prāpya mṛtyorāsyagato'pi saḥ || tasya bhittisamīpe tu bhasmāstyevābhimantritam | bhasmani śvā papātāsminmāra ca gato mṛtam || yamaḥ sampūjyāvanato bhavān puṇyatamo muniḥ | madgehe bhavatassthānaṃ na yogyaṃ gamyatāṃ bahiḥ || ityuktavānatha bahirgatvā tasthau sa kukkuraḥ | nāradaḥ śaṅkarāyaitadvijñāpyānīya tatra tam || bhaktyā praṇamya deveśaṃ devāyātha vyajijñapat | ayaṃ māheśvaro deva kuruṣvainaṃ gaṇādhipam || tatheti ca śivaḥ prāha gaṇaḥ śvānamukho'bhavat | p. 86) vāyavīye - bhasmacchanno dvijo vidvānsarvapātakasaṃbhavaiḥ || doṣairvimucyate sadyo mucyate nātra saṃśayaḥ | tasmātsarveṣu lokeṣu vīryavān bhasmasaṃyutaḥ || rudrāgneryatparaṃ vīryaṃ tadbhasma parikīrtitam | bhasmaniṣṭhasya dahyante doṣāstasyāgnisaṅgamāt || bhasmasnānaviśuddhātmā bhasmaniṣṭha iti smṛtaḥ | bhasmanā digdhasarvāṅgo bhasmadīptatripuṇḍrakaḥ || bhasmaśāyī ca puruṣo bhasmaniṣṭha iti smṛtaḥ | bhūtapretapiśācāśca rogāścātīva dussahāḥ || bhasmaniṣṭhasya sānnidhyādvidravanti na saṃśayaḥ | bhāsanādbhasitaṃ proktaṃ bhasma kalmaṣabhakṣaṇāt || bhūtirbhūtikarī puṃsāṃ rakṣā rakṣākaraṃ param | kimanyaditi vaktavyaṃ bhasmamāhātmyakāraṇam || atīva bhasmanā snānātsvayaṃ devo maheśvaraḥ | paramāstraṃ ca śaivānāṃ bhasma tatpārameśvaram || dhaumyāgrajasya tapasi vyāpādo yannivāritaḥ | mānave - tripuṇḍradhāriṇaṃ dṛṣṭvā bhūtapretapurassarāḥ || bhītāḥ prakampitāḥ śīghraṃ gacchantyeva na saṃśayaḥ | laiṅge - smaraṇādeva rudrasya yathā pāpaṃ praṇaśyati || tathāsya dhāraṇādeva sarvapāpaṃ praṇaśyati | yadyatkāryasahasrāṇi kṛtvā yaḥ snāti bhasmanā || tatsarvaṃ dahate bhasma yathāgnistejasā vanam | kṛtvāpi cātulaṃ pāpaṃ mṛtyukāle'pi yo dvijaḥ || p. 87) bhasmasnāyī bhavetkiñcit kṣipraṃ pāpaiḥ pramucyate | bhasmasnānaviśuddhātmā jitakrodho jitendriyaḥ || matsamīpaṃ samāgatya na bhūyo vinivartate | śivarahasye - samastatīrthaughamayī ca kāśī viśveśvaraḥ sarvasurottamaḥ syāt | samastatattvaikarasā vibhūti- stathaiva puṇḍro'yamayaṃ tripuṇḍraḥ || kaścit kaṇṭhagataprāṇaḥ kālaprāpto mṛtopamaḥ | śete śmaśāne vivaśo dasyuśastraniṣūditaḥ || atha senāpulindānāṃ śvānugaḥ kaścideva hi | dhāvanvegāttadantasthabhasmapuñja itastataḥ || tacchayānalalāṭāgranyastāṅghriśca tato yayau | etasminnantare netuṃ kālamṛtyuyamānugāḥ || āgatya mucyamānāsuṃ pratyupasarpannamuṃ yadā | tadānīmeva gaṇapā nānāpraharaṇodyatāḥ || vimāne'psarasāṃ bṛndaistatra taṃ paryavārayan | tataste dharmarāṭpreṣyā dṛṣṭvā bhasmāṅkakāraṇam || śambhoḥ śmaśānaṃ tatsmṛtvā hitvā trastāśca liṅginam | pradudruvurdiśaste taṃ ninyuḥ śivapuraṃ gaṇāḥ || mātsye - kiṃ yajñaiḥ kimanekatīrthakalahaiḥ kiṃ vedapāṭhaśramaiḥ | kiṃ ghorairvividhaistapobhiramalaiḥ kiṃ mantratantrairjapaiḥ || kiṃ dhyānaiḥ kimanekadānanikaraiḥ kiṃ sāṅkhyayogabhramaiḥ | mokṣārthī sitabhasmanā ca nipuṇaḥ kuryāttripuḍraṃ budhaḥ || bodhāyanasūtre - bhūtyai na pramaditavyami ti vijñāyate | tathāpyudāharanti | p. 88) madhyamānāmikāṅguṣṭhaistripuṇḍraṃ bhasmanā kṛtam | tattripuṇḍraṃ bhavecchvetaṃ mahāpātakanāśanam || iti atha triyambakamiti sarvāṅgaṃ saṃmṛjet | pūto bhavati | daśa pūrvān daśāparānātmānaṃ caikaviṃsatiṃ paṅktiṃ ca punāti | brahmaṇaḥ sāyujyaṃ salokatāmāpnotītyāha bhagavān bodhāyanaḥ | bodhāyanasmṛtau - sadyena gośakṛdgrāhyaṃ vāmena tvabhimantrayet | aghoreṇa dahetpiṇḍaṃ grāhyaṃ tatpuruṣeṇa tu || snānamīśānamanteṇa kuryāccūḍādipādataḥ | ācamya caturāsīnaḥ śivo bhūtvā śivaṃ japet || bharadvājaḥ - prāṅmukhaścaraṇau hastau prakṣālyācamya pūrvavat | prāṇānāyamya saṅkalpya bhasmasnānaṃ samācaret || ādāya bhasitaṃ śvetamagnihotrasamudbhavam | īśānena tu mantreṇa svamūrdhani vinikṣipet || tata ādāya tadbhasma mukhe tatpuruṣeṇa tu | aghorākhyona hṛdaye guhye vāmāhvayena ca || sadyojātābhidhānena bhasma pādadvaye kṣipet | sarvāṅgaṃ praṇavenaiva mantreṇodhdūlayettataḥ | etadāgneyakaṃ snānamuditaṃ paramarṣibhiḥ | sarvakarmasamṛdhyaryaṃ kuryādādāvidaṃ budhaḥ || tataḥ prakṣālya hastādīnupaspṛśya yathāvidhi | tiryaktripuṇḍravidhinā lalāṭe hṛdaye gale || dhṛtvāgnihotrajenaiva bhasmanā tu prasannadhīḥ | pañcabhirbrahmabhirvāpi kṛtena bhasitena ca || p. 89) dhṛtametattripuṇḍraṃ syātsarvakarmasu pāvanam | tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ sarvapāpaviśuddhaye || śūdrahastasthitaṃ bhasma nahi dhāryaṃ dvijādibhiḥ | śūdrairantyajahastasthaṃ na dhāryaṃ bhasma jātucit || ato'gnihotrajenaiva bhasmanā tu tripuṇḍrakam | nityaṃ dvijo'pramādena kuryātkarmavivṛddhaye || anyathā sarvakarmāṇi na phalanti kadācana | smṛtiratnāvalyām - madhyamānāmikāṅguṣṭhairlalāṭe yattripuṇḍrakam | tattripuṇḍraṃ bhavecchastaṃ mahāpātakanāśanam || dharmasārasudhānidhau - tripuṇḍrakaṃ sadā kuryānmantrapūtena bhasmanā | vedoktena vidhānena śivasāyujyamāpnuyāt || smṛtibhāskare - vanaspatigate some bhasmoddhūlitavigrahaḥ | arcitaṃ śaṅkaraṃ dṛṣṭvā sarvapāpaiḥ pramucyate || bhāsanādbhāsitaṃ proktaṃ bhasma kalmaṣabhakṣaṇāt | bhūtirbhūtikarī puṃsāṃ rakṣā rakṣākarī param || śrutisārasamuccaye - aśucirvāpyanācāro manasā pāpamācaret | śucireva bhavennityaṃ tripuṇḍrasya ca dhāraṇāt || śrīmahābhārate - āyuṣkāmo yathā rājan bhūtikāmo'thavā naraḥ | nityaṃ vai dhārayedbhasma mokṣakāmī ca vai dvijaḥ || p. 90) nāradīyasmṛtau - tripuṇḍraṃ paramaṃ puṇyaṃ brahmaviṣṇuśivātmakam | ye ghorā rākṣasāḥ pretā ye cānye kṣudrajantavaḥ || tripuṇḍradhāriṇaṃ dṛṣṭvā palāyante na saṃśayaḥ | madyaṃ pītvā gurudārāṃśca gatvā steyaṃ kṛtvā brahmahatyāṃ ca kṛtvā | bhasmacchranno bhasmaśayyāśayāno rudrādhyāyī mucyate pātakebhyaḥ || satyaṃ śaucaṃ japo homastīrthaṃ devādipūjanam | tasya vyarthamidaṃ sarvaṃ yastripuṇḍraṃ na dhārayet || lokākṣismṛtau - madhyamānāmikāṅguṣṭhairlalāṭe bhasmanā kṛtaḥ | sa tripuṇḍro bhavecchasto mahāpātakanāśanaḥ || tripuṇḍraṃ dhārayedyastu śivapraṇatamānasaḥ | bhūrbhuvaḥ svastrayo lokā dhṛtāstena mahātmanā || tripuṇḍradhṛgvipravaro yo rudrākṣadharaḥ śuciḥ | sa hanti rogaduritavyādhidurbhikṣataskarān || prayāti paramaṃ brahma yato nāvartate punaḥ | sa paṅktipāvanaḥ śuddhaḥ pūjyo vipraiḥ surairapi || kātyāyanaḥ - śrāddhe yajñe jape home vaiśvadeve surārcane | dhṛtatripuṇḍraḥ pūtātmā mṛtyuṃ jayati mānavaḥ || tripuṇḍraṃ yadyadhṛtvā tu kuryādyatkarma tadvṛthā | bhasmanoddhūlanaṃ tīryaktripuṇḍraṃ nityasādhanam || pratyākhyānaṃ pramādasya śrūyate taittirīyake | bhūtyai na pramaditavyam | p. 91) svasaṃhitāyāṃ vedārthavittamo romaharṣaṇaḥ | bhasmaniṣṭhāgraṇīrbhūtiśabdārthaṃ spaṣṭamuktavān || satyāddharmācca kuśalādbhasmanoddhūlanādapi | tripuṇḍradhāraṇāccaiva svādhyāyādhyanādapi || daivācca pitryātkāryānmātṛpitrādipūjanāt | tathānyebhyaśca sarvebhyaḥ karmabhyaśca tathaiva ca || smārtebhyaśca mumukṣuścetsadā na pracyuto bhavet | uktasādhanasampannaḥ snānādbhasmāddhi gacchati || śivasvarūpaṃ paramaṃ bhāsanādbhasma saṃsmṛtam | tadeva svīyamāyotthaprapañce jalasūryavat || anupraviṣṭaṃ tadrūpaṃ bhasma śaivamudāhṛtam | tena leśena deveśaḥ pratibimbena bhasmanā || svatantro bimbabhūtastu sadaivoddhūlitaḥ śivaḥ | sa devaḥ pūjanīyastu brahmaviṣṇusurottamaiḥ || bhasmadhāraṇakāmyatvasādhakaṃ phalakīrtanam | śrūyate'tharvaśirasi bhasmadvitayabhāsake || kālāgnirudropaniṣadyapyetacchrūyate sphuṭam | agnirityādinā bhasma nimṛjyāṅgāni saṃspṛśet || vratametatpāśupataṃ paśupāśavimokṣaṇam | jābālopaniṣatsākṣādidamuktavatī tadā || agnirityādinā bhasma nimṛjyāṅgāni saṃspṛśet | tathopari ca vai tiryaktripuṇḍraṃ dhārayet budhaḥ | kaivalyopaniṣadyatyāśramaśabdena sādaram | jñānasya sādhanatvena vihitaṃ bhasmadhāraṇam || viviktadeśe ca sukhāsanasthaḥ śuciḥ samagrīvaśiraśśarīraḥ | p. 92) atyāśramasthaḥ sakalendiyāṇi nirudhya bhaktyā svaguruṃ praṇamya || śvetāśvataraśākhāyāmapyatyāśramaśabdataḥ | jñānasya sādhanatvena vihitaṃ bhasmadhāraṇam || tapaḥ prabhāvāddevaprasādācca brahma ha śvetāśvataro'tha vidvān | atyāśramibhyaḥ paramaṃ pavitraṃ provāca samyagṛṣisaṅghajuṣṭam | svalpabhasma mahābhasmaniṣṭhena parameṣṭhinā | atyāśramapadasyārthaḥ saṃhitāyāmudīritaḥ || agnirityādibhirmantrairbhasmanoddhūlanaṃ tathā | tripuṇḍradhāraṇaṃ caiva vadantyatyāśramaṃ budhāḥ || bhasmanā pratibimbena caiśenoddhūlitaṃ sadā | mahābhasmābhidhaṃ sāmbaṃ bimbitaṃ taṃ śivaṃ bhaje || ṣaṇmunīndrakṛtātyugraśāpapāpāmayauṣadhe | asmin granthe tṛtīyāṃśe tṛtīyo'dhyāya īritaḥ || avimuktādhīśvarāya śivāya paramātmane | mocakāyonmayādhyāyamarpayāmyantarātmane || yajjñānasādhanatvena vrataṃ pāśupatābhidham | atharvaśirasi proktaṃ taṃ bhaje bhūtibhūṣaṇam || śrautapāśupatākhyāgryapūrṇānuṣṭhānasiddhaye | vibhūtidhāraṇaṃ viddhi pravakṣyāmi samāsataḥ || bhasmāgnihotrajaṃ vātha virajāgnisamudbhavam | aupāsanāgnijaṃ vātha samidagnisamudbhavam || ādareṇa samādāya śuddhe pātre nidhāya tat | prakṣālya pādau hastau ca dvirācamya samāhitaḥ || gṛhītvā bhasma tatpañcabrahmamantraiḥ śanaiḥ kare | prāṇāyāmatrayaṃ kutvāthāgnirityabhimantritaḥ || p. 93) taireva saptabhimantraistrivāramabhimantrya tat | omāpo jyotirityuktvā dhyātvā viṣṇuṃ jalādhipam || saṃyojya bhasmanā toyamagnirityādibhiḥ punaḥ | nimṛjya sāmbaṃ dhyātvā samuddhūlyāpādamastakam || tena bhāvanayā brahmabhūtena sitabhasmanā | lalāṭavakṣaḥ skandheṣu svāśramoditamantrataḥ || madhyamānāmikāṅguṣṭhairanulomavilomataḥ | tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ trikāleṣvapi bhaktitaḥ || homadaṇḍajaṭāhīnametatpāśupataṃ vratam | uddhūlanasya snānatvāddhastau prakṣālya tatparam || dvirācāmettripuṇḍrasya dhāraṇānte tathaiva ca | bhasmanoddhūlanasyānte tripuḍrānte tathaiva ca || śivarāghavasaṃvāde proktamācamanaṃ sphuṭam | uddhūlayetsamastāṅgaṃ praṇavena vicakṣaṇaḥ || prakṣālya hastāvācamya darbhapāṇiḥ samāhitaḥ | nīlakaṇṭhāya śirasi kṣipetsarvātmane namaḥ || prakṣālya ca tato hastau kramānuṣṭhānamācaret | atyāśramaṃ pāśupataṃ śāmbhavaṃ ceti yaddhruvam || kaivalyātharvakālāgnirudropaniṣadīritam | yadvrataṃ virajāhomajaṭādaṇḍādisaṃyutam || taddhīnaṃ ceti vedārthavidbhirdvividhamucyate | aśrautāṅkanapuṇḍrāntarādyācāraparigrahe || tyāge ca śrautabhasmādeḥ kāraṇaṃ kiṃ vadeti cet | pāpamutpattisāṅkaryaṃ muniśāpācca vigrahaḥ || viṣṇuroṣotthābjayoniśāpaścāpyatra kāraṇam | vidvaddhṛtkamalāditye sarvametatparāśare || p. 94) parāśarākhyamuninā sarvajñena pradarśitam | mahāpāpavatāṃ nṝṇāṃ vedasiddhe maheśvare | tripuṇḍroddhūlanādau ca pradveṣaśca prajāyate || rudrādhikyamavijñāya brahmanārāyaṇau purā | ahaṃ brahma tvahaṃ ceti vibhrāntyā kurutāṃ raṇam || krodhena mahatā yukto brahmā sarvajagatpatiḥ | śaśāpa viṣṇuṃ garbhastho bhavetyativimohitaḥ || tvadbhaktā brāhmaṇāḥ sākṣāttripuṇḍre bhasmakuṇṭhane | bhaveyurvimukhā nityaṃ vedasiddhe maheśvare || triśūle caturaśre vā veṇupatropame tathā | puṇḍrāntare ratā nityaṃ bhaveyustāntrikā dvijāḥ || āyudhaiḥ śaṅkhacakrādyaiḥ svakīyairaṅkitā dvijāḥ || agnitaptairmahāmohādbhaveyuḥ svāṃsayordvayoḥ | evamādāyo bahavaḥ śāpā santi | atharvaśikhopaniṣadi ṣaṣṭhādhyāyo likhyate | tadetadrudracaritam | eṣa hi devaḥ pradiśo nu sarvāḥ pūrvo hi jātaḥ sa u garbhe antaḥ | sa eva jātaḥ sa janiṣyamāṇaḥ pratyaṅkhāstiṣṭhati viśvato mukhaḥ | viśvataścakṣuruta viśvato mukho viśvato hasta uta viśvataspāt | saṃ bāhubhyāṃ dhamati saṃ patatrairdyāvābhūmī janayan deva ekaḥ | tadetadupāsitavyam | vagvadanti tadantargrahaṇam | ayaṃ panthā vitata uttareṇa yena devā yena ṛṣayo yena pitaraḥ prāpnuvanti paramapa(daṃ)raṃ parāyaṇaṃ ceti | vālāgramātraṃ hṛdayasya madhye viśvaṃ vedaṃ jātavedaṃ vareṇyam | tamātmānaṃ(sthaṃ) ye'nupaśyanti dhīrā- steṣāṃ śāntiḥ śāśvatī netareṣām || yo yoniṃ yonimadhitiṣṭhatyeko yenedaṃ pūrṇaṃ puruṣeṇa ca sarvam | tamīśānaṃ varadaṃ devamīḍyaṃ nididhyāyāttāraṃ śāntimatyantameti || p. 95) prāṇeṣvantarmanaso liṅgamāhu- ryasmin krodho yā ca tṛṣṇā kṣudhā ca || tṛṣṇāṃ hitvā hetujālasya mūlaṃ budhdyā saṃñcitaṃ sthāpayitvā tu rūdre || rudra ekatvamāhū rudro hi śāśvatona vai purāṇeneṣamūrjena tapasā niyantā ! vratametat pāśupatam | agniriti bhasma (vāyuriti bhasma) jalamiti bhasma, sthalamiti bhasma, vyometi bhasma, sarvaṃ ha vā idaṃ bhasma, mana ityetāni cakṣūṃṣi bhasmāni | agnirityādinā bhasma gṛhītvā nimṛjyāṅgāni saṃspṛśet | tasmādvratametatpāśupataṃ paśupāśavimokṣāya | yo'rthavaśirasaṃ brāhmaṇo(nityama)dhīte so'gnipūto bhavati | sa vāyupūto bhavati | (sa) ādityapūto bhavati | sa somapūto bhavati | sa sarvapūto bhavati | sa satyapūto bhavati | sa sarvairdevairjñāto bhavati | sa sarveṣu tīrtheṣu snāto bhavati | sa sarveṣu vedeṣvadhīto bhavati | sa sarvairdhyāto bhavati | sa sarvavedavratacaryāsu carito bhavati | sa sarvayajña kratubhiriṣṭavān bhavati | tenetihāsapurāṇānāṃ rudrāṇāṃ śatasahasrāṇi japtāni bhavanti | gāyatryāḥ śatasahasraṃ japtaṃ bhavati | praṇavānāmayutaṃ japtaṃ bhavati | rūpe rūpe daśa purvān pūnāti | daśottarānācakṣuṣaḥ paṅktiṃ punātītyāha bhagavānatharvaśiro'tharvaśiraḥ | sakṛjjaptvā śuciḥ pūtaḥ karmaṇyo bhavati | dvitīyaṃ japtvā gāṇapatyamāpnoti | tṛtīyaṃ japtvā devamevānupraviśatyoṃ satyam | yo rudro agnau yo apsvantarya oṣadhīrvīrudha āviveśa | ya imā viśvā bhuvanāni cākḷpe tasmai rudrāya namo astu | adya mūrdhānamasya saṃśīryo'tharvā hṛdayaṃ ca yanmastiṣkādūrdhvaṃ prerayan pavamāno'tharvaśīrṣṇaḥ tadatharvaśiro vedakośaḥ samatthitaḥ | tatprāṇo'bhirakṣatu | śriyamannamatho manaḥ śriyamannamatho manaḥ | vidyāmannamatho vidyāmannamatho manaḥ mokṣamannamatho mano mokṣamannamatho manaḥ | liṅgamannamatho p. 96) mano liṅgamannamatho manaḥ | ityoṃ satyamityupaniṣat | atharvaśiropaniṣat samāptā | atha kālagnirudropaniṣadaḥ saṃvartako'gnir-ṛṣiḥ | anuṣṭup chandaḥ | śrī viśvarūpī rudro devatā | rudraprītyarthe jape viniyogaḥ | atha kālāgnirudraṃ bhagavantaṃ sanatkumāraḥ papraccha | adhīhi bhagavan tripuṇḍravidhiṃ satattvaṃ kiṃ dravyaṃ kiṃ sthānaṃ kiyatpramāṇaṃ kā rekhāḥ kā śaktiḥ kiṃ daivaṃ kaḥ kartā kiṃ phalamiti | taṃ hovāca bhagavān kālāgnirudraḥ yaddravyaṃ tadāgneyaṃ bhasma sadyojātādipañcabrahmamantraiḥ parigṛhyāgniriti bhasmetyanena vābhimantrya mānastoketi samuddhṛtya jalena saṃsṛjya triyāyuṣamiti śiro lalāṭavakṣaḥ skandheṣu triyāyuṣaistryambakaistriśaktibhistiryaktisro rekhāḥ prakurvīta | vratametacchāmbhavaṃ sarveṣu vedeṣu vedavādibhiruktaṃ bhavati | tasmāttatsamācārenmumukṣurapunarbhavāya | athasanatkumāraḥ pramāṇamasya tripuṇḍradhāraṇasya tridhā rekhā bhavati ālalāṭādācakṣuṣaścābhruvorāmūdhno'nucakṣurmadhyataśca yāsya prathamā rekhā sā gārhapatyaścākāro rajo bhūrlokaścātmā kriyāśaktir-ṛgvedaḥ prātaḥ savanaṃ maheśvaro devateti | yāsya dvitīyā rekhā sā dakṣiṇāgnirukāraḥ sattvamantarikṣamantarātmā cecchāśaktiryajurvedo mādhyandinaṃ savanaṃ sadāśivo devateti | yāsya tṛtīyā rekhā sāhavanīyo makārastamo dyaurlokaḥ paramātmā jñānaśaktiḥ sāmavedastṛtīyaṃ savanaṃ śivo devateti | evaṃ tripuṇḍraṃ bhasmanā karoti yo vidvān brahmacārī gṛhī vānaprastho yatirvā samastamahāpātakopapātakebhyaḥ pūto bhavati | sa sarveṣu tīrtheṣu snāto bhavati | sa sarvān devān dhyāto bhavati | sa satataṃ rudramantrajāpī bhavati | sakalabhogaṃ bhujya dehaṃ tyaktvā śivasāyujyamāpnoti | naca punarāvartata ityāha bhagavān kālāgnirudraḥ | kālāgnirudropaniṣadaṃ yaḥ śrutvādhīte so'pyevameva bhavatītyoṃ satyam | sūtasaṃhitāyāṃ jñānayogakhaṇḍe - upanīto dvijo vidvāniti brahmacāriṇamadhikṛtya - samidagnisamutthena virajānalajena vā | agnihotrasamutthena bhasmanā sajalena tu || p. 97) agnirityādibhirmantraiḥ ṣaḍbhirvā saptabhiḥ kramāt | vimṛjyāṅgāni sarvāṇi samuddhūlya tataḥ param || tiryaktripuṇḍramurasi lalāṭe ca karādibhiḥ | grīvāyāṃ ca śucirbhūtvā śivaṃ dhyātvāśivāmapi || medhāvītyādibhirmantrairdhārayedbrāhmaṇaḥ sadā | iti | asminneva khaṇḍe athātaḥ saṃpravakṣyāmi gārhasthyamiti gṛhasthāśramaṃ prastutya - uddhūlanaṃ sakṛtkuryātsarvavedoktavartmanā | triyambakena mantreṇa satāreṇa śivena ca || tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ gṛhasthāśramamāśritaḥ | tenādhītaṃ śrutaṃ sarvaṃ tena sarvamanuṣṭhitam || yena vipreṇa śirasi tripuṇḍraṃ bhasmanā dhṛtam | tripuṇḍraṃ dhārayedbhaktyā manasāpi na laṅghayet || śrutyā vidhīyate yasmāttattyāgī patito bhavet | iti | athātaḥ saṃpravakṣyāmi vānaprasthāśramamiti prastutya- tripuṇḍroddhūlanaṃ kuryādgṛhasthaḥsvoktamārgataḥ | iti | athātaḥ saṃpravakṣyāmi sannyāsāśramamiti prastutya anantaraṃ - caturvidhāstu vijñeyā bhikṣavo vṛttibhedataḥ | kuṭīcako muniśreṣṭha tathaiva ca bahūdakaḥ || haṃsaḥ paramahaṃsaśca teṣāṃ vṛttiṃ vadāmi te | ityuktvā, kuṭīcakaśca sannyasyetyādinā gāyatrīṃ prajapetsadetyantena kāṃściddharmānuktvā - tripuṇḍroddhūlanaṃ kuryādbhasmanaiva trisandhiṣu | śivaliṅgārcanaṃ kuryācchraddhayaiva dine dine || ityuktvā, anantaraṃ bahūdakaścetyādinā mṛtkhanitraṃ kṛpāṇikāmi tyantena bahūdakasya kāṃściddharmānuktvā, sarvāṅgoddhūlanaṃ tiryaktripuṇḍraṃ p. 98) caiva dhārayedityuktam | anantaraṃ haṃsaḥ kamaṇḍulumityādinā ekaṃ tu vaiṇavaṃ daṇḍaṃ dhārayennityamādarāt ityantena haṃsasyāpi kāṃściddharmānuktvā, tripuṇḍroddhūlanaṃ kuryācchivaliṅgaṃ samarcayet | aṣṭagrāsaṃ sakṛnnityamaśnīyātsaśikhaṃ vapet | ityuktam || anantaraṃ paramahaṃsastridaṇḍaṃ cetyādinā tyājyadharmānuktvānantaraṃ kaupīnācchādanaṃ kanthāmityādina vaiṇavaṃ daṇḍamavraṇamityantena grāhyadharmāṃścoktvā agnirityādibhirmantraiḥ kuryāduddhūlanaṃ mudā | oṃ oṃ omiti ca procya sahaṃsena tripuṇḍrakam || ityādikamuktam || yajñavaibhavakhaṇḍe - sarveṣāmeva bhikṣūṇāṃ śāntirdāntistitikṣutā | snānaṃ śaucamahiṃsā ca mithyābhāṣaṇavarjanam || agnirityādibhirmantrairbhasmanoddhūlanaṃ sadā | tripuṇḍradhāraṇaṃ sākṣādbrahmaviṣṇuśivātmakam || liṅge śivārcanaṃ nityaṃ dharmaḥ proktaḥ sanātanaiḥ | iti | anena vacanena kuṭīcakabahūdakahṃsaparamahaṃsānāmuddhūlanasya tripuṇḍradhāraṇasya ca sadā kartavyatvaṃ tripuṇḍrasya trimūrtyātmakatvaṃ coktam | tatraiva - liṅge śivārcanaṃ caiva rudrākṣāṇāṃ ca dhāraṇam | agnirityādibhirmantrairjābāloktaiśca saptabhiḥ || sarvāṅgoddhūlanaṃ caiva tripuṇḍrasya ca dhāraṇam | iti | tatra bhasmadhāraṇasya mantrasādhanakatvālliṅgādāśramadharmatvaṃ pratīyate | tatraiva - śivadhyānaṃ śivajñānaṃ śivaśabdajapastathā | agnirityādibhirmantrairbhasmanā cāvakuṇṭhanam || p. 99) rudrākṣadhāraṇaṃ bhaktyā tripuṇḍrasya ca dhāraṇam | sannyāsaścaiva pāpānāṃ prāyaścittaṃ mahattaram || iti | atrāpi pūrvoktaliṅgāt sannyāsavidhānāccāśramadharmatvam || sūtasaṃhitāyām - triyambakena mantreṇa praṇavena śivena ca | gṛhasthaśca vanasthaśca dhārayecca tripuṇḍrakam || medhāvītyādinā vāpi brahmacārī dine dine | bhasmanā sajalenaiva dhārayecca tripuṇḍrakam || iti | asminneva vacane vīpsāpi darśitā | atha nityatvaṃ sūtasaṃhitāyāṃ - tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ gṛhasthāśramamāśritaḥ | dhārayedbhikṣuko nityamiti jābālikī śrutiḥ || tatraiva - tripuṇḍramuddhūlanamāstikottamaḥ samācarennityamatandritastathā | viśeṣataḥ śaṅkaravedane rato bhavedaśeṣaḥ kathito mayānaghāḥ || vāsiṣṭhalaiṅge - tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ gṛhasthaśca vanāśramī | tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ sannyāsāśramamāśritaḥ || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca bhasmanā nityamācaret | mānave - bhūtyaivoddhūlanaṃ nityaṃ tripuṇḍrasya ca dhāraṇam | viśiṣṭaṃ sarvadharmemyastatastaṃ nityamācaret || idaṃ viśiṣṭatvaṃ bhasmanaḥ sadā dhāryatvam | p. 100) sūtasaṃhitāyām - uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca yaiḥ sadā caritaṃ mudā | ta eva śiṣṭā vidvāṃso netare munipuṅgavāḥ || athālaṅghanīyatvam - tripuṇḍraṃ dhārayedbhaktyā manasāpi na laṅghayet | śrutyā vidhīyate yasmāttattyāgī patito bhavet || śaṅkarasaṃhitāyām - dhāryaṃ bhasma sadā sadbhistripuṇḍroddhūlanātmanā | uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca manasāpi na laṅghayet || kaurme - tripuṇḍraṃ brāhmaṇo vidvānmanasāpi na laṅghayet | śrutyā vidhīyate yasmāttattyāgī patito bhavet || atha atyājyatvam - bhūtyai na pramaditavyamiti taittirīyake | sūtasaṃhitāyām - satyāddharmācca kuśalādbhasmanoddhūlanādapi | tripuṇḍradhāraṇāccaiva svādhyāyādhyayanādapi || daivātpitryācca kāryādvā mātāpitrādipūjanāt | tathānyebhyaśca sarvebhyaḥ śrautebhyaśca tathaiva ca || smārtebhyaśca mumukṣuścetsadā na pracyuto bhavet | iti | tatraiva - bhasmanā vedasiddhena tripuṇḍraṃ bhasmakuṇṭhanam | rudraliṅgārcanaṃ cāpi mohato vāpi na tyajet || parāśare - bhasmanā vedasiddhena tripuṇḍraṃ dehakuṇṭhanam | rudraliṅgārcanaṃ cāpi mohato vāpi na tyajet || p. 101) atha tyāge doṣaḥ - bṛhajjābālopaniṣadi - ye bhasmadhāraṇaṃ muktvā karma kurvanti mānavāḥ | teṣāṃ nāsti vinirmokṣaḥ saṃsārājjanmakoṭibhiḥ || mahāpātakayuktānāṃ sarvajanmasu sarvataḥ | tripuṇḍroddhūlane dveṣo jāyate sudṛḍhaṃ budhāḥ || yeṣāṃ dveṣo bhavedbrahman lalāṭe bhasmadarśanāt | teṣāmutpattisāṅkaryamanumeyaṃ vipaścitā || ye bhasmadhāriṇaṃ dṛṣṭvā vācā nindanti mānavāḥ | teṣāṃ śūdreṇa saṃbhūtiranumeyā vipaścitā || yeṣāṃ nāsti mune śraddhāśraute bhasmani sarvadā | garbhādhānādisaṃskārasteṣāṃ nāstīti niścayaḥ || tripuṇḍraṃ ye vinindanti nindanti śivameva te | dhārayanti tu ye bhaktyā dhārayanti tameva te || sūtasaṃhitāyāṃ bhujabalanāmakarājānaṃ prati suśīlanāmakadvijavacanam - yasya bhasmani bhūpāla buddhistaddhāraṇe'pi vā | na jāyate'sya pāpasya lakṣmīrnaśyati tatkṣaṇāt || dāridryaṃ ca bhavettasya jāyante vyādhayastathā | nyūnānyaṅgāni pāpasya bhaveyurnātra saṃśayaḥ || atha kāmyatvaprāpakavacanāni likhyante - tatra bhogamokṣapradatvaṃ kālāgnirudropaniṣadi - eti vidvāniti prastutya sakalaṃ bhogaṃ bhujya dehānte śivasāyujyamāpnoti naca punarāvartate || sūtasaṃhitāyām - lalāṭe caiva dordvandve tathaivorasi buddhimān | tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ bhuktimuktiphalapradam || ya idaṃ dhārayedbhasma mantritaṃ vidhivannaraḥ | kāṅkṣitānyasya siddhyanti naśyanti duritānyapi || p. 102) vāyavīyasaṃhitāyām - agnirityādibhirmantraiḥ ṣaḍbhirdhāryaṃ dvijaiḥ kramāt | vimṛjyāṅgāni mūrdhādi caraṇāntaṃ ca saṃspṛśet || tatastena krameṇaiva samuddhūlya ca bhasmanā | sarvāṅgodhdūlanaṃ kuryātpraṇavenaṃ śivena ca || tatastripuṇḍraṃ racayettriyāyuṣasamāhvayā | śivabhāvaṃ samāgamya śivayogaṃ samācaret || kuryāttrisandhyamapyevametatpāśupatavratam | bhuktimuktipradaṃ caiva paśutvaṃ ca nivartayet || tatpaśutvaṃ parityajya kṛtvā pāśupataṃ vratam | pūjanīyo mahādevo liṅgamūrtiḥ sadāśivaḥ || śrīmahābhārate - āyuṣkāmo'thavā rājan bhūtikāmo'thavā naraḥ | nityaṃ vai dhārayedbhasma mokṣakāmī ca vai dvijaḥ || atha mokṣārthatvam - kālāgnirudropaniṣadi - tiryak tisro rekhāḥ prakurvīta | vratametacchāmbhavaṃ sarvavedeṣu vedavādibhiruktaṃ bhavati | tasmāttatsamācārenmumukṣurapunarbhavāya | atharvaśirasyāpi dṛśyate | agnirityādineti || jābālopaniṣadi - caturvidhaṃ bhasma pāpaṃ nikṛntati mokṣaṃ dadātītyāha bhagavān kālāgnirudraḥ || sūtasaṃhitāyām - uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca māyāpāśanivṛttaye | āmananti muniśreṣṭhā atharvaśirasi sthitāḥ || kātyāyanasmṛtau - śuddhaśītajalenaiva bhasmanā ca tripuṇḍrakam | yo dhārayetparaṃ brahma sa prāpnoti na saṃśayaḥ || p. 103) parāśaropapurāṇe - bhasma śreyo'rthibhiḥ sarvairjanmanā labdhajātibhiḥ | tiryaktripuṇḍrarūpeṇa bhasmanā cāvakuṇṭhanam || rudrākṣadhāraṇaṃ kāryaṃ sarvaśreyo'rthibhirnaraiḥ | kālottare - tasmādetacchivasnānamāgneyaṃ yaḥ samācaret | bhavapāśaiśca nirmuktaḥ śivaloke mahīyate || atha jñānāṅgatvaṃ muṇḍakopaniṣadi - kriyāvantaḥ śrotriyāḥ karmaniṣṭhāḥ svayaṃ juhvataḥsvata eva śraddhayantaḥ | teṣāmevaitāṃ brahmavidyāṃ vadeta śirovrataṃ vidhivadyaiśca cīrṇam | tatraiva - ? vairāgyātiśayenaiva mokṣakāmena vai punaḥ | nirasya sarvakarmāṇi śānto bhūtvā mumukṣayā || virajānalajaṃ bhasma gṛhītvā vāgnihotrajam | agnirityādibhirmantraiḥ ṣaḍbhirātharvaṇaiḥ kramāt || vimṛjyāṅgāni mūrdhādicaraṇāntāni sādaram | samuddhūlya sadācāryaṃ praṇipatyātmavidyayā || saṃsārasāgaraṃ ghoraṃ laṅghayāmyahamātmanaḥ | parāśaropapurāṇe - vedavedāntaniṣṭhānāṃ bhasmanaivāvakuṇṭhanam | samyagjñānapradaṃ śīghraṃ satyamuktaṃ na saṃśayaḥ || tatraiva - uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca yenaivācaritaṃ mudā | tasyaiva brahmavijñānaṃ jāyate hyacireṇa tu || p. 104) tasmānmumukṣuḥ satataṃ śāntidāntyādibhiḥ saha | uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca śrautaṃ nityaṃ samācaret || sūtasaṃhitāyām - jñānāṅgebhyaḥ samastebhyaḥ śvetabhasmaikameva ca | bhasmadhāraṇaniṣṭhānāṃ sākṣādbhasma śivābhidham || prakāśate yathā śāntyā śāntaṃ vastu parātparam | iti | śaṅkarasaṃhitāyām - uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca jñānāṅgatvena sādaram | āmananti muniśreṣṭhā śvetāśvataraśākhinaḥ || uddhūlanaṃ tripṛṇḍraṃ ca samyagajñānanāśanam | āmananti muniśreṣṭhā atharvaśirasi sthitāḥ || iti | yena pāśupataṃ samyagvratamācaritaṃ budhāḥ | tasya jñānaṃ vijāyeta ghanājñānanivārakam || iti | saurasaṃhitāyām - athātaḥ sampravakṣyāmi tavāhaṃ karuṇābalāt | jñānopāyaṃ samāsena vedenaiva pradarśitam || śāntirdāntistu sannyāsaḥ parahaṃsasamāhvayaḥ || dvandvādīnāṃ sahiṣṇutvamaikāgryaṃ bhasmakuṇṭhanam | tripuṇḍradhāraṇaṃ tiryakchradhdā rudrasya pūjane || iti | tatraiva - sarvaśākhāsu vastvekaṃ śivākhyaṃ satyacidghanam | tathā tadviṣayajñānaṃ tathaiva ca śirovratam || sarvaśāstraśrutaṃ tattvavijñānaṃ vriyate tu yaḥ | ācaretsa viśeṣeṇa nityaṃ prītyā śirovratam || śirovratavihīnastu sarvadharmasamanvitaḥ | p. 105) api brahmātmavidyāyāṃ nādhikārī na saṃśayaḥ | śirovratamidaṃ sarvapāpakāntāradāhakam || sādhanaṃ śivavidyāyāstatastatsamyagācaret | śrutirātharvaṇī sūkṣmā susūkṣmārthaprakāśikā || yaduvāca vrataṃ prītyā tannityaṃ samyagācaret | agnirityādibhirmantraiḥ ṣaḍbhiḥ śuddhena bhasmanā || sarvāṅgoddhūlanaṃ kuryācchirovratasamāhvayam | etacchirovrataṃ kuryātsandhyākāleṣu sādaram || yāvadvidyodayaṃ tāvattasya vidyā khalūttamā | atha variṣṭhatvaṃ sūtasaṃhitāyām - ataśca saṃkṣepamidaṃ vadāmi śrutipramāṇaṃ śiva eva kevalaḥ | variṣṭha uktaḥ sitabhasmakuṇṭhanaṃ viśuddhavidyā ca nacetaratparam || parāśaropapurāṇe - sarvāgameṣu niṣṭhānāṃ tripuṇḍraṃ bhasmakuṇṭhanam | variṣṭhaṃ sarvaliṅgebhya iti satyaṃ mayoditam || sarveṣāmeva bhūtānāṃ śrautaṃ liṅgamanuttamam | sitena bhasmanā kuryāt lalāṭe tu tripuṇḍrakam || śaṅkarasaṃhitāyām - yathā devasya māhātmyaṃ durjñeyaṃ pārvatīpateḥ | tathaiva bhasmanaḥ proktaṃ vedavedāntapāragaiḥ || bṛhannāradīye - śivapriyāḥ śivāsaktāḥ śivapādārcane ratāḥ | tripuṇḍradhariṇo ye ca te vai bhāgavatottamāḥ || iti | p. 106) saurasaṃhitāyām - bhasmanoddhūlanaṃ tiryaktripuṇḍraṃ śivapūjanam | prādhānyena purāṇāni pravadanti hi sādaram || iti | atyāśramasāmākhyaṃ yadvrataṃ pāśupataṃ vratam | vedānteṣu samasteṣu tatsārataramuttamam || brāhmaṇasya viśeṣeṇa dharmo dharmaparasya ca | bhūtyaivoddhūlanaṃ yacca tripuṇḍrasyaiva dhāraṇam || iti ca | atha pāpanāśakatvaṃ kālāgnirūdropaniṣadi - tripuṇḍraṃ bhasmanā karoti yo vidvān brahmacārī gṛhastho vānaprastho yatirvā sa samastamahāpātakopapātakebhyaḥ pūto bhavati | sarvān devān dhyāto bhavati | satataṃ rudrajāpī bhavati | bharadvājasmṛtau - prāṅmukhaścaraṇau hastau prakṣālyācamya pūrvavadityupakramya uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca saprakāramuktvā, upasaṃhāre - sarvametattripuṇḍraṃ syācchrautaṃ karmasu pāvanam | tripuṇḍraṃ dhārayennityaṃ sarvapāpaviśuddhaye || bṛhajjābālopaniṣadi - suptvā bhuktvā payaḥ pītvā kṛtvā cāvaśyakādikam | striyaṃ napuṃsakaṃ gṛdhraṃ biḍālaṃ bakamūṣakam || spṛṣṭvā tathāvidhānanyān bhasmasnānaṃ samācaret | tatraiva - tyaktavarṇāśramācāro luptasarvakriyo'pi yaḥ | sakṛttiryaktripuṇḍrāṅkadhāraṇātso'pi mucyate || parāśaropapurāṇe - bhasmaśāyī bhavennityaṃ bhasmacchannastripuṇḍradhṛk | rudrādhyāyī bhavennityaṃ māsamekamatandritaḥ | p. 107) praṇavaṃ vā japennityaṃ sadā pañcākṣaraṃ tu vā | prāyaścittaṃ bhavedetadrahasyaṃ syānna saṃśayaḥ || vāsiṣṭhalaiṅge - abhakṣyabhakṣaṇaṃ yeṣāṃ bhasmadhāraṇapūrvakam | teṣāṃ tadbhakṣyameva syānmune nātra vicāraṇā || bhaviṣyatpurāṇe - mahāpātakayukto vā yukto vā sarvapātakaiḥ | bhasmasnānaniṣeveṇa mucyate sarvapātakaiḥ || vāsiṣṭhalaiṅge - evaṃ bhasma dhṛtaṃ yena tasya puṇyaphalaṃ śṛṇu | mahāpātakasaṅghāśca pātakānyaparāṇyapi || naśyantimuniśārdūla satyaṃ satyaṃ na cānyathā | tetraiva - yaḥ snāti bhasmanā nityaṃ jale snātvā tataḥ param | brahmacārī gṛhastho vā vānaprastho'thavādarāt || sarvapāpavinirmuktaḥ sa yāti paramāṃ gatim | bahunoktena kiṃ bhasmadhāraṇaṃ mokṣasādhanam || bhasmanā nityayuktasya jñānamutpadyate'cirāt | pātakī pātakānmukto bhaviṣyati na saṃśayaḥ || nāradīyasmṛtau - ayatnenaiva pāpānāṃ samastānāṃ samāsataḥ | śuddhihetuṃ pravakṣyāmi tavāhaṃ karuṇābalāt || varṇāśramaparibhraṣṭaḥ śrutyuktenaiva vartmanā | tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || agnikarmaparityāgī śrādhakarmavivarjitaḥ | tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || p. 108) paradārābhigāmī ca paradrohī parārthahṛt | tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || pāṣaṇḍaḥ piśunaḥ kaṣṭaḥ kalatrasyāparādhakṛt | tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || tailatāmbūlapiṇyākagandhārāmādivikrayī | tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || brahmaviṣṇuśivādīnāṃ devānāmapi dūṣakaḥ | tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || maryādābhedakastīrthadūṣakaḥ kuṇḍakāśanaḥ | tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || ūrdhvapuṇḍrāṅkuśāśvatthapatravartulavajradhṛk | tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || aṅkitaḥ śaṅkhacakrādyaiḥ śarīre devatāyudhaiḥ tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || brahmahā madyapaḥ stenastathaiva gurutalpagaḥ | tripuṇḍradhāraṇādeva bhasmanā pūyate naraḥ || na kevalaṃ tripuṇḍradhāraṇaṃ bhasmaniṣṭhasyaiva pāpanivartakam | kiṃ tu bhasmaniṣṭhapūjayiturapi, saṃhitāntare - tripuṇḍradhāriṇaḥ pādau prakṣālayati yaḥ pumān | sarvapātakayukto'pi sa sadyaḥ pūyate naraḥ || vāyavīye - bhūtapretapiśācādyā rogāścātīva dussahāḥ | bhasmaniṣṭhasya sānnidhyādvidravanti na saṃśayaḥ || bṛhajjābālopaniṣadi - vibhūtirbhasitaṃ bhasma kṣāraṃ rakṣeti cātmanaḥ | bhavanti pañca nāmāni pañcabhirnāḍibhirbhṛśam || aiśvaryakāraṇādbhūtirbhasma sarvāghabhakṣaṇāt | bhāsanādbhasitaṃ proktaṃ kṣāraṇātkṣāramāpadām || p. 109) bhūtapretapiśācabrahmarākṣasāpasmāramahābhītibhyo rakṣaṇādrakṣeti | kaurme - evamuktvā dadau jñānamupamanyurmahāmuniḥ | etaṃ pāśupataṃ yogaṃ kṛṣṇāyākliṣṭakarmaṇe || sa tena munivaryeṇa vyāhṛto madhusūdanaḥ | tathaiva tapasā devo rudramārādhayan prabhum || bhasmoddhūlitasarvāṅgo jaṭāvalkalasaṃyutaḥ | iti | atra pūrvaṃ hṛṣīkeśo viśvātmā devakīsutaḥ | uvāsa vatsaraṃ kṛṣṇaḥ sadā pāśupatavratī || bhasmoddhūlitasarvāṅgo rudradhyānaikatatparaḥ | ārādhayan hariḥ śambhuṃ kṛtvā pāśupatavratam || iti ca | pādme - atha rāmagirau rāmaḥ puṇye godāvarītaṭe | śivaliṅgaṃ pratiṣṭhāpya kṛtvā dīkṣāṃ yathāvidhi || bhūtibhūṣitasarvāṅgo rudrākṣābharaṇairyutaḥ | abhiṣicya jalaiḥ puṇyairgautamīsindhusaṃbhavaiḥ || arcayitvā vanyapuṣpaistadvadvanyaphalairapi | bhasmacchanno bhasmaśāyī vyāghracarmāsane sthitaḥ || saurasaṃhitāyāṃ rudralokaṃ prastutya - tatraiva devadeveśaṃ śaṅkaraṃ candraśekharam | praṇavādyabhimāninyo devatāḥ paryupāsate || praṇavaḥ sarvamantrāṇāmādhāraḥ paramātmanaḥ | vācako jaṭilaḥ śuddho bhasmoddhūlitavigrahaḥ || keyūrakaṭakopetaḥ puṇḍratrayavirājitaḥ | vyāhṛtiḥ paramā devī viśeṣeṇa vimuktidā || p. 110) tripuṇḍrāvalibhirdīptā bhasmanaivāvakuṇṭhitā | sāvitrī ca mahābhāgā kuṇḍaladvayaśobhitā || prasannavadanā divyā jaṭājūṭadharā śubhā | bhasmadigdhaśarīrā ca puṇḍratrayavibhūṣitā || anyāśca vaidikā mantrāḥ sakalā bahukāmadāḥ | bhasmasañchannasarvāṅgāstripuṇḍrāṅkitamastakāḥ || rudrākṣamālābharaṇā jaṭājūṭadharā mudā | sūtasaṃhitāyām - etasminnantare śrīmān mahākāruṇikottamaḥ | kṛṣṇājinottarīyaśca āṣāḍhena virājitaḥ || bhasmoddhūlitasarvāṅgaḥ śuddhatiryaktripuṇḍradhṛk | rudrākṣamālābharaṇo japan pañcākṣaraṃ mudā || śiṣyaistādṛgvidhairyukto mahātmā svayamāgataḥ | iti | satrāvasāne sannaddhāḥ iti prastutya ṛṣivarṇanāvasare - ṛṣayo mṛdavaḥ svasthāḥ sarvadvandvavivarjitāḥ | rudrākṣamālābharaṇāḥ sitabhasmāvakuṇṭhitāḥ || tripuṇḍrāvalibhirdiptā jaṭāvalkalasaṃyutāḥ | liṅgārcanaparā nityaṃ śivasyāmitatejasaḥ || iti | viśiṣṭadharmagrahaṇārthinaḥ kāvaṣeyānṛṣīn prastutya - gatvā himavataḥ pārśvaṃ trikālasnānasaṃyutāḥ | bhasmoddhūlitasarvāṅgāstripuṇḍrāṅkitamastakāḥ || rudrākṣamālābharaṇā jaṭāvalkaladhāriṇaḥ | iti | purāśvetādi-ṛṣyantā munayo munisattamāḥ | saṅkhyā ca śatameteṣāṃ saha dvādaśasaṅkhyayā || ta ete bhasmadigdhāṅgāstripuṇḍrāṅkitamastakāḥ | rudrākṣamālābharaṇā rudrārādhanatatparāḥ || iti ca | p. 111) brahmavaivarte - dhāryaṃ bhasma sadāgnihotrajamidaṃ yadvaidikaṃ vaidikai - stiryakpuṇḍratayā lalāṭaphalake vakṣassthale mastake | bāhvormantrapurassaraṃ kratuśataṃ taireva samyakkṛtaṃ snānaṃ tīrthasahasrakoṭiṣu dharā dattānavadyākhilā || na vartulaṃ cordhvamukhaṃ triśūlaṃ dīpārdhacandrāsracatuṣkamanyat | na dhārayedbhasma jalena cānyaiḥ pateddadhāno narakāyuteṣu || svāṅgaṃ śūlarathāṅgaśaṅkhakuliśaistaptaṃ na kuryāddvijaḥ kurvannadhyayane ca karmakaraṇe yogyo na saṃbhāṣaṇe | saṃyuktaiḥ saha yāti lāñchitatanurghoraṃ mahārauravaṃ nindan bhasma ca bhsmadhāraṇamidaṃ spardhāṃ dadhāno'pi ca || viprāṇāṃ tanavo'khilāmaragaṇairadhyāsitāḥ sarvata- staptāstā abhitāḍitā upahatāśchinnāśca viddhāśca yaiḥ | devā ghnanti hi tānvyathāvilulitāṃścaitāṃśca sarvātmanā tatsantāpayitāramātmaviṣayānnissārayedbhūpatiḥ || tiryagbhasma mṛdā tathordhvamucitaṃ dhatte tayorvyatyaye vipradhvaṃsanamanyadhāraṇakṛtā bhasmāpi dhāryaṃ tataḥ | anyasyopari bhasmadhāraṇakṛtau mohādadho niṣpate- dyattaccandanakuṅkumādyapi ca mṛtsyāllaukikaṃ kevalam || vipraścandanakuṅkumaṃ punaridaṃ bhasmāgnihotrodbhavaṃ gṛhyāgniprabhavaṃ tathā virajajaṃ bhūyaḥ samidvahnijam | rudrāgnisthitamādareṇa dadhatā tiryaksamantraṃ kramā- dagniḥ saptatamuṣṭuhīti munibhiḥ phālāṃsavakṣasvapi || p. 112) śrautāgnervirajānalātsamuditaṃ sarvasya bhasmodbhavaṃ gṛhyāgnergṛhiṇaḥ samiddhutavahādyadvarṇinaḥ pāṇḍuram | muktānāṃ niyataṃ ca bhasma vividhaṃ mohodbhavotsāraṇaṃ samyak sādhuguroravāpya sakalaṃ dhāryaṃ na cedduḥkhabhāk || tadbhasmocitamuktamantravaśato dhāryaṃ tathoddhūlanaṃ kṛtvā yasya tayorna saktirudabhūddveṣo'pyasau pātakī | dagdho gautamaśāpavahnipatito nānyo'navadyaṃ śivaṃ rudrākṣaṃ śivabhaktimīśvarakathāṃ dviṣyānnaro bhasma ca || kruddho gautamanāmako munivaro vipraṃ śaśāpogravā- gdagdhastena śive śivārcanavidhau tadbhasmarudrākṣayoḥ | īśasthānagatau śivastutikathālāpeṣu māheśvare deve brahmavidi dviṣanti bahudhā'moghā hi vāṇī satām || prītyuktaṃ munibhiḥ smṛtau samuditaṃ dharmyaṃ kramānuṣṭhitaṃ kāryaṃ satpuruṣaiśca dharmyamapi yattyaktaṃ na kuryādbudhaḥ | deśe yaḥ khalu deśadharma ucitaḥ kāryo'parairneṣyate tasmādbhasma samastadeśakulajairdhāryaṃ śrutervākyataḥ || keśaśmaśruvidhāraṇaṃ ca śirasaḥ saṃveṣṭanaṃ prāvṛti- rvakṣojasya tathā striyaḥ pathi punarmṛdbhāṇḍasaṃvāhanam | sanyāsaṃ palapaitṛkaṃ jalanidherullaṅghanaṃ devarā- tputtrotpādanamakṣatopayamanaṃ bhūyaḥ kalau varjayet || gomedhaṃ naramedhakaṃ hayamakhaṃ prasthānayātrāṃ parāṃ vānaprasthakanaiṣṭhikatvamakhilaṃ varjyaṃ kalau vaidikaiḥ | yogasthā vijitendriyāḥ śrutiśirassaṅghoktamarthaṃ paraṃ bhaktyārādhya śivaṃ vrajennijatanau rudrākṣabhasmāvahan || śrautaṃ bhasma dhṛtaṃ lalāṭaphalake dṛṣṭiṃ samutpādaye- nmūrdhnyetadvitanoti candraśakalaṃ kaṇṭhe'sitaṃ lāñchanam | pārśve yoṣitamātanoti bhujayoreṇaṃ triśūlaṃ tanau vyāghrebhājinarājatādrivṛṣabhānante'navadhyarcayet || p. 113) liṅgaṃ divyamaṇiḥ sitaṃ ca bhasitaṃ siddhauṣadhaṃ vaidikaṃ pañcārṇaḥ praṇavena sādhyaphalado mantro manūnāṃ paraḥ | muktistrīmukhavaśyakarmaṇi paṭustasyāṃ tu saktaḥ svayaṃ jahyānnaiva kadāpi yāvadavaśātsampatsyate śāśvatam || bhasma śrautamahodayaṃ naravaro yatrāsti tatreśvaro gauryā yastu tadarpayatyanudinaṃ tenārcitaḥ śaṅkaraḥ | tasmai dattamathākṣayaṃ sa hi varo mukto'navadyaḥ paro muktiṃ naiva labhetsahasrajananaṃ jāto'pyabhasmākṣabhāk || rudrāgnerjagatāṃ hitāya paramaṃ vīryaṃ samutthaṃ śivo rakṣārthaṃ paripālanārthamadadāddevyai ca bhasmāmalam sadyo bhūtapiśācarākṣasagaṇapretoragakṣvelahṛt kīṭavyāghrakaphoṣṇamṛtyuśamanaṃ sarvardhimanmaṅgalam | bhasmasnānamanekapāpaśamanaṃ mukhyaṃ jalasnānato bāhyābhyantaraśuddhikṛdbhavabhayapradhvaṃsakṛddarśanāt | sarvavyādhimalāpakarṣaṇapaṭu(ḥ)śrautānalotpattim- dviṣṇubrahmaśatakratuprabhṛtibhirmūrdhnānavadyaṃ dhṛtam || ādāya vaitānikabhasma śuddhaṃ samitsamiddhaṃ virajāgnijaṃ ca | aupāsanāgniprabhavaṃ viśuddhaṃ nidhārayeddāravacelapātre || prakṣālya pādau ca vimṛjya toyaṃ pavitrapāṇiḥ susamāhitaśca | niveśya darbheṣvatha pūrvavaktra udaṅmukho bhasma kare nidhāya || pañcabrahmamanuṃ japedatha punaḥ prāṇānniyamya tridhā agnyādyairakhilaistrivāramatha taiḥ sammantrayetsaptabhiḥ | omāpaḥ salilena yojya ca japannagnyādibhirmārjaye dāpādācchiraso bhujadvayamapi dhyāyaṃśca sāmbaṃ śivam || p. 114) uddhūlanaṃ pāpaharaṃ purastā- tsnānopamaṃ tvācamanaṃ vidhāya | agnyādibhistatsitabhasmavāri madhyāṅgulībhistvathavākṣimānam || anāmikāṅguṣṭakamadhyamābhi- striyambakenāyutapañcavarṇaiḥ | likhellalāṭe hyanulomakena vilomato vā vidhivattripuṇḍram || yathā lalāṭe hṛdaye ca kukṣau sudordvaye brahmaharīśvarīyam | ayaṃ gṛhasthasya vanaṃ gatasya vidhiḥ punarvarṇina ucyate ca || samitsamidhdaṃ virajāgnijaṃ ca vaitānikaṃ varṇina eva nānyat | pūrvoktamantrairjalamiśrabhasma triyāyuṣeṇaiva bhavecca dhāryam || bhikṣustriroṅkārayutātmamantraṃ haṃsena puṇḍraṃ vidadhīta tiryak | śūdraḥ śivenaiva namontakena kuryāttripuṇḍraṃ paridhūlanaṃ ca || sacchrotriyāṇāṃ pacanāgnijena vastrāvadhūtena sitena nityam | dāvāgnijaṃ śūdrajanātpareṣā- mamantrakaṃ dhāryamuśanti bhasma || kanyānāryorbhasma pañcākṣareṇa dhyātvā sāmbaṃ dhāryamuddhūlanaṃ ca | kāryaṃ prāhuḥ kevalaṃ mokṣasidhdyai bhasma śrautaṃ no samillaukike dve || p. 115) viprāṇāṃ salilena dhāryamucitaṃ bhasma trikāleṣvapi strībhikṣorjalavarjitaṃ vrativanasthānāṃ ca nānāvidham | dīkṣāhīnanṛṇāṃ ca vārisahitaṃ madhyāhnataḥ prāksmṛtaṃ sarveṣāṃ samametadāhurapare santo na vidyedvidhim || hitvā pakvamatīva saṃhitatamaṃ yadbhasma tatpāṇḍuraṃ bhasmālolitamuttamaṃ taruśilāmṛttaijasairnirmite | pātre celavare nidheyamavanau yenāpatennāpyaṇu- rdoṣāyaiva bhavet kṣitau nipatitaṃ mūrdhnā dhṛtaṃ muktidam || snātvācamya kare nidhāya bhasitaṃ sadyādibhirmantritaṃ tairuddhūlanamācaredatha śiraścaiśānataḥ saṃmṛjet | vaktraṃ tatpuruṣairaghorahṛdayaṃ vāmena nābhiṃ paraṃ sadyādyairakhilāṅgadhūlanamidaṃ snānaṃ tadāgneyakam || śuddhaṃ samādāya tato'nyavastra- saṃsparśanaṃ vai payaso dvivāram | snānaṃ mahāpātakahāri nṝṇāṃ jalairaśaktasya ca śuddhidaṃ ca || sūtrāṇi cāṃsya śrutayo vadanti māhātmyametasya ca bhasmano'nye || agnirityādinā bhasma gṛhītvā nimṛjyāṅgāni saṃspṛśet | vratametatpāśupatamityārabhya ityāha bhagavān kālāgnirudra ityantena praśaṃsim | śatamapi na samānaṃ bhasmamāhātmyamevaṃ munibhiriti ca gītaṃ procyamānaṃ kadāpi | naca punarupayāyātpāramadyānavadye śivagirimahimā syātsā ca sākṣādvibhūtiḥ || māhātmyaṃ bhasmanaḥ puṇyaṃ rudrākṣasyāghanāśanam | śivanāmoccāraṇasya tathā śaivavratasya ca || p. 116) śivapuṇyasya māhātmyaṃ drohasyākaraṇaṃ prabhoḥ | māhātmyaṃ śivapūjāyāḥ śivayogasya vaibhavam || śivajñānasya māhātmyametatsarvaṃ dvijottamāḥ | upadiṣṭamagastyāya skandenāmitatejasā || kathayiṣyāmi tadvo'dya yathāvattatkṛpābalāt | kalpānukalpopakalpabhedairbhasma tridhā smṛtam || bharjanātsarvapāpānāṃ smaraṇācca tatheśituḥ | bhasma ceti samākhyātaṃ bhuktimuktiphalapradam || ya idaṃ dhārayedbhasma mantritaṃ vidhivannaraḥ | kāṅkṣitānyasya sidhdyanti naśyanti duritānyapi || yathā devasya māhātmyaṃ na jñeyaṃ pārvatīpateḥ | tathaiva bhasmanaḥ proktaṃ vedavedāntapāragaiḥ || satyaṃ jñānaṃ dayā śraddhā vahnirvāyurjalaṃ sthalam | vyomādīni ca sarvāṇi bhasmānyetāni vai dvijāḥ || brahmaviṣṇumukhairdevair-ṛṣibhiśca tapodhanaiḥ | brāhmaṇaiḥ kṣatriyairvaiśyaiḥ śūdrairanyaiśca saṅkaraiḥ || strībhiśca dhāryametadvai bhasmātyantaṃ śivapriyam | aṣṭaiśvaryāṇi sidhdyanti dhāraṇādasya mantrataḥ || aṣṭāpi siddhayaḥ śambhau bhaktiḥ paramakāraṇe | sarvavaśyakaraṃ caitatsarvasaubhāgyadaṃ param || bhūtapretapiśācāśca rākṣasā durjanāḥ pare | bhasmadarśanamātreṇa trastā dhāvanti dūrataḥ || tathā bhasmāvakuṇṭhādyairnaśyanti vyādhayaḥ kṣaṇāt | dhāryaṃ bhasma sadā sadbhistripuṇḍroddhūlanātmanā || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca manasāpi na laṅghayet | tathāpyajñānavicchittirjñānādeva tu kevalāt || p. 117) ajñānaṃ tucchavijñānaṃ bādhakaṃ khalu netarat | yena pāśupataṃ samyagvratamācaritaṃ dvijāḥ || tasya jñānaṃ vijāyeta vinā'jñānanivārakam | uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca jñānatvenaiva kevalam || āmananti muniśreṣṭhāḥ sākṣātkaivalyasākṣiṇaḥ | ato'pyajñānavicchedalābhāya jñānasiddhaye || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca mumukṣuḥ samyagācaret | samāgate purā tasmin pralaye mādhavastadā || vaṭapatre svayaṃ śiśye samudrajalamadhyage | tadānīṃ bhagavānīśastatrāsāvāyayau svayam || aṅguṣṭadaghno yasyāsīdambhodhiḥ sumahānapi | taṃ dṛṣṭvā puruṣaśreṣṭhaṃ haraṃ taṃ mādhavastadā || ko bhavāniti papraccha mohāviṣṭanijāntaraḥ | tadā bhasmai dadau bhasma puruṣo'yaṃ mahādvijāḥ || gṛhītvā taddharirdhṛtvā lalāṭe'bhakṣayacca ha | tadānīmāttavijñānaḥ svatmānaṃ smṛtavānayam || dadarśa ca mahādevaṃ candrārdhakṛtaśekharam | yuvānaṃ puruṣaśreṣṭhaṃ triṇetraṃ kālakandharam || taṃ dṛṣṭvā devamīśānaṃ samutthāyāśu mādhavaḥ | praṇamya daṇḍavadbhaktyā papracchāgamanaṃ prabhoḥ || śiva:- sraṣṭāraṃ sarvalokānāṃ sraṣṭumabhyāgato'smyaham | tattvaṃ bhāryā bhavāśvadya janārdana mamājñayā || mamaiva śaktistvaṃ viṣṇo tvatto'stu janirasya ca | evamuktvā vidhāyainaṃ patnīṃ sarveśvarastadā || p. 118) ramayāmāsa viśvātmā viśvasaṃrakṣaṇodyamaḥ | tadāpatacchivasyāśu vīryaṃ kāñcanasannibham || tannābhikamalādbrahmā pañcāsyo'jani bhūsurāḥ | sasarja sa prajāḥ sarvāḥ sarvadevājñayā prabhuḥ || so'haṃkāravaśātpaścādbhairaveṇāmbujodbhavaḥ | nikṛttaikaśirāstasmāccaturmukhasamāhvayaḥ || bhasmadhāraṇamātreṇa viṣṇorapi mahīsurāḥ | vinaṣṭaṃ hi ghanājñānaṃ putro'pyāsīccaturmukhaḥ || purā sarvān surānvīkṣya vīrabhadro mahābalaḥ | sarpāsureṇa ghoreṇa pañcamāsyāsureṇa ca || pāpenāgnyasureṇāpi māritān krūrakarmabhiḥ | bhasmanojjīvayāmāsa viruddhān prakṣipan dvijāḥ || bhasmāvakuṇṭhitatanorvāmadevamahāmuneḥ | aṅgānuṣaṅgamātreṇa yavanānāmadhīśvaraḥ || anekajanmasaṃsiddhamahāpātakakañcukaḥ | atyajadbrahmarakṣastvaṃ tathā mokṣamavāptavān || drāviḍeṣu dvijaḥ kaścitpatitaḥ kutsitāśayaḥ | sarvastrīnirataḥ pāpī sarvatrāsīddurātmavān || mṛtaḥ kaściddvijagrāme karmaṇā svena bhūsurāḥ | ābadhya rajjuṃ tatpāde bahirninyurjanā amum || taṃ pāpaṃ yamadūtāśca narakaṃ ninyurañjasā | lalāṭe tasya dordvandve vakṣyasyapyagrajanmanaḥ || sārameyaḥ samāgatya bhakṣituṃ taṃ dvijādhamam | cacāra bhasmaliptātmapādo'yaṃ brāhmaṇottamāḥ || tāvatāyaṃ dvijaḥ śīghrātsadgatiṃ prāptavān khalu | athānyadbhasmamāhātmyaṃ pravakṣyāmi dvijottamāḥ || p. 119) śṛṇudhvamavadhānena yūyaṃ sarve samāhitāḥ | asti vaṅgādhipaḥ kaścidrājā bhujabalāhvayaḥ || dānaśauṇḍaḥ sajjaneṣṭaḥ prajāpālanatatparaḥ | sa kadācitsaṅkramaṇe raveḥ puṇyatithau nṛpaḥ || dātuṃ dānāni bhūrīṇi viprebhyo matimādadau | tadā samāgatā viprā nānādeśanivāsinaḥ || suśīlākhyo dvijaśreṣṭho vaidarbhādviṣayādayam | samāgataḥ samākarṇya tasya dānāni bhūsurāḥ || dṛṣṭvā taṃ brāhmaṇaśreṣṭhaṃ sarve viprāḥ praṇamya te | suśīlo'yaṃ sadācārasvādhyāyanirataḥ sadā || sarvaśāstrārthasārajñaḥ sarveśvaramanāḥ sadā | asmai deyaṃ dvijendrāya dānaṃ prathamato nṛpa || datvaitatsaphalaṃ kiṃcidakṣayaṃ phalamaśnute | ityūcurbrāhyaṇāḥ sarve rājānaṃ vīkṣya te tadā || sa teṣāṃ vacanaṃ śrutvā tathetyevaṃ dvijottamam | ājuhāva kṛtodyogo rājā bhujabalo mahān || dhāryaṃ bhasma tvayā rājan tripuṇḍroddhūlanātmanā | anyathā tava dānāni niṣphalāni mahāntyapi || adhṛtvā bhasma yatkiṃcitkṛtaṃ karma mahīpate | niṣphalaṃ tadbhavatyeva nātra kāryā vicāraṇā || iti vipravacaḥ śrutvā rājā dravyamadena saḥ | provāca sāvalepena brāhmaṇaṃ taṃ dvijottamāḥ || rājā - dhāryaṃ bhasma mayā vipra tvadarthaṃ kena hetunā | adhṛtvā bhasmano dāne kiṃ śaktirnāsti vā mama || dhṛtvā bhasma pradātavyaṃ niyamaḥ ko'yamīdṛśaḥ | iti bruvantaṃ bhūpālaṃ punaḥ prāha mahīsuraḥ || p. 120) yasya bhasmani bhūpāla śraddhā taddhāraṇe'pi vā | na jāyate'sya pāpasya lakṣmīrnaśyati ca kṣaṇāt || dāridryaṃ ca bhavettasya jāyante vyādhayastathā | nyūnānyaṅgāni pāpasya bhaveyurnātra saṃśayaḥ || putrādayo'sya naśyanti nārakī ca bhavedayam | tasmāddhāryaṃ nṛpaśreṣṭha karmādau bhasma pāvanam || pratigrahītustaddravyaṃ vardhate netarannṛpa | iti tasya vacaḥ śrutvā viprasya sa mahīpatiḥ || vihasya vācaṃ provāca parihāsena bhūsurāḥ | puṇyātmano'pi me vipra kathaṃ dāridryasaṃbhavaḥ || kathaṃ putrādināśo'pi kathaṃ vāṅgeṣu hīnatā | dūrato vyādhayastasmādyatkiṃcitprocyate tvayā || bhaveyurete yadi vā tadā tvāṃ prāpya bhūsura | bhasmādāya ca dhṛtvaitadduritāni nivartaye || idānīṃ tvaṃ gṛhāṇāśu dānaṃ maddhastato dvija | iti tasya vacaḥ śrutvā sopahāsaṃ mahīsuraḥ || utthāya māstu me dānaṃ tāvakaṃ bhūpa samprati | ityuktvā prayayau vipraḥ svaṃ deśaṃ brāhmaṇottamāḥ || kṣupati sma tadā bhūpaṃ mahiṣī cchadmanā bata | evaṃ katipaye kāle yāte so'yaṃ mahīpatiḥ || vyādhinā mahatākrāntastasthe veśmani kevalam | mahāmārīprakopena mṛtāssenāstadā bata || śatruṇoccāṭitastasmānnagarātsa durātmavān | bhītastadā vanaṃ prāpa bhāryayā saha bhīṣaṇam || tatra jagrāha tadbhāryāṃ vyādhaḥ kaścinmahābalaḥ | bhāryayāpi parityaktastadāyaṃ dīnamānasaḥ || p. 121) cacāra kevalaḥ pāpī kṣutpipāsāsamanvitaḥ | bhikṣāṃ ca yācitāṃ kaściddattavānnāsya pāpinaḥ || yadā tadāyaṃ cauryeṇa cakārodarapoṣaṇam | evaṃ dineṣu katiṣu nīteṣvetena pāpinā || kadācidenaṃ pāpiṣṭhaṃ corayantaṃ kvaciddvijāḥ | ruṣṭāḥ kṣaṇena nagarapālakā badhdya rajjunā || nītvā bahiḥ purasyāsya pāṇī pādau ca cicchiduḥ | kṣutpipāsākulo'tyantaṃ punaḥ karmavaśena saḥ || vidarbhādhipateḥ prāpa nagaraṃ kuṇḍinaṃ dvijāḥ | bhikṣāvṛttyā vasaṃstatra kṛpaṇo'tyantamāturaḥ || etasmin samaye viprāḥ priyā tasya durātmanaḥ | gṛhītā yena sa vyādhaḥ śārdūlena hato mṛtaḥ || sāpi prāpa mahāpāpā puraṃ tatkarmaśeṣataḥ | chinnanāsā cauryavaśādiyaṃ ca kṣutsamākulā || ādhivyādhisamākrāntau krimiklinnavraṇāvubhau | krośantau dehi dehīti bhikṣāṃ ceraturatra tau || parasparānabhijñau ca parasparamahāruṣau | suśīlasya gṛhadvāraṃ kadācitprāpaturdvijāḥ || suśīla:- vaṅgādhipo'yaṃ prathito nāmnā bhujabalāhvayaḥ | kenāpi ghorapāpena daśāmetāmavāptavān || iti tasya vacaḥ śrutvā dvijo'pyāścaryasaṃyutaḥ | kṛtvāṅguliṃ nāsikāyāṃ vīkṣya samyagimaṃ dvijāḥ || jānāti vā bhavānadya kiṃ māṃ dṛṣṭastvayā purā | ityuvāca suśīlo'yaṃ brāhmaṇānāmadhīśvarāḥ || p. 122) bhujabalaḥ- na me sphurati yakiṃciddṛṣṭaṃ pūrvamapi dvija | kṣaṇe kṣaṇe matibhrāntiḥ svāminnujjṛmbhate mama || suśīlaḥ- dhāryaṃ bhasma mayā proktaṃ na śrutaṃ ca tvayā purā | dātrā dānāni bhūrīṇi dravyayauvanagarviṇā || nimantrito'pyahaṃ dānaṃ māstvityuktvāgamaṃ puram | nūnaṃ bhasmāvamānena prāpteyaṃ niṣṭhurā daśā || śrutvā suśīlavacanaṃ vṛttiṃ svapnavadasmarat | praṇanāma tato rājā daṇḍatpṛthivītale || ābadhya pāṇī provāca vacanaṃ pṛthivīpatiḥ | samāgato'si viprendra dānaṃ nāṅgīkṛtaṃ tvayā || mayā ca na dhṛtaṃ bhasma bhavadājñā ca laṅghitā | doṣeṇānena viprendra ghorā praptā daśā dhruvam || tadadya bhavatā svāmin rakṣaṇīyo mahāpadaḥ | datvā bhasmeti taṃ vipraṃ praṇanāma mahīpatiḥ || tataḥ suśīlaḥ puṇyātmā bhasmādāyātipāvanam | dhṛtvaitatsarvapāpebhyo mucyate nātra saṃśayaḥ || aiśvaryaṃ labhate kṣipramārogyaṃ cādhigacchati | vipakṣavijayī tadbadvyādhimokṣaṃ samāpnuyāt || ityuktvā pradadau tasmai suśīlo'yaṃ dvijottamaḥ | tadādāya dadhau bhasma svaśarīre supāvanam || tatkṣaṇātsambabhūvuste cchinnapāṇyādayo dvijāḥ | vinaṣṭā vyādhayaḥ sarve pūrvākāro babhūva hi || tataḥ svarūpamālokya rājāścaryasamanvitaḥ | praṇamya daṇḍavadbhaktyā tasthau baddhāñjaliḥ puraḥ || p. 123) taṃ dṛṣṭvāsya vadhūśchinnanāsā sā'ścaryasaṃyutā | svabhartāraṃ viditvainaṃ bhūpālaṃ brāhmaṇottamāḥ || bhāryāhaṃ tava bhūpāla vyādhigrastakalebarā | samādāya maharṣestadbhasma dehe supāvanam || dhṛtvaitadvītaśokādya bhavāmyahamasaṃśayaḥ | iti tasyā vacaḥ śrutvā pratyuvāca nṛpastu tām || doṣeṇa kena nāsā te vicchinnā brūhi tanmama | patnī - nirjagāma yadā dānaṃ māstvityuktvā dvijottamaḥ | tadāhamakṣubhaṃ dauṣṭyāddravyayauvanagarvitā | durnimittamidaṃ vipra tadgṛhītvā pratigraham || gaccheti cābruvaṃ vācaṃ sopahāsaṃ nṛpottama | doṣeṇa tena nāsā me chinneyaṃ satyamīritam || iti tasyā vacaḥ śrutvā rājā niścitya tatsvayam | praṇamya daṇḍavadbhaktyā brāhmaṇānāmadhīśvaram || priyaiṣā mama viprendra tena doṣeṇa satyataḥ | cchinnanāsā tadāśvenāṃ rakṣa tvaṃ karuṇānidhe || iti bruvantaṃ taṃ bhūpaṃ māstu bhītiriti bruvan | tadā bhasma samādāya striyai deyamiti dvijāḥ || gṛhītvā tannṛpaśreṣṭhaḥ prādātpatnyai supāvanam | sā samādāya bhaktyā tatsarvāṅgeṣvavalepayat || tadānīṃ vavṛdhe nāsā pūrvavadbhasmagauravāt | vvādhayo'pi gatāḥ sarve pūrvarūpamagāddrutam || tataḥ prahṛṣṭamanasau dampatī tau dhṛtāñjalī | praṇamya daṇḍavadbhaktyā stutvainaṃ tasthaturdvijāḥ || p. 124) etasmin samaye viprā vidarbhaviṣayādhipaḥ | vicitrarathanāmāyaṃ śrutvaitaddhṛṣṭamānasaḥ || samāgatya drutaṃ vipraṃ praṇamya bhuvi daṇḍavat | svāminmātulaputro'yaṃ rakṣitaḥ pṛthivīpatiḥ || kutra vā gata ityevaṃ vicāro'bhūnmahānmama | bhavatkṛpāvaśāddraṣṭa ityuktvāyaṃ mahīpatiḥ | pariṣvajya dadau tasmai paṭān bhūṣaṇamujvalam || tadbhāryāyāśca vasanaṃ samīcīnasadātsvayam | upacāravaco'pyuktvā nināya svagṛhaṃ punaḥ || bhojayāmāsa tau tatra dampatī bhakṣyabhojyakaiḥ | sambhāṣya bahudhānyonyamupacārapurassaram || preṣayāmāsa paścāttannagaraṃ prati bhūmipam | turaṅgamān bahūn bhṛtyān bhaṭānapi vidhāya saḥ || tataḥ pratasthe nṛpatirmahatyā senayā yutaḥ | suśīlasya gṛhaṃ prāpya sa śivaikamanāstadā || praṇamya daṇḍavadbhaktyā bhāryayā saha bhūmipaḥ | bhagavan bhavatā samyagāvāmatra surakṣitau || bhavatkṛpāvaśādadya svadeśaṃ prasthito'smyaham | yathā śatrūn jayiṣyāmi dehi bhasma tathā mama || ityuktvā vinayānamraṃ nṛpaṃ vīkṣya dvijottamaḥ | māstu bhītirnṛpa riporbhayāttasmānmahattarāt || ityuktvā bhasma sammantrya dadau tasmai dvijottamaḥ | tadādāya svake phāle dhṛtvā bhasma supāvanam || praṇamya taṃ dvijaśreṣṭhaṃ labdhānujñaḥ kṛtāñjaliḥ | pratasthe prītisaṃyuktaḥ senayā ca samanvitaḥ || etadāgamanaṃ śrutvā pāpī kaścana rākṣasaḥ | hatvāsya śatruṃ svavaśe kutvā deśaṃ tadīyakam || p. 125) vādhayannityamatyarthaṃ prajāḥ sarvā durātmavān | niryayau nagarādenaṃ hantukāmaḥ kṛtāyudhaḥ || tatastu tasya vadanaṃ dṛṣṭvā bhasmāvakuṇṭhanam | muktvā rakṣovapurghoraṃ divyaṃ vapuravāptavān || bhujabalaḥ- dṛṣṭvā tadetadāścaryaṃ ko bhavāniti bhūpatiḥ | vṛttāntaṃ śrotukāmo'yaṃ papraccha dvijasattamāḥ || procyate nṛpatiśreṣṭha vṛttāntamanupūrvaśaḥ | ityuktvā taṃ samāhūya svīyaṃ nagaramujvalam || tatra veśma mahaccāru nānāratnavicitritam | prāpayitvainamāropya siṃhāsanamanuttamam || sumuhūrte sulagne ca paṭṭabandhaṃ ca bhasmanā | vidhāya gītavāditraiścārumaṅgalanisvanaiḥ || parīvṛtaḥ purajanaiḥ paritaḥ parayā mudā | śṛṇu rājan pravakṣyāmi caritramavadhānataḥ || paścimāśāpatiḥ pūrvaṃ varuṇo'haṃ mahīpate | pīḍito rākṣasaiḥ pāpairasurairabdhimadhyagaiḥ || purandarasya nikaṭamagamaṃ bhayavihvalaḥ | tatra vṛttāntamamunā pṛṣṭo'hamavadaṃ kila || bādhante rākṣasāḥ pāpā daityāśca jagadabdhigāḥ | na śakyate mamāvāso gantuṃ tairāvṛto bata || ityuktvendrasya nikaṭamavasaṃ tena bhūpate | tadānīmāgatastatra kumbhabhūstapasāṃ nidhiḥ || taṃ dṛṣṭvā devarājo'sau praṇamyārghyādipūjayā | pūjayitvāsane sthāpya svayaṃ tasthau tadājñayā || tasminnavasare tatra nārado'pyāgataḥ kila | sthitvāyamāsane ramye pūjitastena bhūpate || p. 126) yuvāṃ śruṇuta madvākyaṃ bhūloke kiṃcidadbhutam | dṛṣṭvā samāgataḥ śīghraṃ yuvayorahamantikam || kāśmīraviṣayādhīśo vajradehīti viśrutaḥ | rājāsau jitasāmantaḥ sudharmākhyaṃ purohitam || vidyāhīnaṃ samudvīkṣya jagāda vacanaṃ tadā | kiṃ nābhyastā tvayā vidyā brāhmaṇānāmalaṅkriyā || anakṣaramukhaṃ bhāti śmaśānasadṛśaṃ tava | iti tadvacanaṃ śrutvā punaḥ prāha purohitaḥ || abhyastāpi mayā vidyā kena doṣeṇa vā mama | nāyāti tasmādgovindaṃ samārādhya jagatprabhum || prāpnavāni dhruvaṃ vidyāmityuktvāyaṃ mahīsuraḥ | ārādhayāmāsa hariṃ vedamantrairanekadhā || tataḥ prasannaḥ pradadau vidyāṃ tasmai hariḥ svayam | antardadhe punaḥ kṣipraṃ harirdatvā varaṃ mudā || labdhavidyastathaivāyaṃ sudharmaḥ prītisaṃyutaḥ | jagāma bhūpanikaṭaṃ sarvavidvajjanālayam || rājñe nivedayāmāsa svavaraprāptimādarāt | tatastuṣṭimavāpāyaṃ vajradehī mahīpatiḥ || brāhmaṇānmelayitvāyaṃ cakre yāgaṃ suśobhanam | dadau dānāni bhūrīṇi vidvadbhyaḥ parayā mudā || tadā sudharmastarkoktyā khaṇḍayāmāsa paṇḍitān | nāsya kaścitpuro vidvānuttaraṃ dātumīśvaraḥ || yadā tadāyaṃ pāruṣyātpaṇḍitānavamānayat | tadā caturmukhastatra sarvalokapitāmahaḥ || vṛddhabrāhmaṇarūpeṇa samutthāyābravīdvacaḥ | vidyāvānvinayopetastriṣu lokeṣu śasyate || p. 127) sa cedavinayopeto garhyate sakalairjanaiḥ | tasmāttvaṃ paṇḍitopyetānmāvamaṃsthāśca paṇḍitān || naivāsti kaścitpuruṣo vidvānājanmataḥ kṣitau | iti tasya vacaḥ śrutvā kopenāyaṃ vaco'bravīt || tiṣṭha tūṣṇīṃ na kartavyaṃ pāṇḍityaṃ bhavatātra vai | vidyayā parihīnā ye viprāste mūḍhabuddhayaḥ || garhyā ete na sandehastasmāttvaṃ mūḍhacetanaḥ | kiṃ jānāsi vṛthā mānī sthaviraḥ khalu kevalam || iti nindāvacaḥ śrutvā vipraveṣamasau tyajan | caturbhirvadanaistatra sahitaḥ krodhavihvalaḥ || buddhiruktā mayā bhrānta tava paṇḍitamāninaḥ | na jānāti bhavān kiṃcidvidyāveśamadena hi || māṃ ca garhayati kṣāntiṃ muktvā mūḍhena cetasā | tasmāttavāśu jihveyaṃ na spandayatu pāpinaḥ || śaptvaivaṃ ca tathā brahmā taṃ tatrāntaradhīyata | tadaiva stambhitā jihvā na cacālāsya pāpinaḥ || kevalaṃ mūkavattasthe tatraivāsthānamaṇṭape | dṛṣṭvaitadadbhutaṃ rājā kimetaditi cintayan || vicāramāpa nitarāṃ tadānīṃ vṛtrahan ṛṣe | punarviśuddhamanujaṃ sudharmasya mahīpatiḥ || itaḥ paraṃ kiṃ kartavyaṃ viśuddhamatimān khalu | iti rājño vacaḥ śrutvā jagāda vacanaṃ dvijaḥ || ārādhya devamadhunā puṇḍarīkākṣamādarāt | prāpnuvāma yathāpūrvaṃ vācamavyāhatāṃ kvacit || ityuktvā pūjayāmāsa bhrātā vibṇumananyadhīḥ | tadāvirāsīttasyāśu puṇḍarīkekṣaṇaḥ puraḥ || p. 128) prasīda bhagavanviṣṇo bhaktānāmabhayaprada | śāpātsamuddharāśvenaṃ bhavadbhaktamajasya bho || viśuddhasya vacaḥ śrutvā prāha viṣṇurjaganmayaḥ | matto varaprasādena vidyā labdhāmunā purā || yuktaṃ kiṃ viduṣaḥ śiṣṭān dūṣitaṃ paruṣoktibhiḥ | vinayena samopetā vidyā sarvatra pūjyate || viduṣāmavamānena śaśāpājaḥ krudhā bhṛśam | tasmādenaṃ samuddhartuṃ śāpādasmānna śakyate || iti viṣṇorvacaḥ śrutvā punarvācamuvāca saḥ | dāsāḥ khalu vayaṃ svāmin tava lokagurostataḥ || kṣamasva manyumevaṃ tvaṃ śāpāduddhara śīghrataḥ | iti vākyaṃ niśamyāśu viṣṇuḥ sarvajaganmayaḥ || punarvidyā pradattā cedviduṣo dūṣayiṣyati | ālocya manasā caivaṃ jagāda vacanaṃ tataḥ || kiṃ vṛthā kriyate yatnastvayā'śakye'tra karmaṇi | śāpānmocayituṃ śaktirnāsti me brāhmaṇādhama || iti bruvantaṃ govindaṃ ruṣā vīkṣyābravīdvacaḥ | triśaṅkumāśritaṃ pūrvaṃ viśvāmitro'pi tāpasaḥ || tridivaṃ preṣayāmāsa svatapogauravādayam | na te yatno'pi tanmātraṃ svāśrite puruṣottama || iti tasya vacaḥ krūraṃ śrutvā kopākulo hariḥ | vinandayasi māṃ mohādyasmāttvaṃ māsamadhyataḥ || parikṣīṇo bhavetyuktvā tirodhānamaśiśrayat | viśuddhaṃ viṣṇunā śaptaṃ vijñāya sa mahīpatiḥ || vicāramāpa cātyarthaṃ kimetaditi cātmani | viśuddho'pi krameṇāyaṃ kṣayamāpāṅghripāṇiṣu || p. 129) śiraḥprakṣīṇakāle tu rājā kaidāramīśvaram | mahotsave mahāsenaḥ sevituṃ prāpa bhaktitaḥ || sudharmaṃ taṃ viśuddhaṃ ca samāhūya maheśvaram | dṛṣṭvā praṇamya bhaktyāśu stutvā stotrairanekaśaḥ || gopuradvāramāsādya tasthe tābhyāṃ mahīpatiḥ | tadā tu ṛṣayaḥ kecitpraṇamya parameśvaram || kedāranāthaṃ santoṣāt nivṛttāḥ prāpuratra te | brahmaviṣṇvostu vijñāya śāpaṃ prāptāvimau dvijau || śāpānmocayituṃ caitāvaśaktāḥ pṛthivīpatim | āśīrbhiryojayitvāśu svaṃ svaṃ sthānamavāpire || mocakaḥ kaścidastīti nivasan pṛthivīpatiḥ | pariśrāntimavāpāyaṃ yadā duḥkhitamānasaḥ || tadānīmāgatastatra dadhīciḥ saha śiṣyakaiḥ | kedāranāthaṃ deveśaṃ praṇanāmātra bhaktitaḥ || naṃ dṛṣṭvā tapatāṃ śreṣṭhaṃ rājā paramayā mudā | praṇamya praśrayānamraḥ prārthayāmāsa bhaktitaḥ || rakṣa rakṣa dvijāvetau brahmaviṣṇvormahāmune | śāpaṃ prāptau svakīyena doṣeṇāsmatpurohitau || iti rājño vacaḥ śrutvā ṛṣiḥ paramayā mudā | bhasmādāya dadau pūtaṃ bharjakaṃ pāpasantateḥ || tadādāya nṛpaśreṣṭho lepayāmāsa viprayoḥ | tadānīṃ vavṛdhe tasya viśuddhasya vapustarām || sudharmasyāpi rasanā samajāyata pūrvavat | tadetadadbhutaṃ dṛṣṭvā sarve'pyāścaryamāyayuḥ || bhasmāvalepanācchāpānmuktāvetau dvijāvubhau | brahmaviṣṇvorato bhasmamahima kena gaṇyate || p. 130) vajradehī mahīpālastadāścaryasamanvitaḥ | dadhīcaṃ tapatāṃ śreṣṭhaṃ praṇanāma mahītale || tāvubhau bhrātarau viprau praṇamya ṛṣisattamam | bhavatā rakṣitāvāvāṃ māhātmyādbhasmano mune || jñāyate bhavatā bhasmamahimā śaṅkareṇa vā | ityuktvā daṇḍavadbhūmau namantau taṃ ca bhūpatim || āśīrbhiryojayitvāyaṃ svāśramaṃ prayayau mudā | tadā prabhṛti tau viprau bhasmoddhūlitavigrahau || avāpatuḥ paraṃ śreyaḥ kumbhodbhavapurandarau | nāradasya vacaḥ śrutvā tāvubhau munidevapau || āścaryāviṣṭamanasau bhasmamāhātmyamuttamam | bhāṣayantau mithastuṣṭau tasthatuḥ parayā mudā || tadāhaṃ tatra vimanā yatkiṃcinmanasā smaran | tiṣṭhatvayaṃ kathāmārgaḥ purandara sureśvara || bādhante rākṣasā madhyaṃ samudrasya samāśritāḥ | daityairato vināśāya teṣāṃ yatnaṃ kuruṣva bho || jagādaivaṃ tadāgastyaḥ kopākulitamānasaḥ | kimucyate tvayā bhrānta pratibadhyāvayorvacaḥ || māhātmye varṇyamāne'tra bhasmanaḥ pāpahāriṇaḥ | tiṣṭhatvayaṃ kathāmārga ityaślāghyatayā yataḥ || tasmāddurātman sahasā rākṣaso bhava dūṣitaḥ | śapitvaivamagastyo'yaṃ samāhūya purandaram || māhātmyaśravaṇenāsya bhasmanastarjitainasaḥ | prayāso rākṣasān hantuṃ na kaścinmaghavanniti || samudratīramāsādya bhasmādāyābhimantritam | dhṛtvā lalāṭe karayorālepya sahasā ṛṣiḥ || p. 131) ājuhāvāmbudhiṃ pāṇiṃ prasārya sa mahānṛṣiḥ | tadānīmāgato'mbhodhiḥ kare nīhārabinduvat || prāśayāmāsa taṃ dhyātvā mahādevamṛṣīśvaraḥ | saṃharendrāsurānpāpān rākṣasānapi durjanān || evamuktvā dadau bhasma sureśāya ghaṭodbhavaḥ | tadādāyāmareśo'pi dhṛtvā sarvaśarīrake || rākṣasānasurān sarvān jaghānāyaṃ mahīpate | tataḥ payodhiṃ muktvāyaṃ prathasthe svāśramāya ca || tadānīṃ maghavāñchīghraṃ māmāhūya mahīpate | ṛṣerabhyāśamāsādya sāntvayannabravīdvacaḥ || na kiṃcidapi jānāti mūḍho'yaṃ tapatāṃ vara | rakṣainaṃ kṛpayā svāminnityuktvā praṇanāma hi || prasannaḥ prāha vacanamagastyo vīkṣya māmapi | bhaviṣyati mahīpālaḥ kaścidbhujabalāhvayaḥ || dṛṣṭvāsya bhasma niṭile tadā rakṣovapurdhṛtam | tyakṣyatyayaṃ śarīraṃ svaṃ sameṣyati yathā purā || paścimāśāmanuprāpya pālayiṣyati ca dhruvam | ityuktvā prayayau śīghraṃ svāśramaṃ prati tāpasaḥ || tathaivāhaṃ samāgatya nyavasaṃ paṭṭaṇe svake | rakṣovapuranuprāpya ghoramatyantagarhitam || dṛṣṭvā tvanniṭile bhasma prāptavānmānavaṃ vapuḥ | ityuktvā svabhaṭānāśu sasmāra varuṇastadā || tadānīmāgatāḥ sarve bhaṭāstasya mahābalāḥ | tairayaṃ svadiśaṃ prāpa paścimāṃ tuṣṭamānasaḥ || svapadaṃ prāpa tarasā bhasmasandarśanāddvijāḥ | śrutvoktiṃ varuṇasyāśu rājā bhujabalastarām || atyantāścaryasaṃyukto bhasmanyāsaktamānasaḥ | p. 132) bhasmānuliptasarvāṅgo bhasmaśayyāratastadā | putramitrakalatraiśca bhuktvā bhogānyathepsitān || kailāsaṃ prāpa dehānte mudā paramayā dvijāḥ | ya etadbhasmamāhātmyaṃ śruṇuyātsāvadhānataḥ || srāvayedvā paṭhedvāpi sa yāti paramāṃ gatim | putrakāmo labhetputraṃ dhanakāmo labheddhanam || vidyākāmaḥ parāṃ vidyāṃ mokṣārthī mokṣamāpnuyāt | svarṇasteyasurāpānabrahmahatyādipātakaiḥ || mucyate nātra sandeho niyamācchravaṇāddvijāḥ | bahunoktena kiṃ viprāḥ śruṇudhvaṃ bhāvitāntarāḥ || brahmahatyādipāpānāṃ prāyaścittamidaṃ smṛtam | sarvopaniṣadāṃ sāraṃ sākṣātsarveśvarātmakam || kṛtārthā yūyamadhunā vedavedāṅgakovidāḥ | ityādiskāndavacanairasmin pratyakṣamokṣade || aśraddhayā janāḥ sarve jātāste'pyātmavañcakāḥ | kecicca tulasīkāṣṭhamaṇisragbhūṣitā narāḥ || narake yātanāṃ prāpya duḥkhāmbhodhau nimajjitāḥ | piśācairatha rakṣobhirgrastāste bhasmakāṅkṣiṇaḥ || bhasmasmaraṇamātreṇa sukhaṃ yānti paraṃ svayam | na mṛdāvātha sindūraiḥ śuṣkāṅgāreṇa vā punaḥ || mantritā yānti loke'smin piśācā rākṣasādayaḥ | bhasmadarśanamātreṇa palayānte bhayākulāḥ || piśācā vātha bhetālakūṣmāṇḍā bhairavādayaḥ | dṛṣṭidoṣaparigrastā bhasmanaivābhimantritāḥ || sukhaṃ prayānti sulabhaṃ paśyatāsmiṃstu viṣṭape | na mṛdāṅgārasindūrairmaṃtrite dṛṣṭidoṣataḥ || p. 133) vimucyante janā loke paśyatātra budhāḥ svayam | atha śraute'thavā smārte kautuke bandhane'pi ca || akhilairgṛhyakāraiśca tryambakenābhimārjanam | vihitaṃ karma kurvanti bhasmanaiva sitena hi || athāpi bhasma nindanti śāpadagdhā janā bhuvi | atastaddūṣakā vedadūṣakā buddhavaṃśajāḥ || parijñeyāḥ karmabhiśca paribhraṣṭā mahainasaḥ | gotamādyaiśca munibhiḥ śaptāḥ śambhau ca bhasmani || rudrākṣe ca paraṃ teṣāṃ buddhirnodeti pāpinām | aspṛśyāḥ śāmbhavairduṣṭāḥ pāpinastaptamudritāḥ || abhāṣaṇīyāḥ pāpiṣṭhā darśanāya na te janāḥ | deśe śaivaiḥ punaryatra narā dṛṣṭāśca pāpinaḥ || taddoṣavinivṛttyarthaṃ japetpañcākṣaraṃ manum | sūryāvalokanaṃ vāpi kurvīta śivadīkṣitaḥ || ityādivacanairanyairniṣedhenāpi vai tathā | bhasmaśraddhā puṇyavaśājjāyate puṇyakarmaṇām || iti śrīmadviśiṣṭādvaitasiddhāntarahasyaikottaraśatasthalābhijña- śrīnīlakaṇṭhaśivācāryakṛte nigamāgamasārasaṅgrahe kriyāsāre vibhūtimāhātmyavarṇanaṃ nāma aṣṭamopadeśaḥ samāptaḥ navamāpadeśaḥ navame copadeśe'smin rudrākṣotpattirucyate | kiraṇāgamapūrvārdhapurāṇādiṣu varṇitā || purā tripurasaṃhāre netrasvedo dharātale | yaḥ pāpāta prāthamiko hemarūpaścaturvidhaḥ | tasminnāsīnmahāvṛkṣo nāmnā rudrākṣa ucyate | p. 134) atha hainaṃ bhagavantaṃ kālāgnirudraṃ bhusuṇṭhaḥ papraccha, kathaṃ rudrākṣotpattistaddhāraṇāt kiṃ phalamiti | taṃ ho vāca sa bhagavān kālāgnirudraḥ | purā tripuravadhārthamahamunmīlitākṣo'bhavam | tebhyo jalabindavo bhūmau patitāḥ | te rudrākṣā jātāḥ sarvānugrahārthāya | teṣāṃ nāmoccāraṇamātreṇa daśagodānaphalaṃ (bhavati) | darśanasparśanābhyāṃ dviguṇaphalaṃ (bhavati) | ata ūrdhvaṃ vaktuṃ na śaknomi | tatraite ślokāḥ - (ka)smājjātaṃ tu kiṃ nāma kathaṃ vā dhāryate naraiḥ | kativaiṣāṃ mukhānyatra kairmantrairdhāryate katham || 1 || divyavarṣasahasrāṇi cakṣurunmīlitaṃ mayā | ubhābhyāṃ cārupakṣmabhyāṃ patitā jalabindavaḥ || 2 || tatrāśrubindavo jātā mahārudrākṣavṛkṣakāḥ | sthāvaratvamanuprāpya bhaktānugrahakāraṇāt || 3 || bhaktyā rātrau divā pāpaṃ divā rātrikṛtaṃ haret | lakṣaṃ tu darśanātpuṇyaṃ koṭistatsparśanādbhavet || 4 || tasya koṭiśataṃ puṇyaṃ labhate dhāraṇānnaraḥ | lakṣakoṭisahasrāṇi lakṣakoṭiśatāni ca || 5 || tajjapāllabhate puṇyaṃ naro rudrākṣadhāraṇāt | rudrākṣāṇāṃ tu bhadrākṣadhāraṇe syānmahāphalam || 6 || dhātrīphalapramāṇaṃ tu śreṣṭhametadudāhṛtam | badarīphalamātraṃ tu madhyamaṃ procyate budhaiḥ || 7 || adhamaṃ caṇamātraṃ syātprakriyaiṣā mayocyate | brāhmaṇāḥ kṣatriyā vaiśyāḥ śūdrāśceti śivājñayā || 8 || vṛkṣā jātāḥ pṛthivyāṃ tu tajjātīyāḥ śubhākṣakāḥ | śvetāstu brāhmaṇā jñeyā kṣatriyā raktavarṇakāḥ || 9 || p. 135) pītā vaiśyāstu vijñeyāḥ kṛṣṇāḥ śūdrā udāhṛtāḥ | brāhmaṇo vibhṛyācchvetān raktān rājā tu dhārayet || 10 || pītānvaiśyastu bibhṛyāt kṛṣṇāñchūdrastu dhārayet | tāmrā snigdhā dṛḍhā sthūlāḥ kaṇṭakaiḥ saṃyutāḥ śubhāḥ || 11 || krimidaṣṭaṃ chinnabhinnaṃ kaṇṭakairhīnameva ca | vraṇayuktamavṛttaṃ ca ṣaḍrudrākṣān vivarjayet || 12 || svayameva kṛtadvāraṃ rudrākṣaṃ syādihottamam | yattu pauruṣayatnena kṛtaṃ tanmadhyamaṃ bhavet || 13 || samān snigdhān dṛḍhān vṛttān kṣaumasūtreṇa dhārayet | sarvagātreṇa sāmyena sāmānyāni vicakṣaṇaḥ || 14 || nikaṣe hemarekheva yasya rekhā pradṛśyate | tadakṣamuttamaṃ vidyāttaddhāryaṃ śivapūjakaiḥ || 15 || śikhāyāmekarudrākṣaṃ triṃśattu śirasā vahet | ṣaṭratriṃśattu gale dadyādbāhvoṣṣoḍaśa ṣoḍaśa || 16 || dvādaśaṃ maṇibandhe'pi skandhe pañcaśataṃ vahet | aṣṭottaraśatairmālāṃ japayajñe prakalpayet || 17 || dvisaraṃ trisaraṃ vāpi sarāṇāṃ pañcakaṃ tu vā | sarāṇāṃ saptakaṃ vāpi vibhṛyāt kaṇṭhadeśataḥ || 18 || makuṭe kuṇḍale caiva karṇikāhārakeṣu ca | keyūrakaṭake caiva kukṣibandhe viśeṣataḥ || 19 || supte pīte sadākālaṃ rudrākṣān dhārayennaraḥ | triśataṃ tvadhamaṃ pañcaśataṃ madhyamamucyate || 20 || sahasramuttamaṃ proktamevaṃ bhedena dhārayet | śirasīśānamantreṇa kaṇṭhe tatpuruṣeṇa ca || 21 || aghoreṇa gale dhāryaṃ tenaiva hṛdaye'pi ca | aghorākhyena mantreṇa karayordhārayetsudhīḥ || 22 || p. 136) pañcāśadakṣasahitāṃ vyomavyāpīti codare | pañcabrahmabhiraṅgaiśca trimālā pañca sapta ca || 23 || athavā mūlamantreṇa sarvāṇyakṣāṇi dhārayet | atha hainaṃ kālāgnirudraṃ bhagavantaṃ bhusuṇṭhaḥ papraccha, rudrākṣāṇāṃ mukhabhedena yadakṣaṃ yatsvarūpaṃ yatphalamiti nastatsvarūpamukhayuktamariṣṭanirasakamabhīṣṭaphalapradaṃ brūhīti | sa hovāca kālāgnirudraḥ, yacchrutvā sadyomuktiḥ śrotṝṇāṃ śivaprasādastadvadāmi sāvadhānamanāḥ śruṇviti hovāca | ekavaktraṃ tu rudrākṣaṃ paratattvasvarūpakam || 24 || taddhāraṇātpare tattve līyate vijitendriyaḥ | dvivaktraṃ caiva rudrākṣamardhanārīśvarātmakam || 25 || dhāraṇādardhanārīśaḥ prīyate tasya nityaśaḥ | trivaktramanalaḥ sākṣātstrīhatyāṃ dahati kṣaṇāt || 26 || trimukhaṃ caiva rudrākṣamagnitrayamudāhṛtam | taddhāraṇena hutabhuktuṣyati sphuṭakāmadaḥ || 27 || caturmukhaṃ tu rudrākṣaṃ brahmarūpamudāhṛtam | pañcavaktraṃ tu rudrākṣaṃ pañcabrahmasvarūpakam || 28 || pañcavaktraḥ svayaṃ brahmā brahmahatyāṃ vyapohati | tasya dhāraṇamātreṇa sa tuṣyati sadāśivaḥ || 29 || ṣaḍvaktrakaṃ tu rudrākṣaṃ kārtikeyādhidaivatam | vināyakādhidaivaṃ ca pravadanti manīṣiṇaḥ || 30 || saptavaktraṃ tu rudrākṣaṃ saptamālādhidaivatam | (taddhāraṇānmahāśrīḥ syānmahadārogyamuttamam | mahatī jñānasampattiḥ śucirdhāraṇataḥ sadā || aṣṭavaktraṃ tu rudrākṣamaṣṭamātradhidaivatam |) vasvaṣṭakapriyaṃ caiva gaṅgāprītikaraṃ śubham || 31 || taddhāraṇādime prītā bhaveyustatvavādinaḥ | navavaktraṃ tu rudrākṣaṃ navaśaktyadhidaivatam || 32 || p. 137) tasya dhāraṇamātreṇa prīyante navaśaktayaḥ | daśavaktraṃ tu rudrākṣaṃ yamadaivamudāhṛtam || 33 || daśāśāprītijanakaṃ dhāraṇe nātra saṃśayaḥ | ekādaśamukhaṃ cākṣaṃ rudraikādaśadaivatam || 34 || tadindradaivataṃ cāhuḥ sadā saubhāgyavardhanam | rudrākṣaṃ dvādaśamukhaṃ mahāviṣṇusvarūpakam || 35 || dvādaśādityadaivaṃ ca bibhartyeva hi tatparaḥ | trayodaśamukhaṃ cākṣaṃ kāmadaṃ śuddhidaṃ śubham || 36 || tasya dhāraṇamātreṇa kāmadevaḥ prasīdati | caturdaśamukhaṃ cākṣaṃ rudranetrasamudbhavam || 37 || sarvavyādhiharaṃ caiva sadārogyamavāpnuyāt | madyaṃ māṃsaṃ ca laśunaṃ palāṇḍuṃ śigrumeva ca || 38 || śleṣmātakaṃ viḍvarāhamabhakṣyānvarjayannaraḥ | grahaṇe viṣuve caiva grahaṇe saṅkrame'pi ca || 39 || darśe ca pūrṇamāse ca puṇyeṣu divaseṣu ca | rudrākṣadhāraṇātsadyaḥ sarvaiḥ pāpaiḥ pramucyate || 40 || rudrākṣamūlaṃ tadbrahmā tannālaṃ viṣṇurucyate | tanmukhaṃ rudra ityāhustadbinduḥ sarvadevatāḥ || ya imāmupaniṣadaṃ bālo vā yuvā vā vṛddho vādhīyamānaḥ sa śivo bhavati | sa guruḥ sarveṣāṃ mantrāṇāmupadeṣṭā bhavati | etaireva homaṃ kuryādetairevārcanaṃ tathā | tadrakṣoghnaṃ mṛtyutārakaṃ guruṇo labdhaṃ kaṇṭhe bāhau śikhāyāṃ vā badhnīta || saptadvīpavatī bhūmirdakṣiṇārthaṃ na kalpayet || 41 || tasmācchraddhayā yāṃ kāṃcidgāṃ dadyātsā dakṣiṇā bhavati | ya imāmupaniṣadaṃ brāhmaṇo vā kṣatriyo vā sāyamadhīyāno divasakṛtaṃ pāpaṃ nāśayati | madhyāhne'dhīyānaṣṣaṇmāsakṛtaṃ pāpaṃ nāśayati | p. 138) (sāyamadhīyāno vatsarakṛtaṃ pāpaṃ nāśayati) | sāyaṃprātaradhīyāno'nekajanmakṛtaṃ pāpaṃ nāśayati | ya imāmupaniṣadaṃ brāhmaṇo vīraśaivo'dhīte ṣaṭsahasralakṣapañcākṣarajāpinaḥ phalamavāpnoti | brahmahatyāyāḥ pūto bhavati | surāpānātpūto bhavati | svarṇasteyātpūto bhavati | abhojyabhojanātpūto bhavati | tatsaṃyogātpūto bhavati | sarveṣu yajñeṣu dīkṣito bhavati | sarveṣu tīrtheṣu snāto bhavati | abhakṣyabhakṣaṇātpūto bhavati | agabhyāgamanātpūto bhavati | gurutalpagamanātpūto bhavati | patitasaṃbhāṣaṇātpūto bhavati | paṅktiśatasahasraṃ punāti | śivasāyujyameti | na sa punarāvartate na sa punarāvartate | oṃ satyamiti || brahmavaivarte - samyagvibhūtyā mahimādhunokto rudrākṣabījasya śivātmakasya | yathā vidhānaṃ vada vistareṇa tatkīdṛśaṃ kena kadā tu dhāryam || nāthaśarmā - daityaḥ purāsīttripuraḥ prasiddho nāmnānavadyairakhilairajeyaḥ | hatāḥ surā yena rathāṅgapāṇi- rjito viriñcaḥ kakubhāmadhīśāḥ || hatāvaśiṣṭairgiriśo'tibhītaiḥ stutaḥ sahasraṃ śaradāṃ prasannaḥ | acintayattaṃ pratihantukāmaḥ śastraṃ durāpaṃ sakalāmaraughaiḥ || sphuratsphuliṅgaṃ tapanaprakāśaṃ sarvāśubhaghnaṃ jagato'vanāya | unmīlya netrāṇi śaratsahasra- maghoramastraṃ ripunāśanārtham || p. 139) tadākulaṃ tasya babhūva cākṣṇāṃ trayaṃ tato'śrūṇyapataṃśca tebhyaḥ | rudrākṣavṛkṣā viṭapairbabhūvuḥ śivājñayā sarvajagaddhitāya || rudrākṣavṛkṣāstapanākṣijātā - ste dvādaśa syuḥ kapilāprabhedaiḥ | candrākṣijāḥ ṣoḍaśa śubhravarṇāḥ kṛṣṇā daśa syurjvalanākṣijātāḥ || brāhmaṃ sitaṃ kāpilavarṇayuktaṃ kṣātraṃ tu vaiśyaṃ hyubhayātmakaṃ tat | kṛṣṇaṃ tu śūdraṃ kathayanti bījaṃ rudrākṣabījātprabhavanti jātyāḥ || ekānanaṃ śaṅkara eva sākṣā- drudrākṣabījaṃ vinihanti hatyām | dvicakrabījaṃ bahugovadhaghnaṃ deveśadaivatyamalabhyamakṣṇām || agneyamuktaṃ vadanatrayaṃ ya- dyoṣidvadhaghnaṃ dadhatāṃ kṣaṇena | caturmukhaṃ yaccaturānanīyaṃ narasya hatyāṃ kṣaṇato vihanti || kālāgnirudraṃ nanu pañcavaktra- mabhakṣyadussaṅgamapātakaghnam | skāndaṃ yadā ṣaḍvadanaṃ kareṇa dakṣeṇa dhāryaṃ dvijaghātaśudhdyai || saptānanaṃ bhogipatirhyanantaḥ steyādiśuddhiṃ vidadhāti sadyaḥ | vaināyakaṃ hyaṣṭamukhaṃ savarṇaṃ sphuṭaṃ gurustrīgamanādyaghaghnam || p. 140) navānanaṃ bhairava eva devo bhuktiṃ ca muktiṃ śivatulyaśaktim | karoti vāmena kareṇa dhāryaṃ hatyāyutānāmapi hanti koṭim || hariḥ svayaṃ yaddaśavaktrabījaṃ piśācabhūtagraharakṣasāṃ ca | vetālasarvapratiyodhisiṃha- vyāghrādiraudraṃ vinihanti śīghram || ekādaśāsyaṃ daśakaikaraudraṃ dhāryaṃ śikhāyāṃ vidhinānavadye | narāśvamedhāyutavājapeya- sahasragodānasahasratulyam || yadvaktrāṇi daśadvayena kathitaṃ tadbhāskariyaṃ smṛtaṃ varṇasthaṃ ravituṣṭikṛddhayamaghairgomedhapuṇyaiḥ samam | sarvaṃ sidhyati bhogabhāgyamakhilaṃ bhrūṇāryamātāpitṛ- bhrātṛstrīvadhato viśudhyati dadhannāsmātparaṃ vidyate || rudrākṣamekaṃ śirasā vidhāryaṃ ṣaṭtriṃśamālāṃ vidadhīta mūrdhni | dvatriṃśakaiḥ kaṇṭhatalena dhāryaṃ śatārdhakḷptā hṛdaye ca dhāryā || kalākṣamālā bhujayorinākṣe dhāryākṣamālā maṇibandhasīmni | aṣṭottarairvā śatakaiśca mālā || tadardhakḷptā hi tadardhamālā || kaṇṭhe dhṛtā yena dhṛtākṣamālā japtāpnuyādyajñasahasrapuṇyam | p. 141) rudrākṣāṣṭaśatena yena kalitā mālā sadā dhāryate kaṇṭe tena labhet kṣaṇātkṣaṇamaho puṇyaṃ mahejyādhikam | vindhyādrau mṛtakaḥ kharo'pi yadabhūdrudrākṣabhārāvahaḥ kailāse śatakalpamīśasadṛśo hāhānavadye gaṇaḥ || śvetaṃ raktamathāpi pītamasitaṃ viprādikānāṃ smṛtaṃ rudrākṣasya labhedyathātathamidaṃ dhāryaṃ śikhāyāṃ kare | kaṇṭhe karṇayugopavītahṛdayeṣvābadhya rūpyādibhiḥ pañcārṇapraṇavātmakākhyamanubhirmukto'navedyo bhavet || snāne vā japahomayorvratavidhau devārcanādānayo- rdīkṣāśrāddhakayoḥkratau sabhasito rudrākṣamālādharaḥ | kuryātkarma ca vaidikaṃ ca sakalaṃ syādakṣayaṃ tatphalaṃ no cedvyarthamidaṃ bhavatyayamaho pāpo'navadye dhruvam || kecitsūtakaśāvayorjalamalotsarge ca saṅge striyāḥ śuddhāṃ vakṣasi mālikāṃ na dadhate svāyuḥkṣayaḥ syāditi | pūjyaṃ yojya mukhaṃ mukhena sadṛśo muktāpravālāsitaiḥ sauvarṇairmaṇibhirdadhanmadhuphalaṃ martyo'navadye bhavet || rudrākṣaṃ vapuṣā dharanyadi mṛtaḥ śvāno'pi mukto bhave- ccādannantyamuhūrtake śivapuraṃ gacchetsa no jāyate | kiṃ nūktairbahubhiḥ samantrakamidaṃ svāṅge sadā dhārakaḥ saṃsāraṃ na punaḥ prayāti manujo vakṣye'navadye tava || rudrākṣadrumapuṣpapallavapuṭaspṛṣṭānilasparśanā- ddūrasthāstaravastṛṇānyapi latā yāntyakṣayaṃ tatphalam | tatpuṇyadrumajātalakṣaṇamaṇiṃ bibhratvajasraṃ naro muñcetsaṃsṛtibandhanāditi punaścitraṃ na kiṃcitpriye || p. 142) ityevaṃ vacanairjñātvā rudrākṣotpattimādarāt | yo dhatte sa budhaḥ śrīmānante sāyujyamāpnuyāt || iti śrīmadviśiṣṭādvaitasiddhāntarahasyaikottaraśatasthalābhijña- śīinīlakaṇṭhaśivācāryakṛte kriyāsāre nigamāgamasārasaṅgrahe navamopadeśaḥ samāptaḥ daśamopadeśaḥ daśame copadeśe'smin rudrākṣāṇāṃ tu dhāraṇam | pratipādyata ācāralabdhaśaiva matoditam || 1 || rudrākṣāṇāṃ dhāraṇasya mahātmyaṃ varṇayāmi vaḥ | ityārabhya skandabhāsvatpurāṇe pratipāditam || 2 || sarvapāpaharaṃ puṇyaṃ paṭhatāṃ śṛṇvatāmapi | bhaktihīno'thavā bhakto mūrkho mūrkhataro'pi vā || 3 || rudrākṣaṃ dhārayedyastu mucyate pātakairayam | mahāvratamidaṃ prāhurmunayastattvadarśinaḥ || 4 || rudrākṣadhāraṇaṃ puṇyaṃ kena vā sadṛśaṃ bhavet | sahasraṃ dhārayedyastu rudrākṣāṇāṃ dhṛtavrataḥ || 5 || surāsurā namantyenaṃ yathā rudrastathaiva saḥ | abhāve tu sahasrasya bāhvoṣṣoḍaśa ṣoḍaśa || 6 || ekaṃ śikhāyāṃ karayordvādaśa dvādaśa dvayoḥ | dvātriṃśat kaṇṭhadeśe tu pratyekaṃ karṇayośca ṣaṭ || 7 || urasyaṣṭottaraśataṃ catvāriṃśacca mastake | dharayedyastu rudrākṣaṃ rudravatpūjyate hi saḥ || 8 || p. 143) muktāpravālasphaṭikaraupyavaidūryakāñcanaiḥ | dhārayedyastu rudrākṣān sa rudro nātra saṃśayaḥ || 9 || kevalaṃ vāpi rudrākṣān rudramudrān bibharti yaḥ | taṃ na spṛśantiṃ pāpāni tamāṃsīva vibhāvasum || 10 || rudrākṣamālayā japto mantro'nantaphalapradaḥ | (arudrākṣajapaḥ puṃsāṃ tāvanmātraphalapradaḥ |) yasyāṅge nāpi rudrākṣa eko'pi bahupuṇyadaḥ || 11 || tasya janma nirarthaṃ syāttripuṇḍrarahitaṃ yathā | mūdhni vinyasya rudrākṣaṃ yaḥ snāti matimānnaraḥ || 12 || gaṅgāsnānaphalaṃ tasya jāyate natra saṃśayaḥ | pūjayedyastu rudrākṣaṃ kṛtvā toyābhiṣecanam || 13 || yat phalaṃ liṅgapūjāyāṃ tadevāpnoti niścitam | ekānanāḥ pañcamukhāstathaivekādaśānanāḥ || 14 || caturdaśānanāḥ kecidrudrākṣā lokapūjitāḥ | bhaktyā tatpūjayenmartyo daridro'pi śriyaṃ labhet || 15 || śruṇudhvamavadhānena puṇyākhyānāni bhūsurāḥ | nandigrāme purā kācinmahānandeti viśrutā || 16 || babhūva vāravanitā sarvāvayavasundarī | chatraṃ pūrṇendusaṅkāśaṃ yānaṃ maṇivirājitam || 17 || cāmarāṇi sudaṇḍāni pāḍhuke ca hiraṇmaye | vicitrāṇyambarāṇyasyāḥ śayyāścandraprabhānibhāḥ || 18 || gāvo mahiṣyaḥ śataśo vāsāśca bahusaṅkhyakāḥ | gandhakuṅkumakarpūrakastūrīlepa ityasau || 19 || bhūṣaṇāni parārdhyāni koṭisaṅkhyāyutaṃ dhanam | śivapūjāratā nityaṃ satyadharmaparāyaṇā || 20 || sadā śivakathāsaktā śivanāmajapotsukā | śivabhaktān janān dṛṣṭvā praṇamantī sadā mudā || 21 || p. 144) vinodahetoḥ sā veśyā nāṭyamaṇḍapamadhyagam | rudrākṣairbhūṣitaṃ caikaṃ markaṭaṃ caiva kukkuṭam || 22 || karatālaiśca gītaiśca sadā nartayati svayam | punaśca vihasatyuccaiḥ sakhībhiḥ parivāritā || 23 || rudrākṣaiḥ kṛtakeyūrakaṇṭhābharaṇakuṇḍalaḥ | markaṭaḥ śikṣayā tasyāḥ puro nṛtyati bālavat || 24 || śikhāgre baddharudrākṣaḥ kukkuṭaḥ kapinā saha | ciraṃ nṛttasya tattvajñaḥ paśyatāṃ citramāvahan || 25 || kālena nidhanaṃ prāptāvimau markaṭakukkuṭau | bhadrasenākhyanṛpateḥ kāśmīraviṣayeśituḥ || 26 || markaṭastanayo nāmnā sudharmaḥ sambabhūva hi | kukkuṭastadamātyasya tārakākhyaḥ suto'bhavat || 27 || tāvubhau paramasnigdhau kumārau rūpasundarau | vidyābhyāsaratau bālau sahakrīḍāṃ pracakratuḥ || 28 || tāvubhau sarvagātreṣu rudrākṣakṛtabhūṣaṇau | hārakeyūramakuṭakuṇḍalādivibhūṣaṇau || 29 || hemaratnamayaṃ muktvā rudrākṣaṃ dadhatuśca tau | rudrākṣamālinau nityaṃ rudrākṣavarakaṅkaṇau || 30 || rudrākṣakaṇṭhābharaṇau sadā rudrākṣakuṇḍalau | kule mahati sañjātau tau bhuktvā bhogamīpsitam || 31 || pūrvābhyāsena rudrākṣe śraddhābhaktisamanvitau | kālena śāmbhavaṃ prāptau padaṃ paramaśobhanam || 32 || bṛhajjābālopaniṣadyapi - atha kālāgnirudraṃ bhagavantaṃ sanatkumāraḥ papraccha, adhīhi bhagavan rudrākṣadhāraṇavidhiṃ brūhīti | tasmin samaye nidāghajaḍabharatadattātreyakātyāyanabharadvājakapilavasiṣṭhapippalādā dayaśca kālāgnirudraṃ parisametyocuḥ | atha kālāgnirudraḥ kimarthaṃ bhavatāmāgamanamiti | te hocuḥ rudrākṣadhāṇavidhiṃ vai sarve śrotumicchāmaha iti | atha kālāgnirudraḥ provāca, p. 145) rudrasya nayanādutpannā rudrākṣā iti loke khyāyate | athavā sadāśivaḥ saṃhārakāle saṃhāraṃ kṛvā saṃhārākṣaṃ mukulīkaroti, tannayanājjātā rudrākṣā iti vyākhyāyate tasmādrudrākṣatvamiti kālāgnirudraḥ provāca | tadrudrākṣe vāgviṣayīkṛte daśagopradānena yat phalamavāpnoti tat phalamaśnute | sa eṣa bhasmajyotī rudrākṣa iti hovāca | tadrudrākṣaṃ kareṇa spṛṣṭumicchan śatagopradānaphalaṃ bhavati | (tadrudrākṣadhāraṇamātreṇa sahasragopradānaphalaṃ bhavati | tadrudrākṣe karayordhāryamāṇe sati dvisahasragodānaphalaṃ bhavati | rudrākṣe kaṇṭhe dhāryamāṇe trisahasragodānaphalaṃ bhavati |) karṇayordhāryamāṇe ekādaśasahasragodānaphalaṃ bhavati | ekādaśarudratvaṃ vā gacchati | śirasi dhāryamāṇe koṭigopradānaphalaṃ bhavati | eteṣāṃ sthānānāṃ karṇayoḥ phalaṃ vaktuṃ na śakyamiti sa hovāca | atha sanatkumāraḥ papraccha rudrākṣapradānaphalamastyeveti vā iti | atha kālāgnirudraḥ provāca, aṣṭaśatarudrākṣaṃ dattvā aṣṭaśatarudrākṣaṃ dhārayet bhūvalayadānena yat phalamavāpnoti tat phalamaśnute | sa eṣa jyotīrudrākṣīti hovāca | atha kālāgnirudraṃ bhagavantaṃ sanatkumāraḥ papraccha rudrākṣasahasraṃ krameṇa dhartuṃ śakyaṃ vā iti | atha kālāgnirudraḥ provāca, rudrākṣadhāraṇaṃ kartumadhivāsādiprāṇapratiṣṭhāntaṃ kṛtvā rudrākṣānvarṣamekaṃ tu dhārayet | brahmatvaṃ gacchati | dvisahasrarudrākṣaṃ dve varṣe dhārayet | viṣṇutvaṃ gacchati | trisahasrarudrākṣaṃ trīṇi varṣāṇi dhārayet | sadāśivatvaṃ gacchati | na sa punarāvartate na sa punarāvartate | sa eko jyotīrudrākṣīti hovāca | atha kālāgnirudraṃ bhagavantaṃ sanatkumāraḥ papraccha, sarvopaniṣatsūktaṃ dhāraṇaphalaṃ brūhīti | atha kālāgnirudraḥ provāca | sarvopaniṣatsāraṃ bravīmyavadhārayeti | tatraiṣa śloko bhavati || iti | iti śrīmadviśiṣṭādvaitasiddhāntarahasyaikottaraśatasthalābhijñaśrīnīlakaṇṭ haśivācāryakṛte nigamāgamasārasaṃgrahe kriyāsāre rudrākṣadhāraṇanirūpaṇaṃ nāma daśamopadeśaḥ ekādaśopadeśaḥ ekādaśopadeśe'smin rudrākṣāṇāṃ praśaṃsanam | nigamāgamadṛṣṭāni vacanānyakhilaṃ kramāt || 1 || purā puṣkaradeśasya rājāsītsaumyanāmavān | sadā durmārganirato nityaṃ veśyāratau priyaḥ || 2 || tasya bhāryā vasumatī rūpayauvanaśālinī | rājño veśyābhigamanaṃ svātmanyaratimīkṣya sā || 3 || duḥkhākrāntena manasā cintāmapi nirantaram | bhāryāṃ purohitasyetya tataḥ satyavratāhvayām || 4 || vijñāpya rājño duśceṣṭāṃ nijaduḥkhasya kāraṇam | svasyāmabhiratistasya kena vā hetunā bhavet || 5 || iti pṛṣṭavatīmenāṃ sā punaḥ pratyabhāṣata | rudrākṣadhāraṇaṃ bhadre sarvavaśyakaraṃ varam || 6 || sarvapāpaharaṃ nṝṇāṃ sarvavyādhinikṛntanam | bhūtapretapīśācādyā na ca hiṃsanti taṃ naram || 7 || naca daṃśanti sarpāśca dhāryate yena vā yayā | ityuktvā tāṃ dadau tasyā rudrākṣaṃ sā supāvanam || 8 || sā tadādāya viśvāsātkaṇṭhadeśe babandha hi | tasyāmāsaktahṛdayastadrātrau sa mahīpatiḥ || 9 || praviśya bhavanaṃ tasyāstayā reme'timohitaḥ | evameva divārātraṃ krīḍayāmāsa tāṃ nṛpaḥ || 10 || tadā vicārakābhāvātsenā tasya mahīpateḥ | itastatastu dudrāva muktaivaṃ madanāturam || 11 || sapatnaḥ sahasā kaścidrurodhāsya puraṃ nṛpaḥ | caturaṅgabalaiḥ sākaṃ kṛtakolāhalāravaḥ || 12 || śrutvaitatsa mahīpālaḥ senayā cāvaśiṣṭayā | pratyagrahīttamāyāntaṃ kṛtakolāhalāravam || 13 || p. 147) rājño'sya senā sā śīghraṃ dudrāvetastatastarām | ekākī prāpa nagaraṃ rājāsāvatidhāvanāt || 14 || prāpyāśu bhavanaṃ svasya patnyāḥ sarvaṃ vibodhya ca | tasthāvāsthāvinirmuktaḥ svarājye duḥkhitāntaraḥ || 15 || tadāsya mahiṣī prāha rājānaṃ vīkṣya duḥkhitam | jayo bhaviṣyati kṣipraṃ dhṛte rudrākṣabhūṣaṇe || 16 || asminnarthe na sandehaḥ kartavyo bhavatā prabho | śrotavyassa purāṇeṣu kuśalo vaḥ purohitaḥ || 17 || iti tasyā vacaḥ śrutvā samāhūya purohitam | śrutvā rudrākṣamāhātmyaṃ sarvaduḥkhanivārakam || 18 || babhāra sa mahīpālo rudrākṣāṇāṃ sahasrakam | tataḥ svabhavanaṃ prāpya bhāryayā saha bhūmipaḥ || 19 || māhātmyaṃ nitarāmasya varṇayan parayā mudā | svadeśasthajanān sarvān cakre rudrākṣadhāriṇaḥ || 20 || tasyāstāṃ sukumārau dvau kumārau sarvalakṣaṇau | tatraiko'tirathākhyo'nyaḥ smṛtastvatirathākhyayā || 21 || (babhūvatustathā kanye sarvalakṣaṇasaṃyute | ādyā sakalakālajñā smṛtā citrāṅganākhyayā ||) 22 || etayorapi rudrākṣaṃ vabandhāyaṃ mahīpatiḥ | brahmanāthasya tanujaḥ kamalākṣāhvayo yuvā || 23 || vasan keraladeśe'yaṃ vivāhyāsya kumārikām | jyeṣṭhāṃ sakalakālajñāṃ śāstroktenaiva vartmanā || 24 || tadrātrau bhavane tasmin tāvubhau dampatī yutau | tadānīṃ kamalākṣo'yaṃ bhūṣaṇāni striyaḥ kare || 25 || datvā svīyāni tasyāśca peṭikāyāṃ nidhāya saḥ | saṃyogāyāhvayāmāsa tāṃ bhāryāṃ madanāturaḥ || 26 || p. 148) na dhāryate tvayā pūrvaṃ rudrākṣavarabhūṣaṇam | tanmayā saha saṅgaste na yuktaḥ khalu sarvadā || 27 || iti bhāryāvacaḥ śrutvā kamalākṣo vaco'bravīt | dhāryate bhūṣaṇaṃ divyaṃ nānāratnavicitritam || 28 || tasmādasya kimādhikyaṃ rudrākṣasya varānane | iti tasya vacaḥ śrutvā pratyuvāca mahīpatim || 29 || na dhāryate mahāmohādrudrākṣavarabhūṣaṇam | mahāpātakaśeṣeṇa daṣṭo'yaṃ na hi saṃśayaḥ || 30 || na tena sahavāso vā saṃyogo'pi hi yujyate | asminnarthe purāṇāni pramāṇāni na saṃśayaḥ || 31 || athavā tava viśvāsaḥ kasmin vāsti narottama | śrotavyo matpuraḥ so'yaṃ sarvaśāstrārthakovida || 32 || iti bhāryāvacaḥ śrutvā rājā prāha punarvacaḥ | imamarthaṃ yadi brūyātsammato mama paṇḍitaḥ || 33 || bhaviṣyāmi tadā bhāryā tavāhaṃ puruṣo'pi san | bhaviṣyasi tvaṃ puruṣaḥ satyamuktaṃ varānane || 34 || līlayaivaṃ vacaḥ prāha bhāryāṃ vīkṣyāyamagrataḥ | tasya tadvacanaṃ śrutvā tathetyaṅgīcakāra sā || 35 || tasyāṃ rātrau vyatītāyāṃ dampatī tau samutthitau | kalyāṇamaṇḍapaṃ prāptau sarvābharaṇabhūṣitau || 36 || tadānīmāgatāstatra brāhmaṇāḥ kecanottamāḥ | draṣṭuṃ kalyāṇamanayorbhūpālāśca samāgatāḥ || 37 || samāgatāniyaṃ vīkṣya bhartāramavadatsudhīḥ | sammatastava kovā syātteṣu vipreṣu bhūmipa || 38 || rudrākṣasya variṣṭhatvaṃ praṣṭuṃ taddhartumapyaho | iti tasyā vacaḥ śrutvā smitapūrvamabhāṣata || 39 || p. 149) pati:- kalyāṇamaṇṭape tasmiñcheṣaśāyī janārdanaḥ | citrarūpī citrakuḍye yastiṣṭhati varānane || 40 || anenoktaṃ yadi tadā tvaduktaṃ tattathā bhavet | utthāya tarasā sthitvā vaddhāñjalipuṭena vai || 41 || iti bharturvacaḥ śrutvā tathetyuktā punaśca sā | vaddhāñjalipuṭā viṣṇuṃ citrarūpiṇamāha hi || 42 || asti cenmahimā viṣṇo rudrākṣasyāghanāśinaḥ | rudrākṣadhāriṇā pāpaṃ kṛtaṃ puṇyaphalapradam || 43 || kṛtaṃ ca puṇyaṃ pāpāya yenārudrākṣadhāriṇā | ayamartho yadi hare satyo vedāntasammataḥ || 44 || sarvāviruddhaḥ sarvatra viśrutastava sammataḥ | tadādhunā? śīghramutthāyāsmadbhujaṅgataḥ || 45 || sthitvā sukhāsane svāmin vada tathyaṃ śivājñayā | ityuktamātreṇa hariścitrarūpī bhayānvitaḥ || 46 || satya satyaṃ tvayā proktaṃ sarvavedāntasammatam | māhātmyamasya deveśaḥ kevalaṃ veda śaṅkaraḥ || 47 || jātena yatra kutrāpi jātau martyena śobhane | dhāryate pāvanaṃ svāṅge rudrākṣavarabhūṣaṇam || 48 || sa eva dhanyaḥ puṇyasya bibhye'haṃ tasya tapyataḥ | bahunoktena kiṃ sādhvi sarvairdhāryamidaṃ dhruvam || 49 || ityuktvā vāsudevo'yaṃ punaḥ śiśye yathā purā | tadetadadbhutaṃ dṛṣṭvā sarve tatra janāḥ sthitāḥ || 50 || āścaryamāpuratyantaṃ tasyāṃ viśvāsamāyayuḥ | kamalākṣo'pi rājāyamāścaryeṇa samanvitaḥ || 51 || vicāramāpa cātyarthaṃ smṛtvāsyā vacanaṃ sudhīḥ | tadānīṃ taṃ samāvṛtya tasya bhṛtyavadhūjanāḥ || 52 || p. 150) rājaṃstvamadhunā śīghraṃ muktvā puruṣalakṣaṇam | strīcihnavastrabhūṣādyairbhava svavacanaṃ smaran || 53 || parihāsavacaḥ śrutvā nṛpo'yaṃ vrīḍayā nataḥ | svayaṃ bhṛtyajanaṃ prāha yadyeṣā puruṣo bhavet || 54 || idānīmahametasyā bhaveyaṃ vallabhā vadhūḥ | ityuktamātreṇa tadā puruṣo'bhūdiyaṃ vadhūḥ || 55 || kamalākṣo'pi sahasā strītvaṃ prāpya śivājñayā | kamalākṣīti vikhyātā tadārabhyeyamaṅganā || 56 || seyaṃ sakalakālajñā bhāryayā prathito bhuvi | kamalākṣīpramāṇena bhartāraṃ vīkṣya cābravīt || 57 || prayaccha mama rudrākṣaṃ sarvapāpaughanāśanam | sarvavedāntasaṃsiddhaṃ sākṣādīśātmakaṃ param || 58 || na jñāyate'sya māhātmyaṃ kenāpi priyapāvanam | dattaṃ bhaktyā samādāya dadhau svāṅge mudānvitā || 59 || tāvubhau dampatī samyak bhuktvā bhogāṃśca tasthatuḥ | kamalākṣīpitā yo'sau brahmanāthāhvayo nṛpaḥ || 60 || keraleśaṃ samudvīkṣya saumyavantaṃ mahīpatim | mama putro'gamatstrītvaṃ kamalākṣo mahīpatiḥ || 61 || sutā tavāpi samprāptā puruṣatvaṃ suśobhanam | atyāścaryamidaṃ dṛṣṭamanayoścaritaṃ mahat || 62 || asti me tanayo'pyanyo vibudhākhyo mahīpatiḥ | tasya te kanyakāmanyāṃ khyātāṃ citrāṅganākhyayā || 63 || prayaccha vidhinā rājan sarvalakṣaṇasaṃyutām | brahmanāthavacaḥ śrutvā saumyavān pṛthivīpatiḥ || 64 || tatheti ca dadau kanyāṃ vibudhayātmajāṃ parām | vibudho'pi vivāhyaināṃ dhṛtarudrākṣabhūṣaṇaḥ || 65 || p. 151) ānayitvā svakaṃ deśaṃ prāpa kalyāṇaveṣataḥ | tatra sthitvā tu ruciraṃ bhogāṃśca bubhuje tayā || 66 || saumyavān brahmanātho'pi dhṛtarudrākṣabhūṣaṇau | kathayantau ca māhātmyaṃ purāṇeṣu prasiddhimat || 67 || bhuktvā bhogāṃśca vipulān dṛṣṭvā dṛśyaṃ ca śobhanam | ante ca parayā prītyā putrapautrakalatrakaiḥ || 68 || śrīmatkailāsamacalaṃ prāpaturbrāhmaṇottamāḥ | athānyadapi rudrākṣamāhātmyaṃ varṇayāmi vaḥ || 69 || sindhudeśe puraṃ kiṃcidbhucakrākhyaṃ suśobhanam | tatra kaścidvijaśreṣṭhaḥ supradīpāhvayo mahān || 70 || rudrākṣamālābharaṇo rudre vinyastamānasaḥ | putrāḥ pautrāstadīyā ye sarve rudrākṣabhūṣaṇāḥ || 71 || evaṃ vasan supradīpo manasītthaṃ cakāra vai | rudrākṣadhāriṇāmannaṃ dāsyāmyahamanuttamam || 72 || netareṣāṃ mahāpāpakaluṣīkṛtacetasām | śrutvāsya niyamaṃ kaścidyogāṅgākhyo yatīśvaraḥ || 73 || yogamārgaikanirataḥ sarvaśāstrārthakovidaḥ | samāgataḥ puraṃ śīghraṃ sarvairbahumato janaiḥ || 74 || na dhārayatyayaṃ puṇyaṃ rudrākṣavarabhūṣaṇam | tasmādenamasau vipraḥ supradīpo mahāmatiḥ || 75 || nāṅgīcakara bhikṣāṃ ca noktavānasya yoginaḥ | evaṃ dineṣu katiṣu gateṣvayamatikrudhā || 76 || gṛheṣu bhikṣāvyājena tadgṛhadvāramāgataḥ | tamāgataṃ ca vijñāya sarve tadgṛhavāsinaḥ || 77 || nāṅgīcakruḥ sthitāstūṣṇīmajānanta ivāntare | supradīpaḥ svayaṃ paścādvinirgatya gṛhādbahiḥ || 78 || p. 152) kimarthamāgataṃ gaccha bhikṣā nāsti gṛhe mama | gṛheṣvanyeṣu sarveṣu bhikṣāṭanamapekṣayā || 79 || rudrākṣadhāriṇāmannaṃ netareṣāṃ ca madgṛhe | na dhāryate tvayā vipra rudrākṣaṃ sarvapāpaham || 80 || iti tasya vacaḥ śrutvā gaccha gaccha puro mama | bhikṣā na dīyate tubhyamityuvāca dvijottamāḥ || 81 || evaṃ niśamya vacanaṃ supradīpasya dhīmataḥ | ruṣṭo babhāṣe vacanaṃ paruṣākṣarasaṃyutam || 82 || niśamya vacanaṃ tasya yogino niṣṭhuraṃ tadā | supradīpātmajāḥ kruddhāstamaspṛṣṭvā durāśayam || 83 || tadīyenaiva daṇḍena ninyustaṃ dūrato dvijāḥ | tataḥ sasambhramaṃ kruddhaḥ sanyāsī tatpurādhipam || 84 || sālaṅkākhyaṃ samāsādya sarvaṃ tasmai nyavedayat | sālaṅko'pi nṛpaśreṣṭhaḥ śrutvā tadanupūrvaśaḥ || 85 || svakīyairānayāmāsa supradīpaṃ bhaṭaissaha | sannyāsinaṃ samāyāntaṃ bhikṣārthaṃ tava veśmani || 86 || kumuccāṭayituṃ yuktaṃ daṇḍāttāvadbalātpunaḥ | paruṣaṃ vacanaṃ proktaṃ svakīyaiḥ putrakairbata || 87 || iti rājño vacaḥ śrutvā supradīpo'bravīdvacaḥ | na sannyāso bhavedrājan vinā rudrākṣadhāraṇam || 85 || rudrākṣadhāraṇaṃ hyaṅgaṃ sarvasyaivāśramasya ca | rudrākṣadhāraṇenaiva muktirjñānānna kevalāt || 86 || iti vedāśca catvāro vadanti kila sādaram | kiṃ cāsti niyamaḥ kaścinmama rājannimaṃ śruṇu || 87 || rudrākṣadhariṇāmannaṃ dāsyāmyeva namāmi tam | sa vandyo mama rājendra yo vā ko vāstu mānavaḥ || 88 || p. 153) sa pūjyaḥ sahi dharmātmā yathā devo maheśvaraḥ | netareṣāṃ ca ḍambhānāmannaṃ dāsyāmyanuttamam || 86 || na pūjyo'yaṃ mahāpāpī varīyānāśrameṣvapi | supradīpasya vacanaṃ śrutvā rājño'sya sannidhau || 87 || sannyayāsī sa punaḥ kopādidaṃ vacanamabravīt | kiṃ sādhyamasti rudrākṣadhāraṇena mama dvija || 88 || kimāyāti dhṛte'pyasmin rudrākṣe tava bhūsura | gatvāhamadhunā śīghraṃ devalokamanuttamam || 89 || puṣpāṇi yogamāhātmyātkalpavṛkṣasya cānaye | yadi śaktistava bhavedevaṃ rudrākṣadharaṇāt || 90 || tadā tvayoktamakhilaṃ satyameva bhaviṣyati | iti tasya vacaḥ śrutvā yogino'yaṃ mahīsuraḥ || 91 || yadi gatvā puraṃ daivaṃ yogābhyāsena kevalam | anāyiṣyasi puṣpāṇi tvamāśu suraśākhinaḥ || 92 || tadāsti madgṛhe kaścinmārjālaśiśurujvalaḥ | devalokaṃ samāsādya pūjitaḥ sakalaiḥ suraiḥ || 93 || sa śīghraṃ dhṛtarudrākṣaḥ kalpavṛkṣaṃ suśobhanam | ānayiṣyati rudrākṣadhāraṇenaiva satyataḥ || 94 || supradīpavacaḥ śrutvā yatiḥ kopasamākulaḥ | evaṃ yadi bhavedvākyaṃ tava vipra sadādṛtam || 95 || vandyo'si jagatāṃ vipra bhavitā nātra saṃśayaḥ | rudrākṣadhāraṇaṃ śreṣṭhaṃ tadā sarveṣu karmasu || 96 || uktvainaṃ yogamārgasthaḥ paśyatsu sakaleṣvapi | prāṇānāyamya vidhinā vyomāśiśrayadujvalaḥ || 97 || gatvā surapurīṃ śīghrātkalpavṛkṣaprasūnakam | samānīyāgamanmadhyaṃ sabhāyā bhūmipāśritam || 98 || p.154) dadau prasūnaṃ bhūpasya haste tatsuraśākhinaḥ | dṛṣṭaitadadbhutaṃ sarve mahadāścaryasaṃyutāḥ || 99 || tuṣṭuvustaṃ nṛpendrādyāḥ sarve tatra sabhāsadaḥ | samāgatamamuṃ dṛṣṭvā supradīpo mahīsuraḥ || 100 || svaputraṃ preṣayāmāsa svagṛhaṃ prati buddhimān | mārjāraśiśumānetuṃ drutaṃ rudrākṣadhāriṇam || 101 || sa tu śīghraṃ gṛhaṃ gatvā tamāninye sabhāntare | taṃ samāhūya mārjāraṃ supradīpo mahīsuraḥ || 102 || rājan rudrākṣamahātmyādgatvā svarlokamadbhutam | mārjāro'yaṃ devataruṃ samāneṣyati śīghrataḥ || 103 || ityuktvā pāṇinā viprastamambaratale'kṣipat | tadānīmāgataṃ tatra vimānamatiśobhanam || 104 || paśyatsu tatra sarveṣu janeṣvāruhya tatpunaḥ | svargalokaṃ yayau śīghraṃ mārjāro'yaṃ mahīsurāḥ || 105 || tamāyāntaṃ surādhīśo vijñāya sahasā balī | pratyagrahītsamāruhya gajamallaṃ svasenayā || 106 || avaruhya gajāttūrṇamabhyāśaṃ prāpya tasya ca | bhaktinamro vimānasthaṃ gajaskandhe vidhāya ca || 107 || vijñāyāgamanaṃ tasya manasā vṛtrahā sudhīḥ | āghrāya ca śirastasya netrayostaṃ vidhāya ca || 108 || svīyairābharaṇairenaṃ samalaṅkṛtya buddhimān | vidhāya pūjāmatyarthaṃ punastaṃ ca suradrumam || 109 || supradīpavacaḥ śrutvā tiṣṭhābhyāśe mahātmanaḥ | uktvaivaṃ vṛkṣamatulaṃ preṣayitvā sureśvaraḥ || 110 || devasiddhāhvayaṃ devaṃ preṣayitvāmunā saha | mārjālaṃ taṃ yathāpūrvaṃ vyomayāne vidhāya ca || 111 || praṇamya parayā prītyā preṣayāmāsa devapaḥ | itthaṃ sampreṣitastena mārjālo'yaṃ marutvatā || 112 || p. 155) āruhyāśu vimānaṃ tadvyomayānamaśiśrayat | kṣaṇena tatsabhāmadhyaṃ prāpa tābhyāṃ pariṣkṛtaḥ || 113 || avaruhya vimānātsvādetyābhyāśaṃ dvijanmanaḥ | pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā praṇamya vinayena ca || 114 || tasthe tasyāgratastasyāṃ sabhāyāṃ brāhmaṇottamāḥ | bhaktyāṃ pradakṣiṇīkṛtya devaviddhāhvayo naram || 115 || praṇamya supradīpaṃ taṃ jagādaindraṃ vacastadā | niṣkaṇṭakamahaṃ svargaṃ kṛpayā tava kevalam || 116 || pālayāmi sadā smṛtvā bhavantaṃ tvāṃ śivapriyam | iti devendravacanamuktvāyaṃ pūjito'munā || 117 || svargaṃ tadanumatyāśu vimānenāpa so'maraḥ | kalpadrumo'pi taṃ vipraṃ vidhāya triḥpradakṣiṇam || 118 || praṇamya parayā bhaktyā tasthe tasyāgrato dvijāḥ | dṛṣṭvaitadakhilaṃ rājā vismayāviṣṭamānasaḥ || 119 || utthāya tarasā rājā praṇamya vinayena ca | bhayena ca samāviṣṭo mārjāraṃ vīkṣya taṃ tadā || 120 || prāptastvayā kathaṃ svargastatrendreṇa ca kiṃ kṛtam | kimuktaṃ vacanaṃ brūhi mārjāravara tattvataḥ || 121 || iti rājño vacaḥ śrutvā supradīpaḥ śivaṃ smaran | svargalokastvayā prāpto dṛṣṭaśca surapuṅgavaḥ || 122 || pūjitastena mārjāraśiśo tattvaṃ śivājñayā | muktvāśu vacanācchaktiṃ vada sarvaṃ saduttaram || 123 || iti bruvati viprendre tasmin rudrākṣabhūṣaṇe | mārjāro'pi samutthāya baddhāñjalipuṭo'bravīt || 124 || āruhya sundaraṃ divyaṃ vimānamahamujvalam | svargamāpaṃ sureśo māṃ draṣṭuṃ pratyagrahīnmudā || 125 || p. 156) tataḥ sasambhramaṃ dṛṣṭvā cāvaruhya gajāddrutam | pāṇibhyāṃ māṃ samāliṅgya śirasyāghrāya bhaktitaḥ || 126 || gajaskandhaṃ samāropya bhūṣayan bhūṣaṇaiḥ svakaiḥ | vṛttāntamakhilaṃ jñātvā kalpavṛkṣāmarāvubhau || 127 || yojayitvā mayā sākaṃ vidhāyāpacitiṃ parām | preṣayāmāsa matimān bhaktyā paramayā saha || 128 || tadānīṃ tasya mahiṣī śacī provāca devapam | mārjāro'yamimāṃ pūjāṃ kathamarhati devapa || 129 || ko'yaṃ samāgataḥ kasmāddeśādetadvada prabho | iti tasyā vacaḥ śrutvā sureśaḥ prāha tāṃ punaḥ || 130 || bibhartyayaṃ varaṃ puṇyaṃ rudrākṣaṃ rudrabhūṣaṇam | sa eva dhanyaḥ pūjyo'pi sarvairdevaiśca mānuṣaiḥ || 131 || dhāryate yena rudrākṣaṃ dehinā pāvanaṃ priye | (na jñāyate tvayā kiṃ vā rudrākṣamahimā priye ||) 132 || atra puṇyāṃ kathāṃ mattaḥ śruṇuṣvāvahitā priye | pūrvedyuḥ śaṅkaraṃ prāpya pretarāṭ saha kiṅkaraiḥ || 133 || praṇamya parayā bhaktyā mandare cārukandare | dṛṣṭaḥ provāca devena svasyāgamanamatra ca || 134 || yamaḥ- jaya śambho mahādeva bhaktavatsala viśvapa | tvayaivedaṃ purā dattaṃ padaṃ mama maheśvara || 135 || kriyate sā mayā pūjā bhaktānāṃ tava pāvanī | bhavābdhipota bhagavan te ye vimukhamānasāḥ || 136 || pīḍyante pāpinaste vai narake duḥkhasāgare | tvayā kṛtā ca maryādā kutra vā vitathā bhavet || 137 || dharmādharmāhvayau mārgau kalpitau bhavatā prabho | sukhaṃ dharmaphalaṃ śambho duḥkhaṃ pāpaphalaṃ tathā || 138 || p. 157) vinirmitaṃ nu bhavatā devadevena śaṅkara | taddhetū svarganarakau bhavataiva hi kalpitau || 139 || tadatra māmakairdūtaiḥ pīḍitaṃ narake bhṛśam | mahāpāpinamāsādya bhavadīyā gaṇāḥ prabho || 140 || divyaṃ vimānamāropya nānāratnavicitritam | santāḍya māmakān dūtān kailāsaṃ ninyire bata || 141 || iti bruvati kīnāśe bhayākulitamānase | prāha gambhīrayā vācā bhairavastaṃ śivāgrataḥ || 142 || kimasti puṇyaṃ matiman nāsti kīnāśa śobhanam | iha janmani nityaṃ tvaṃ vadātra śivasannidhau || 143 || iti tasya vacaḥ śrutvā bhairavasya sa dharmarāṭ | citraguptaṃ nijābhyāśe sthitaṃ dṛksaṃjñayāvadat || 144 || citraguptastato devaṃ praṇamyāñjalihastanān | jagāda bhairavaṃ vīkṣya praśrayāvanataḥ puraḥ || 145 || prasīda deva deveśa karuṇākara bhairava | deśe kaliṅgasaṃjñe yatpuraṃ vyāghrābhidhaṃ mahat || 146 || tatrāste'yaṃ mahāpāpī jāmitrākhyo mahābalaḥ | jārasyāsya tu pāpasya jananī vyabhicāriṇī || 147 || jārauṣadhavaśātpāpā mṛtaiṣā kila devapa | jāreṇa rakṣitaḥ pāpī janakenaiva duṣṭadhīḥ || 148 || kālena yauvane prāpte mahāvyāmohakāraṇe | cauryaṃ kṛtvāpi duṣṭātmā kāmabāṇena mohitaḥ || 149 || dāsīnāṃ saṅgato nityaṃ savayobhiśca tādṛśaiḥ | dravyābhāvātpunaḥ kasmindivase janakaṃ ca tam || 150 || jaghāna taṃ ca pāpiṣṭhaḥ kapaṭena durātmavān | madyapāyī sadā tadvanmāṃsabhojyativañcakaḥ || 151 || p. 158) steyaṃ kurvan dine tasmin dṛṣṭo'yaṃ grāmapālakaiḥ | tāḍitaḥ pīḍito'tyantaṃ nihataḥ pitṛkānane || 152 || na kiṃcidasya pāpasya puṇyaṃ janmani vidyate | dinānyapi ca catvāri mṛtasyāsya jagatprabho || 153 || bādhito nitarāṃ dūtairasmadīyairayaṃ prabho | santāḍya tān bhṛśaṃ dūtāḥ bhavadīyā maheśvara || 154 || mocayitvā durātmānaṃ kailāsaṃ ninyire prabho | na kiṃcidapi jāne'haṃ puṇyamasya durātmanaḥ || 155 || ityuktvā citragupto'yaṃ tasthe baddhāñjaliḥ puraḥ | tamāha bhairavo vīkṣya citraguptaṃ smayanniva || 156 || cakravākasya bhūpasya sutā sarvāṅgasundarī | sasnau gṛhe svakīye sā hārayaṣṭiṃ manoharām || 157 || nidhāya mallikāvallyāṃ rudrākṣaprotamadhyamām | gṛhītvoḍḍīya tāṃ kākaḥ kaścidgaganamārgataḥ || 158 || hārayaṣṭistadā chinnā gacchato'sya manoharā | tadā tanmadhyarudrākṣametasya chinnamūrdhani || 159 || papāta kila puṇyena kenāpyasyātipāvanam | nimagnaṃ raktasaṃsparśāttiṣṭhatyadyāpi cāntaka || 160 || tena puṇyena kailāsaṃ prāptavānayamantaka | aho rudrākṣamāhātmyaṃ mayā vaktuṃ na śakyate || 161 || sa vetti rudro bhagavān śaktiṃ rudrākṣato na vā | tadetatsarvamākarṇya śailādirhṛṣitāṅgavān || 162 || tiṣṭhate dehino yasya dehe rudrākṣamuttam | kailāsameṣa yātīti kimāścaryaṃ śivapriyaḥ || 163 || asthikeśādi gaṅgāyāṃ mṛta nāṃ bahukālataḥ | patitaṃ yadi te śīghraṃ kailāsaṃ yānti vai yama || 164 || p. 159) mādetasya kailāsaprāptirnaivādbhutaṃ yama | iti nandīśavacanaṃ śrutvaitau bhayakampitau || 165 || citraguptayamau natvā devadevaṃ triyambakam | vicintayantau māhātmyaṃ rudrākṣasyāghanāśinaḥ || 166 || pratasthāte maheśasya cājñayā svapadaṃ prati | prasthitaṃ taṃ punarapi samāhūya maheśvaraḥ || 167 || adyaprabhṛti rudrākṣadhāriṇo mama vallabhān | dūrāddṛṣṭvā yama bhayānnatvā tān manasā vraja || 168 || dūtānāmapi śikṣaiṣā kartavyā cāpramādinā | mama prāṇādhikā bhaktā bhasmarudrākṣabhūṣaṇāḥ || 169 || na tān pratyadhikāraste satyaṃ satyamihocyate | iti śambhorvacaḥ śrutvā tathā kṛtvā manasyayam || 170 || praṇamya parayā bhaktyā nirjagāma padaṃ prati | dṛṣṭvaitadakhilaṃ śambhoḥ sannidhau gatavāsare || 171 || mamātyantamabhūtprītiḥ prati rudrākṣadhāriṇaḥ | tanmayā vallabhe pūjā kṛtāsyākhubhujastarām || 172 || iti deveśavacanaṃ śrutvendrāṇyapi vismitā | māmādāya karābhyāṃ sā mūrdhnyāghrāya nareśvara || 173 || kṛtvā svanetrayorbhaktyā preṣayāmāsa bhūmipa | gaditamiti niśamya tatra vṛttaṃ divi nṛpatiṃ pṛṣadaṃśakena satyam | adhikamayamiyāya bhaktimasmi- nnadhigatavismayamānaso dvijendrāḥ || 174 || tataḥ praṇamya rājāsau supradīpaṃ dvijottamam || 175 || bhaktyā svayaṃ ca rudrākṣaṃ yayau dhartuṃ sa ātmavit | rakṣa māṃ śaraṇaṃ pāpaṃ kṛtamantuṃ dvijottama || 176 || p. 160) kṛtārtho'smi kṛtārtho'smi darśanālāpatastava | iti bruvati rājendre sahasotthāya sa vratī || 177 || praṇamya parayā prītyā dvijaśreṣṭhamuvāca ha | rudrākṣadharaṇāttvaṃ hi rudro'syanagha kevalam || 178 || kṣamasva matkṛtaṃ mantuṃ dayārdrāntara sarvathā | na kupyanti mahātmānaḥ kṛtāgassvapi dehiṣu || 179 || stutvaivamāsthitāvetau baddhāñjalipuṭāvubhau | supradīpo nijābhyāśe sthāpayitvābravītkathām || 180 || deśe makarasaṃjñe'sti puraṃ ca makarābhidham | tatrāste brāhmaṇaḥ kaścitsuguptākhyo mahāmatiḥ || 181 || tasyāsaṃstanayāḥ pañca brāhmaṇasya sumedhasaḥ | teṣāmavarajaḥ kaścicchāntisaṃjño'sti puṇyavān || 182 || dhūlikrīḍāṃ vitanvānaḥ kiṃcidrudrākṣamāptavān | tadbadhvā nijakaṇṭhe'yaṃ sarvadā tiṣṭhate vratī || 183 || na śruṇoti vacaḥ pitrorbhrātṝṇāṃ bhrāntavatsudhīḥ | daridro'pyanagho'hassu svecchayā na pravartate || 184 || bhrātaro'nye'pi catvāraḥ pitṛbhyāṃ sahitāḥ sadā | yānnāvṛttyodaraṃ nityaṃ poṣayanti svakīyakam || 185 || na yāti kutracidgehaṃ muktvā'yaṃ brāhmaṇātmajaḥ | yavāgumātramapyeṣa pītvā dattaṃ tu yācakaiḥ || 186 || tiṣṭhatyeva ciraṃ kālaṃ dhṛtarudrākṣabhūṣaṇaḥ | dviṣantyenamaśruṇvantaṃ vacanaṃ bhrātarastadā || 187 || tadānīṃ keralādhīśo nṛpaḥ kaścana tāpasaḥ | nāraṃ baliṃ bhadrakālyāḥ pratyabdaṃ vidadhātyayam || 188 || tasmin deśe naraḥ ko'pi labhyate na prayatnataḥ | tato'yaṃ preṣayāmāsa mākare viṣaye bhaṭān || 189 || p. 161) datvā bahūni dravyāṇi kretuṃ naramaninditam | vicāryābhyāgatāste'pi tatra tatra dvijālaye || 190 || krameṇāsya gṛhaṃ prāpya vṛttāntaṃ sarvamūcire | śrutvaitaddravyamādāya te pitṛbhrātarastadā || 191 || dadurenamime tebhyaḥ śāntikaṃ śāntamānasam | sa teṣāmanumatyaitān prāpya santuṣṭamānasaḥ || 192 || keralādhīśanagare tasthe paurohite gṛhe | punarbalidine snātvā śāntiko dhṛtabhūṣaṇaḥ || 193 || gandhāvaliptasarvāṅgaḥ śrutvā paurohitaṃ vacaḥ | purohitena bhavanaṃ rājñaḥ prāpātihṛṣṭadhīḥ || 194 || dṛṣṭvainaṃ sa tu rājāpi balyarthaṃ niścitāntaraḥ | kālībhavanamāpāyaṃ sākaṃ tenāmunā drutam || 195 || sampūjya tāṃ tadā divyairdūpairdīpairanekaśaḥ | puṣpairnānāvidhairbhakṣyairbhojyairmāṃsaiśca śoṇitaiḥ || 196 || sthāpyainaṃ puratastasthe bhadrakālyāḥ sa śāntikam | dṛṣṭvainaṃ śāntikaṃ kālī dhṛtarudrākṣabhūṣaṇam || 197 || bhītā praṇamya manasā sahasotthāya sā punaḥ | hatvā purohitaṃ kopātpapau raktaṃ durātmanaḥ || 198 || śāntikaṃ taṃ samīkṣyaiṣā jagāda vacanaṃ tadā | na samaste jagatyasmin brāhmaṇānāmadhīśvara || 199 || yatastvayā gale pūtaṃ rudrākṣaṃ dhāryate kṛtin | dhanyo'si tvaṃ mahāsatva sthiracitta dṛḍhavrata || 200 || sa tvaṃ rudro na sandehaḥ supūjyaśca surottamaiḥ | varaṃ varaya puṇyātman vāñchitaṃ te dadāmyaham || 201 || iti kālyā vacaḥ śrutvā śāntikaḥ prāha tāṃ tadā | yadi deyo varo mahyaṃ mayyapi prītirasti cet || 202 || ayaṃ narabalirmāstu pratyabdaṃ tava ceśvari | prayaccha vāñchitaṃ cāsmai rājñe santuṣṭamānasā || 203 || p. 162) iti tasya vacaḥ śrutvā tathā datvā varaṃ ca tam | rājānaṃ vīkṣya sā prāha punarvacanamīśvarī || 204 || pūjayainaṃ nṛpa sadā rudrākṣavarabhūṣaṇam | etadrudrasya vacanaṃ śrutvā sthātuṃ tvamarhasi || 205 || tava kanyāṃ prayacchāsmai pāṇigrahaṇamārgataḥ | evaṃ sthite cedbhavataḥ sarvābhīṣṭaṃ bhaviṣyati || 206 || yasmādenaṃ purodhāste balyarthaṃ tvanayannṛpa | doṣeṇa tena nihataḥ sannidhau tava satyataḥ || 207 || mṛto'sya tanayo'pyadya mṛtā bhāryāpyaninditā | dagdhaṃ ca gehaṃ sumahadvahninā daraṇīpate || 208 || enaṃ dviṣanti ye bhrātṛpitaraste'tipāpinaḥ | corairapahṛtadravyāḥ kuṣṭhādivyādhipīḍitāḥ || 209 || kṣuttṛṣṇāpīḍitā nityaṃ nirāhārā nirālayāḥ | aṭanti deśāddeśaṃ te nimagnā duḥkhasāgare || 210 || ya enaṃ dhṛtarudrākṣaṃ pūjayanti maheśavat | te dagdhakilviṣā nityaṃ modante devavatkṣitau || 211 || iti kālyā vacaḥ śrutvā rājāyaṃ prītisaṃyutaḥ | vidhinā grāhayāmāsa pāṇiṃ duhiturujvalam || 212 || bhavanaṃ ca vidhāyāsya nānāratnavicitritam | prādādrājā dvijaṃ cainaṃ dṛṣṭveśavadapūjayat || 213 || śāntiko'pyekarudrākṣadhāraṇasyedṛśaṃ phalam | ālocya kaṇṭhabāhvaṃsamaṇibandhaśirassvapi || 214 || vabhāra kila rudrākṣaṃ sahasrādhikasaṅkhyayā | bhāryayā sahitastasthe mandire krīḍayanmudā || 215 || śrutvaidakhilaṃ vṛttamasya ye pitṛsodarāḥ | madīya iti niścitya taṃ deśaṃ prāpurañjasā || 216 || p. 163) parityaktadvijācārā vraṇaklinnaśarīriṇaḥ | tān dṛṣṭvā'yaṃ mudā gehamānayitvātisundaram || 217 || snāpayitvāśu tailena divyaṃ vastraṃ pradāya ca | rudrākṣamālayā sarvānabhūṣayadayaṃ vratīn || 218 || te'pi rudrākṣamāhātmyāttyaktakuṣṭhādirogiṇaḥ | divyāmbaradharā nityaṃ divyābharaṇabhūṣitāḥ || 219 || bhuktvā bhogān suvimalāñchāntikenāmunā saha | kailāsaṃ prāpuratulaṃ prītyā paramayā yutāḥ || 220 || ajānatāpi rudrākṣaṃ maṇibhrāntyāmunā tadā | dhṛtamasya phalaṃ samyakcchrutaṃ kila mahāmate || 221 || jñātvā ye śivabhūṣaṇaṃ paratamaṃ svargāpavargapradaṃ | rudrākṣaṃ vidhinā mudā nijatanau samyaksadā bibhrati | teṣāṃ dagdhanijainasāmiha phalaṃ janāti ko vā sudhīḥ tyaktvā śaṅkaramambikāṃ gaṇapatiṃ satyaṃ mayā kīrtitam || 222 || supradīpasya vacanaṃ śrutvāścaryasamanvitāḥ | tadā prabhṛti rudrākṣaṃ dhatte rudrasya bhūṣaṇam || 223 || dagdhāghaugho nijaṃ karmayogaṃ muktvā munīśvaraḥ | prāpyāśu śivayogitvaṃ śivasyaiva prasādataḥ || 224 || muktimāpa śivajñānātpunarāvṛttidurlabhām | tata ārabhya rājāpi rudrākṣābharaṇojvalaḥ || 225 || anekakālamakhilaṃ rājyaṃ kṛtvārivarjitam | bhuktvā ca vipulān bhogānmānuṣānandasaṃyutaḥ || 226 || putre tu rājyaṃ nikṣipya śivalokaṃ yayau dvijāḥ | supradīko'pi rudrākṣamāhātmyamanuvarṇya saḥ || 227 || svagṛhaṃ prāpya parayā prītyānekābdamujvalaḥ | bhuktvā bhogān bahuvidhān putraiḥ pautraiḥ samanvitaḥ || 228 || p. 164) śiṣyaiḥ praśiṣyaiḥ sahito bandhubhirbhāryayā saha | divyaṃ vimānamāruhya devastrībhirvibhūṣitam || 229 || devadundubhinirghoṣaiḥ puṣpavṛṣṭibhiruccakaiḥ | devarṣīṇāṃ gaṇairagreyāyibhiḥ parivītavān || 230 || indreṇa preṣitaṃ kalpavṛkṣamābharaṇaṃ tathā | ujjayinyāṃ mahākālamaheśasya pradāya ca || 231 || mārjāreṇāmunā sākaṃ śivalokaṃ yayau tadā | tataḥ kālena sāyujyamavāpa parameśituḥ || 232 || ṛṣayaḥ - varṇitaṃ bhavatā sūta māhātmyaṃ bhasmanaḥ purā | rudrākṣasyāpi māhātmyaṃ varṇitaṃ sarvasammatam || 233 || bhasmadhāraṇamātreṇa sarvābhīṣṭaṃ bhavatyalam | kimarthaṃ dhāryamevaṃ cedrudrākṣaṃ tāpaseśvara || 234 || etannaḥ saṃśayaṃ chindhi purāṇārthaviśārada | anyo na tvāmṛte chettā saṃśayasyāsya paṇḍitaḥ || 235 || bhavādṛśānāṃ mahatāṃ satsu śrotṛṣu tāpasa | nāvācyamasti paramaṃ rahasyamapi pāvanam || 236 || iti teṣāṃ vacaḥ śrutvā sūtaḥ paurāṇikottamaḥ | prāha gambhīrayā vācā mandasmitamukhāmbujaḥ || 237 || sūtaḥ - śruṇudhvamṛṣayaḥ sarve yūyaṃ vigatakilbiṣāḥ | dhṛtaṃ ca kevalaṃ bhasma vāriṇā svedabindunā || 238 || vṛṣṭyā snānena sammardājjanānāmapi bhūsurāḥ | evamādyaiḥ pramṛṣṭaṃ cedbhayaṃ bhavati dehinām || 239 || bhūtapretapiśācāśca rākṣasā vyālataskarāḥ | vyāghrasiṃhādayo yasmātsarve marmabhidaḥ sadā || 240 || p.165) hiṃsanti bhasmanā hīnamarudrākṣaṃ mahīsurāḥ | tasmādrudrākṣamaniśaṃ karṇakaṇṭhakarādiṣu || 241 || bhasmanā saha dhartavyaṃ svātmano hitamicchatā | na caitadbhasmavadviprā sāpāyaṃ vā jalādibhiḥ || 242 || bhūtapretapiśācāstaṃ na ca hiṃsanti rākṣasāḥ | na daṃśanti ca sarpāstaṃ bhasmarudrākṣadhāriṇam || 243 || dhartavyametatsūtreṇa sauvarṇenāthavā dvijāḥ | rājatena ca tāmreṇa rudrākṣaṃ ca galādiṣu || 244 || yajñopavīte vā caikaṃ bhasmanā sarvadā dvijāḥ | tasmātsarvaprayatnena bhasmarudrākṣabhūṣaṇaḥ || 245 || na bibheti ca śatrūṇāṃ yathā nirbhaya eva ca | atretihāsaṃ paramaṃ kathayāmi mahīsurāḥ || 246 || asti kaścinmahīpālo deśe savitṛsaṃjñake | śrīmatsūrapure ramye sindhusenāhvayo mahān || 247 || sa tu siṃhābhidaṃ bhūpaṃ vindhyadeśādhipaṃ ripum | kākalākhyapurādhīśaṃ yudhi jitvā mahābalaḥ || 248 || drāvayāmāsa viprendra mahāraṇye svasenayā | sa tu tatra vane siṃhaścirakālaṃ vasanpunaḥ || 249 || tapasārādhya govindaṃ sarvaśatrunibarhaṇam | cakraṃ sumahadāpāyaṃ śatrusaṃhārakārakam || 250 || cakrapradānasamaye prasanno mādhavastadā | pañcāvṛttyaitadatulaṃ bhavet śatrunibarhakam || 251 || tataḥ paraṃ mamābhyāśaṃ sameṣyati mahīpate | ityuktvā'ntardadhe devaḥ kṣaṇāddatvaitadadbhutam || 252 || tallabdhvā sa mahīpālaḥ kṣaṇānnirgatya kānanāt | sindhusenaṃ sasenaṃ tamāvṛtya sahasā balī || 253 || yuddhaṃ kṛtvā punaścakraṃ yojayāmāsa bhīṣaṇam | taccakraṃ sahasā senā hatvā sarvā vinaiva tam || 254 || p. 166) ājagāma punastasya karaṃ paramabhīṣaṇam | ekākī sindhuseno'yaṃ vanamāpātibhīṣaṇam || 255 || tatrāśramaṃ vasiṣṭhasya sañcaran prāpa bhūsurāḥ | tatra dṛṣṭvā sahātmānaṃ vasiṣṭhaṃ gautamaṃ param || 256 || kauśikaṃ nāradādīṃśca maharṣīn sampraṇamya saḥ | bho bho vijñānasampannā ṛṣayaḥ saṃśitavratāḥ || 257 || īśaṃ sarvasya deśasya māṃ jānantu manīṣiṇaḥ | so'haṃ parājito yuddhe śatruṇā tulyatejasā || 258 || idānīṃ śaraṇaṃ prāpto bhavataḥ puṇyagauravāt | tadupāyena kenāpi vijayo me bhavedalam || 259 || vadantu bhagavantaste tamupāyamṛṣīśvarāḥ | iti tasya vacaḥ śrutvā sarve te tāpasottamāḥ || 260 || procurasya samālocya vijayopāyamuttamam | dhṛtvā svasenayā bhasma rudrākṣaṃ ca jayapradam || 261 || yuddhaṃ kṛtaṃ cedvijayo bhaviṣyati na saṃśayaḥ | (senāśca bhavataḥ sarvā bhasmarudrākṣavarjitāḥ) senāśca nihatāḥ sarvā bhasmarudrākṣahainyataḥ || 262 || ityuktaṃ tāpasaśreṣṭhā bhavadbhiḥ saṃśayastataḥ | iti tasyākalayyaike vacanaṃ tapatāṃ varāḥ || 263 || tvayā nṛpa dhṛtaṃ bhasma rudrākṣaṃ ca jayapradam | hetunānena cakraṃ tvāṃ muktvā tannirgataṃ dhruvam || 264 || rājā- na dhṛtvā bhasma rudrākṣaṃ mayāpyāyodhanaṃ kṛtam | kastūrīcandanālipto muktādāmavibhūṣitaḥ || 265 || pravṛtto'haṃ mṛdhe nīlaratnamuktāvibhūṣitaḥ | etāvadeva jāne'haṃ kevalaṃ tāpasottamāḥ || 266 || p. 167) tathāpi muktvā māṃ cakraṃ hatvā senāṃ viniryayau | iti rājño vacaḥ śrutvā ṛṣayaḥ saṃśitavratāḥ || 267 || śodhayatvamihedānīṃ muktādāmānyadāma ca | ityuktvā mauktikaṃ dāma śodhayāmāsurañjasā || 268 || tatra dṛṣṭvekarudrākṣametasmai tadadarśayan | dṛṣṭaitadvismayāviṣṭāstathaiva bhayakampitāḥ || 269 || kena dattamidaṃ bhūpa kuta ārabhya dhāryate | vada tvametadālocya yathārthaṃ no'dya sannidhau || 270 || rājā - yadāhaṃ yuddhasannaddhaḥ prasthitastvarayā gṛhāt | tadā vaṇikkaścidetadupahāreṇa dattavān || 271 || karavegena dhṛtvaitatpravṛtto raṇamaṇḍale | na śodhitaṃ ca dāmaitanmauktikaṃ raṇasambhramāt || 272 || etasyaivaṃ vacaḥ śrutvā ṛṣayaste'tivismitāḥ | māhātmyādasya rājaṃstvaṃ jīvito nātra saṃśayaḥ || 273 || parājito mṛtabalo hantuṃ cakre vinirgate | itaḥ paraṃ ca dhṛtvā tvaṃ bhasma rudrākṣamuttamam || 274 || balaiśca bhasmarudrākṣadhārakaiḥ parivītavān | vinirgataścedyuddhāya vijayo bhavitā dhruvam || 275 || nānyostyupāyo vijaye bhasmarudrākṣayoḥ paraḥ | iti vākyaṃ niśamyaiṣāṃ viniścitya tatheti saḥ || 276 || dhṛtvā bhasma ca rudrākṣaṃ yuddhāya kṛtaniścayaḥ | pratasthe svayamekākī vanāddhṛtvā dhanurvaram || 277 || tadānīṃ militāstasya bhaṭāḥ kecana sāyudhāḥ | teṣāṃ bhasma ca rudrākṣaṃ datvāyaṃ paramodyamaḥ || 278 || siṃhasya nagaraṃ śīghrādrurodha svabalaiḥ saha | vinirgatyāśu siṃho'pi kṛtakolāhalo balaiḥ || 279 || p. 168) preṣayāmāsa taccakraṃ sarvaśatrunibarhaṇam | mahāraveṇa taccaktaṃ prāpya tatparasainyakam || 280 || dṛṣṭvā tān bhasmarudrākṣadhāriṇo rudratejasaḥ | praṇamya bhaktyā parayā vidhāyaiṣāṃ pradakṣiṇam || 281 || viniryayau punaḥ pāṇiṃ prayoktustasya bhūsurāḥ | dṛṣṭvaitatso'tivitrastaḥ prāpa bhagno vanaṃ drutam || 282 || śrutvātraitasya vṛttāntaṃ siṃhako'tyantabuddhimān | tapaścacāra sumahaduddiśya varuṇaṃ dvijāḥ || 283 || prasanne yādasāṃ patyau papraccha varamuttamam | apekṣitā yadā vṛṣṭirmayā yādaḥpate vibho || 284 || tadaiva śīghrato bhūyātprasanno yadi sarvathā | tathetyuktvā jagāmāśu varuṇaḥ svālayaṃ prati || 285 || iti labdhavaraḥ siṃhaḥ sindhusenaṃ pare'hani | ājuhāva raṇāyāyaṃ kṛtakolāhalāravaḥ || 286 || pratyagrahītsindhusenastaṃ siṃhaṃ yuddhagarvitam | tadā sasmāra varuṇaṃ siṃho madhyandine'pi saḥ || 287 || samāyayau mahāvegājjalākāratayāppatiḥ | vṛṣṭyā senāḥ pariklinnā ubhayorapi tāstadā || 288 || sindhusenasya senāsu kevalaṃ bhasmadhāriṇaḥ | ye bhaṭāste mahāvṛṣṭyā pramṛṣṭātmavibhūtayaḥ || 289 || sambabhūvustadā siṃhaścakramādāya bhīṣaṇam | yuyoja sindhusenasya senāsvatulavikramaḥ || 290 || taccakraṃ sahasākramya sindhusenabalaṃ mahat | āvṛtya bhasmanā hīnānarudrākṣān bhaṭān bahūn || 291 || hatvā muktvāśu rudrākṣadhāriṇo mucya bhūmipam | avāpa tvarayā hastaṃ siṃhasyāsya mahaujasaḥ || 292 || p. 169) sindhuseno'lpasenatvāddhṛtarudrākṣabhūṣaṇaiḥ | bhaṭaiḥ kaiścitsahaivāśu vanaṃ prāpa suduḥkhitaḥ || 293 || tatra dṛṣṭvā ṛṣīnpūrvānvasiṣṭhādīn praṇamya saḥ | dhṛtvā bhasma ca rudrākṣaṃ bhasmarudrākṣadhāribhiḥ || 294 || balairyuṣmadvacaḥ śrutvā praviṣṭo raṇamaṇḍalam | cakraṃ yuyoja tenāśu so'smadīyāṃsu tāpasāḥ || 295 || taccakraṃ sahasākramya hatvā śūrānmadīyakān | mayā saha tricaturānmuktvā pratiyayau mahat || 296 || ityuvāca ṛṣīneṣa samīkṣyātibhayānvitaḥ | iti kathitamamī niśamya rājñā nijahṛdayeṣu vicintya tatkṣaṇena | anavaratamidaṃ bibharti yo'ṅge na sa mṛtimeti parāyudhaiḥ kṣitīśa || 297 || iti teṣāṃ vacaḥ śrutvā punarāha ṛṣīnayam || 298 || dhṛtvā bhasma ca rudrākṣaṃ kecidbhasmāvakuṇṭhitāḥ | pare pravṛttā yuddhāya tato vṛṣṭirabhūttarām || 299 || tadā vṛṣṭyā pariklinnāḥ senāstā ubhayorapi | tataścakraṃ mumocāyaṃ siṃhaḥ śatrunibarhaṇam || 300 || tena ghoreṇa nihatāḥ senā mama tapodhanāḥ | iti rājño vacaḥ śrutvā ṛṣayastatra kāraṇam || 301 || ūcurnṛpaṃ samīkṣyaite manasālocya bhūsurāḥ | yeṣāṃ pramṛṣṭaṃ kṣitipa bhasma vṛṣṭyātipāvanam || 302 || ta eva nihatā yuddhe rudrākṣeṇa vivarjitāḥ | jīvino bhasmarudrākṣadhāriṇo bhavatā saha || 303 || purā tripuradaityānāṃ bhasmarudrākṣadhāriṇām | nāsīdbhayaṃ mahadbhyo'pi devebhyo bhūpate tadā || 304 || brahmaviṣṇumukhā devāstvābhicāreṇa karmaṇā | bhūtānyutthāpya bhīmāni preṣayāmāsurañjasā || 305 || p. 170) tāni sarvāṇi tān dṛṣṭvā bhasmarudrākṣabhūṣaṇān | nivṛttiṃ sahasā jagmurbhītabhītāni bhūmipa || 306 || punaśca vimukhān bhasmarudrākṣeṣu vidhāya tān | brahmaviṣṇumukhā devāḥ śivenainānamārayan || 307 || tasmāttvamapi rājendra bhasmarudrākṣabhūṣaṇaiḥ | svabhaṭaiḥ sahito yuddhe śatrūn drāvaya nirbhayaḥ || 308 || dhartavyaṃ bhasmanā sākaṃ rudrākṣaṃ varabhūṣaṇam | kevalaṃ bhasma vṛṣṭyādyaiḥ pramṛṣṭaṃ bhavati dhruvam || 309 || rudrākṣasya tu vṛṣṭyādyairna pramṛṣṭirbhavennṛpa | mṛtāste tu bheṭā ye te kevalaṃ bhasmadhāriṇaḥ || 310 || vṛṣṭyā pramṛṣṭaṃ tadbhasma mahatyā satyamīritam | iti teṣāṃ vacaḥ śrutvā rājā niścintamānasaḥ || 311 || tatheti tān praṇamyāśu rudrākṣaṃ bhasmanā saha | dhṛtvā bhaṭānāṃ rudrākṣaṃ datvāyaṃ bhasmanā saha || 312 || bhūtibhūṣitasarvāṅgaiḥ saha rudrākṣabhūṣaṇaiḥ | vinirgatya bhaṭaiḥ sākaṃ sarvairamitavikramaḥ || 313 || ājuhāvāśu taṃ siṃhaṃ siṃhaṃ śarabhavaddvijāḥ | tataḥ pratasthe yuddhāya siṃhaścakrāyudho mahān || 314 || tadāśu tumulaṃ yuddhaṃ babhūva hi tayormithaḥ | tataścakraṃ yuyojāyaṃ siṃhaḥ kilakilāravaḥ || 315 || taccakraṃ vīkṣya tān sarvān bhasmarudrākṣabhūṣaṇān | pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā praṇamya sahasā yayau || 316 || tataḥ kopena sasmāra varuṇaṃ nijatāpaham | vṛṣṭiścāsīttadā sthūlā senayorubhayordvijāḥ || 317 || bhasmāni teṣāṃ luptāni sindhusenānuyāyinām | tadanvīkṣyāyamayujaccakraṃ punarapi dvijāḥ || 318 || p. 171) praluptabhasmano'pyetān rudrākṣavarabhūṣaṇān | dṛṣṭvā bhaṭān yayau matvā bhītyā cakraṃ dvijottamāḥ || 319 || dṛṣṭvaitatsahasā siṃhaḥ palāyanamaśiśrayat | vanaṃ prati mahābhītyā saseno brāhmaṇottamāḥ || 320 || sindhuseno'pi sahasā kṛtvā kolāhalāravam | vadhvā'sya nagaraṃ dhīro deśaṃ svīyaṃ vidhāya ca || 321 || svadeśavartināṃ bhasmarudrākṣāṇi mahāmatiḥ | datvā tān bhasmarudrākṣadhāriṇaśca vidhāya saḥ || 322 || bhasmarudrākṣayoḥ smṛtvā māhātmyamavasatsvayam | cirakālamuṣitvātra bhuktvā bhogānyathepsitān || 323 || svadeśasthajanaiḥ sarvaiḥ sametaḥ sveṣṭabandhubhiḥ | prāpa kailāsamatulaṃ vimānamadhiruhya saḥ || 324 || krameṇa mokṣaṃ cāpāyaṃ brāhmaṇānāmadhīśvarāḥ | sa tu siṃho'pi vairāgyādrāgadveṣau vihāya ca || 325 || dhṛtvā ca bhasma rudrākṣaṃ jīvanmuktatayā ciram | sthitvā dehāvasāne'yaṃ mokṣamāpātidurlabham || 326 || tasmātsahaiva rudrākṣaṃ dhartavyaṃ bhasmanā dvijāḥ | rudrasyākṣitayā viprā rudrākṣamiti kīrtitam || 327 || rudrākṣadhārake śambhuḥ paripūrṇakaṭākṣavān | rudrākṣadhārakāḥ sarve rudrākārāḥ prakīrtitāḥ || 328 || rudrākṣasyāsya māhātmyaṃ ye śruṇvanti paṭhanti vā | śrāvayanti narāste vai sākṣādrudrasvarūpiṇaḥ || 329 || āyurārogyamaiśvaryaṃ putrānpautrānavāpya te | ante ca śivasāyujyaṃ prāpnuvanti vipaścitaḥ || 330 || tasmādrudrākṣamālābhiḥ parivīto bhaveddvijaḥ | yasya syājjanma paramaṃ tasya rudrākṣadhāraṇe || 331 || tripuṇḍradharaṇe caiva pañcākṣarajape tathā | parā śraddha bhavet puṃsāmanyeṣāṃ durlabhā bhavet || 332 || p. 172) yasya dehe bhavedeko rudrākṣaḥ śivabhāvakaḥ | śivālayaṃ tu taddehaṃ sākṣācchambhuḥ śivaḥ svayam || 333 || na dehe yasya rudrākṣā na tripuṇḍrasya dhāraṇam | śmaśānameva taddehaṃ tanmukhaṃ girigahvaram || 334 || aṣṭottaraśataṃ yasya kaṇṭhe bhūṣaṇamālikā | bhuktāvidrumasammiśrā sa rudro nātra saṃśayaḥ || 335 || mālikāṃ yaḥ pratidinamaṣṭottarasahasrakaiḥ | nirmāya japakāleṣu dhatte rudrātsa cādhikaḥ || 336 || rudrākṣakañcukī vidvān yo rudrākṣakirīṭavān | aṇimādyāḥ siddhayastatpadapāṃsava eva hi || 337 || rudrākṣamaṇḍapaṃ kṛtvā śivaṃ sāmbaṃ yajedbudhaḥ | tadvaśe vartate śambhuḥ sagaṇaḥ somaśaṅkaraḥ || 338 || rudrākṣakarṇābharaṇaḥ śravaṇaṃ yena vai kṛtam | sarvopaniṣadarthānāṃ saphalaṃ tasya jīvitam || 339 || rudrākṣadhāriṇaḥ śaivānpaśyedyaḥ śivabhāvataḥ | nayane tasya saphale cakṣuṣmattā tu tasya ca || 340 || yastu rudrākṣamālāḍhyānmānuṣatvena paśyati | kṛtaṃ tenārcanaṃ vyarthaṃ japo homaśca niṣphalaḥ || 341 || yo vā rudrākṣabhūṣāḍhyān śivabhāvena paśyati | tena taptaṃ tapaḥ sarvaṃ kṛtaṃ tena śivārcanam || 342 || yastu rudrākṣamaṇibhiḥ spṛṣṭatoyābhiṣecanaḥ | gaṅgāsnānaṃ kṛtaṃ tena tīrthacaryā kṛtā parā || 343 || rudrākṣamekaṃ yo dadyācchivabhaktāya bhaktitaḥ | sasyapūrṇāṃ vasumatīṃ dattavāñchrotriyeṣu saḥ || 344 || yo dhatte mālikāṃ bhaktyā tvaṣṭottaraśatairyutām | kailāse svajanaiḥ sākaṃ modate śivasannidhau || 345 || p. 173) abhaktebhyo na vai dadyādrudrākṣānmālikāṃ tathā | dadyādyadi vimohena śivasya vimukho bhavet || 346 || parīkṣya dadyādbhaktebhyo bhūtirudrākṣamālikāḥ | śivenānugṛhīto'sau śivasāyujyameti ca || 347 || abhaktān pratibandhairvā śaivīṃ bhaktiṃ samāviśan | śaivaḥ sarvaprayatnena śivabhaktān vidhāya ca || 348 || svamandiraṃ ca svagrāmaṃ svajanaṃ ca svarājyakam | śaivaṃ sarvaprayatnena kuryānnityamatandritaḥ || 349 || tatsaṃtuṣṭaḥ paraśivaḥ svasāyujyaṃ prayacchati | śivadehī śive bhaktaḥ śivabandhuḥ śivārcakaḥ || 350 || śivabhaktaiḥ parivṛtaḥ śaivarājye vasetsvayam | tyājyaṃ rājyamaśaivaṃ ca svayaṃ ca śivamicchatā || 351 || śaivarājyaṃ prapanno'sau śivabhaktottamo janaḥ | sadā śivakathālāpī śivanāmānucintakaḥ || 352 || śivamantradhyānavāṃśca śivāmṛtaniṣevaṇaḥ | śivapūjārato nityaṃ śivasāyujyameti saḥ || 353 || yaḥ svayaṃ śivabhakto'pi śivadrohibhiranvaham | sambhāṣitācca samparkāttatpāpaphalamaśnute || 354 || tattādṛśānāṃ sānnidhyaṃ prayatnena vivarjayet | sadbhaktasaṅgo bhaktānāṃ sarvakāmaphalapradaḥ || 355 || iti śrīmadviśiṣṭādvaitasiddhāntarahasyaikottaraśatasthalābhijñaśrīnīla- kaṇṭhaśivācāryakṛte nigamāgamasārasaṅgrahe kriyāsāre rudrākṣapraśaṃsanaṃ nāma ekādaśopadeśaḥ samāptaḥ dvādaśopadeśaprārambhaḥ dvādaśe copadeśe'sminpañcākṣarajapakramam | abhidhāsye yathāyogaṃ purāṇāgamamārgataḥ || 1 || varṇaṃ daivaṃ tathā śaktimādhāraṃ chanda eva ca | ṛṣiṃ sthānaṃ brahma cātha āyudhāni tathaiva hi || 2 || kalāṃ guṇaṃ ca vaktraṃ ca prakāśaṃ karaṇaṃ tathā | vāyujñānendriyāṇyevaṃ ṣoḍaśaite kramoditāḥ || 3 || nakāraṃ pītavarṇaṃ syādbrahmāstraṃ cādhidaivatam | sāvitrī śaktirityuktā cādhāraṃ pṛthivī tathā || 4 || anuṣṭupchandasā yuktaṃ vāsiṣṭhārṣaṃ tathaiva hi | sthānaṃ paścimato vaktraṃ sadyojātaṃ tu brahmakam || 5 || āyudhaṃ vajramevoktaṃ kalā nivṛttireva ca | guṇaḥ kaṭhinamevoktaḥ caturaścakrameṇa tu || 6 || jvaladagniprakāśaṃ tu karaṇaṃ mana eva ca | prāṇavāyusamāyuktamindriyāṇāṃ ca gandhakam || 7 || ityevaṃ ṣoḍaśānāṃ tu nakārākṣaramucyate | makāraṃ jalarūpaṃ ca daivaṃ viṣṇustathaiva ca || 8 || lakṣmīḥ śaktiriti proktā ādhāraṃ jalameva ca | triṣṭupchandassamāyuktaṃ viśvāmitro ṛṣistathā || 9 || sthānamuttarato vaktraṃ brahmāṇaṃ vāmadevakam | āyudhaṃ padmamevoktaṃ pratiṣṭhākhyakalāyutam || 10 || guṇānāṃ dravasaṃyuktaṃ cakramardhasucandramāḥ | somasyaiva prakāśena karaṇaṃ buddhisaṃyutam || 11 || apānavāyusaṃyuktaṃ rasajñānendriyaṃ bhavet | ityevaṃ ṣoḍaśānaṃ tu makārākṣaramucyate || 12 || p. 175) śikāraṃ vahnirūpaṃ ca rudrastatrādhidaivatam | gaurīśaktisamāyuktamādhāraṃ cāgnireva ca || 13 || uṣṇikchandassamāyuktaṃ jamadagnir-ṛṣistathā | sthānaṃ dakṣiṇato vaktramaghoraṃ brahma caiva hi || 14 || svastikāyudhamevoktaṃ vidyā nāma kalāpi ca | guṇaṃ dīptyānusaṃyuktaṃ cakraṃ trividhameva ca || 15 || taṭitāṃ tu prakāśena karaṇaṃ tvahamākṛtiḥ | vyānavāyusamāyuktaṃ netrendriyasamanvitam || 16 || ityevaṃ ṣoḍaśānāṃ tu śikārākṣaramucyate | vakāraṃ vāyurūpaṃ syādadhidaivatamaiśvaram || 17 || ambikā syānmahāśaktirvāyuścodāna eva ca | bṛhatīcchandasā yuktamṛṣiḥ kāśyapa eva ca || 18 || sthānaṃ pūrvānanaṃ proktaṃ brahma tatpuruṣeṇa tu | āyudhaṃ bindurūpaṃ tu kalā śāntistathaiva ca || 19 || guṇālokena saṃyuktaṃ sparśajñānendriyaṃ bhavet | ityevaṃ ṣoḍaśānāṃ tu vakārākṣaramucyate || 20 || yakāraṃ vyomarūpaṃ tu daivaṃ caiva sadāśivaḥ | unmanīśaktirevoktā cādhāraṃ vyoma eva hi || 21 || jagatīcchandasā yuktaṃ bhāradvāja ṛṣistathā | sthānamūrdhvamukhaṃ vidyādbrahma ceśānameva ca || 22 || āyudhānāṃ tu śūlaṃ syācchāntyatītakalāpi ca | guṇānāṃ caiva śūnyaṃ syātprakāśaṃ candrikāmaṇeḥ || 23 || karaṇaṃ prakṛte rūpaṃ samāno vāyureva ca | śabdo jñānendriyāṇāṃ ca ityete ṣoḍaśa kramāt || 24 || makārākṣaramityuktaṃ na bhūto na bhaviṣyati | ekameva pradhānaṃ tu pañcākṣaramiti smṛtam || 25 || p. 176) kāmyasiddhiprayogena pratyakṣaṃ pañcadhā bhavet | tataḥ prastārakaṃ proktaṃ viṃśatyekaśataṃ bhavet || 26 || evaṃ pañcākṣaraṃ proktaṃ gurorvaktreṇa labhyate | mantraṃ pañcavidhaṃ proktaṃ karma cāṣṭavidhaṃ bhavet || 27 || pare pañcākṣarotpattiḥ punastatraiva līyate | saptakoṭimahāmantrā rūpavaktrairanekadhā || 28 || pañcākṣare pralīyante punastasmādvinirgatāḥ | ṣaḍadhvabindusaṃyuktaṃ kalevaramiti smṛtam || 29 || dviraṣṭakalayā yuktaṃ nandi (nāda ?) rūpaṃ vyavasthitam | taporate sthitaṃ sūkṣmaṃ pañcākṣarapratiṣṭhitam || 30 || tasmātpañcākṣaraṃ mantraṃ vācakaṃ pañcadhā bhavet | omityagre vyāharennama iti paścāttataḥ śivāyetyakṣaratrayam | omityekākṣaraṃ sthūlaṃ nakārādivāya namaḥ śīti | śivāya nama iti, maḥ śivāya neti, ya namaḥ śiveti, namaḥ śivāyeti | cidādiparecchājñānakriyāpañcakalā taduttīrṇā parā kalā tatsaṃvalitaṃ sādākhyapañcakasampuṭitaṃ parā sādākhyottīrṇaṃ akārokāramakārabindunādapañcakavācyārthasthūlapraṇavarūpanakārā dipañcākṣararūpaṣaḍadhvamayavigrahasthūlasūkṣmaikarūpavyaṣṭisamaṣ ṭyātmakaṣaḍakṣarasvarūpapañcākṣara oṃ namaḥ śivāyeti sākṣāccicchaktyavinābhūtaṃ mahāliṅgaṃ bindunādātmakaṃ p. 177) nādavācyaṃ vācakābhinnaṃ akāro nakāraśceśānamukhāt, ukāro makāraśca tatpuruṣāt, makāraḥ śikāraścāghorāt, bindurvakāraśca vāmadevāt, nādo yakāraśca sadyojātāt, ete varṇā vyaṣṭisamaṣṭyātmakāḥ samaṣṭirūpaṃ prāptāḥ athoṃ namaḥ śivāyetyartho namaḥ śivāyeti | imāmupaniṣadaṃ yo'dhīte sa sarvottaro bhavati | śivasāyujyamāpnoti | oṃ satyamityupaniṣat | iti pñcākṣarajābālopaniṣat | pañcabrahmopaniṣadi - oṃ bho bho bhagavannādau kiṃ jātamiti | sadyojātamiti | kiṃ bhagava iti aghora iti | kiṃ bhagava iti vāmadeva iti | kiṃ vā punarime bhagava iti | tatpuruṣa iti | kiṃ vā punarime bhagava iti sarveṣāṃ vidyānāṃ pradātā īśāna iti | īśāno bhūtabhavyasya sarveṣāṃ devayoginām | kati varṇāḥ kati bhedāḥ kati śaktayaḥ yatsarvaṃ tadguhyaṃ tasmai namo mahādevāya mahārudrāya provāca tasmai bhagavānmaheśaḥ | gopyādgopyataraṃ loke yadyasti śruṇu śākala || sadyojātā mahī pūṣā ramā brahmā trivṛtsvaraḥ | ṛgvedo gārhapatyaṃ ca mandrāḥ sapta svarāstathā || varṇaṃ pītaṃ kriyā śaktiḥ sarvābhīṣṭaphalapradam | aghoraṃ salilaṃ candro gaurī vedadvitīyakam || nīradābhaṃ svaraṃ sāndraṃ dakṣiṇāgnirudāhṛtam | pañcāśadvarṇasaṃyuktaṃ sthitiricchākriyānvitam || p. 178) śaktirakṣaṇasaṃyuktaṃ sarvāghaughavināśanam | sarvaduḥkhapraśamanaṃ sarvaiśvaryaphalapradam || vāmadevaṃ mahābodhadāyakaṃ pāvakātmakam | vidyālokasamāyuktaṃ bhānukoṭisamaprabham || prasannaṃ sāmavedākhyaṃ gānāṣṭakasamanvitam | dhīrasvaramadhīraṃ cāhavanīyamanuttamam || jñānasaṃhārasaṃyuktaṃ śaktidvayasamanvitam | varṇaṃ śuklaṃ tamomiśraṃ pūrṇabodhakaraṃ svaram || dhāmatrayaniyantāraṃ dhāmatrayasamanvitam | sarvasaubhāgyadaṃ nṝṇāṃ sarvakarmaphalapradam || aṣṭākṣarasamāyuktamaṣṭapatrāntarasthitam | yattattatpuruṣaṃ proktaṃ vāyumaṇḍalasaṃyutam || upadhāgnisamāyuktaṃ mantraśaktiniyāmakam | pañcāśatsvaravarṇākhyamatharvaśrutirūpakam || koṭikoṭigaṇādhyakṣaṃ brahmāṇḍākhaṇḍavigraham | varṇaṃ raktaṃ kāmadaṃ ca sarvādhivyādhibheṣajam || sṛṣṭisthitilayādīnāṃ kāraṇaṃ sarvaśaktidhṛk | avasthātritayātītaṃ turīyaṃ brahmasaṃjñakam || brahmaviṣṇvādibhiḥ sevyaṃ sarveṣāṃ janakaṃ param | īśānaṃ paramaṃ vidyātprerakaṃ buddhisākṣiṇam || ākāśātmakamavyaktamoṅkārasvarabhūṣitam | sarvadevamayaṃ śāntaṃ śāntyatītaṃ svarādbahiḥ || akārādisvarādhyakṣamākāśamayavigraham | pañcakṛtyaniyantāraṃ pañcabrahmātmakaṃ bṛhat || pañcabrahmopasaṃhāraṃ kṛtvā svātmani saṃsthitaḥ | svaśaktivaibhavātsarvān saṃhṛtya svātmani sthitaḥ || p. 179) pañcabrahmātmakātīto bhāsate svasvatejasā | ādāvānte ca madhye ca bhāsate nānyahetunā || māyayā mohitāḥ śāmbhormahādevaṃ jagadgurum | na jānanti surāḥ sarve sarvakāraṇakāraṇam || na sandṛśe tiṣṭhati rūpamasya parātparaṃ puruṣaṃ viśvadhāma | yena prakāśate viśvaṃ yatraiva pravilīyate || tadbrahma paramaṃ śāntaṃ tadbrahmāsmi paraṃ padam || pañcabrahma paraṃ vidyātsadyojātādipūrvakam | dṛśyate śrūyate yacca pañcabrahmātmakaṃ svayam || pañcadhā vartamānaṃ tatbrahmakāryamiti smṛtam | brahmakāryamiti jñātvā īśānaṃ pratipadyate || pañcabrahmātmakaṃ sarvaṃ svātmani pravilāpya ca | so'hamasmīti jānīyādvidvānbrahmāmṛto bhavet || ityetadbrahma jānīyādyaḥ sa mukto na saṃśayaḥ | pañcākṣaramayaṃ śambhuṃ pañcabrahmasvarūpiṇam || nakārādiyakārāntaṃ jñātvā pañcākṣaraṃ japet | sarvaṃ pañcātmakaṃ vidyātpañcabrahmātmakatvataḥ || pañcabrahmātmikāṃ vidyāṃ yo'dhīte bhaktibhāvitaḥ | sa pañcātmakatāmetya bhāsate pañcadhā svayam || evamuktvā mahādevo gālavasya mahātmanaḥ | kṛpāṃ cakāra tatraiva svāntardhimagamatvayam || vāyavīyasaṃhitāyām - jñānāmṛtena tṛptasya bhaktyā ca vivaśātmanaḥ | nāntarna ca bahiḥ kṛṣṇa kṛtyamasti kadācana || tasmātkrameṇa santyajya bāhyamābhyantaraṃ tathā | jñānena jñeyamālokyājñānaṃ cāpi parityajet || p. 180) naikāgraṃ cecchive cittaṃ kiṃ kṛtenāpi karmaṇā | (ekāgrameva ceccittaṃ kiṃ kṛtenāpi karmaṇā) tasmātkarmāṇyakṛtvā vā kṛtvā vāntarbahiḥ kramāt || yena kenāpyupāyena śive cittaṃ niveśayet | śive niviṣṭacittānāṃ pratiṣṭhitadhiyāṃ satām || paratreha ca sarvatra nirvṛtiḥ paramā bhavet | ihoṃnamaḥ śivāyeti mantreṇānena siddhayaḥ || sa tasmādadhigantavyaḥ parāparavibhūtaye | śrīkṛṣṇaḥ- maharṣivara sarvajña sarvajñānamahodadhe || pañcākṣarasya māhātmyaṃ vaktumarhasi sāmpratam || upamanyuḥ- pañcākṣarasya māhātmyaṃ varṣakoṭiśatairapi | na śakyaṃ vistarādvaktuṃ tasmātsaṃkṣepataḥ śruṇu || vede śivāgame cāyamubhayatra ṣaḍakṣaraḥ | mantraḥsthitaḥ sadā mukhyo loke pañcākṣaraḥ smṛtaḥ || sarvamantrādhikaścāyamoṅkārādyaḥ ṣaḍakṣaraḥ | sarveṣāṃ śivabhaktanāmaśeṣārthaprasādhakaḥ || tadalpākṣaramarthāḍhyaṃ vedasāraṃ vimuktidam | ājñāsiddhamasandigdhaṃ vākyametacchivātmakam || nānāsiddhiyutaṃ divyaṃ lokacittānurañjakam | suniścitārthaṃ gambhīraṃ vākyaṃ tatpāramaiśvaram || mantraṃ sukhamukhoccāryamaśeṣārthaprasiddhaye | prāhoṃ namaḥ śivāyeti sarvajñaḥ sarvadehinām || tadbījaṃ sarvavidyānāṃ mantramādyaṃ ṣaḍakṣaram | atisūkṣmaṃ mahārthaṃ ca jñeyaṃ tadvaṭabījavat || devo guṇatrayātītaḥ sarvajñaḥ sarvakṛtprabhuḥ | omityekākṣare mantre sthitaḥ sarvagataḥ śivaḥ || p. 181) īśānādyāni sūkṣmāṇi brahmāṇyekākṣarāṇi tu | mantre namaḥ śivāyeti saṃsthitāni yathākramam || mantre ṣaḍakṣare sūkṣmapañcabrahmatanuḥ śivaḥ | vācyavācakrabhāvena sthitaḥ sākṣātsvabhāvataḥ || vācyaḥ śivaḥ prameyatvānmantrastadvācakaḥ sthitaḥ | vācyavācakabhāvo'yamanādiḥ saṃsthitastayoḥ || yathānādiḥpravṛtto'yaṃ ghoraḥ saṃsārasāgaraḥ | śivo'pi hi tathānādiḥ saṃsārānmocakaḥ sthitaḥ || vyādhīnāṃ bheṣajaṃ yadvatpratipakṣaṃ svabhāvataḥ | tadvatsaṃsāradoṣāṇāṃ pratipakṣaḥ śivaḥ smṛtaḥ || asatyasmin jagannāthe tamobhūtamidaṃ bhavet | ādityena yathā hīnaṃ nirālokamidaṃ jagat || abhāvādīśvarasyeyaṃ jagatsṛṣṭiḥ kathaṃ bhavet | acetanatvātprakṛterajñatvātpuruṣasya ca || pradhānaparamāṇvādi yāvat kiṃcidacetanam | na tatkartṛ svayaṃ dṛṣṭaṃ buddhimatkāraṇaṃ vinā || dharmādharmopadeśaśca bandhamokṣavicāraṇā | na sarvajñaṃ vinā puṃsāmādisargaḥ prasidhyati || vaidyaṃ vinā nirānandāḥ kliśyante rogiṇo yathā | śivaṃ vinā nirākrāntaṃ kliśyate hi jagattathā || tasmādanādiḥ sarvajñaḥ paripūrṇaḥ sadāśivaḥ | asti nāthaḥ paritrātā puṃsāṃ sasārasāgarāt || ādimadhyāntanirmuktaḥ svabhāvavimalaḥ prabhuḥ | sarvajñaḥ paripūrṇaśca śivo jñeyaḥ śivāgamaiḥ || tasyābhidhānamātro'yamabhidheyaśca sa smṛtaḥ | abhidhānābhidheyatvānmantrasiddhaḥ paraḥ śivaḥ || etāvaddhi śivajñānametāvatparamaṃ padam | yadoṃ namaḥ śivāyeti śivavākyaṃ ṣaḍakṣaram || p. 182) vidhivākyamidaṃ śaivaṃ nārthavādaṃ śivātmakam | yaḥ sarvajñaḥ sa sampūrṇaḥ svabhāvavimalaḥ śivaḥ || lokānugrahakartā yaḥ sa mṛṣārthaṃ kathaṃ vadet | yadyathāvasthitaṃ vastu guṇadoṣaiḥ svabhāvataḥ || yāvatphalaṃ ca yatpūrṇaṃ sarvajñastu yathā vadet | rāgājñānādibhirdoṣairgrastatvādanṛtaṃ vadet || te ceśvare na vidyante brūyātsa kathamanyathā | ajātāśeṣadoṣeṇa sarvajñena śivena yat || praṇitamamalaṃ vākyaṃ tatpramāṇaṃ na saṃśayaḥ | tasmādīśvaravākyāni śraddheyāni vipaścitā || yathārthaṃ puṇyapāpeṣu tadaśraddhaḥ patatyadhaḥ | svargāpavargasidhdyarthaṃ bhāṣitaṃ yatsuśobhanam || vākyaṃ munivaraiḥ śāntaistadvijñeyaṃ subhāṣitam | rāgadveṣānṛtakrodhakāmatṛṣṇānusāri yat || vākyaṃ nirayahetutvāttadabhāṣitamucyate | saṃskṛtenāpi kiṃ tena mṛdunā lalitena ca || avidyārāgavākyena saṃsārakleśahetunā | yacchrutvā jāyate śreyo rāgādīnāṃ ca saṃkṣayaḥ || virūpamapi tadvākyaṃ vijñeyamatiśobhanam | bahutve'pi hi mantrāṇāṃ sarvajñena śivena yat || praṇīto vimalo mantro na tena sadṛśaḥ kvacit | sāṅgāni vedaśāstrāṇi saṃsthitāni ṣaḍakṣare || na tena sadṛśastasmānmantro'styapyaparaṃ kvacit | saptakoṭimahāmantrairupamantrairanekadhā || mantraṣṣaḍakṣaro bhinnaḥ sūtraṃ vṛttyātmanā yathā | śivajñānāni yāvanti vidyāsthānāni yāni ca || ṣaḍakṣarasya sūtrasya tāni bhāṣyaṃ samāsataḥ | kiṃ tasya bahubhirmantraiḥ śāstrairvā bahuvistaraiḥ || p. 183) yasyoṃ namaḥ śivāyeti mantro'yaṃ hṛdi saṃsthitaḥ | tenādhītaṃ śrutaṃ tena tena sarvamanuṣṭhitam || yenoṃ namaḥ śivāyeti mantrābhyāsaḥ sthirīkṛtaḥ | namaskārādisaṃyuktaṃ śivāyetyakṣaratrayam || jihvāgre vartate yasya saphalaṃ tasya jīvitam | antyajo vādhamo vā'pi mūrkho vā paṇḍito'pi vā || pañcākṣarajape niṣṭho mucyate pāpapañjarāt | ityuktaṃ parameśena devyā pṛṣṭena śūlinā || hitāya sarvamartyānāṃ dvijātīnāṃ viśeṣataḥ | devyuvāca - kalau kaluṣite kāle durjaye duratikrame | apuṇyatamasā channe loke dharmaparāṅmukhe || kṣīṇe varṇāśramācāre saṅkaṭe samupasthite | sarvādhikāre saṃdigdhe niścite vāpi paryaye || tadopadeśe vihate guruśiṣyakrame gate | kenopāyena mucyante bhaktāstava maheśvara || īśvaraḥ- āśritya paramāṃ vidyāṃ hṛdyāṃ pañcākṣarīṃ mama | bhaktyā ca bhāvitātmāno mucyante kalijā narāḥ || manovākkāyajairdoṣairvaktuṃ smartumagocaraiḥ | dūṣitānāṃ kṛtaghnānāṃ nirdayānāṃ khalātmanām || lubdhānāṃ vakramanasāmapi matpravaṇātmanām | mama pañcākṣarī vidyā saṃsārabhayatāriṇī || mayaivamasakṛddevi pratijñātaṃ dharātale | patito'pi vimucyeta madbhakto vidyayānayā || p. 184) devī- karmāyogyo bhavenmartyaḥ patito yadi sarvathā | karmāyogyena yatkarma kṛtaṃ tannarakāya hi || tataḥ kathaṃ vimucyeta patito vidyayā'nayā | īśvaraḥ - satyametattvayā proktaṃ tathāpi śruṇu sundari || rahasyamiti matvaitadgopitaṃ yanmayā purā | samantrakaṃ māṃ patitaḥ pūjayedyadi mohitaḥ || nārakī syānna sandeho mama pañcākṣarīṃ vinā | abbhakṣā vāyubhakṣāśca ye cānye vratakarśitāḥ || teṣāmetairvratairnāsti mama lokasamāgamaḥ | bhaktyā pañcākṣareṇaiva yo'hi māṃ sakṛdarcayet || so'pi gacchenmama sthānaṃ mantrasyāsyaiva gauravāt | tasmāttapāṃsi yajñāśca vratāni niyamāstathā || pañcākṣarārcanasyaite koṭyaṃśenāpi no samāḥ | baddho vāpyatha mukto vā pāśātpañcākṣareṇa yaḥ || pūjayenmāṃ sa mucyeta nātra kāryā vicāraṇā | arudro vā virudro vā sakṛtpañcākṣareṇa yaḥ || pūjayetpatito vāpi mūḍho vā mucyate naraḥ | ṣaḍakṣareṇa vā devi tathā pañcākṣareṇa vā || sa brahmāṅgena māṃ bhaktyā pūjayedyadi mucyate | patito'patito vāpi mantreṇānena pūjayet || mama bhakto jitakrodho hyalubdho lubdha eva vā | alabdhā labdha eveha koṭikoṭiguṇādhikaḥ || tasmāllabdhvaiva māṃ devi mantreṇānena pūjayet | labdhvā saṃpūjayedyastu maitryādiguṇasaṃyutaḥ || p. 185) brahmacaryarato bhaktyā matsāyujyamavāpnuyāt | kimatra bahunoktena bhaktāḥ sarve'dhikāriṇaḥ || mama pañcākṣare mantre tasmācchreṣṭhataro hi saḥ | pañcākṣaraprabhāveṇa lokā vedā maharṣayaḥ || tiṣṭhanti śāśvatā dharmā devāḥ sarvamidaṃ jagat | pralaye samanuprāpte naṣṭe sthāvarajaṅgame || sarvaṃ prakṛtimāpannaṃ tatra saṃlayameṣyati | eko'haṃ saṃsthito devi na dvitīyo'sti kutracit || tadā vedāśca śāstrāṇi sarve pañcākṣare sthitāḥ | te nāśaṃ naiva samprāptā macchaktyānuprapālitāḥ || tataḥ sṛṣṭirabhūnmattaḥ prakṛtyātmavibhedataḥ | guṇamūrtyātmanāṃ caiva tato'vāntarasaṃhṛtiḥ || tadā nārāyaṇaḥ śete devo māyāmayīṃ tanūm | āsthāya bhogiparyaṅke śayānastoyamadhyagaḥ || tannābhipaṅkajājjātaḥ pañcavakraḥ pitāmahaḥ | sisṛkṣamāṇo lokāṃstrīnna sakto hyasahāyavān || munīn daśa sasarjādau mānasānamitaujasaḥ | teṣāṃ siddhivivṛdhyarthaṃ māṃ provāca pitāmahaḥ || matputrāṇāṃ mahādeva śaktiṃ dehi maheśvara | ityevaṃ pārthitastena pañcavaktradharo hyaham || pañcākṣarāṇi kramaśaḥ proktavān padmayonaye | sa pañcavadanaistāni gṛhṇan lokapitāmahaḥ || vācyavācakabhāvena jñātavānmāṃ maheśvaram | jñātvā prayogaṃ vidhivat siddhamantraḥ prajāpatiḥ || putrebhyaḥ pradadau mantraṃ mantrārthaṃ ca yathātathaṃ | te labdhvā mantraratnaṃ tu sākṣāllokapitāmahāt || tadājñaptena mārgeṇa madārādhanakāṅkṣiṇaḥ | 186) merostu śikhare ramye muñjavānnāma parvataḥ | matpriyaḥ satataṃ śrīmān madbhaktaiḥ parirakṣitaḥ || tasyābhyāśe tapastīvra lokasṛṣṭisamutsukāḥ | divyaṃ varṣasahasraṃ tu vāyubhakṣāḥ samācaran || teṣāṃ bhaktimahaṃ dṛṣṭvā sadyaḥ pratyakṣatāmiyām | ṛṣiṃ chandaśca kīlaṃ ca bījaṃ śaktiṃ ca daivatam || nyāsaṃ ṣaḍaṅgaṃ digbandhaṃ viniyogamaśeṣataḥ | proktavānahamāryāṇāṃ jagatsṛṣṭivivṛddhaye || tataste mantramāhātmyādṛṣayastapasaidhitāḥ | sṛṣṭiṃ vitenire samyak sadevāsuramānuṣām || asyāḥ paramavidyāyāḥ svarūpamadhunocyate | ādau namaḥ prayoktavyaṃ śivāyeti tataḥ param || saiṣā pañcākṣarī vidyā sarvaśrutiśirogatā | śabdajātasya sarvasya bījabhūtā sanātanīḥ || prathamaṃ manmukhodgīrṇā sā mamaivāsti vācikā | taptacāmīkaraprakhyā pīnonnatapayodharā || caturbhujā triṇayanā bālendukṛtaśekharā | padmotpalakarā saumyā varadābhayapāṇikā || sarvalakṣaṇasampannā sarvābharaṇabhūṣitā | sitapadmāsanāsīnā nīlakuñcitamūrdhajā || asyāḥ pañcavidhā varṇāḥ prasphuradraśmimaṇḍalāḥ | pītaḥ kṛṣṇastathā dhūmraḥ śvetābho rakta eva ca || pṛthak prayojyā yadyete bindunādavibhūṣitāḥ | ardhacandrākṛtirvindurnādo dīpaśikhākṛtiḥ || bījaṃ dvitīyaṃ bījeṣu mantrasyāsya varānane | dīrghapūrvaṃ tatturīyaṃ pañcamaṃ śaktimādiśet || p. 187) vāmadevo nāma ṛṣiḥ paṅkticchanda udāhṛtam | devatā śiva evāhaṃ mantrasyāsya varānane || gautamo'triryarārohe viśvāmitrastathāṅgirāḥ | bhāradvājaśca varṇānāṃ kramaśo ṛṣayaḥ smṛtāḥ || gāyatryanuṣṭup triṣṭup ca chandāṃsi bṛhatī virāṭ | indro rudro harirbrahmā skandasteṣāṃ ca devatāḥ || mama pañcamukhānyāhuḥ sthānaṃ teṣāṃ varānane | pūrvādi cordhvaparyantaṃ nakārādi yathākramam || udāttaḥ prathamo varṇaścaturthaśca dvitīyakaḥ | pañcamaḥ svaritaścaiva madhyamo nihataḥ smṛtaḥ || mūlavidyā śivaṃ śaivaṃ sūtraṃ pañcākṣaraṃ tathā | nāmānyasya vijānīyācchaivaṃ me hṛdayaṃ mahat || nakāraḥ śira ucyeta makārastu śikhocyate | śikāraḥ kavacaṃ tadvadvākāro netramujyate || yakāro'straṃ namaḥ svāhā vaṣaṭ huṃvauḍityapi | phaḍityapi ca varṇānāṃ mantrāṅgatvaṃ yathā tathā || tatrāpi mūlamantro'yaṃ kiṃcidbhedasamanvayāt | tatrāpi pañcamo varṇo dvādaśasvarabhūṣitaḥ || tasmādetena mantreṇa manovākkāyabhedataḥ | āvayorarcanaṃ kuryājjapahomādikaṃ tathā || yathāprajñaṃ yathāśraddhaṃ yathā kālaṃ yathā mati | yathāśakti yathāsampadyathāyogaṃ yathārati | yadākadāpi vā bhaktyā yatra kutrāpi vā kṛtā | yena kenāpi vā devi pūjā muktiṃ nayiṣyati || mayyāsaktena manasā yatkṛtaṃ mama sundari | matpriyaṃ ca śivaṃ caiva krameṇāpyakrameṇa vā || p. 188) tathāpi mama bhaktā ye nātyantavivaśāḥ punaḥ | teṣāṃ sarveṣu śāstreṣu mayaiva niyamaḥ kṛtaḥ || tatrādau sampravakṣyāmi mantrasaṅgrahaṇaṃ śubham | yadvinā niṣphalaṃ jāpyaṃ yena vā saphalaṃ bhavet || īśvaraḥ - ājñāhīnaṃ kriyāhīnaṃ śraddhāhīnaṃ varānane | ājñārthaṃ dakṣiṇāhīnaṃ sadājaptaṃ ca niṣphalam || ājñāsiddhaṃ kriyāsiddhaṃ śraddhāsiddhaṃ mamātmakam | evaṃ ceddakṣiṇāsiddhaṃ mantrasiddhaṃ mahatphalam || upagamya guruṃ vipramāryaṃ tatvārthavedinam | jāpinaṃ sadguṇopetaṃ dhyānayogaparāyaṇam || toṣayettaṃ prayatnena bhāvaśuddhisamanvitaḥ | vācā ca manasā caiva kāyena draviṇena ca || ācāryaṃ pūjayecchiṣyaḥ sarvadātiprayatnataḥ | hastyaśvaratharatnāni kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca || bhūṣaṇāni ca vāsāṃsi dhānyāni ca dhanāni ca | etāni gurave dadyādbhaktyā ca vibhave sati || vittaśāṭhyaṃ na kurvīta yadīcchetsiddhimātmanaḥ | paścānnivedadya svātmānaṃ gurave saparicchadam || evaṃ sampūjya vidhivadyathāśakti tvavañcayan | ādadīta gurormantraṃ jñānaṃ caiva krameṇa tu || evaṃ tuṣṭo guruḥ śiṣyaṃ pūjakaṃ vatsaroṣitam | śuśrūṣumanahaṅkāraṃ snātaṃ śucimupoṣitam || snāpayitvā viśudhyarthaṃ pūrṇakumbhadhṛtena vai | jalena mantrasiddhena puṇyadravyayutena ca || alaṅkṛtya suveṣaṃ ca gandhasragvastrabhūṣaṇaiḥ | puṇyāhaṃ vācayitvā tu brāhmaṇānabhipūjya ca || p. 189) samudratīre nadyāṃ ca goṣṭe devālaye'pi vā | śucau deśe gṛhe vāpi kāle siddhikare tithau || nakṣatre śubhayoge ca sarvadoṣavivarjite | anugṛhya tato dadyājjñānaṃ mama yathāvidhi || svareṇoccārayetsamyagekānte'tiprasannadhīḥ | uccāryoccārayitvā tamāvayormantramuttamam || śivaṃ cāstu śubhaṃ cāstu śobhanaṃ ca priyo'stviti | evaṃ dadyādgururmantramājñāṃ caiva tataḥ param || evaṃ labdhvā gurormantramājñāṃ caiva samāhitaḥ || saṅkalpya ca japennityaṃ puraścaraṇapūrvakam | yāvajjīvaṃ japennityamaṣṭottarasahasrakam || ananyastatparo bhūtvā sa yāti paramāṃ gatim | japedakṣaralakṣaṃ vai caturguṇitamādarāt || naktāśī saṃyamī yaḥ sa pauraścaraṇikaḥ smṛtaḥ | yaḥ puraścaraṇaṃ kṛtvā nityajāpī bhavetpunaḥ || tasya nāsti samo loke sa siddhaḥ siddhido bhavet | snānaṃ kṛtvā śucau deśe badhvā ruciramāsanam || tvayā māṃ hṛdi saṃcitya svagurvantān gurūṃstathā | prāṅmukhodaṅmukho vāpi maunī caikāgramāmasaḥ || viśodhya pañcatattvāni dahanaplāvanādibhiḥ | mantranyāsādikaṃ kṛtvā sakalīkṛtavigrahaḥ || āvayorvigrahaṃ dhyāyetprāṇāpānau niyamya ca | vidyāsthānaṃ svaraṃ rupamṛṣiṃ chando'dhidaivatam || bījaṃ śaktiṃ tathā vācyaṃ smṛtvā pañcākṣarīṃ japet | uttamaṃ mānasaṃ jāpyamupāṃśuṃ madhyamaṃ viduḥ || adhamaṃ vācikaṃ prāhurāgamārthaviśāradāḥ | uttamaṃ rudradaivatyaṃ madhyamaṃ viṣṇudaivatam || p. 190) adhamaṃ brahmadaivatyamityāhuranupūrvaśaḥ | yaduccanīcasvaritaiḥ spaṣṭāspaṣṭapadākṣaraiḥ || mantramuccārayedvācā vāciko'yaṃ japaḥ smṛtaḥ | jihvāmātraparispandādīṣaduccārito'pi vā || aparairaśrutaḥ kiṃcit śruto vopāṃśurucyate | dhiyā yadakṣaraśreṇyā varṇādvarṇaṃ padātpadam | śabdārthacintanaṃ bhūyaḥ kathyate mānaso japaḥ || vācikastveka eva syādupāṃśu śatamucyate | sāhasraṃ mānasaḥ proktaḥ sagarbhastu śatādhikaḥ || prāṇāyāmasamāyuktaḥ sagarbho japa ucyate | ādyantayoragarbho'pi prāṇāyāmaḥ praśasyate || catvāriṃśatsamāvṛttīḥ prāṇānāyamya saṃsmaret | mantraṃ mantrārthaviddhīmānaśaktaḥ śaktito japet || pañcakaṃ trikamekvaṃ vā prāṇāyāmaṃ samācaret | agarbhaṃ vā sagarbhaṃ vā sagarbhastu praśasyate || sagarbhādapi sāhasraṃ sadhyāno japa ucyate | eṣu pañcavidheṣvekaḥ kartavyaḥ śaktito japaḥ || aṅgulyā japasaṅkhyānamekamevamudāhṛtam | rekhayā'ṣṭaguṇaṃ vidyātputrajīvairdaśādhikam || śataṃ syācchaṅkhamaṇibhiḥ pravālaistu sahasrakam | sphāṭikairdaśasāhasraṃ mauktikairlakṣamucyate || padmākṣairdaśalakṣaṃ tu sauvarṇaiḥ koṭirucyate | kuśagranthyā ca rudrākṣairanantaṃ phalamucyate || triṃśadakṣaiḥ kṛtā mālā dhanadā japakarmaṇi | saptaviṃśatisaṅkhyākairakṣaiḥ puṣṭipradā bhavet || pañcaviṃśatisaṅkhyākaiḥ kṛtā muktiṃ prayacchati | akṣaistu pañcadaśabhirabhicāraphalapradā || p. 191) aṅguṣṭhaṃ mokṣadaṃ vidyāttarjanīṃ śatrunāśinīm | madhyamāṃ dhanadāṃ śāntiṃ karotyeṣā hyanāmikā || aṣṭottaraśataṃ mālā tatra syāduttamottamā | śatasaṅkhayottamā mālā pañcāśadbhistu madhyamā | catuṣpañcāśadakṣaistu hṛcchreṣṭhā parikīrtitā || ityevaṃ mālayā kuryājjapaṃ kasmai na darśayet | kaniṣṭā'karṣaṇī proktā japakarmaṇi śobhanā | aṅguṣṭhena japejjapyamanyairaṅgulibhiḥ saha || aṅguṣṭhena vinā japyaṃ kṛtaṃ tadaphalaṃ yataḥ | gṛhe japaṃ samaṃ vidyādgoṣṭhe śataguṇaṃ bhavet || puṇyāraṇye tathārāme sahasraguṇamucyate | ayutaṃ parvate puṣpe nadyāṃ lakṣamudāhṛtam || koṭiṃ devālaye prāhuranantaṃ mama sannidhau | sūryasyāgnergurorindordīpasya ca jalasya ca || viprāṇāṃ ca gavāṃ caiva sannidhau śasyate japaḥ | tatpūrvābhimukhaṃ vaśyaṃ dakṣiṇaṃ cābhicārakam || paścimaṃ dhanadaṃ vidyādauttaraṃ śāntidaṃ bhavet | sūryāgnivipradevānāṃ gurūṇāmapi sannidhau || anyeṣāṃ ca praśastānāṃ mantraṃ na vimukho japet | uṣṇīṣī kañcukī nagno muktakeśo galāvṛtaḥ || apavitrakaro'śuddho vilapanna japetkvacit | krodhaṃ madaṃ kṣutaṃ tandrāṃ niṣṭhīvanavijṛmbhaṇe || darśanaṃ ca svanīcānāṃ varjayejjapakarmaṇi | ācāmetsaṃbhave teṣāṃ smaredvā māṃ tvayā saha || jyotīṃṣi ca prapaśyedvā kuryādvā prāṇasaṃyamam | anāsanaḥ śayānaśca gacchannutthita eva vā || rathyāyāmaśive sthāne na japettimirāntare | prasārya na japetpādau kukkuṭāsana eva vā || p. 192) yānaśayyādhirūḍho vā cintāvyākulito'pi vā | śaktaścetsarvamevaitadaśaktaḥ śaktito japet || kimatra bahunoktena samāsoktimimāṃ śṛṇu | sadācāro japan juhvan dhyāyan bhadraṃ samaśnute || ācāraḥ paramo dharma ācāraḥ paramaṃ dhanam | ācāraḥ paramā vidyā hyācāraḥ paramā gatiḥ || ācārahīnaḥ puruṣo loke bhavati ninditaḥ | paratra ca sukhī na syāttasmādācāravān bhavet || yasya yadvihitaṃ karma vedaiḥ śāstraiśca vaidikaiḥ | tasya tena samācāraḥ sadācāro na cetaraḥ || sadbhirācaritatvācca sadācāraḥ sa ucyate | sadācārasya tasyāhurāstikyaṃ mūlakāraṇam || āstikaścetpramādādyaiḥ sadācārādavicyutaḥ | na duṣyati naro'tyantaṃ tasmādāstikatāṃ vrajet || yathehāsti sukhaṃ duḥkhaṃ sukṛtairduṣkṛtairapi | tathā paratra cāstīti matirāstikyamucyate || rahasyamanyadvakṣyāmi gopanīyamidaṃ priye | na vācyaṃ yasya kasyāpi nāstikasyāthavā paśoḥ || sadācāravihīnasya patitasyāntyajasya vā | pañcākṣarātparaṃ nāsti paritrāṇaṃ kalau yuge || gacchatastiṣṭhato vāpi svecchayā karma kurvataḥ | aśucervā śucervāpi mantro'yaṃ na ca niṣphalaḥ || anācāravatāṃ puṃsāmaviśuddhaṣaḍadhvanām | anādiṣṭo'pi guruṇā mantro'yaṃ na ca niṣphalaḥ | antyajasyāpi mūḍhasya mūrkhasya patitasya ca || nirmaryādasya nīcasya mantro'yaṃ naca niṣphalaḥ | sarvāvasthāṃ gatasyāpi mayi bhaktimataḥ param || p. 193) sidhdyatyeṣa na sandeho nāparasya tu kasyacit | na lagnatithinakṣatravārayogādayaḥ priye || asyātyantamavekṣyāḥ syurnaiva supto na tāḍitaḥ | na kadācana kasyāpi ripureṣa mahāmanuḥ || susiddho vā'tha siddho vā sādhyo vāpi bhaviṣyati | siddhena guruṇādiṣṭaḥ susiddha iti kathyate || asiddhenāpi vā dattaḥ siddhaḥ sādhyastu kevalaḥ | asādhitaḥ sādhito vā sidhyatyeva na saṃśayaḥ || śraddhātiśayayuktasya mayi mantre tathā gurau | tasmānmantrāntarāṃstyaktvā sāpāyānadhikārataḥ || āśrayetparamāṃ vidyāṃ sākṣāt pañcākṣarīṃ budhaḥ | mantrāntareṣu siddheṣu mantra eṣa na siddhyati || asmin siddhe mahāmantre te'pi siddhā bhavantyuta | yathā deveṣvalabdho'smi labdheṣvapi maheśvari || mayi labdhe tu te labdhā mantreṣveṣu samo vidhiḥ | ye doṣāḥ sarvamantrāṇāṃ na te'smin saṃbhavantyapi || asya mantrasya jātyādīnanapekṣya pravartanāt | tathāpi naiva kṣudreṣu phaleṣu pratiyogiṣu || sahasā viniyuñjīta yasmādeṣa mahāphalaḥ | (upamanyuḥ)- evaṃ sākṣānmahādevyai mahādevena śūlinā || hitāya jagatāmuktaḥ pañcākṣarajapakramaḥ | iti śrīmadviśiṣṭādvaitasiddhantarahasyaikottaraśatasthalābhijñaśrīnīlakaṇṭh aśivācāryakṛtenigamāgamasārasaṅgrahe kriyāsāre pañcākṣarajapavidhikramo nāma dvādaśopadeśaḥ samāptaḥ trayodaśopadeśaprārambhaḥ trayodaśopadeśe'smin pañcākṣaramanoḥ param | prabhāvaṃ varṇarūpo'sau jagāda parameśvaraḥ || vāyavīye śrīkṛṣṇaḥ - bhagavanmantramāhātmyaṃ bhavatā kathitaṃ śrutam | tatprayogavidhānaṃ ca sākṣācchrutisamaṃ mayā || idānīṃ śrotumicchāmi śivasaṃskāramuttamam | mantrasaṅgrahaṇe kiñcitsūcitaṃ na tu vistṛtam || upamanyuḥ - hanta te kathayiṣyāmi sarvapāpaviśodhanam | saṃskāraṃ paramaṃ puṇyaṃ śivena paribhāṣitam || samyakkṛtādhikāraḥ syatpūjādiṣu naro yataḥ | saṃskāraḥ kathyate tena ṣaḍadhvapariśodhanam || dīyate yena vai jñānaṃ kṣīyate pāśabandhanam | tasmātsaṃskāra evāyaṃ dīkṣetyapi ca kathyate || śāmbhavī caiva śāktī ca māntrikī ca śivāgame | dīkṣopadiśyate tredhā śivena paramātmanā || gurorālokamātreṇa sparśātsaṃbhāṣaṇādapi | sadyaḥ sañjāyate prajñā pāśopakṣayakāriṇī || sā dīkṣā śāmbhavī proktā sā punarbhidyate dvidhā | tīvrā tīvratarā ceti pāśopakṣayabhedataḥ || yayā syānnirvṛtiḥ sadyaḥ saiva tīvratarā matā | tīvrā tu jīvato'tyantaṃ puṃsaḥ pāśaviśodhikā || śāktī jñānavatī dīkṣā śiṣyadehaṃ praviśya tu | guruṇā yogamārgeṇa kriyate yogacakṣuṣā || p. 195) māntrī kriyāvatī dīkṣā kuṇḍamaṇḍalapūrvikā | mandamandataroddeśātkartavyā guruṇā bahiḥ || śaktipātānusāreṇa śiṣyo'nugrahamarhati | śaivadharmādhikārasya tanmūlatvātsamāsataḥ || yatra śaktirna patitā tatra śuddhirna jāyate | na vidyā na śivācāro na muktirna ca siddhayaḥ || tasmālliṅgāni saṃvīkṣya śaktipātasya bhūyasaḥ | jñānena kriyayā vātha guruḥ śiṣyaṃ viśodhayet || yo'nyathā kurute mohāt sa vinaśyati durmatiḥ | tasmātsarvaprakāreṇa guruḥ śiṣyaṃ parīkṣayet || lakṣaṇaṃ śaktipātasya prabodhānandasambhavaḥ | sā yasmātparamā śaktiḥ prabodhānandarūpiṇī || ānandabodhayorliṅgamantaḥkaraṇavikriyāḥ | yathā syātkamparomāñcasvaranetrāṅgavikriyāḥ || śiṣyo'pi lakṣaṇairebhiḥ kuryādguruparīkṣaṇam | tatsamparke śivārcādau svagatairvātha tadgataiḥ || śiṣyastu śikṣaṇīyatvādgurorgauravakāraṇāt | tasmātsarvaprayatnena gurorgauravamācaret || yo guruḥ sa śivaḥ prokto yaḥ śivaḥ sa guruḥ smṛtaḥ | gururvā śiva evātha vidyārūpeṇa saṃsthitaḥ || yathā śivastathā vidyā yathā vidyā tathā guruḥ | śivavidyāgurūṇāṃ ca pūjayā sadṛśaṃ phalam || sarvadevātmakaścāsau sarvamantramayo guruḥ | tasmātsarvaprayatnena tasyājñāṃ śirasā vahet || śreyorthī yadi gurvājñāṃ manasāpi na laṅghayet | gurvājñāpālako yasmājjñānasampattimaśnute || p. 196) gacchaṃstiṣṭhan svapan bhuñjannānyatkarma samācaret | samakṣaṃ yadi kurvīta tatsarvaṃ gurvanujñayā || gurorgehe samakṣaṃ vā na yatheṣṭāsano bhavet | gururdevo yataḥ sākṣāttadgṛhaṃ devamandiram || pāpināṃ ca yathā saṅgāttatpāpaphalabhāgbhavet | tadvadācāryasaṅgena taddharmaphalabhāgbhavet || yatheha vahnisamparkānmalaṃ tyajati kāñcanam || tathaiva gurusamparkātpāpaṃ tyajati mānavaḥ | yathā vahnisamīpastho ghṛtakumbho vilīyate || tathā pāpaṃ vilīyeta hyācāryasya samīpataḥ | yathā prajvalito vahnirniṣṭhāṃ kāṣṭasya nirdahet || tathāyamapi santuṣṭo guruḥ pāpaṃ kṣaṇāddahet | manasā karmaṇā vācā guroḥ krodhaṃ na kārayet || tasya krodhena dahyante hyāyuḥśrījñānasatkriyāḥ | tatkrodhakāriṇo ye syusteṣāṃ dharmāśca niṣphalāḥ || yamāśca niyamāścaina nātra kāryā vicāraṇā | gurorviruddhaṃ yadvākyaṃ na vadejjātucinnaraḥ || vadedyadi mahāmohādraurave patati dhruvam | manasā karmaṇā vācā gurumuddiśya yatnataḥ || śreyo'rthī cennaro dhīmānna mithyācāramācaret | nairguṇye khyāpite tasya nairguṇyaśatabhāgbhavet || guṇe tu khyāpite tadvatsarvapuṇyaphalaṃ bhavet | gurorhitaṃ priyaṃ kuryādādiṣṭo vā navā sadā || asamakṣaṃ samakṣaṃ vā tasya kāryaṃ samācaget | itthamācāravān bhaktyā nityamudyuktamānasaḥ || gu priyakaraḥ śiṣyaḥ śaivāndharmāṃstato'rhati | guruścedguṇavān prājñaḥ paramānandabhāsakaḥ || p. 197) tattvavicchivasaṃsakto muktito na tu cāparaḥ | saṃvitsaṃjananaṃ tattvaṃ parānandasamudbhavam || tattattvaṃ viditaṃ yena sa evānandadarśakaḥ | na punarnāmamātreṇa saṃvidā rahitastu yaḥ || anyo'nyaṃ tārayennaukā kiṃ śilā tārayecchilām | eṣāṃ tannāmamātreṇa muktirvai nāmamātrikā || yaiḥ punarviditaṃ tattvaṃ te muktā mocayantyapi | tattvahīne kuto bodhaḥ kuto hyātmaparigrahaḥ || parigrahavinirmuktaḥ paśurityabhidhīyate | paśubhiḥ preritaścāpi paśutvaṃ nātivartate || tasmāttattvavideveha mukto mocaka iṣyate | sarvalakṣaṇasaṃyuktaḥ sarvaśāstravidapyayam || sarvopāyavidhijño'pi tattvahīnastu niṣphalaḥ | yasyānubhavaparyantā buddhistattve pratiṣṭhitā || tasyāvalokanādyaiśca parānando'bhijāyate | tasmādasyaiva samparkātprabodhānandasaṃbhavaḥ || guruṃ tameva vṛṇuyānnāparaṃ matimānnaraḥ | sa śiṣyairvinayācāracaturairucito guruḥ || yāvadvijñāyate tāvatsevanīyo mumukṣubhiḥ | jñāte tāsmiṃsthirā bhaktiryāvattattvaṃ samāśrayet || na tatastaṃ tyajejjātu nopekṣeta kadācana | yatrānandaḥ prabodho vā nālpamapyupalabhyate || vatsarādapi śiṣyeṇa so'nyaṃ gurumupāśrayet | gurumanyaṃ prapanno'pi nāvamanyeta pūrvakam || gurorbhrātṝṃstathā putrān bodhakānprerakānāpi | tatrādāvupasaṅgabhya brāhmaṇaṃ vedapāragam || p. 198) gurumārādhayetprājñaṃ subhagaṃ priyadarśanam | sarvābhayapradātāraṃ karuṇākrāntamānasam || toṣayettaṃ prayatnena manasā karmaṇā girā | tāvadārādhayecchiṣyaḥ prasanno'sau bhavedyathā || tasmin prasanne śiṣyasya sadyaḥ pāśakṣayo bhavet | tasmāddhanāni ratnāni kṣetrāṇi ca gṛhāṇi ca || bhūṣaṇāni ca vāsāṃsi yānaśayyāsanāni ca | etāni gurave dadyādbhaktyā vittānusārataḥ || vittaśāṭhyaṃ na kurvīta yadīcchetparamāṃ gatim | sa eva janako mātā bhrātā bandhurdhanaṃ sukham || sakhā mitraṃ ca yattasmātsarvaṃ tasmai nivedayet | nivedya paścātsvātmānaṃ sānvayaṃ saparigraham || samarpya sodakaṃ tasmai nityaṃ tadvaśago bhavet | yadā śivāya svātmānaṃ dattavān deśikātmane || tadā śaivo bhaveddehī na tato'sti punarbhavaḥ | deśikākṛtimāsthāya paśoḥ pāśānaśeṣataḥ || chitvā paraṃ padaṃ devo nayatyenamiti śrutiḥ | guruśca svāśrame śiṣyaṃ varṣamekaṃ parīkṣayet || brāhmaṇaṃ kṣatriyaṃ vaiśyaṃ dvivarṣaṃ ca trivarṣakam | prāṇadravyapradānādyairādeśaiśca samāgamaiḥ | uttamaṃ cādhame kṛtvā nīcānuttamakarmasu | ākruṣṭāstāḍitā vāpi ye viṣādaṃ na yāntyapi || te yogyāḥ saṃyatāḥ śuddhāḥ śivasaṃskārakarmaṇi | ahiṃsakā dayāvanto nityamudyuktacetasaḥ | amānino buddhimantastyaktaspardhāḥ priyaṃvadāḥ | ṛjavo mṛdavaḥ svacchā vinītāḥ sthiracetasaḥ || p. 199) śaivācārasamopetāḥ śivabhaktā dvijātayaḥ | evaṃ vṛttasamopetā vāṅmanaḥkāyakarmabhiḥ || śodhyā bodhyā yathānyāyamiti śāstraviniścayaḥ | nādhikāraḥ svato nāryāḥ śivasaṃskārakarmaṇi || niyogādbharturastyeva yadi bhaktā maheśvare | tathaiva bhatṛhīnāyāḥ putrāderabhyanujñayā || adhikāro bhavatyeva kanyāyāḥ piturājñayā | śūdrāṇāmanyajātīnāṃ patitānāṃ viśeṣataḥ || tathā saṃkarajātīnāṃ nādhvaśuddhirvidhīyate | te'pyakṛtrimabhāvāścecchive paramakāraṇe || pādodakapradānādyaiḥ kuryātpāpaviśodhanam | ato'nulomajātā ye yuktā eva dvijātiṣu || teṣāmadhvaviśudhyādi kuryānmātṛkulocitam | yā tu kanyā svapitrādyaiḥ śivadharme niyojitā || sā bhaktāya pradātavyā nāparāya virodhine | dattā cetpratikūlāya pramādādbodhayetpatim || aśaktā taṃ parityajya manasā dharmamācaret | yathā purā muniṃ tyaktvā patimanyaṃ pativratā || kṛtakṛtyābhavatpūrvaṃ tapasārādhya śaṅkaram | yathā nālāyanī devaṃ tapasārādhya pāṇḍavān || patīn labdhavatī dharme gurubhirna niyojitā | asvātantryakṛto doṣo nehāsti paramārthataḥ || śivadharmaniyukāyāḥ śivaśāsanagauravāt | kimatra bahunoktena yo'pi ko'pi śivāśritaḥ || saṃskāryo gurvadhīnaścetsaṃskriyā na prabhidyate | gurorālokanādeva sparśātsaṃbhāṣaṇādapi || p. 200) yasya sañjāyate prajñā tasya nāstyaparā kriyā | manasā yastu saṃskāraḥ kriyate yogavartmanā || sa neha kathyate guhyo guruvaktraikagocaraḥ | kriyāvānyastu saṃskāraḥ kuṇḍamaṇḍapapūrvakaḥ || sa vakṣyate samāsena tasya śakyo na vistaraḥ | ityādivacanairanyairnigamairāgamairapi || pañcākṣaryeva sā proktā saṃsārabhayahāriṇī | saṃsārabandhahetuḥ syātsarvaṃ karma bhayākulam || pañcākṣaro'yaṃ mantrastu bandhacchedāya kalpate | tasmātpāśavimokṣārthī pañcākṣaramanuṃ smaret || śivaśabdena bhātyeṣa pañcākṣaramanuḥ svayam | manunā rudrasūktaṃ syādrudrasūktādyajuśśrutiḥ || yajuṣā madhyaratnena ṛksāmā bhāti susphuṭam | tasmātpañcākṣarasamo nāsti lokatraye'pi ca || kecidaihikasādhyāḥ syurmantrā āmuṣmikāḥ pare | pañcākṣaro'yaṃ mantraḥ syādihāmutraphalapradaḥ || laukikādvacanānmukhyaṃ devatānāmakīrtanam | devatānāmapaṭhanājjagatkāraṇacintanam || kāraṇānāṃ ca yo dhātā dhyātā paramakāraṇam | tannāmapaṭhanaṃ śreṣṭhaṃ nāmānyetasya bhūriśaḥ || śivanāma tataḥ śreṣṭhaṃ tato nama iti dvayam | viśiṣṭapaṭhanaṃ tasmātpraṇavādistato'pi ca || samaṣṭivyaṣṭibhūto'sau mantro mantrottamottamaḥ | uttamottamamantrasya paṭhanāduttamottamam || phalaṃ hi paṭhatāṃ prājña tatphalaṃ mokṣa eva hi | tasmānmokṣārthibhiḥ sarvairjapyaḥ pañcākṣaro manuḥ || p. 201) pañcākṣaraprabhāvena sarve kāmāḥ samāhitāḥ | satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ sarvasañjīvanauṣadham || pañcākṣarāmṛtaṃ pītvā śivasāyujyamāpnuyāt | nāvartate punarmartyaḥ punarnāvartate dhruvam || iti śrīmadviśiṣṭādvaitasiddhāntarahasyaikottaraśatasthalābhijñaśrīnīlakaṇṭ haśivācāryakṛte nigamāgamasārasaṅgrahe kriyāsāre pañcākṣarasvarūpapraśaṃsā nāma trayodaśopadeśaḥ samāptaḥ caturdaśopadeśaprārambhaḥ caturdaśopadeśe'smiñchivapūjāvidhikramaḥ | nigamāgamasaṃmiśro bhaktimatprītaye kṛtaḥ || 1 || dvātriṃśadupadeśāste śivapūjāntarā matāḥ | bhaktibhāvyaḥ samasto'pi śivasāyujyasādhakaḥ || 2 || atha pakṣāntaramāśrityocyate - avaśyakāryaṃ śaivānāmātmārthaṃ śivapūjanam | tacca vaidikamiśrābhyāmeteṣāṃ śaivamuttamam || 3 || tadapyaśaktikācchuddhānmiśrātsaurādikādapi | saśakti kevalaṃ ślāghyaṃ saṃkṣiptaṃ bhuktimuktidam || 4 || tasmādātmārthayajanaṃ śambhorambikayā saha | saṅgṛhya darśayiṣyāmi sarvadivyāgamoditam || 5 || divyāgamārthasāṅkaryamaikatantryānna doṣakṛt | kiṃtu pāśupatādyarthasāṅkaryaṃ teṣu doṣakṛt || 6 || teṣvapyekaṃ samāśritya grāhyamanyadupekṣate | ityetanmānuṣe liṅge na tu svāyambhuvādiṣu || 7 || p. 202) ekāgamāvalambe'pi pravihāya tadīritam | praśastamanyato grāhyamityanvādiśadīśvaraḥ || 8 || prāśastyasyobhayoḥ sāmye'pyarcanāṅgamapekṣitam | tatroktamanyatroktaṃ ca samamityapyupādiśat || 9 || tasmāddivyāgamebhyo'sāvakhilebhyaḥ samuddhṛtaiḥ | apekṣitāṃśaiḥ kriyate śrīśivārcanapaddhatiḥ || 10 || ācamya bhasmarudrākṣavibhūṣitakalevaraḥ | sakalīkṛtya saṃskuryātsāmānyārghyaṃ yathāvidhi || 11 || śuddhavidyātmakaṃ dhyātvā śivapūjāniketanam | taddvāre'nuttare kuryāddvārapālārcanaṃ kramāt || 12 || vighnatrayaṃ vinissārya praviśyāstrādipūjanam | kṛtvā pūjopakaraṇaṃ sakalaṃ sannidhāpayet || 13 || devasya dakṣiṇe bhāge pāvakasyottarāmukhaḥ | vihitāsanamāsthāya pañcaśuddhīḥ samācaret || 14 || ādityasyodayātpūrvaṃ muhūrtadvitaye sthite | utthāya dhautāṅghrikaraḥ kṛtabhasmāvakuṇṭhanaḥ || 15 || hṛdisāmānyasamayāṃ cintayetparameśvarīm | viśiṣṭasamayāṃ bindau mūrdhni nirvāṇadīkṣitaḥ || 16 || ācāryaṃ sādhakaścainaṃ dvādaśānte vicintayet | nāmāni cāsya hṛdyāni caritrāṇi ca kīrtayet || 17 || viṇmūtrotsarjanaṃ kuryādgatvā deśaṃ yathocitam | ityādyuktena rūpeṇa śuddhaḥ pūtamanāḥ svayam || 18 || vīraśaivo bhasmanaiva kutasnānastripuṇḍravān | vāruṇe yasya vai buddhistasyāyaṃ vidhirujyate || 19 || uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ca bhasmanā ca prakīrtitam | p. 203) ācāntaḥ kṛtakaranyāsaḥ prāṇānāyamya darbhān dhārayan amuke varṣe amuke māse amuke vāre śivaprītyarthaṃ deva snānaṃ kariṣye'haṃ tvatpūjārthaṃ prasīda me iti vijñāpya śuddhabhūmiṃ caturaṅgulaparyantaṃ huṃ phaḍantāstramantreṇa khātvā tenaiva mantreṇa mṛdamuddhṛtya tadadhastanīṃ mṛdaṃ mūlamantreṇa namo'ntahṛdayena vādāya namo'ntahṛdayenaiva prathamamuddhṛtayā mṛdā khātamāpūrya, namo'ntaṃ saritsarastaṭākāditīre viśuddhe nikṣipet | saridādīnāṃ dakṣiṇatīraṃ snānārthamatipraśastaṃ gato huṃ phaḍantāstreṇa mṛdamabhyukṣya namo'ntaśśirasā mṛdastṛṇamūlādīnyuddhṛtya namo'ntakavacena tāṃ tridhā vibhajya nābhyādi pādāntaṃ ekāṃśena prakṣālya dvitīyaṃ saptavāramastramantrajaptaṃ astraraśmisamparkāddīptaṃ vibhāvya sarvamaṅgaṃ mantreṇa liptvā jalaṃ praviśya jalamastreṇāloḍya aṅguṣṭhābhyāṃ karṇau tarjanībhyāmakṣiṇī madhyamābhyāṃ nāsike ca dṛḍhaṃ pidhāya praṇavaṃ mūlasahitaṃ vā japan hṛdaye jvaladastraṃ dehaṃ tattejaḥpuñjapiñjaraṃ ca vibhāvya jale nimagno yāvacchaktyavatiṣṭhet || athavā mṛdaṃ dvidhā vibhajya astrajapenaikena bhāgena sarvamaṅgamālipya snāyāt | tadetanmalasnānam | yadvā vakṣyamāṇavidhisnānārthameva mṛdāharaṇam | malasnānaṃ tu haridrāmalakādipiṣṭaireva kāryam | atra retoviṇmūtracakṣuśśrotranāsikāmukhanakhapādamalarūpāṇāṃ śārīramalānāṃ śodhanādimalasnānāntakarmāntargatairmṛddantakāṣṭhaharidrāmalakādi gharṣaṇairudāsekaḥ śuddhiḥ | vācikamalānāṃ snānakālikaiḥ praṇavādijapaiḥ | mānasamalānāṃ mantradhyānādibhiḥ | tato jalādutthāya astramantreṇādityaṃ nirīkṣya mūrdhni niṣicya jalāduttīryācamyāvirakto dvijaścedvaidikīṃ sandhyāmupāsya saṃkṣepataḥ śaivīmapi sandhyāmupāsīta | virakto dvija atyāśramī ca śaivīmevopāsīta || saṃkṣiptaśaivasandhyāprakāraḥ - astramantreṇa śirasi trivāramaṅgulyagragatairjalabindubhiḥ prokṣya, śivāstrāya vidmahe, kālānalāya dhīmahi, tanno astraḥ pracodayāt | p. 204) ityastragāyatryā sūryamaṇḍalasthāyāstrāya trivāramarghyaṃ datvā yathāśakti gāyatrīṃ japet | astrasandhyāsnāne jvalantamastramantraṃ dhyāyet | tato vidhisnānārthaṃ bindusthānādgaṅgāditīrthānāṃ madhya ekatamaṃ tīrthamaṅkuśamudrayā vauṣaḍantahṛdayenākṛṣyodbhavamudrayā namontahṛdayena purataḥ saṃsthāpya tenāpūritaṃ sarastaṭākādikaṃ sañcintayet | tadanu vidhisnānārthaṃ sthāpitaṃ mṛdbhāgamādāya nābhidaghnaṃ jalaṃ praviśya nadīṣu pravāhābhimukho'nyatra prāṅmukha udaṅmukho vā matsyamaṇḍūkādivāsabhūtajaladoṣaparihārārthaṃ hastamātraṃ caturaśraṃ śivatīrthaṃ purataḥ kalpayet | tatrāyaṃ kramaḥ - mṛdbhāgaṃ vāmakare pūrvayāmyasaumyadikṣu tridhā vibhajya sarvaṃ saptavārāvṛttena śivena cābhimantrya tatrāstrapātaṃ huṃ phaḍantāstreṇa nārācamudrayā pūrvādiṣu sarvāsu dikṣu kṣipet | evaṃ divi vighnānāmadhipasyendrasyendradiśi sthitasya mṛdbhāgasya dikṣu kṣepeṇa digavasthitāḥ sarve vighnāḥ śamaṃ yānti | tadanu śivajaptamṛdbhāgārdhaṃ mūlena jale śivatīrthasiddhyarthaṃ nikṣipya tadaparārdhaṃ śivatīrthaṃ bāhuparibhramaṇena samantānnikṣipet | evaṃ somadiśi sthāpitaṃ mṛdbhāgaṃ kevalamamṛtamayaḥ san śivamantreṇa lolanāt kṣaratīti tīrthamamṛtamayaṃ bhavatīti śivatīrthaṃ parikalpya vidhinā snānāya tadardhaṃ prathamaṃ brahmāṅgajaptena mṛdbhāgena sarvamaṅgaṃ limpet || atha dharmarājadiśi sthitasya mṛdbhāgasya saṃsparśanātsarvapāpakṣayo bhavati | evaṃ ṣaṇmukhīkaraṇamudrayā śrotrādidvārāṇi pidhāya śivatīrthamadhye nimajya śivamantraṃ dhyāyannantarjale yāvacchaktyavatiṣṭheta | antarjale sarvāṅganimajjanamuttamam | ardhāṅgamajjanaṃ madhyamam | mukhamātranimajjanaṃ kanīyaḥ | tato jalādutthāya vāmadakṣiṇahastau somasūryātmakau śaktiśivābhyāṃ kṛtayā kumbhakamudrayā vauṣaḍantasaṃhitābhimantritajalaiḥ śirasyabhiṣicya huṃphaḍantāstreṇa vighnanāśanatīrthaṃ jalaṃ dikṣu vinikṣivya tīrthaṃ saṃhāramudrayopasaṃhāret | itthaṃ saridādikaṃ gatvā kartumaśaktau gṛha eva suddhe gomayālipte bhūbhāge piṭharasthaśītajalapūritaiḥ śivamantrajaptairnavabhiraṣṭabhiḥ pañcabhirvā kumbhaiḥ snāyāt | rājānaḥ strībālarogiṇaḥ p. 205) pravāsinaśca śītodakena snānāśaktāvuṣṇodakena snānaṃ kuryuḥ | rājānaścecchivapūjārthaṃ śivasnāpanoktasarvopacārasahitasnānavidhānāt svarṇapīṭhe sthitvā svarṇakumbhāhṛtairjalaiḥ śaṅkhādimaṅgalavādyaghoṣapurassaraṃ snānaṃ kuryuḥ | śirassnānāśaktau tu kaṇṭhasnānādikaṃ kuryuḥ | tadanu śuddhamṛduvastreṇa dehasammārjanam | dhautavastradvayaparidhānam | ātmatattvāya namaḥ | vidyātattvāya namaḥ | śivatattvāya nama iti trirācamanam | liṅgatattvāṅgatatvayoḥ sakalīkaraṇaṃ, bhasmasnānaṃ tripuṇḍradhāraṇādikaṃ nirvartya śaivīṃ sandhyāmupāsīta | tatprakāraḥ saṃhitāyāṃ - triḥ prāṇānāyamya hauṃ netrābhyāṃ nama iti aṅguṣṭhābhyāṃ netrayordivyamudrāṃ pravinyasya namontamūlena jalaṃ nirīkṣya tenaiva santāḍya vauṣaḍantakavacenābhyukṣya vauṣaḍantahṛdayenāṅkuśamudrayā bindusthānādgaṅgādīnāmekatamaṃ tīrthamākṛṣya namo'ntahṛdayenodbhavamudrayā tīrthaṃ jale nikṣigya mūlenābhimantrya huṃphaḍantāstreṇa saṃrakṣya namontakavacenāvakuṇṭya vauṣaḍantaśaktimantreṇa dhenumudrayā amṛtīkuryāt | atha cicchaktirūpāṃ sandhyāṃ dhyāyet || sandhyā trividhā - brāhmī vaiṣṇavī raudrīti | tatra - raktasragvasanā raktā raktālaṅkāraśobhitā | haṃsāsanasamāsīnā jaṭācandrakalādharā || caturbhujā caturvaktrā locanāṣṭakabhūṣitā | akṣamālāṃ srucaṃ savye vāme daṇḍaṃ kamaṇḍalum || dadhānā brahmadaivatyā prātaḥ sandhyā tridhā ca sā | prātaḥ kāle'lpanakṣatre subālā muktidā prabhā || prātastu luptanakṣatre bhuktimuktipradāyinī | jñānaśaktisvarūpā sā madhyamā bālyamāśritā || bhuktipradāyinī bhānorardhamaṇḍaladarśane | kriyāśaktisvarūpā sā prauḍhā bālyaṃ samāśritā || p. 206) suvarṇapaṅkajāsīnā sitavastrasamanvitā | vanamālopavītābhyāṃ bhūṣitā ca dvilocanā || ekavaktrā caturhastā dakṣiṇe sagadāmbujā | śaṅkhacakradharā vāme madhyā sandhyā tu vaiṣṇavī || sā ca dvitīyā yāmasya turyabhāge tridhābhavet | ādyāṃśe muktidā sā ca kiṃcidudbhinnayauvanā || madhyāṃśe madhyatāruṇyā vāgīśī bhuktimuktidā | jvālābhighā tṛtīyāṃśe muktidā prauḍhayauvanā | vṛṣapaṅkajamadhyasthā triṇetrā candraśekharā || triśūlākṣadharā savya vāme sābhayaśaktidā | sāyaṃ sandhyā smṛtā raudrī sāpi pūrveva ca tridhā || āraktārkakare kāle kiṃciccalitayauvanā | yauvanārdhacyutārdhārke jyeṣṭhākhyā bhuktimuktidā | bhuktidāstamite sūrye raudryākhyā gatayauvanā || evaṃ navavidhā sandhyāḥ śivaśāstre śivoditāḥ | sākṣibhūtāḥ samastasya pūjitā vāñchitapradāḥ || brāhmī hṛtpaṅkajagatā vaiṣṇavī bindumadhyagā | brahmarandhragatā raudrī svasvakāleṣu cintayet || prātassandhyā samayino madhyamā ca viśeṣiṇaḥ | nirvāṇadīkṣitasyaiva sandhyātritayamiṣyate || vīraśaivo'thavā kuryānna kuryādvā samāhitaḥ | kṛte'bhyuccaya eva syādakṛte ca na doṣabhāk || tattrayaṃ syātsaptakālaprāsādapravaṇo budhaḥ | sabinduśaktisāmānyasthānatritayavartinī || mṛṇālatantuvattanvī āraktaśvetamecakā | sandhyā kriyādṛgicchākhyā prāsādoccārapūrvakam || p. 207) yasya tu dvādaśakale prāsāde niṣṭhitā matiḥ | tena sandhyā parā cintyā yā niśīthe vibhāvyate | nābhyādidvādaśāntāntaṃ tato nābhyavasānakam || gamāgamavatī turyā nīrūpā mecakāthavā | jñānināṃ tu parā sandhyā śivabodhasvarūpiṇī || dvādaśāntasthitaṃ śambhuṃ candrikendumivāśritā | ekaiva vastutaḥ sandhyā śivaśaktisvarūpiṇī || kālādhikāribhedena saiva bhinnātra varṇitā | sandhyācintanamevedaṃ sandhyāvandanamucyate || aṅgamasya pradhānasya yadanyanmārjanādikam | evaṃ kṛtasandhyopāsanādikarmaṇā śivapūjārambhaṇīyā | tatrāyaṃ kramaḥ - tato'ṅguṣṭhamadhyamānāmikābhiramṛtakalāṃ ca dhyātvā aṅguṣṭhāyuktayānāmikayā cakṣuṣī nāsike śrotre aṃsau hṛdayaṃ nābhiṃ śiraśca krameṇa ādityastṛpyatu viṣṇustṛpyatviti bhāvayanneva spṛśet | evaṃ kṛte śivatejassamparkakṣubhitānāmikākṛtapravāhatṛptā netrādyadhiṣṭhātāraḥ sūryādayo viṣṇvantā devāḥ karturanuṣṭhānopabṛṃhikā bhavanti | tadanantaraṃ (śarīragatapañcatriṃśattatvaśuddhyarthaṃ) cinmātrācamanaṃ kuryāt | tatrāyaṃ viśeṣaḥ - suvarṇavarṇaṃ padmākṣamālāsrakkuṇḍikālaṅkṛtakaracatuṣṭayaṃ caturvaktramātmatattvarūpaṃ brahmāṇaṃ dhyāyāmītyātmatattvadhyānapūrvakaṃ hāṃ ātmatattvāya svāheti prathamamācāmet | anena svaśarīre pṛthivyādimāyāntaikatriṃśattattvaśuddhiṃ bhāvayet || tato nīlavarṇaṃ cakrabāṇakamalacinmudrāśaṅkhakārmukakamaṇḍalvabhayamudrālaṅkṛta karāṣṭakamekavaktraṃ vidyātattvarūpaṃ viṣṇuṃ dhyāyāmīti vidyātattvadhyānapūrvakaṃ hi vidyātattvāya syadhetyācāmet | anena śuddhavidyeśvarasadāśivākhyatritattvaśuddhiṃ bhāvayet | tataḥ sphaṭikavarṇaṃ padmākṣamālāśūlakamaṇḍaludharakaracatuṣṭayaṃ pañcavaktraṃ śivatattvarūpaṃ p. 208) rudraṃ dhyāyāmīti śivatattvadhyānapūrvakaṃ huṃ śivatattvāya svadhetyācāmet | anena śaktitattvaśuddhiṃ bhāvayet | tato'stramantreṇa karau pramṛjya hṛdayamantreṇa netrādīni spṛśet | anyattu tattaddevatātṛptyarthadhyānādikaṃ pūrvavatkuryāt | ityācamanakramaḥ || tato'bhiṣicya deveśaṃ niveśya kamalāsane | tatrāsanaṃ ca mūrtiṃ ca vidyādehaṃ ca pūjayet || athāvāhya mahādevaṃ sampūjya snapanādibhiḥ | manasā snāpayitvā ca dadyādvastropavītakam || tataḥ sampūjya deveśaṃ gandhapuṣpavibhūṣaṇaiḥ | dhūpaṃ dīpaṃ ca datvātha kuryādāvaraṇārcanam || naivedyaṃ mukhavāsaṃ ca tāmbūlaṃ ca samarpayet | baliṃ datvātha pādyādyairgandhapuṣpaiśca pūjayet || agnau kuryādagnikāryamagnikāryādhikāravān | tataḥ śivāntikaṃ gatvā śivapūjāṃ samarpayet || dhūpamārārtikaṃ datvā pavitraṃ ca samarpayet | dhārayitvā sitaṃ bhasma darpaṇādyaiḥ prapūjayet || japastotranamaskārapradakṣiṇapurassaram | aṣṭapuṣpikayābhyarcya viśeṣārghyeṇa pūjayet || parāṅmukhārghyeṇodvāsya śivaṃ sāvaraṇādikam | kāle śivaṃ hṛdi dhyāyannāśnīyāttanniveditam || evaṃ saṃkṣipya kathitaṃ śivapūjāvidhikramam | vivicya darśayiṣyāmo nātisaṅkocavistaram || tatra tāvadācamanamucyate - ājānu pādāvāmaṇibandhaṃ pāṇī ca prakṣālya prāṅamukha udaṅamukho vā kukkuṭāsanasthaḥ pāṇidvayaṃ jānunī antarā nidhāya pāṇidvaye'pi kaniṣṭhikādiṣvaṅguliṣu hāṃ hṛdayāya namaḥ, hīṃ śirase namaḥ, hūṃ śikhāyai namaḥ, haiṃ kavacāya namaḥ, haḥ p. 209) astrāya phaḍiti vinyasya dakṣiṇaṃ pāṇiṃ gokarṇākṛtiṃ kṛtvā tena māṣamajjanārhaṃ jalaṃ gṛhītvā saṃkṣipyāṅguṣṭhakaniṣṭhike muktvā tarjanyaṅguṣṭhasaṃyogena pūrvapakṣe somarūpaṃ kṛṣṇapakṣe sūryarūpaṃ ca vicintya tatprāśanena rasanāgrasthitāyā bhāratyāḥ saptaśuddhiṃ svasya bahirdehaśuddhiṃ ca dhyātvānantaraṃ hastaprakṣālanapūrvakaṃ brahmatīrthena svadhāntena mūlamantreṇa trirācāmet | tataḥ svasyānanaśuddhiṃ oṣṭhasampuṭasthitāyāḥ praṇavadevatāyāstṛptiṃ ca bhāvayannaṅguṣṭhamūlena dviroṣṭhau mārjayet || iti snānasandhyādiprakaraṇam atha bhasmadhāraṇam caturvidhaṃ bhasma | kalpamanukalpamupakalpamakalpaṃ ceti | tatra vyādhyādirahitāṃ savatsāṃ gāṃ sampūjya tadīyaṃ gomayaṃ bhūmāvapatitamākāśasthameva gṛhītvā piṇḍīkṛtya viśodhya pañcabrahmanantraiḥ śivavahnau dagdhvā mūlena viśodhya yatsampāditaṃ yaccāgnihotrasamudbhutaṃ tadubhayaṃ kalpam | vane śuṣkaṃ gomayaṃ gṛhītvā śivavahnau dagdhvā mūlena viśodhya sampāditamanukalpam || aṭavīgṛhagovāṭīṣu iṣṭakāpākādiṣu dāvāgnyādibhirdagdhaṃ bhasma gṛhītvā vastreṇa saṃśodhya gomūtreṇa piṇḍīkṛtya punaḥ śivāgnau dagdhaṃ mūlena śodhitamupakalpam | mantrādihīnaṃ brāhmaṇaiḥ strīśūdrādibhirvā śuci gomayaṃ gṛhītvā sampāditaṃ śrotriyāgāracullyādibhyo gṛhītaṃ vā yattadakalpam | akalpaṃ cettadgṛhītvāstramantreṇa digbandhanaṃ kṛtvā hoṃ īśānamūrdhne namaḥ | heṃ tatpuruṣavaktrāya namaḥ | huṃ aghorahṛdayāya namaḥ | hiṃ vāmadevaguhyāya namaḥ | haṃ sadyojātamūrtaye namaḥ | hāṃ hṛdayāya namaḥ | hrīṃ śirase namaḥ | hūṃ śikhāyai namaḥ | haiṃ kavacāya namaḥ | hauṃ netratrayāya namaḥ | haḥ astrāya namaḥ | hrāṃ vivṛttikalādyai namaḥ | p. 210) hrīṃ pratiṣṭhākalāyai namaḥ | hrūṃ vidyākalāyai namaṃ | hraiṃ śāntikalāyai namaḥ | hrauṃ śāntyatītakalāyai namaḥ | iti pañcabrahmaṣaḍaṅgena kalāmantraiḥ saṃśodhayet | evambhūtasya bhasmano dhāraṇaṃ dvividham | uddhūlanaṃ tripuṇḍraṃ ceti | uddhūlanamapi dvividham | malasnānarūpaṃ vidhisnānarūpaṃ ceti | ambhasā snātasya dvividhabhasmasnāne'dhikāraḥ || tadaśaktau kaṇṭhaparyantaṃ kaṭiparyantaṃ jānuparyantaṃ vā saṃkṣālya kṣālitānyārdravastreṇa saṃmṛjya vastrāntaraṃ paridhāyācamya huṃphaḍantāstreṇa dakṣiṇapādāṅguṣṭhodgatena vahninā dehagatabāhyamalamātraṃ dagdhaṃ vicintya vahnisambadhakṣubhitabindusthānasthitaśaktimaṇḍalasravadamṛtapravāheṇa śarīramāplāvayet | atha manasā mūlamantraṃ nādāntamuccaranneva tatsaṃparkakṣubhitaśaktiparisrutabahulāmṛtadhārayā dehamabhiṣiktaṃ bhāvayet | idaṃ mānasasnānamaśucitvaśaṅkāyāṃ sarvadā sarvatra vidheyam | athavā tāmeva śaktiṃ gorūpāṃ dhyātvā tatpucchakiraṇāmṛtapravāheṇa śarīramāplayet | etadbhāvasnānam | gaṅgāyamunādidivyajalairvā śarīraṃ prokṣayet | tattatkṣetramṛttikārajobhirvā pañcabrahmaṣaḍaṅgamūlamantrairdehaṃ spṛśet | eṣāmekatamaṃ prakāraṃ kṛtvā pañcabrahmaṣaḍaṅgamūlamantrānekavāraṃ trivāraṃ vā japet | tataḥ prāgvadācamanadvayaṃ kṛtvā saṃbhāvitasakalabāhyābhyantarāśuddhinikaranivārakaṃ bhasmasnānaṃ kuryāt | tatkramaḥ - gobrāhmaṇadevāgniguruvidyāsannidhiṃ parihṛtya mlecchāntyajakṛtaghnadarśanādivarjite mārgabhinne śucau deśe prāṅmukha udaṅmukho vā niveśya kalpānukalpādirūpaṃ muṣṭimātraṃ viprādikrameṇa niṣkasārdhaniṣkadvayapramāṇaṃ vā bhasmādāya nair- ṛtyakoṇe tadrākṣasāṃśaṃ nirasya, akalpaṃ bhasmaceddigbandhanapūrvakaṃ pañcabrahmaṣaḍaṅgamantraiḥ saṃśodhya caturvidhamapi bhasma saptavāraṃ huṃphaḍantāstreṇābhimantrya tena viraktaścetpādādārabhya mastakāntaṃ, aviraktaścenmastakādārabhya pādāntaṃ dakṣiṇāṅguṣṭhatarjanīgṛhītena p. 211) svalpena bhasmanā tadgamyakarapādatalavyatiriktāṅgasaṃsparśarūpamuddhūlanaṃ kuryāt | tadetanmalasnānam || tataḥ ṣaḍaṅgamantraprajaptena bhasmanā īśānādipañcabrahmamantrairmūrdhānanahṛdayaguhyapādāvayavānāṃ sadyojātamantreṇaivāṃsayostaditarāvayavānāṃ ca dakṣiṇahastena tadagamyāṅgānāṃ vāmahastena coddhūlanaṃ kuryāt | avaśiṣṭaṃ bhasma mūlena kumbhamudrayā śirasyabhiṣiñcet | evaṃ sarvāṅgoddhūlanaṃ vīraśaivaḥ kuryāt | anye tu krameṇa lalāṭe caturaścatryaśravṛttāni kṛtvā kaṇṭhādadho nābherūrdhvamuddhūlayeyuḥ | śūdraṃ uddhūlanaṃ varjayitvā vakṣyamāṇatripuṇḍrātmakameva bhasmasnānaṃ kuryāt | tadetattapasvivyatiriktaśūdraviṣayam | ata eva jñānaratnāvalyāṃ - tapasvī cedvidhivadbhabhasma parigṛhya tena snānamācaredityādinā malasnānavidhisnānarūpayoruddhūlanayoradhikāraviśeṣaṇaṃ tapasvitvamuktam | evaṃ kṣatriyavaiśyāvapyatapasvinau tripuṇḍrātmakameva vā bhasmasnānaṃ kuryātām | brāhmaṇādayaścatvāro'pyuddhūlanāśaktau tripuṇḍrātmakameva bhasmasnānaṃ kuryuḥ | kevalatripuṇḍrātmakabhasmasnānābhiprāyeṇaiva keṣucidāgameṣu vīraśaivādikrameṇaiva niṣkaṃ niṣkārdhaṃ tadardhaṃ (tadardhaṃ) ceti bhasmapramāṇamuktam | tatra dīkṣitagṛhasthaiḥ sandhyātraye'pi jalasaṃyuktaṃ kāryam | (strībhiryatibhiśca jalavarjitaṃ vrativānaprasthakanyakādibhirdīkṣāhīnaiśca madhyāhnātprāgjalasaṃyuktaṃ parato jalavarjitaṃ kāryam |) evaṃ bhasmasnānānuṣṭhāne vastrāntaraṃ paridhāyācāmet | aparidhāya vā kevalamācāmet || atha tripuṇḍram || tacca varṇānāṃ krameṇa saptapañcacatustryaṅgulaṃ sarveṣāṃ vā lalāṭe hṛdaye bāhvośca caturaṅgulaṃ avayavāntareṣvekāṅgulamityādinānāgamoktapakṣāṇāṃ madhye pūrvācāryoktaṃ kecitpakṣaṃ parigṛhya lalāṭādiṣu p. 212) tarjanīmadhyamānāmikābhistisṛbhiraṅgulībhiḥ kartavyam | lalāṭe madhyamānāmikāṅguṣṭhairvā kartavyam | tripuṇḍraṃ sāndravalitrayaṃ vyaktaṃ ca yathā bhavati tathā kartavyam || tripuṇḍradhāraṇaṃ ca bhasmasnānaṃ ca trivaktraṃ trihastaṃ tripadaṃ triṇetraṃ (bhasmarūṣitaṃ tāṇḍavaṃ kurvantaṃ raudraṃ raktapuṣpālaṅkṛtaṃ bhasmadevaṃ dhyātvā kartavyam |) tripuṇḍrasthāne kulācāraprāptaṃ caturaśrārdhacandradīpaṃ tripuṇḍrāntaraṃ vā dhāraṇīyam | sarvaṃ ca puṇḍraṃ kevalabhasmanā candanayuktabhasmanā vā jalasiktena kāryam | lalāṭe yādṛśaṃ puṇḍraṃ hṛdayanābhibāhūdaravakṣasthaleṣu śivamaheśvararudraviṣṇupitāmahadaivatyaṃ, śirolalāṭagalāṃsahṛdayanābhipṛṣṭheṣvaṣṭasu sthāneṣu brahmāṇīlakṣmīviṣṇuśivasūryāgnicandradaivatyaṃ, śirolalāṭakandharāvakṣasthalāṃsabāhukūrparamaṇibandhakukṣinābhipā rśvayugapṛṣṭheṣu ṣoḍaśasu sthāneṣu śivamaheśvarādipañcakavāmādinavakāśvidvayadaivatyaṃ (śirolalāṭanetrakarṇanāsāvaktragalāṃsakūrparasthāneṣu śivaśaktimaheśvarasadāśivaśuddhavidyāmāyākalārāgakālaniyatipuruṣ aprakṛtyahaṅkārabuddhimanaśśrotra - tvakcakṣurjihvāghrāṇavākpāṇipādapāyūpasthaśabdasparśarūparasagan dhādikam | atha pṛthivī salilādibhūtatatvadaivatyaṃ deśakālavidyākalāpekṣayā yathāsaṃbhavaṃ kartavyam |) ṣaṭttriṃśatsthānapakṣe śivādyākāśāntatattvāni vṛttākārāṇi sphaṭikacandrakāntasūryakāntagokṣīravidrumaharitāñjanendrāyudhendrago pameghapadmarāgavidrumendranīlakuṅkumajapākusumendrāyudhasūryakā ntakanakadūrvāharidrākaravīrakālameghanīlamaṇimauktikamāṇikkakanaka sphaṭikavarṇāni; kṛṣṇaṃ caturaśraṃ vāyuṃ, raktaṃ tryaśraṃ vahniṃ, sitamardhacandrākāraṃ jala, pītaṃ caturaśraṃ pṛthivītattvaṃ p. 213) ceti vibhāvya hāṃ śivatattvarūpāya śivāya nama ityādimantraistattatsthāneṣu puṇḍrāṇi dhārayet | evaṃ pakṣāntare'pyūhanīyam | tattatpūrvācāraprāptānāṃ bhasmatripuṇḍraṃ phālādyuktasthāneṣu sarvāntaradevatāntarayuktāni vā puṇḍrāṇi dhāraṇīyāni | iti bhasmadhāraṇaprakāraḥ || rudrākṣadhāraṇavidhiḥ atha rudrākṣadhāraṇam | tadapi bhasmadhāraṇavat śivapūjāyāṃ nityam smarārinetrādabhavacchivapūjārtha mityārabhya rudrākṣaṃ ca brāhmaṇādibhirvīraśaivai rviśeṣeṇa śvetaraktapītakṛṣṇavarṇaṃ grāhyam | uktavarṇālābhe vīraśaivaiścaturvidhamapi dhāraṇīyam | raktāditrayaṃ kṣatriyaiḥ | pītādidvayaṃ vaiśyaiḥ | śūdraistu kṛṣṇavarṇameva dhāryam | sarvairvā sarvaṃ yathā lābhaṃ dhāryam | śirasi kaṇṭe karṇayorbāhvormaṇibandhayorurasi ca svasvaśiraḥprāmāṇādyucitasaṅkhyāviśeṣayuktaṃ vā | śirasi catvāriṃśat | kaṇṭhe dvātriṃśat | karṇayoḥ pratyekaṃ ṣaṭ | bāhvoḥ pratyekaṃ ṣoḍaśa | maṇibandhayoḥ pratyekaṃ dvādaśa | vakṣyasyaṣṭottaraśatam | ityevamaṣṭācatvāriṃśadadhikaśatadvayasaṅkhyākam | śikhāyāmekamityekādhikaṃ vā | śikhāyāmekam | mastake ṣaṭtriṃśat | vakṣasi pañcāśat | sāṣṭaśatamupavītam | kaṇṭhakarṇabāhumaṇibandheṣu pūrvavaditi pañcanavatyuttaradviśatasaṅkhyākaṃ vā, śirasyaṣṭottara śatasaṅkhyānāmalābhe trayam | kaṇṭhakarṇabāhuvakṣomaṇibandheṣu pūrvavaditi dvyuttarapañcaśatasaṅkhyākaṃvā dharaṇīyam | vajramāṇikyavaiḍūryapravālamauktikarūpapañcaratnasahitarudrākṣadhāra ṇaṃ jvaragrahapiśācamehakuṣṭhabhagandarakumāragrahāpasmāranivārakam | makuṭakuṇḍalakarṇikāhārakeyūrakaṭakodarabandhādiṣu taddhāraṇamapamṛtyuvināśanam | āyuḥśrīkīrtivardhanamanyatra rudrākṣadhāraṇam | p. 214) śikhāyāṃ taddhāraṇaṃ koṭiguṇaphalam | karṇabhujayoruttarottaradaśaguṇaphalam | hastayoraparimitaphalam | ekavaktrarudrākṣasya śikhāyāṃ saṃgopyadhāraṇaṃ brahmahatyādidoṣaśastrāgnyaśanipātacoravṛṣṭimahābhayaharam, āyuḥśrīkīrtikaram, bhuktimuktikaraṃ sarvasiddhipradam | dvivaktraṃ gohatyādidoṣaharam | trivaktraṃ strīhatyādidoṣaharam | caturvaktraṃ agamyāgamanābhakṣyābhakṣaṇadoṣaharam | pañcavaktraṃ sarvapāpaharam | ṣaḍvaktraṃ dakṣiṇakare dhṛtaṃ bhrūṇahatyāharam | saptavaktraṃ svarṇasteyagohatyādoṣaharaṃ viṣaharaṃ ca | aṣṭavaktraṃ gurutalpadoṣaharaṃ sarvakrūravyavahāradoṣaharaṃ ca | navavaktraṃ vāmakaradhṛtaṃ lakṣakoṭimahāpātakadoṣaharam | daśavaktraṃ grahapiśācavetālabrahmarākṣasasarpasiṃhavyāghrādibhayaharam | ekādaśavaktraṃ śikhāyāṃ dhṛtaṃ sahasrāśvamedhaśatavājapeyaśatasahasragodānaphalapradam | dvādaśavaktraṃ kaṇṭhadeśe dhṛtaṃ bahudakṣiṇāsahitagomedhāśvamedhaphalapradamaiśvaryābhivṛddhikāri daṃṣṭriśṛṅgicorāgnibhayaharaṃ sarvapāpakṣayakaraṃ ca | trayodaśavaktraṃ atulabhogapradaṃ rasarasāyanadhātuvādaghuṭikādisiddhikaram, pitumātṛbhrātṛstrīvadhadoṣaharaṃ ca | caturdaśavaktraṃ sarvakāryasiddhikaraṃ sakalavyādhipāpaharaṃ jñānayogasiddhikaraṃ ca | mūrdhabhujakarṇavyatirekeṇānyeṣvaṅgeṣu kṣayavṛddhisūtakastrīsaṅgamamalamūtrotsarjanamadyamāṃsalaśunapalā. nḍvādibhakṣaṇasamayeṣu rudrākṣadhāraṇaṃ varjanīyam | rudrākṣadānakalpoktaprakāreṇa taddānaṃ sarvavedapurāṇādhyayanasarvayajñānuṣṭhānasarvatīrthābhigamanaphalapr adaṃ sarvarogaharaṃ śataliṅgadānaśataliṅgasthāpanasahasraśivabhaktānnadānasahasrakanyāda anaphalapradaṃ putramitrāhitasakalabhogapradaṃ śivasāyujyadaṃ pratigrahīturapi śivabhaktasya tāvatphaladaṃ ca | paurṇamāsyamāvāsyāsaṅkrātyuparāgajanmanakṣatrādi puṇyadivaseṣu rudrākṣadhāraṇaṃ sarvapāpakṣayakaram | pūjākāle rudrākṣadhāraṇam - īśānamantreṇa śirasi kāryam | karṇayostatpuruṣamantreṇa, kaṇṭhādiṣvaghoramantreṇa, vakṣasi vyomavyāpimantreṇa | ativarṇāśramiṇāṃ tu tadekaniṣṭhānāṃ yāvajjīvadīkṣitānāṃ śrīmadvīraśaivānāṃ sadātipariśuddhānāṃ sarvasyāpi kālasyābhyārhitatvādīśānādimantraiḥ pañcākṣaramantraiśca dhṛtā rudrākṣāḥ sarvadā dhāryāḥ | sarvasyāpi kāyikasya vācikasya mānasikasya duḥkhasya vā sukhasya vā śivaikasamarpaṇīyatvena niṣedhaviṣayakālābhāvāt | pūjākāle tvatiśayitakālatvādviśeṣeṇa dhāryāḥ || p. 215) nanu bhasmadhāraṇarudrākṣadhāraṇayostattatprakaraṇanirūpaṇīyatvena tattatprakaraṇapratijñānusāreṇa nirūpitatvācchivapūjābhidhānarūpapratijñāvirodhācca nātra nirūpaṇīye bhasmadhāraṇarudrākṣadhāraṇe iti cenna, agnīnādhāsya iti saṅkalpānurūpeṇa pratyekaṃ karma somena yakṣyamāṇo'gnīnādhāsya iti somapūrvādhāne yathā ādhānasya somayāgāṅgatvaṃ tadvadbhūtirudrākṣadhāraṇaṃ pratyekaṃ karma atha ca śivapūjāṅgamapīti | kimetāvatādhvagamaneneti cedatrocyate; apūrvādhānavadrudrakṣādhāraṇaṃ tripuṇḍradhāraṇaṃ ca pratyekaṃ karma dīkṣābhedenānārabdhaśivapūjanena bālenāpi śivalāñchanadhāraṇamavaśyaṃ kartavyamiti siddhāntīkṛtya pratyekaṃ prakaraṇe nirūpitamapi śivapūjāṅgamapīti śivapūjāprakaraṇe punarnirūpitamiti nātra śaṅkāvakāśaleśaḥ || nanu yānyaṅgāni ṣaḍyāgādīni tāni śeṣiṇā sahaikavākyatāmāsādya śeṣiṇā sanniyogaśiṣṭaṃ karma, tathā nāṅgamantarāṅginaḥ pravṛttiḥ, prakṛte cākṛtaśivapūjārambhaṇena kriyamāṇe bhūtirudrākṣadhāraṇe na śivapūjāṅgatvakalpanā yuktimatī; vināpi śeṣiṇamaṅgasyānuṣṭhānadarśanātprakṛte'ṅgāṅgitvāpattirdurghaṭeti cenna; somena yakṣyamāṇo'gnīnādhāsya itivacchivapūjāṃ kariṣyamāṇo'dhikārasampatyarthaṃ bhasmadhāraṇaṃ rudrākṣadhāraṇaṃ ca kariṣya iti saṅkalpitasya tasya anyatvāt | yathā nānāhitāgniḥ some'dhikṛto bhavati tadvadarudralāñchano rudraṃ yaṣṭumadhikāryapi na bhavati | śivo bhūtvā śivaṃ yajet iti śivapūjāṅgadhāraṇamanyadeveti siddhāntaḥ || atha sakalīkaraṇapaddhatiḥ vīraśaivānāṃ gurukṛtasakalīkaraṇasyaivānudinamanusmaraṇam | itareṣāṃ tātkālikaṃ sakalīkaraṇamiti viśeṣaḥ | atha karanyāsāṅganyāsarūpaṃ sakalīkaraṇam | tattrividham | gṛhasthānāṃ sṛṣṭinyāsarūpam, brahmacāriṇāṃ sthitinyāsarūpam, yativanasthānāṃ p. 216) saṃhāranyāsarūpam | vīraśaivānāṃ yathāruci trayamapi | tatrādau sṛṣṭinyāsa ucyate - karau candanādicarcitau kṛtvā vāmakarata (lāṃtaṃ)laṃ tatpṛṣṭaṃ ca maṇibandhātsamārabhya dakṣiṇapāṇinā haḥ astrāyaphaḍiti pratimārjanaṃ mārjanamāvṛttena mantreṇa dviḥ pramṛjya tenaiva mantreṇa dakṣiṇakaratalaṃ tatpṛṣṭhaṃ ca vāmakareṇaikavāraṃ pramṛjya karāvāmaṇibandhamastratejasā vyāptau saṃcintya, sampuṭīkṛtyāṅguṣṭhadvayamadhye'mṛtarūpaṃ śaktimaṇḍalaṃ dhyātvā, tenāmṛtena (tathā nayanadvayamāplāvya), yojitāṅguṣṭhadvayakarṇike karasampuṭakamale hāṃ śivāsanāya nama iti śivāsanaṃ vinyasya hāṃ haḥ śivamūrtaye nama iti tejomayīṃ sthiravidyāṃ taruṇāṃ śivasya sūkṣmamūrtiṃ vinyasya, hoṃ īśānamūrdhāya nama ityuṅguṣṭhayostarjanībhyāṃ vinyasya, tarjanyādikaniṣṭhikāntamaṅguṣṭhābhyāṃ heṃ tatpuruṣavaktrāya nama ityādīṃścaturo mantrān vinyasya, hāṃ hauṃ vidyādehāya nama ityaṅguṣṭhaṃ karatalayoraṣṭatriṃśatkalāmayaṃ sadāśivātmakaṃ sthūlaṃ vidyādehaṃ vinyasya, netrebhyo nama iti netraṃ karatalayorvinyasya, hāṃ hauṃ śivāya nama ityaṅguṣṭhānāmikābhyāṃ sadāśivadehavyāpakaṃ śivamāvāhayet | āvāhanaṃ gurukṛtasāmarasyasyaiva mantreṇā vicchedenānusandhānam | anyeṣāṃ tu tātkālikamiti viśeṣaḥ | tataḥ kaniṣṭhikādiṣu hāṃ hṛdayāya nama ityādinetramantravyatiriktān pañca mantrān krameṇa vinyasya, vāmadakṣiṇa (bhujau) karau taditarakarābhyāṃ kavacāya namaḥ ityavakuṇṭhya karadvayaṃ saṃyojya vauṣaḍantamūlena paramīkuryāt | nyastānāṃ hṛdayaśiraśśikhādīnāṃ kalānāṃ ca bhinnabhinnavarṇānāmāvāhitaparamaśivatejasātidhavalena tadvarṇatāptibhāvanaṃ paramīkaraṇam | tato'ṅganyāsaṃ kuryāt | dakṣiṇāṅguṣṭhānāmikābhyāṃ hāṃ śivāsanāya nama iti dehamadhye hṛdi vā mūlādhārātsamudbhūtaṃ śvetaṃ śivasyāsanapaṅkajaṃ vinyasya haṃ hāṃ śivamūrtaye nama iti (mano) nābhikandādi hṛdayādi vā bhrūmadhyaparyantaṃ tejomayīṃ śivasya sūkṣmamūrti p. 217) vinyasya muṣṭiṃ badhvā, aṅguṣṭheneśānamantraṃ mūrdhni vinyasya aṅguṣṭhayuktatarjanyādibhirvaktre hṛdi guhye pādayośca tatpuruṣamantrādīn krameṇa vinyasya (indramantreṇa) bhrūmadhyādibrahmarandhrāntaṃ hāṃ hauṃ vidyādehāya nama iti vidyādehaṃ vinyasya, netramantreṇa triṣu madhyamāṅgulībhistisṛbhirvinyasya, tasminnaṅguṣṭhānāmikābhyāṃ hāṃ hauṃ śivāya nama iti paramaśivamāvāhayet | tato hṛdayaśirassthitāḥ śivasthāneṣu hṛdayaśiraśśikhāsvaṅguṣṭhakaniṣṭhikānāmikāmayadhyamābhirvinyasya , karṇaprāvaraṇatvena stanamadhyāntaṃ kavacaṃ tarjanībhyāṃ vinyasya, hastatalayorastramanāmikābhyāṃ vinyaset | sarve'pyete mantrā namontāḥ | astramantrastu phaḍantaḥ | namohuṃphaḍa(ntā)stramantreṇa tālatrayapurassaraṃ digbandhanaṃ kṛtvā kavacenāveṣṭya vauṣaḍantamūlena mahāmudrāṃ pradarśayet | mastakādipādāntaṃ hastābhyāṃ saṃsparśanaṃ mahāmudrā | tataḥ śivasamānarūpatāmātmanaścintayet | itthaṃ kṛtāṅganyāso baddhapaṭṭhaśiroveṣṭanamastakatrāṇakaṅkaṇakaragṛhītāstrabhīṣaṇo bhaṭa iva kṣudrāṇāmapradhṛṣyo bhavatīti sakalīkaraṇaṃ vīraśaivairabhijñaiḥ kāryameva || atha sāmānyārghyapātramastramantreṇa prakṣālya bindusthānasravadamṛtatayā bhāvitena śuddhajalena hāṃhṛdayāya vauṣaḍityāpūrya hāṃ hṛdayāya nama iti saptavāramabhimantrya kavacenāvakuṇṭhya gandhapuṣpādibhirabhyarcya dhenumudrāṃ pradarśayet | idaṃ sāmānyārghyajalaṃ śivamapahāyānyeṣāṃ sarveṣāṃ dvārapālakādīnāṃ sādhāraṇam | atha dvārapālakārcanam tasyāyaṃ kramaḥ | astrapañcaramadhyasthamātmānaṃ bhāvayān pṛthivyādimāyāntamekatriṃśattattvavargaṃ manasātilaṅghya śivapūjāmandiraṃ vṛttākāraṃ raktavarṇaṃ śuddhavidyātattvātmakaṃ bhāvayan bhogamokṣakāmaḥ pūrvadvāre dvārapālamarcayet | kīrtivijayasaubhāgyakāmo dakṣiṇadvāre | p. 218) kevalamokṣaikakāmaḥ paścimadvāre | udagdvāre pūjanaṃ na kāryam | sāmānyārdhyodakena dvāramastramantreṇa saṃprokṣya (prathamaṃ) bahirdvārapālānarcayet | te ca gaṇapatyādayaḥ | tatra dvārasyordhvodumbaramukhe dakṣiṇavāmabhagayormadhye ca gaṇapatisarasvatīmahālakṣmya upaviṣṭāḥ | vāmadakṣiṇavyavasthā ca devamapekṣya dvāre praviśantaṃ pūjakamapekṣya vā grāhyā | dvārasya bahiḥ pradeśe dakṣiṇapārśve nandī, dakṣiṇapārśva eva nandina uttarabhāge gaṅgā, vāmapārśve mahākālaḥ vāmapārśva eva tasya dakṣiṇabhāge yamunā ca sthitāḥ | hāṃ gaṇapataye namaḥ śyāmavarṇaṃ dantākṣasūtrapāśaṅkuśān puṣkareṇa bījapūraṃ ca dhārayantaṃ gaṇapatiṃ pūjayāmi | hāṃ sarasvatyai namaḥ śvetavarṇāmakṣamālāpustakadharāṃ vīṇāvādanavyapṛtādhaḥkaradvayāṃ sarasvatīṃ pūjayāmi | hāṃ mahālakṣmyai namaḥ śrīphalakamalābhayavaradhāriṇīṃ ubhayapārśvasthitagajayugalahastoddhṛtahemakumbhāmṛtadharābhiḥ pariṣicyamānāṃ mahālakṣīṃ pūjayāmi | hāṃ nandine namaḥ, aruṇajaṭāmakuṭadharaṃ triśūlākṣamālātarjanīmudgaradhāriṇaṃ sthūlamukhaṃ nandinaṃ pūjayāmi | hāṃ gaṅgāyai namaḥ, dhavalavarṇāṃ makaravāhanāṃ amṛtakalaśacāmaradhāriṇīṃ gaṅgāṃ pūjayāmi | hāṃ mahākālāya namaḥ | kṛṣṇavarṇaṃ daṃṣṭrākarālabhrukuṭibhīṣaṇasthūladehaṃ śūlakapālamudgaratarjanīmudrādhāriṇaṃ mahākālaṃ pūjayāmi | hāṃ yamunāyai namaḥ | śyāmavarṇāṃ kurmavāhanāṃ cāmarāmṛtakalaśadhāriṇīṃ yamunāṃ pūjayāmīti tattatsthāneṣu pūjayet | sarva ete dvārapālā gaṅgāyamune vinā triṇetrāḥ, sarve caite dvārasamānamukhāḥ || vedāntavedyākhilaviśvamūrte vibho virūpākṣa viṣeśaśūnya | viśveśvarāśeṣaviśeṣamūla kavāṭamudghāṭaya kālakāla || iti ślokena kavāṭodbāṭanaprārthanāṃ sajjikāyāṃ bhāvayet | pūjako'stramantreṇa kavāṭamudghāṭya hauṃ śivāya nama iti netrayorvinyasya p. 219) divi sthitān vighnān divyadhyānadṛṣṭisantrastān kṛtvā nabhogatān vighnān tarjanyaṅguṣṭhayogotkṣiptapuṣpasantrasnān bhūmigatān vighnāt dakṣiṇa (pāda) pārṣṇighātatrayasantrastān kṛtvā astrāya phaḍiti mantreṇa trividhān vighnānutsārayet | atha dvārasya dehalīśākhāṃ vāmāṃ saṃśrito dakṣiṇāṃ dehalīmaspṛśan dakṣiṇapādena śivamandiraṃ praviśya hāṃ astrāya namaḥ, agnivarṇaṃ caturvaktraṃ śaktiśūlābhayavarānvitakaradvayacatuṣṭayaṃ jaṭāmakuṭālaṅkṛtamardhenduśekharaṃ sakalavighnanivārakaṃ astrarājaṃ pūjayāmīti dehalīmadhye śivamūrterabhimukhatayā sthitaṃ astrarājaṃ parāvṛtya tadabhimukhaḥ pūjayet | tato dvārasyābhyantare dakṣiṇapārśve (hrāṃ) hāṃ śrīnandikeśvarāya namaḥ raktavarṇaṃ triṇetraṃ candrakalālaṅkṛtajaṭāmakuṭaṃ mṛgaparaśunamaskāramudrānvitakaracatuṣṭayaṃ bāhumūle vetraṃ kaṭyāṃ kṣurikāṃ ca dhārayantaṃ bhasmarudrākṣadhāriṇaṃ vānarāsyaṃ nandikeśvaraṃ pūjayāmīti dvārasyābhyantaredakṣiṇapārśve pūjayet | hāṃ suṃ suyaśādevyai namaḥ śyāmavarṇāṃ utpalālaṅkṛtadakṣiṇakarāṃ suyaśādevīṃ pūjayāmīti dvārasyābhyantare suyaśādevīṃ pūjayet | tataḥ śivaṃ pradakṣiṇīkṛtya nir-ṛtikoṇe brahmāṇaṃ pūjayet | pūjā caiteṣāṃ āsanadānāvāhana sthāpana sannidhāpana sannirodhana pādyācamanārdhya gandhapuṣpa dhūpadīpadānāntaṃ naivedyatāmbūladānāntaṃ vā pratyekaṃ kartavyā | aśaktau madhya eva sarvebhyo dvārapālebhyo nama iti gandhapuṣpādibhiḥ pūjayet | dvārapā deva devasya dvāraṃ rakṣata yatnataḥ | nivārya vighna saṅghātamityājñā pārameśvarī iti śivājñāṃ śrāvayet | ātmārtha pūjāyāṃ āgamabhedena tadabhihitapratiṣiddhatvādvaikalpikamiti na vaikalyaṃ tadakaraṇe, karaṇebhyuccayaḥ; ṣoḍaśigrahanyāyena vikalpa eva || atha pūjopakaraṇaṃ sarvaṃ śivāgre sannidhāpya devasya dakṣiṇabhāge āgneyabhāge vā, uttarābhimukhaḥ sthitvā ruciraṃ svastikaṃ vābhyastamāsa(naṃ badhvā)namāsthāya-(śoṇakṣaumacitrānyatamena caturviṃśatyākhyahastamānena p. 220) tridhāsanamāsthāya) pañcānāmātmasthānadravyamantraliṅgaśuddhīnāṃ madhye prathamaṃ ātmaśuddhiṃ kuryāt | ayamūrdhvodumbarādiṣu gaṇapatyādipūjāprakāro yathoktalakṣaṇaśivamandirasadbhāve ātmaśuddheḥ pūrvaṃ kartavyaḥ | taccaivaṃ vihitam | gṛhasyeśānadigbhāge śilāmadhyamakveṣṭakāmayaṃ śuddhadārumayaṃ (mṛnmayaṃ) vā caturaśramāyataṃ vṛttaṃ vā yaja mānamadhyāṅgulimadhyaparvatṛtīyaparvaparimitaṃ vā tripañcasaptanavatrayodaśasaptadaśa viṃśatyekaviṃśa dvātriṃśaddairghyarūpottamamadhyamādhamabhedabhinnāṅgulicaturviśat yākhyahastamānena taddhastānyatamapramāṇakamekabhūmaṃ dvibhūmaṃ vā caturviṃśatyākhyahastamānena tribhūmaṃ vā pūjāgāraṃ nirmāya tatpañcadhā vibhajya tanmadhyabhāge śilāsudhe varjayitvā mṛṇmayīmiṣṭakācitāṃ vā catuṣkoṇahastobhayāṅkāṃ vā ṣoḍaśāṅgulotsedhāṃ vā aṣṭāṅgulotsedhāṃ vā vedikāṃ viracayya tadupari paścimabhāge ekatālavistārāyāmaṃ pañcāṅgulotsedhaṃ garbhagṛhasthānīyadeśaṃ tasya pūrvabhage tādṛśāyāmavistārotsedhamarghapaṇḍapasthānīyaṃ deśaṃ ca kṛtvā tasya pūrvabhāge pañcatālāyāmaṃ catustālavistāramaṣṭāṅgulotsedhaṃ beramaṇṭapasthānīyadeśaṃ ca kalpayet | tatra garbhagṛhasthānīyadeśe sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ dārumayaṃ vā caturaśramāyataṃ vṛttaṃ vā sajjikābhighapeṭakaṃ kalpayet | beramaṇṭapasthānīyadeśe dvihastāyatamekahastavistṛtaṃ dvādaśāṅgulocchrāyaṃ vā kamalabhūṣitapeṭakaṃ vinyasya tadupari namanīṃ tanmānāṃ (nā) prasārya tanmadhye gajadantādinirmitaṃ pīṭhaṃ vinyasya tadupari suvarṇādiracitaṃ padmapīṭhaṃ paścimabhāgaracitaprabhāmaṇḍalasahitaṃ pūrvābhimukhaṃ sthāpayet | asmin pakṣe ūrṇāsūtratrayeṇa parivīya pavitraṃ te vitataṃ brahmaṇaspate | prabhurgātrāṇi paryeṣi viśvataḥ | ataptatanūrnatadāmo-aśnute | śṛtāsa idvahantastatsamāśata iti japati | ayaṃ divyāgamoktapakṣaḥ | karapīṭhākhyamukhyapakṣe tu mānasamevedaṃ sarvamiti viśeṣaḥ | pūjāmaṇṭapaṃ ca prakīrṇakusumāmodacandanacarcāvitānamuktā dāmadhvajaṣatākādarpaṇa pradīpādibhiralaṅkṛtyeti | evaṃvidhapūjāmaṇṭapābhāve śivapūjāsthānameva tādṛśapūjāmaṇṭapaṃ p. 221) manasā bhavāyitvā śivapīṭhasamīpopaviṣṭaḥ (śiva eva) tatraiva dvārapālārcanamātmaśudhdeḥ pūrvaṃ paścādvā kuryāt || iti dvārapālārcanavidhiḥ nanvetatsarvamasaṅgatam | paśurjīvaḥ, patiḥ parameśvaraḥ, tadubhayātiriktajaḍājaḍaprapañcajālaṃ pāśaḥ, tatra patiśabdavācyaḥ parameśvara eka eva pūjyaḥ prapattavyo dhyātavyaḥ śrotavya iti | tatra ekamevādvitīyaṃ iti śrutiparyālocanayā śivavyatiriktasya sarvasya devatāntarasya paśuśabdavācyatvenādhyavasāya eva vīraśaivattvamiti śivavyatiriktadvārapālārcanaṃ na saṅgatamiti cenna, nandikeśvarādidvārapālānāṃ śivavibhūtiviśeṣatvena eka evānekadhā vartata iti śrutyanurodhācca | tadekatānatvarūpavīraśaivatvaṃ ca taditaradevatāntaratadbhajakabhajanātirekaḥ | prakṛte ca dvārapālānāṃ śivaikājñāparipālakatvena teṣvapi śivābhedabuddhireva kāryā | tathaivāgamāntaraikavākyatāyāṃ pratibhāti | jaṅgamamūrtīnāṃ śivamūrtyabhedapratipattiṃ, sveṣṭaliṅgāpekṣayā jaṅgamaprābalyaṃ ca varṇitam | nandikeśādiśivagaṇabhajanasyāgamāntareṣu bahuśaḥ pratipādanācca dvārapālārcanaṃ yadyaduktaṃ tatsarvaṃ kāryamiti siddhāntaḥ || nanu dhenumudrādipūjāṅgamudrādīnāṃ hastadvayavyāpārasādhyatvena pīṭhāntarāvasthānaṃ vācyama; aṅgīkṛte ca tasmin prāṇaliṅgavicchedaḥ syāt, ataḥ kathametadupapadyatāmiti cet - vātulottare rathādi suvarṇaireva nirmāya tasminniṣṭaliṅgasthāpanapurassaraṃ śivapūjā, ūrṇāsūtreṇa cānvārambhaḥ, tatra ca pavitraṃ ta iti vaidiko mantro hṛdayamantreṇa namo'ntena sahita iti bahuśaḥ pratipādanāt || athavā pūjāyāṃ mānasadharmasyaiva vaiśeṣyātsarvaṃ mānasameveti sarvaṃ samañjasam || athābhidhīyate samyaṅinagamāgamadarśitaḥ | śivapūjāvidhiḥ spaṣṭamupadeśe caturdaśe || p. 222) ādau śaivastridhā proktaḥ sāmānyaḥ prathamaḥ smṛtaḥ | viśeṣastu dvitīyaḥ syānnirābhārastṛtīyakaḥ || tridhaivaṃ vīraśaivaḥ syādatha kevalavaidikaḥ | vedāgamānusārī ca tantrāgamaviśāradaḥ || abhakto vātha bhakto vā vidhadīta śivārcanām | abhaktaścedbhaktimeti bhaktaḥ sāyujyameti ca || bhakto'pi dvividhaḥ prokta ekatānaśca tandritaḥ | tandrito mūlamantreṇa śivabhaktyārcayecchivam || tanmātreṇa sa santuṣṭaḥ kramātsāyujyadāyakaḥ | atha bhaktastvekatānaḥ śivabhaktottamottamaḥ || nigamāgamapanthānamāśritya śivapūjakaḥ | yādṛśe pūjane yasya bhaktiravyāhatā bhavet || tādṛśī tena vai pūjā kāryā svavibhavairanu | dāridryaṃ pūjane naiva kāryaṃ manasi pūjakaiḥ || svamanovibhavenaiva yajetsāmbaṃ trilocanam | pūjako yadi sampanno dhanalobhena pūjayet || na pūjāphalamāpnoti sa daridro naraḥ smṛtaḥ | śivārcane yasya manaḥ svadhanaiḥ svajanairyutam || sa sampanno bhavedbhaktaḥ śivārpitadhanaḥ svayam | śivānukūlā ye martyāḥ svajanā iti tānvaduḥ || nānukūlā janā ye tu na svīyāste janā iti | dvivyāgamoktarītyāhaṃ manonairmalyasādhanam || dehātmaśuddhimanvakṣaṃ vadanvakṣye śivārcanām | athātmaśuddhiḥ | sā dvividhā | pūjakajīvasya śivabhāvāpādanātmikā jīvaśuddhirūpā, pūjakajīvasya śivadehatvāpādanātmikā dehaśuddhirūpā ca | tatrāyaṃ jīvaśuddhiprakāraḥ | triḥ prāṇānāyamya dehāntargatamaśuddhaṃ vāyuṃ recakaprāṇāyāmenāstramantreṇotsārya bāhyavāyunodaraṃ p. 223) prapūrya pādāṅguṣṭadvayādārabhya yāvanmūlādhāraṃ dvidhābhūtāṃ tata ūrdhvamābrahmarandhrāntamekībhūtāmadhomukhaiḥ padmamukulairyuktāṃ śarīrāntarāle'tisūkṣmāṃ vidyullekhāmiva bhāsvarāmantaḥsuṣirayuktāṃ suṣumnānāḍīṃ saṃcintya, tanmadhye hrūmiti śikhābījaṃ jyalantaṃ saṃcintya, hṛtkaṇṭhatālubhrūmadhyabrahmarandhreṣvadhomukhatayā sthitāni padmamukulāni pūrakakumbhakarecakairvikasitottambhitordhvamukhīkṛtāni bhāvayitvā mūlādhārapradeśe dīpaśikhāvajjvalantaṃ hrūṃkāraṃ hruṃ phaḍiti santatoccāraṇādūrdhvamudgacchantaṃ dhyāyan, tena pañcāpi (brahmahṛtpadma) brahmādigranthīn padmanālagranthīn bhinnān bhāvayitvā, hrūṃkāraṃ pratinivṛtya vāyuṃ virecayet | punarapi hrūṃkāramantraṃ mūlādhāre dhyāyanpūrakavāyunopasaṃhṛtasarvaśarīravyāpakacaitanyaṃ hṛtpaṅkajāśritaṃ puryaṣṭakarūpasūkṣmadehānvitaṃ jīvaṃ puryaṣṭakādādāya sphurattārakākāramatisūkṣmamekākinaṃ hāṃ iti hṛdayabījaṃ saṃpuṭitaṃ kṛtvā hrūṃkāraṃ mūrdhni niveśya kuṃmbhakaṃ kṛtvā vāyumūrdhvaṃ pravartayan saṃhāramudrayā tamādāya dvādaśāntaparyantaṃ nītvā tadupari sthite paramaśive yojayet | evaṃ ca jīvaḥ sthūlasūkṣmavardhakadehopādhinirmuktaḥ śivasāyujyānnirmalajñānakriyāśaktiyuktaḥ śuddho bhavati || yadvā jīvaṃ dvādaśāntaparyantaṃ nītvā hṛdayakamala eva śaktimaṇḍalasaṃpuṭitaṃ kṛtvā bhūtaśuddhiṃ kuryāt | tatrāyaṃ kramaḥ - hṛtkamalakarṇikopari hāṃ sūryamaṇḍalāya namaḥ | hāṃ somamaṇḍalāya namaḥ | hāṃ agnimaṇḍalāya namaḥ | hāṃ śaktimaṇḍalāya namaḥ | iti vinyasya hāṃ haṃ hāṃ ātmane namaḥ iti dehavyāpakaṃ jīvātmānamādāyopasaṃhṛtavyāpakarūpaṃ sphurattārakākāraṃ saṃcintya taṃ śaktimaṇḍalasyopari vinyasya tasyopari ca śaktivahnisomasūryamaṇḍalāni krameṇa vinyasyordhvādhassthitaśaktimaṇḍaladvayavinissṛtāmṛtapūrapariplutaṃ bhāvayet | p. 224) evaṃ jīvasya rakṣāmātraṃ kartavyam | tasya dīkṣākāla eva śuddhatvāt pratidivasaṃ pūjāsamaye suddhirnāpekṣiteti || dehaśuddhiḥ - atha dehaśuddhiḥ | sā dvividhā | sūkṣmadehaśuddhiḥ sthūladehaśuddhiśceti | tatra śabda-sparśa-rūpa-rasa-gandha-budhdya- haṅkāra-mano-rūpa puryaṣṭakātmakasūkṣmaśarīraśudhyarthaṃ hṛtkaṇṭhatālubhrūmadhyabrahmarandhrasthiteṣu brahmādiṣu kāraṇapuruṣeṣu brahmaṇi śabdasparśau pravilāpayāmi, rasaṃ viṣṇau pravilāpayāmi, rūpagandhau rudre pravilāpayāmi, buddhyahaṅkārāvīśvare pravilāpayāmi, manaḥ sadāśive pravilāpayāmi iti sūkṣmaśarīrāṃśān śabdādīn pravilāpayet | tataḥ sthūlaśarīraśudhdyarthaṃ svaśarīre pādādidvādaśāntaparyantasthāneṣu sthitāni (vakṣyamāṇasthānāni) vakṣyamāṇasthānākṛtirūpādiyuktāni pañcamahābhūtāni dhyātvā pṛthivīmapsu pravilāpayāmi, āpo'gnau pravilāpayāmi, agniṃ vāyau pravilāpayāmi, vāyumākāśe pravilāpanayāmi, ākāśaṃ parāśaktau pravilāpayāmi, parāśaktiṃ paraśive pravilāpayāmīti bhāvayet | iyaṃ svakāraṇeṣu pṛthivyādipravilāpanarūpā bhūtaśuddhiḥ | anyā tattadguṇakṣapaṇādirūpā bhūtaśuddhiḥ | guṇakṣapaṇarūpā ca dvividhā | pratyekaśodhanarūpā parasparaśodhanarūpā ca | tatrādyā yathā - pādādārabhya jānuparyantaṃ caturaśraṃ pītavarṇaṃ kaṭhinasvabhāvaṃ vajralāñchinaṃ hāmiti hṛdayabījena pārthivabījasahitena yuktaṃ brahmaṇā kāraṇeśvareṇādhiṣṭhitaṃ nivṛttikalārūpaṃ pārthivamaṇḍalaṃ bhāvayāmīti vicintya, hrāṃ nivṛttikalāyai huṃphaḍiti mantreṇa pañcabhirudghātaiḥ pṛthivyā gandharūparasasparśaśabdaguṇānutsārayet | tato jānvādinābhiparyantamardhacandrākāraṃ śvetavarṇaṃ dravasvabhāvaṃ padmalāñchitaṃ hrīṃ iti śaktibījenāpyabījasahitena yuktaṃ viṣṇunā kāraṇeśvareṇādhiṣṭhitaṃ pratiṣṭhākalārūpamāpyamaṇḍalaṃ bhāvayāmīti vicintya hrīṃ pratiṣṭhākalāyai huṃ phaḍiti mantreṇa caturudghātairapāṃ rasarūpasparśaśabdaguṇānutsārayet | tato nābhyādikaṇṭhaparyantaṃ tryaśraṃ raktavarṇaṃ p. 225) pacanasvabhāvaṃ svastikalāñchitaṃ hrūṃ iti śikhāmantreṇāgnibījasahitena yuktaṃ rudreṇa kāraṇeśvareṇādhiṣṭhitaṃ vidyākalārūpamagnimaṇḍalaṃ bhāvayāmīti vicintya hruṃ vidyākalāyai huṃ phaḍiti mantreṇa tribhirudghātairagnigatān rūpasparśaśabdānutsārayet | tataḥ kaṇṭhādibhrūmadhyaparyantaṃ ṣaḍaśraṃ kṛṣṇavarṇaṃ calanasvabhāvaṃ ṣaḍbindulāñchitaṃ hraimiti kavacamantreṇa vāyubījasahitena yuktaṃ maheśvareṇa kāraṇapuruṣeṇādhiṣṭhitaṃ śāntikalārūpaṃ vāyumaṇḍalaṃ bhāvayāmīti saṃcitya hrauṃ śāntikalāyai huṃ phaḍiti mantreṇa dvābhyāmudghātābhyāṃ vāyoḥ sparśaśabdaguṇāvutsārayet | tato bhrūmadhyādidvādaśāntaparyantaṃ vṛttākāraṃ dhūmravarṇamākāśasvabhāvaṃ binduśaktilāñchitaṃ hraḥ ityastramantreṇa saṃyuktaṃ sadāśivena kāraṇeśvareṇādhiṣṭhitamākāśamaṇḍalaṃ bhāvayāmīti saṃcintya hrauṃ śāntyatītakalāyai huṃ phaḍiti mantraṇaikodghātenākāśasya śabdaguṇamutsārayet | etāni pṛthivyādimaṇḍalāni hṛtkaṇṭhatālubhrūmadhyabrahmarandhragatāni vā vibhāvya viśodhayet | iti pratyekaśodhanaprakāraḥ | parasparaśodhane tvayaṃ viśeṣaḥ | sarvāṇi pṛthivyādimaṇḍalāni tattacchodhanasamaye pādādimūrdhāntavyāpakāni bhāvayet | pṛthivīśodhane tadguṇapañcakotsāraṇānantaraṃ pṛthivīṃ svaviruddhavāyvabhibhūtāṃ vāyvākārāpannāṃ, vāyuśodhanasamaye vāyuṃ svaviruddhapṛthivyabhibhūtaṃ pṛthivyākārāpannaṃ ca bhāvayet | evaṃ jalānalāvapi tattadguṇotsāraṇānantaraṃ svaviruddhānalajalābhibhūtāvanalajalākārāpannau bhāvayet | ākāśaguṇotsāraṇānantaramākāśaṃ nityatvavyāpakatvaśuddhatvāditadviruddhaguṇayuktaparāśaktyātmakaparāk āśābhibhūtaṃ tadākārāpannaṃ śuddhasphaṭikanirmalaṃ bhāvayediti | itthaṃ mahābhūtānāṃ pratyekaśodhanena parasparaśodhanena vā guṇakṣayāt kṣīṇaśaktikasya bhūtasamudāyātmakasya śarīrasya śodhanaṃ vibhāvya pādāṅguṣṭhasthitena śivaśaktyadhiṣṭhitena kālāgninā haḥ astrāya huṃphaḍiti mantreṇa śarīraṃ dagdhaṃ niravaśeṣaṃ nivṛttyādikalāmātraśeṣaṃ śarīragatadoṣamātraṃ vaktavyarūpaṃ bhāvayitvā dvādaśāntasthitaśaktimaṇḍalasravadamṛtavarṣeṇāplāvayet | evaṃ śarīraśoṣārthaṃ uktaprakāraṃ śarīrārambhakabhūtaguṇotsāraṇaṃ p. 226) kṛtvā, sthūlaśarīraṃ pṛthivyādipañcabhūtabījaṃ māyākṣetravinikṣiptaṃ dharmādharmamūlaṃ indriyaśākhopaśākhaṃ śabdādiviṣayālocanapallavaṃ prapañcakusumaṃ sukhaduḥkhaphalaṃ puruṣavihaṅgopabhogyamūrdhvamūlamadhaśśākhaṃ vaṭavṛkṣaṃ vibhāvya prāṇāyāmaṃ kurvan, ṣaṇmātreṇa pūrakapūrvārdhena hrāmityuccārapañcakayuktena patrapuṣpaphalarahitaṃ stabdhaṃ vicintya, pūrakāparārdhena hrīmityuccāracatuṣṭayayuktena snigdhapatrapuṣpaphalopetaṃ vibhāvyaikasminnevodghātena dvādaśamātreṇa kumbhakena hrūmityuccāratrayayuktena savyapādāṅguṣṭhena kālāgninā śuṣkaṃ dagdhaṃ ca vibhāvya recakapūrvārdhena hraimityuccāradvayayuktena bhasmībhūya dikṣu viprakīrṇaṃ vibhāvya recakāparārdhena hraumityekoccārayuktena sphaṭikanirmalaṃ śuddhavyomarūpaṃ cintayitvā'mṛtenāplāvayet | evaṃ dehadāhaṃ kṛtvā yathoktasaṅkhyairudghātaistattadguṇotsāraṇaparyantāmeva vā, guṇotsāraṇabhāvanāṃ vinā pṛthivyādikaṃ bandhakatvānnivṛttaṃ bhavati ityanusandhānapūrvakaṃ tattatsthāneṣu vāyumanodhāraṇāparyantāmeva vā bhūtaśuddhiṃ kuryāt | udghātaśabdena uddhanyate'neneti vyutpatyā bhūtaguṇānāṃ tadaśuddhervotsāraṇasādhanamucyate | tattatkalāmantroccāraṇapūrvakaṃ pūrakaṃ kṛtvā suṣumnayā yāvaddvādaśāntaṃ prāṇavāyorūrdhvapravartanarūpaṃ karma, tacca pūrakaṃ kṛtvā kumbhakakāle prāṇavāyorūrdhvaṃ preraṇaṃ kṛtvā taṃ pratinivartya dakṣiṇanāḍyā tadrecanaparyantam | evaṃ caikaikasminnudghāte pūrakādyāstrayastrayaḥ prāṇāyāmā iti pṛthivyāṃ pañcānāmudghātānāṃ pañcadaśa prāṇāyāmāḥ sampadyante | jalādiṣu dvādaśa nava ṣaṭ trayaśca bhavanti | ekaikasmiṃśca recakādirūpe prāṇāyāme dvādaśa dvādaśamātrākālāstrayaḥ | tataścaikaikodghātaḥ ṣaṭtriṃśanmātrākālo bhavati | yadvā (dhāraṇārthe) pūraṇārthe kumbhakaprāṇāyāma eva dvādaśamātrākālaniyamaḥ | pūrakarecakayoryathāsaṃbhavaṃ kālo grāhyaḥ | jānumaṇḍalamadrutamavilambitamekavāraṃ pradakṣiṇīkṛtyāṅgulisphoṭakālo mātrākālaḥ | triḥpradakṣiṇīkṛtyāṅgulisphoṭakāla iti tu siddhāntaśekharādiṣūktam | ayaṃ ca kaniṣṭho mātrākālaḥ | dviguṇo madhyamaḥ | triguṇa uttamaḥ | itthaṃ kālaviśeṣāvacchinnaprāṇavāyupravartanātmakamudghātamanapekṣye tattadguṇasamasaṅkhyakalāmantroccāraṇena tattadguṇotsāraṇānusandhānarūpāṃ vā, ekavāraṃ tattatkalāmantroccāraṇena tattatkalātattvabhuvanavarṇapadamantrayuktānāṃ p. 227) pārthivamaṇḍalādīnāṃ svātmānaṃ prati pratibandhakatvanivṛttyanusandhānātmakapāśacchedamātrarūpāṃ vā bhūtaśuddhiṃ kuryāt || pārthivādimaṇḍalāni ca nivṛttipratiṣṭhāvidyāśāntiśāntyatītakalāmayāni śarīre pādādijānvādinābhyādikaṇṭhādibhrūmadhyādi ca sthitāni, hṛtkaṇṭhatālubhrūmadhyabrahmarandhrāśritāni vā śatayojanaparimāṇamārabhyottarottaradaśaguṇaparimāṇāni caturaśrārdhacandratrikoṇaṣaḍaśravṛttarūpāṇi vajrapadmadvayasvastikaṣaḍbindvekabindulāñchitāni pītaraktaśvetakṛṣṇadhūmravarṇāni kaṭhinadravoṣṇacalanāvakāśasvabhāvāni gandhādipañcacatustridvyekaguṇāni brahmaviṣṇurudreśvarasadāśivādhiṣṭhitāni binduyuktalakāravakārarephayakārahakārarūpaiḥ pārthivādibījairyuktāni bhāvanīyāni | tatra nivṛttikalāyāṃ pṛthivītattvamekamaṣṭottaraśataṃ bhuvanāni kakāra eko varṇaḥ, aṣṭāviṃśatipadāni sadyojātahṛdayākhyau dvau mantrau | pratiṣṭhākalāyāṃ jalādiprakṛtyantāni trayoviṃśatitattvāni ṣaṭpañcāśadbhuvanāni khādimāntāścaturviṃśativarṇā dvātriṃśatpadāni vāmadevaśirassamākhyau dvau mantrau | vidyākalāyāṃ puruṣādimāyāntāni saptatattvāni saptaviṃśatirbhuvanāni yādisāntāḥ sapta varṇā ekaviṃśatipadāni aghoraśikhākhyau dvau mantrau | śāntikalāyāṃ śuddhavidyā maheśvaraśceti dve tattve aṣṭādaśabhuvanāni hakṣau varṇau dvādaśapadāni, puruṣakavacākhyau dvau mantrau | śāntyatītakalāyāṃ sadāśivaḥ śaktiśceti dve tattve, pañcadaśabhuvanāni, svarāḥ ṣoḍaṣa varṇāḥ, ekaṃ padam, mūleśānāstrākhyāstrayo mantrāḥ | evamekādaśamantrātmako mantrādhvā | vyomavyāpī mantragatacaturnavatipadātmakaḥ padādhvā | anāśritādidvāviṃśatyuttaradviśatabhuvanātmako bhuvanādhvā | pañcāśadvarṇātmako varṇādhvā | nivṛttyādipañcakalātmakaḥ kalādhvā | evaṃ sakalādhvagarbhāṇi pṛthivyādimaṇḍalāni vibhāvanīyāni | yadvā saṃkṣepeṇa sarvādhvagarbhatvaṃ vibhāvanīyam | tadyathā - sadyādipañcamantrātmako mantrādhvā | jāgratsvapnasuṣuptiturīyaturīyātītarūpapañcāvasthātmakaḥ padādhvā | padādi hṛdayādi vā pārthivamaṇḍalādisthāpanapañcakarūpo bhuvanādhvā | p. 228) akārādivarṇatrayabindunādātmako mūlamantrapañcavarṇātmako vā varṇādhvā | pañcakalātmakaḥ kalādhvetyevaṃ vā sarvādhvagarbhāṇi vibhāvya prāguktaprakāreṣvanyatamena prakāreṇa śodhanīyāni | sarvādhvagarbhatvaṃ vinā prāguktaprakāreṇa saṃsthānavarṇasvabhāvalāñchanabījayuktāni vibhāvya śodhanīyāni || evaṃ pṛthivyādipravilāpanarūpā, tattadguṇakṣepaṇena dehadāharūpā, dehagatabāhyābhyaṃtaradoṣamātradāharūpā, guṇakṣapaṇaṃ vinā kevaladehadāharūpā vā, dāhaṃ vinā kevalatattadguṇakṣapaṇarūpā, bandhakatvanivṛttyanusandhānātmakapāśacchedamātrarūpā ca bhūtaśuddhiḥ || sarvāpyeṣā sodghātā nirudghātā ceti dvividhā | tattadguṇakṣapaṇaṃ ca pratyekaśodhanarūpaṃ parasparaśodhanamātraṃ ceti dvividham | sarvādhvagarbhatvena saṃsthānaṃ ca dvividham | bhūtacintanamapi sarvādhvagarbhatvena saṃsthānamātreṇa ceti dvividham | sarvādhvagarbhatvacintanaṃ ca prapañcena saṃkṣepeṇa ceti dvividham | evamuktaprakārāsu bhūtaśuddhiṣu pūrvācāradeśakālādyanusāreṇa yā kācidbhūtaśuddhiranuṣṭheyā | evaṃ bhūtaśudhdyātmikā dehaśuddhiruktā || tattvaśudhdyātmikāṃ vā dehaśuddhiṃ kuryāt yathā- prakṛtyahaṅkārabuddhimanaśśrotratvakcakṣurjihvāghrāṇavākpāṇipādap āyūpasthaśabdasparśarūparasagandhākāśavāyuvahnisalilabhūtatattvarū pamaśuddhamātmatattvaṃ sthūladehaṃ, māyākalāvidyārāgakālaniyatipuruṣatattvarūpaṃ śuddhāśuddhaṃ vidyātatvaṃ sūkṣmadehaṃ, śivaśaktīśvarasadāśivaśuddhavidyātattvarūpaṃ śuddhaṃ śivatatvaṃ paradehaṃ ca vibhāvya, sthūladehaṃ sūkṣmadehe taṃ paradehe ca pravilāyet | uktaprakārāṇāmanyatamaśodhanānuṣṭhānānantaraṃ hrauṃ śāntyatītakalāyai nama ityādibhirmantraiḥ sūkṣmapañcakalāmayasya sūkṣmaśarīrasya sṛṣṭiṃ śāntyatītakalāmantraireva sthūlapañcakalāmayasya sthūladehasya sṛṣṭiṃ ca tattadhdvaṃsanapakṣe vibhāvya, hāṃ śaktaye vauṣaḍiti śaktimaṇḍalasrutāmṛtadhārayā'plāvayet | tato hṛtkamalakarṇikāyāṃ p. 229) hāṃ ādhāraśaktaye namaḥ, hāṃ dharmāya namaḥ, hāṃ jñānāya namaḥ, hāṃ vairāgyāya namaḥ, hāṃ aiśvāryāya namaḥ, hāṃ padmāya namaḥ, iti madhyāgneyādikoṇacatuṣṭayamadhyeṣu ṣaḍvidhamāsanaṃ vinyasya tatra sthūlasūkṣmadehātmikāmavibhaktakaracaraṇādirūpāṃ mūrtiṃ hāṃ ātmamūrtaye namaḥ iti vinyasya, hauṃ vidyādehāya nama ityaṣṭatriṃśatkalāmayaṃ sadāśivarūpaṃ dhyātvā, hāṃ śivāya nama iti dvādaśāntasthaparamaśivasāyujyaṃ nirmalaṃ jñānakriyāśaktikaṃ yajamānamūrtirūpaṃ jīvātmānaṃ tatrāvāhya, hṛdayādisthāneṣu hṛdayādimantrān vinyasya, mūlena paramīkṛtya, vauṣaḍantaśaktimantrreṇa dvādaśāntasthitaśaktimaṇḍalasrutabahulāmṛtadhārayābhiṣiñcet | tato daṇḍamuṇḍakalāśrīkaṇṭhādinyāsān kuryāt || tatrāyaṃ kramaḥ - śivāsanaṃ avyaktāṃ śivamūrtiṃ ca hṛdaye nyaset | hroṃ īśānamūrdhāya nama iti samuṣṭikāṅguṣṭhāgreṇa mūrdhni, heṃ tatpuruṣavaktrāya nama ityaṅguṣṭhatarjanībhyāṃ mukhe, huṃ aghorahṛdayāya nama ityaṅguṣṭhamadhyamābhyāṃ hṛdaye, hiṃ vāmadevaguhyāya nama ityaṅguṣṭhānāmikābhyāṃ guhye, haṃ sadyojātamūrtaye nama ityaṅguṣṭhakaniṣṭhikābhyāṃ pāde, hoṃ īśānāyordhvavaktrāya namaḥ, heṃ tatpuruṣāya pūrvavaktrāya namaḥ, huṃ aghorāya dakṣiṇavaktrāya namaḥ, hiṃ vāmadevāyottaravaktrāya namaḥ, haṃ sadyojātāya paścimavaktrāya nama ityūrdhva pūrvadakṣiṇottarapaścimavaktrasthāneṣu pūrvoktaprakāreṇa tattadaṅgulibhirnyaseyuḥ || evaṃ daṇḍavaktrabhaṅginyāsānantaraṃ saśaktikāḥ kalā śaktirahitā vā vakṣyamāṇasthāneṣu traivarṇikā nyaseyuḥ | taditare śaktibhireva nyaseyuḥ | yathā hoṃ śaśinyai namaḥ, hoṃ aṅgadāyai namaḥ, hroṃ iṣṭadāyai namaḥ, hroṃ marīcyai namaḥ | hoṃ jvālinyai namaḥ, ityūrdhvapūrvadakṣiṇottarapaścimamūrdhasu samuṣṭikāṅguṣṭhāpramudrayā nyaset | heṃ śāntyai namaḥ, heṃ vidyāyai namaḥ, heṃ pratiṣṭhāyai namaḥ, heṃ nivṛttyai namaḥ, iti pūrvadakṣiṇottarapaścimavaktreṣu aṅguṣṭhatarjanībhyāṃ nyaset huṃ tamāyai namaḥ, huṃ mohāyai namaḥ, huṃ kṣudhāyai namaḥ, huṃ nidrāyai namaḥ, huṃ mṛtyave namaḥ, huṃ māyāyai namaḥ, huṃ bhayāyai namaḥ, huṃ tārāyai namaḥ, ityaṅguṣṭhamadhyamābhyāṃ hṛtkaṇṭhabāhudvayanābhijaṭharapṛṣṭhavakṣassu nyaset | hiṃ rajāyai namaḥ, hiṃ rakṣāyai namaḥ, hiṃ ratyai namaḥ, hiṃ pālyai namaḥ, hiṃ kāmāyai namaḥ, hiṃ saṃyamāyai p. 230) namaḥ hiṃ kriyāyai namaḥ, hiṃ budhdyai namaḥ, hiṃ kāryai namaḥ, hiṃ dhātryai namaḥ, hiṃ brāhmaṇyai namaḥ, hiṃ mohinyai namaḥ, hiṃ manonmanyai namaḥ, ityaṅguṣṭhānāmikābhyāṃ mūlādhāraguhyavṛṣaṇorudvayajānudvayajaṅghādvayasphigdvayakaṭidakṣi ṇapārśvavāmapārśveṣu vinyaset | haṃ sidhdyai namaḥ (haṃ ṛdhdyai namaḥ), haṃ dūtyai namaḥ, haṃ lakṣmyai namaḥ, haṃ medhāyai namaḥ, haṃ svadhāyai namaḥ, haṃ svahāyai namaḥ, haṃ dhṛtyai namaḥ, ityaṅguṣṭhakaniṣṭhikāmyāṃ pādadvayakaradvayaghrāṇaśirobāhudvayeṣu vinyaset | namassvāhādi (jāti) ṣaṭkayutamaṅganyāsaṃ kuryāt | yasyāvasaro'sti matikṣobhaśca na bhavati sa śrīkaṇṭhādinyāsaṣaḍadhvanyāsādikamapi kuryāt | evaṃ jīvaśuddhidehaśuddhipūrvakaṃ nyastamantratanusvarūpeṇa vigraheṇa ca śivarūpatāṃ prāptaḥ śivārcāyogyo bhavati | nāśivaḥ śivamarcayediti hyāmananti | evaṃ jīvadehaśuddhikaraṇāśaktaunyāsamātraṃ kuryāt | nyāsasyāpi kṛtsnasya karaṇāśaktau daṇḍanyāsamātraṃ ṣaḍaṅganyāsamātraṃ vā kuryāt | tāvataiva dehātmanoḥ śudhdyā śivarūpatāpattyā ca śivārcanayogyo bhavati || antaryāgakramaḥ evaṃ kṛtāṅganyāso'ntaryāgaṃ kuryāt | tatrāyaṃ kramaḥ - antarhṛdayāvakāśe divyaratnamayaṃ śivārcanamaṇṭapaṃ manasā saṃkalpya tatra śivārcanopayuktāni sarvāṇi dravyāṇi manasopanīya viśodhya dvādaśāntasthitacandramaṇḍalasravadamṛtadhārayārghyapātrādipūraṇa. m tatsaṃskāraṃ ca kṛtvā dvārapālārcanaṃ vidhāya vakṣyamāṇaprakāreṇa gaṇeśa gurupaṅktyanujñāprārthanapūrvakaṃ māṇikyavarṇanābhikandasamutthitanīlavarṇanālāñcita dhavalavarṇāṣṭadalahṛdayakamalakarṇikākārasaṃsthitakuṇḍalinīśaktirūp a bindvātmake pīṭhe śravaṇāṅguṣṭhasaṃyogādhigamyanādarūpaṃ dīpaśikhākāraṃ liṅgaṃ vicintya pīṭhe vakṣyamāṇaprakāreṇa śaktyādiśaktyantaṃ śivāsanamabhyarcya liṅge śivamūrtiṃ vidyādehaṃ p. 231) cābhyarcya tatra paramaśivamāvāhanādikrameṇa dhyātvā'ntassaṃskārairabhipūjya dvādaśāntasrutabahulāmṛtadhārayābhiṣicya (dhyāna) vastrābharaṇādirbhirvairāgyacandanena cālaṃkṛtya ahiṃsāpuṣpaṃ samarpayāmītyādiprakāreṇa ahiṃsendriyanigrahakṣamādayājñānatapassatyabhāvarūpairaṣṭabhiḥ puṣpairabhyarcayet | tato manaḥpātre prāṇāgnimahaṅkāradhūmaśikhāṃ ca parikalpya dhūpaṃ dadyāt | śivajñānameva dīpaṃ saṃkalpya dadyāt | viṣayebhyaḥ pratyāhṛtaṃ mano naivedyamiti bhāvayitvā samarpayet | suṣumnāmārgeṇa prāṇasya gamāgame eva japatvena bhāvayet | pārthivādipañcadhāraṇāsthirīkṛtasadāśivāvayavajātadhyānakalpitaistatt adavayavo ...... citairbhūṣaṇaiśca bhūṣayet | śivo'hamiti śivasāmyabhāvanārūpamātmanivedanaṃ ca kuryāt | yadvābhiṣekānantaraṃ gandhaśabdasparśarūparasatanmātrāścandanapuṣpadhūpadīpanaivedyātm anā samarpayet | tatrāyaṃ kramaḥ - mūlamantroccāraṇapūrvakaṃ hvāṃ (hlāṃ) sadyojātāya śivāya gandhatanmātrātmakaṃ candanaṃ samarpayāmi | hrauṃ (hoṃ) īśānāya śivāya śabdatanmātrātmakaṃ puṣpaṃ samarpayāmi | hraiṃ tatpuruṣāya śivāya sparśatanmātrātmakaṃ dhūpaṃ samarpayāmi | hrūṃ aghorāya śivāya rūpatanmātrātmakaṃ dīpaṃ samarpayāmi | hriṃ vāmadevāya śivāya rasatanmātrātmakanaivedyaṃ samarpayāmīti | tato hastakṣālanamukhavāsadānānantaraṃ satvarajastamoguṇātmakaṃ tāmbūlaṃ samarpayāmīti bhāvayet | tato nīrājanaṃ parikalpya - buddhisthavāyunā kḷptaṃ darpaṇaṃ maṅgalāni ca | manovṛttirvicitrā te nṛttarūpeṇa kalpitā || dhvanayo gītarūpeṇa śabdavādyaprabhedataḥ | suṣumnā dhvajarūpeṇa prāṇādyāścāmarātmanā || ahaṅkāro gajatvena kḷpto deho rathātmanā | manaḥ pragraharūpeṇa buddhiḥ sārathirūpataḥ || sarvamanyanmayā kḷptaṃ tavopakaraṇātmanā | iti sarvamātmīyaṃ buddhimanaḥprāṇādikaṃ śivapūjopakaraṇatvena samarpayet | āvaraṇapūjāmapi vakṣyamāṇarūpāṃ tatsamaye kuryāt | p. 232) tataḥ pradakṣiṇanamaskāraiḥ śivaṃ prasādābhimukhaṃ vidhāya tadājñayāgnikāryaṃ kuryāt || agnikāryakramaḥ tatrāyaṃ kramaḥ - nābhau trimekhalaṃ kuṇḍaṃ tatrāgniṃ ca svataḥ siddhaṃ vibhāvya tamagnimastramantreṇa prajvālya tatrāgnau kiṃcidaṅgāraṃ kravyādāṃśatvena bhāvayitvā taṃ nir-ṛtikoṇe parityajya kuṇḍasthamagniṃ nirīkṣaṇādibhiḥ saṃśodhya tasya śivāgnitvasidhdyarthaṃ recakena vāyunā taṃ caitanyātmanā hṛdayaṃ nītvā tatratyena jñānāgninā saṃyojya tataḥ suṣumnayā dvādaśāntaṃ nītvā tatra paramaśivena saṃyojya tattetjaḥpuñjapiñjaraṃ sūryāyutasamaprabhaṃ bhāvayitvā taṃ jñānāgnirūpaṃ pratyānīya nābhikuṇḍe sthāpayet | evaṃ kṛte saṃskārāntaramanapekṣya śivāgnirbhavati | tatra śivāgniṃ raktavarṇaṃ caturvaktraṃ daśabhujaṃ sadāśivasamānāyudhaṃ dhyātvā tasya hṛdayakamale āsanamūrtividyādehavinyāsapurassaraṃ śivamāvāhya suṣumnāsruveṇa dvādaśāntaṃ kṛtvāmṛtadhārājyaṃ mūlenāṣṭottaraśatamaṣṭāviṃśativāramaṣṭavāraṃ vā kṛtvā śāktāmṛtaghṛtaparipūrṇanābhikandakaśāṃ hṛdayakamalātmakasuṣumnādaṇḍāṃ srucaṃ vibhāvya tayā hāṃśaktaye vauṣaḍiti pūrṇāhutiṃ hutvā homasantarpitaṃ śivāgniṃ (śivaṃ) nābhimārgeṇa hṛtpadmapūjite śive saṃyojya aṣṭapuṣpikayābhyarca pūjāṃ samarpayet | tadanantaraṃ bhrūmadhye sarvāvayavasaṃpūrṇaṃ śuddhadīpasamākṛtiṃ ca śivaṃ sakalaniṣkalarūpeṇa dhyātvā pūjyapūjakabhāvena dvidhā sthitaḥ śivo'hameveti manassamādadhīta | ityātmaśuddhiḥ || atha sthānaśuddhiḥ tatprakāraḥ - hṛdyūrdhvamukhau karau kṛtvā hraḥ astrāya phaḍiti tālatrayaṃ kṛtvā coṭikayā daśasu dikṣu vighnānutsāryāstramantreṇa jvaladagnivarṇaṃ prākāraṃ kṛtvā tato bahiḥ haiṃ kavacāya nama iti dakṣiṇatarjanībhramaṇena parikhātrayaṃ kṛtvā hāṃ śaktaye vauṣaḍiti śāktaṃ jyotirūrdhvamadhaśca (patitaṃ) vibhāvya mahāmudrāṃ pradarśayet | iti vighnanivāraṇārthaṃ sthānaśuddhiḥ || p. 233) atha dravyaśuddhiḥ sarvāṇi vakṣyamāṇayāgopayogyāni dravyāṇi devavāmabhāge niveśya vastrapūtaśuddhajalasaṃpūrṇajalapātraṃ dakṣiṇabhāge ca niveśya ātmārcanāvaraṇapūjārthaṃ gandhapuṣpādikaṃ śivārthadravyebhyaḥ pṛthaṅiniveśyārghyapādyācamanīyajalāni pūjayet | catvāryarghyāṇi | sāmānyārghyaṃ, viśeṣārghyaṃ, nirodhārghyaṃ parāṅmukhārghyamiti | dvārapālāvaraṇadevatādīnāṃ sāmānyārghyam, śivārghyakāleṣu viśeṣārghyaṃ, śivasyaiva nirodhanasaṃskārasamaye nirodhārghyam, visarjanasamaye parāṅmukhārghyam | caturṇāmeteṣāmarghyāṇāṃ catvāri pātrāṇi daśapalapramāṇena vā pañcapalapramāṇena vā sārdhadvipalapramāṇena vā suvarṇarajatatāmrānyatamadravyeṇa vā pañcaparvonnatāni pañcaparvavistṛtāni vṛttākārāṇi caturaśrākārāṇi vā bahiraṣṭadalapadmāṅkitāni ekāṅgulapramāṇānyaṣṭāṅgulacaturthāṃśaghanānyuktaprakārādardhap ramāṇāni tadardhapramāṇāni vā grāhyāṇi | suvarṇādyabhāve śuktikhaṅgaśṛṅgaśilādārunārikelakaraṅkādinirmitāni vā navamṛtpātrarūpāṇi vā palāsābjakadalīdalādikṛtaparṇapuṭarūpāṇi vārghyapātrāṇi grāhyāṇi | pādyācamanapañcagavyapañcāmṛtagandhadhūpadīpapātraghaṇṭādīnapi pūrvoktadaśapalādipramāṇenaiva kartavyāni | tatra pādyapātraṃ ṣaḍaṅgulavistāraṃ caturaṅgulotsedhaṃ caturaṅgulavistārotsedhapādaṃ caturaṅgulanāsikamekāṅguloṣṭhaṃ tadardhamānaṃ tadardhamānaṃ vā kāryam | (ācamanapātraṃ) pādyakṣepapātraṃ dvyaṅgulatryaṅgulotsedhaṃ ṣoḍaśāṅgulavistāraṃ caturaṅgulotsedhamaṣṭāṅgulavistārapādayuktaṃ ekāṅguloṣṭhamuktaprakārārdhapramāṇaṃ tadardhapramāṇaṃ vā vṛttakaṅkaṇayuktapārśvadvayaṃ kartavyam; ācamanapātraṃ dvādaśāṅgulotsedhavistārakukṣikaṃ ṣaḍaṅgulavistāreṇa ṣaḍaṅgulotsedhena dvyaṅgulotsedhena vā pādena yuktaṃ dvyaṅgulatryaṅgulotsedhakaṇṭhamekāṅguloṣṭhaṃ tryaṅgulavistāra mukhamaicchikapramāṇaṃ mukulākārapidhānasaṃyuktaṃ dvyaṅgulapramāṇatrikaṃ triyavapramāṇarandhraṃ mūlaprabhṛti kramāpacitaparimāṇanāsikāyuktaṃ tadardhaparimāṇaṃ (tadardhaparimāṇaṃ) vā | yadvā pādyācamanapātre'rghyapātravadeva p. 234) vṛttākāre kartavye | ācamanakṣepapātramapi pādyakṣepapātravatkartavyam | arghyapādyācamanādhārayantrikāstu tripadīrūpāstrivaktrapādasaṃyuktāḥ aṣṭāṅgulotsedhāḥ pādādūrdhvabhāge valayasyādhastāt siṃhavaktrāṅkitāḥ kartavyāḥ | suvarṇādyabhāve pādyādipātrāṇyapi arghyapātravacchilādārumayapatrapuṭādirūpāṇi grāhyāṇi | tatra sāmānyārghyadravyāṇi tilataṇḍulāḥ | viśeṣārghyasyailālavaṅgakarpūrajambūjātīphalamura(phalośīra)vrīhitilā vā | jalakṣīrakuśāgrataṇḍulasumanastilayavasiddhārthā vā | darbhādivrīhitilakṣīranīrasiddhārthā vā | yavasiddhārthavyatiriktadarbhādayaḥ ṣaḍvā yavasidhārthajalatilāścatvāro vā dūrvāṅkurakuṅkumakarpūrāstrayo vā dravyāṇi | nirodhārghyasya darbhadūrvāyavataṇḍulasiddhārthāḥ pañca dravyāṇi | ta eva tilasahitāḥ ṣaṭ parāṅmukhārghyasya dravyāṇi | pādyasya dūrvācandanasiddhārthośīrahrīberakuṅkumāni ṣaṭ, tānyeva kuṅkumaṃ vinā pañca vā, dūrvāsiddhārthacandanośīrāṇi catvāri vā, hrīberacandanośīrāṇi trīṇi vā dravyāṇi | ācamanasya elālavaṅgakarpūjātikoṣṭhajambūtriphalacandanośīrāṇyekādaśa vā, elālavaṅgakarpūrajambūśīrajātīphalāni ṣaḍvā elālavaṅgakarpūrahrīverajātīphalāni pañca vā, elālavaṅgakarpūrāṇi trīṇi vā dravyāṇi | elādīni cārghyādidravyāṇi pratyekaṃ uttamamadhyamādibhāvenāśīticatvāriṃśadviṃśatidaśapañcavrīhiparim itāni deyāni || pādyādipūjā atha pādyādipūjāvidhānamucyate | pādyācamanīyasāmānyārghyaviśeṣārghya nirodhārghyaparāṅmukhārghyapātratripadīrdevasya purato vāmādikrameṇa vinyasya, tāsāṃ pādeṣu brahmaviṣṇurudrānvalayeṣu ṣaḍādhāraśaktiṃ cābhyarcya pādyādipātrāṇi astramantreṇa vauṣaḍantahṛdayamantreṇa vā śuddhatoyenāpūrya kavacamantreṇa pādyādidravyāṇi tattatpātreṣu nikṣipet | p. 235) dravyālābhe śuddhodakapūraṇamātraṃ kuryāt | tataḥ pādyādipātrāṇi mastakāntaṃ(bindvantaṃ) samuddhṛtya binduprasṛtāmṛtadhārāmayena gaṅgādisakalatīrthodakena pātrāṇi pūrṇāni bhāvayitvā yantrikāṇāmupari sthāpayet | athavā bindusthānādaṅkuśamudrayā divyāmṛtamayaṃ gaṅgāditīrthamākṛṣya saṃhāramudrayā tamādāya vauṣaḍantahṛdayenodbhavamudrayā yantrikāntasstheṣveva pādyādipātreṣu vinikṣipet | tato viśeṣārghyajale śivāsanamūrtipañcabrahmavidyādehanetramūlāṅgāni vinyasya mūlena gandhapuṣpākṣataiḥ saṃpūjya brahmāṅgamūlairabhimantrayet | kevalaṃ vā brahmāṅgamūlairabhimantrayet | nirodhārghyaṃ brahmādibhiḥ, parāṅmukhārghyamaṅgaiḥ, sāmānyārghyamastramantreṇābhimantrayet | pādyācamanīye brahmabhiraṅgairastreṇa vā abhimantrayet | tato'streṇa digbandhanaṃ kṛtvā kavacenāvakuṇṭhanaṃ kṛtvā vauṣaḍantaśaktimantreṇa dhenumudrāṃ pradarśyāmṛtīkuryāt | pādyādiparāṅmukhārghyaparyanteṣu tripadīvinyāsādyamṛtīkaraṇāntaṃ pratyekaṃ kāṇḍānusamayena kuryāt || atha parāṅmukhārghyasamīpe śaṅkhapūjā kartavyā | prasthamānikāḥ kuḍubajalapūraṇīyāḥ śaṅkhāḥ uttamamadhyamakanīyāṃsaḥ | tathā mūlāgramadhyasthūlāḥ puṃstrīnapuṃsakarūpāḥ | śaṅkhasya mūle vasundharā, valaye sūryaḥ, kukṣau viṣṇuḥ, pārśve candramāḥ, dhārāyāmaghoraḥ, mukhe saptatīrthāni ca vasanti | tathāpi śaṅkho bahirmūlāgrayorasthivadaśuciriti tayorhemaratnādibhūṣaṇaṃ kartavyam | evambhūtaṃ śaṅkhaṃ tadardhaśodhitamastramantrakṣālitaṃ pūrvavadarcitāyāṃ tripādyāṃ vinyasya viśeṣārghyavatpūjayitvātmānaṃ śirasi tattoyaistrivāramabhiṣiñcet | evaṃ bahupātrasaṃpādanapūjanāśaktau nirodhārghyaparāṅmukhārghye nirodhārghyajalenaiva kartavye | viśeṣārghyajalenaivārghyapātratrayamapi kāryam | evaṃ pādyācamanadvayamapi viśeṣārghyajalenaiva kartavyam | viśeṣārghyasyāpi pātrāntarābhāve śaṅkhajalenaiva pādyācamanadvayamarghyatrayaṃ ca kartavyam | āvaraṇadevatādyarthasāmānyārghyamātraṃ pātrāntare saṃskāryam | evaṃ p. 236) pātrasaṅkocapakṣe tadīyajalenopacārāntaraṃ kriyate | tadīyameva pātramādāya tatsaṃskārāḥ kartavyāḥ | anyadīyasaṃskārā api vā paridhau yūpadharmavadaviruddhāḥ kartavyāḥ || athāyanaviṣuvoparāgādiṣu kartavyaṃ pañcagavyavidhānamucyate - devasya pūrvabhāge īśānadigbhāge vā hastatrayamātraṃ dvihastamātraṃ vā caturaśraṃ gomayenopalipya caturbhiḥ prācīnaiḥ caturbhirudīcīnaiḥ sūtraiḥ pratyekamekatālapramāṇāni nava (prati) koṣṭhānyuddhṛtya pratikoṣṭhamāḍhakaṃ tadardhamānān vrīhīn tadardhamānān taṇḍulān kuśānvā prasāryottarābhimukhaḥ pratīcīṃ diśaṃ pañcasaṅkhyairudagagraiḥ prāgagrairdarbhaiḥ paristīrya paritaḥ puṣpairalaṅkṛtya śivatattvāya namaḥ, sadāśivatattvāya namaḥ, vidyātattvāya namaḥ, puruṣatattvāya namaḥ, kālatattvāya namaḥ, pṛthivītattvāya namaḥ, jalatattvāya namaḥ, vāyutattvāya namaḥ, prakṛtitattvāya namaḥ, iti madhye pūrvadakṣiṇottarapaścimāgneyanair- ṛtamārutaiśānakoṣṭhāni saṃpūjya sauvarṇāni kāṃsyāni abhinnāni kṛṣṇāni nava mṛṇmayāni vā pātrāṇi saṃkṣālya navasu koṣṭheṣu saṃsthāpya supratiṣṭhāpātrāya namaḥ, suśāntapātrāya namaḥ, tejomayapātrāya namaḥ, ratnodakapātrāya namaḥ, amṛtapātrāya namaḥ, vyaktapātrāya namaḥ, sūryapātrāya namaḥ, saṃyuktapātrāya namaḥ, avyaktapātrāya namaḥ, iti prāguktakoṣṭhakrameṇa pātrāṇi saṃpūjya tāmravarṇāyāḥ kṣīraṃ trikuḍabaṃ madhyapātre, śuklavarṇāyāḥ dadhi dvikuḍabaṃ pūrvapātre, kapilavarṇāyā ghṛtaṃ kuḍabaṃ dakṣiṇapātre, śyāmavarṇāyā mūtraṃ prasthamātraṃ uttarapātre, kṛṣṇavarṇāyā gomayaṃ kuḍabapramāṇaṃ pañcakuḍabajalasaṃyuktaṃ vastrapūtaṃ paścimapātre | kapitthaphalapramāṇāni tadardhapramāṇāni tadardhapramāṇāni vā taṇḍulāmalakaharidrāpiṣṭānyāgneyanair- ṛtavāyavyakoṇapātreṣu p. 237) kuśodakaṃ ṣaṭtriṃkrat pañcaviṃśatidvādaśatadardhakṛtena pradakṣiṇaṃ darbhaṃ vāyavyaparivītena hastamānena tālamānena vā dvyaṅgulagranthinā caturaṅgulāgreṇa kūrcena saṃyuktaṃ āḍhakamānakaṃ gandhadūrvāyuktaṃ īśānakoṇapātre ca hṛdayena prakṣipya kṣīrādigomayāntāni pañcagavyāni kramāt pañcacatustridvyekasaṅkhyairīśānādimantraiḥ śālipiṣṭaṃ hṛdayenāmalakaṃ śirasā haridrāṃ kavacena kuśodakaṃ ṣaḍvārāvṛttabrahmapañcakena cābhimantrayet | tadanantaraṃ gomayaṃ gomūtre, tadubhayaṃ ghṛte, tattrayaṃ dadhni, taccatuṣṭayaṃ kṣīre ca hṛdayamantreṇa nikṣipya tatraiva kuśodakaṃ mūlamantreṇa kṣipet | pañcabrahmaṣaḍaṅgairabhimantrya astreṇa saṃrakṣya kavacenāvakuṇṭhya dhenumudrāṃ pradarśya gandhapuṣpairabhipūjyāstramantreṇa dhūpadīpau pradarśya mūlenābhimantrayet || pañcāmṛtavidhiḥ atha pañcāmṛtavidhānamucyate - tatpūjā pañcagavyapūjāyāḥ prāgeva kartavyā | tatra pātrapūjāparyantaṃ pūrvamadhyādipaścimānteṣu kṣīradadhimadhughṛtaśarkarāḥ pratyekaṃ prasthamānāḥ pādonaprasthamānā vā prasthārdhamānā vā āgneyādikoṇeṣu yathāsambhavaṃ kadalīpanasāmraphalāni īśānakoṇe kuśodakavadgandhodakaṃ tattatsthānasthitānāmabhimantraṇaṃ pūrvavat | (śarkarā gomayavat) jalayuktā | saṃyojanaṃ tu nāsti | athavā saṃyojanayuktapañcāmṛtavidhānaṃ kuryāt | tasyāyaṃ kramaḥ - pūrvavadupakḷpte vrīhimaye sthaṇḍile pūrvādidikṣu madhye ca pañcakoṣṭhāni īśānadiśyaṣṭadalapadmaṃ ca vilikhya śivaniyatikālavyaktāvyaktasumaṅgalanāmabhiḥ ṣaḍbhirmadhyādikrameṇa tāni sampūjya teṣu ṣaṭpātrāṇyamṛtasomavidyāratnodasudhāprītāsuraprītānāmabhiḥ saṃpūjya pūrvoktakrameṇa madhyādipātreṣu pañcāmṛtāni īśānakoṇapātre nālikerodakaṃ ca nikṣipya tāni pañcagavyakuśodakavadabhimantrya śarkarādīni gomayādivatkrameṇa kṣīre saṃyojya kuśodakavannālikerodakaṃ ca saṃyojayet | tataḥ samṛddhaṃ kadalīphalaṃ mūlābhimantritaṃ kṣiptvā mūlena p. 238) mardayet | pañcagavyavadgandhapuṣpādyupacārāṃśca kuryāt | pañcagavyādyarthamuktadravyālābhe dadhikṣīre gomūtragomaye ca parasparaṃ pratinidhiḥ | ghṛtaṃ caturṇāmapi pratinidhiḥ | śarkarāyā ikṣurasaḥ | pañcagavyādyuktapātradravyaparimāṇālābhe gomayamaṅguṣṭhārdhamānaṃ gomūtraghṛtadadhikṣīrakuśodakānyekadvitripañcaikaphalāni grāhyāṇi | pañcāmṛte kṣīrādīni devasya liṅgasekārhāṇi grāhyāṇi | gavāmuktavarṇānāmalābhe nirgadāyāḥ savatsāyā rogagarbharahitāyāḥ kṣīrādīni grāhyāṇi | kṣīraṃ vatsalālājalāspṛṣṭaṃ dadhyamathyaṃ gomayamākāśasthaṃ ghṛtaṃ gomūtraṃ ca vastrapūtaṃ grāhyam || atha snapanodakavidhānam śuddhaṃ jalakumbhamādāya śivāllabdhānujñaḥ praśastavarṇagandharasanadītaṭākaṃ devakhātādiśuddhatīrthaṃ gatvā tajjalaṃ brahmāṅgairabhimantrya astrasaṃkṣālitaṃ kumbhaṃ vastrapūtena tena hṛdayamantreṇāpūryāhṛtya devasya dakṣiṇabhāge sthāpayitvā elośīralavaṅgacandanakarpūravāripāṭalotpalapadmakaravīrādivāsitaṃ kuryāt | idaṃ pañcagavyapañcāmṛtasnapanodakasandhānaṃ ātmaśuddherdvārapālārcanācca prāgeva kartavyam | snapanodakaṃ sūryarahite kāle (na) āhartavyam | puṣpāharaṇamapi pūjakena svayamevāhartavyam | aśaktau samayālābhe ca puṣpodakāharaṇaṃ gandhagharṣaṇanaivedyapākādivatsnātaiḥ śuddhavastraiḥ pavitrapāṇibhiḥ paricārakaiḥ karaṇīyam, chinne piṣṭaṃ ityādinyāyasāmyāt | evaṃ sakalamapi vakṣyamāṇopayogidravyajātaṃ saṃnidhāpya tasya śuddhiṃ kuryāt || dravyaśuddhiḥ tatrāyaṃ kramaḥ | aṅguṣṭhānāmikāspṛṣṭena cakṣuṣā mūlena nirīkṣyamāṇaṃ dṛkkriyecchātmakairarkavahnisomanetraiḥ kramācchuṣkaṃ dagdhamamṛtāplāvitaṃ ca bhāvayet | tataḥ śudhdyarthamastramantreṇa patākayā prokṣya p. 239) cicchaktyabhivyaktyarthaṃ astramantreṇaiva madhyāṅgulyā tāḍayet | tato vauṣaḍantakavacena tatsarvaṃ viśeṣārghyajalena śaṅkhajalena vā kuśapuṣpairabhyukṣan tāḍitātpāṣāṇādvahnisphuliṅgānāmiva dravyajātāccidagnisphuliṅgānāmudgatiṃ dhyāyet || evaṃ nirīkṣaṇādisaṃskāracatuṣṭayaṃ dravyajātamaśuddhena māyikarūpeṇa parityaktaṃ śuddhacicchaktyātmakaṃ śivayogyatārhaṃ bhavati | tataḥ sadyojātena gandham, vāmadevena vastraṃ, aghoreṇābharaṇam, tatpuruṣeṇa naivedyam, īśānena puṣpam, hṛdayamantreṇānyāni śivārthadravyāṇyāvaraṇapūjādravyāṇi cābhimantrayet | tataḥ sarvaṃ dravyajātamastreṇa saṃrakṣya kavacenāvakuṇṭhya vauṣaḍantaśaktimantreṇa dhenumudrayāmṛtīkṛtya śivārthaṃ kalpitametatsarvaṃ śivātmakameveti bhāvayan gandhapuṣpadhūpadīpaiḥ hṛdayāstramantrābhyāṃ pūjayet | tataḥ svaśirasyarghyajalabinduṃ astreṇa nikṣipya svāsane śivāsanāya nama iti puṣpaṃ datvā svadehe śivamūrtiṃ vinyasya phāle candanatilakaṃ vidhāya svaśirasi puṣpaṃ svāhāntamūlena nikṣipya svaśirasyevārghyaṃ ca dadyāt | itthamātmani paśubuddhiṃ tyaktvā śivavannirmalajñānakriyaḥ śuddho'hamiti bhāvayannevātmānaṃ pūjayet | yadyapyātmanaḥ śuddhiḥ prāgabhihitā tathāpi pūjākartṛkatayā dravyāntaravatpūjopakaraṇatvena praviṣṭasya tasya dravyāntaravadeva gandhādibhiḥ pūjayediti tadantā dravyaśuddhiḥ || mantraśuddhiḥ atha mantrāṇāṃ dantatālvoṣṭhavyāpārajanyamāyikāśucirūpanirharaṇārthaṃ aiśvaryādhikārimalatirohitaphalapradānāsamarthānāṃ teṣāṃ sāmarthyonmīlanārthaṃ ca śuddhiḥ kartavyā | tatprakāra ucyate - hṛdyañjaliṃ badhdvā bindvanta brahmarandhrānta śikhāntaṃ hrasvadīrghaplutapraṇavādinamoṃ'tatayayā krameṇa trivāraṃ śanairmūlamantroccāraṇaṃ kuryāt | tato brahmāṅgādīnāmapi tathaivoccāraṇaṃ kuryāt | p. 240) itthaṃ mantraśuddhiṃ vidhāya tadanantaraṃ parivāradevatāsadbhāve tadarcanaṃ kuryāt | kathaṃ parivāradevatāsadbhāvaḥ saśaktikakevalapūjane? itthaṃ sūkṣmoktāni śuddhakevalamiśrākhyānyaśaktikasaśaktikasaurādicanḍāntaśivapūjanā nyaṃśumaduktena kevalasahajamiśrabhedena pratyekaṃ trividhāni | aṃśumati - kevalaṃ nāma parivāradevatārahitaliṅgapūjanam | sahajaṃ nāma vṛṣabhagaṇeśakumārapārvatīrūpaparivāracatuṣṭayasahitaliṅgapūjanam | miśraṃ nāma maheśvaranṛttamūrtidakṣiṇāmūrtyādibhirapi sahitasya liṅgasya pūjanam | evaṃ kevalaśuddhaṃ, sahajaśuddhaṃ, miśraśuddhaṃ, kevalakevalaṃ, sahajakevalaṃ miśrakevalaṃ, kevalamiśraṃ, sahajamiśraṃ, miśramiśraṃ, ceti navavidhāni pūjanāni bhavanti | tatra śivapūjārambhātprāk sūryapūjāṃ tadanantaraṃ caṇḍapūjāṃ ca vihāya liṅge śaktiṃ vinā kevalaṃ śivamāvāhya parivāradevatārahitasya tasya pūjanaṃ kevalaśuddham | parivāracatuṣṭayasāhityena prāguktapūjanaṃ sahajaśuddham | maheśvarādibhirapi saha prāguktapūjanaṃ miśraśuddham | ādyantayoḥ sūryacaṇḍapūjāṃ vihāya liṅge saśaktikaṃ śivamāvāhya parivārārcanaṃ vinā tatpūjanaṃ kevalakevalam | uktapūjanameva parivāracatuṣṭayārcanasahitaṃ sahajakevalam | maheśvarādyarcābhirapi sahitaṃ miśrakevalam | ādyantayoḥ sūryacaṇḍapūjāsahitaṃ saśaktikasyāśaktikasya vā parivāradevatārahitasya liṅgasya pūjanaṃ kevalamiśram | tadeva parivāracatuṣṭayārcanasahitaṃ sahajamiśram | maheśvarādyarcanasahitaṃ miśramiśramiti | evaṃ ca kevalakevale parivārābhāve'pi sahajakevale miśrakevale ca parivārasadbhāvānmantraśudhdyanantaraṃ kevalakevale'pi parivarārcanakathanaṃ yuktameva | tatra vṛṣabhaṃ devasya pūrvabhāge paścimābhimukhamarcayet | gaṇeśakumārapārvatīḥ pūrvābhimukhatayā dakṣiṇapaścimottaradikṣvarcayet | pārvatyā durgārūpatayārcane dakṣiṇāmukhatvenārcayet | paurāṇikāstu sūryagaṇeśaviṣṇudurgārūpāṃ parivāradevatācatuṣṭayīmāhuḥ | vṛṣabhādicatuṣṭaye'pi ārogyādiphalakāmanāyāṃ parivāradevatāmadhye sūryādipūjanamapi kartavyameva | vṛṣabhasya vāmabhāge sūryaḥ devasya dakṣiṇabhāge dakṣiṇāmūrtiḥ, paścimabhāge skandasya vāme viṣṇoḥ uttarabhāge devyāḥ prāgbhāge nṛttamūrtiḥ | evamanyeṣāmapi kāmanayārcanīyānāmāgamoktāni sthānāni draṣṭavyāni || p. 241) atha liṅgaśuddhiḥ garbhagṛhe sthitaṃ devasya peṭakamudghāṭya tadagre sthitaṃ caturvaktraṃ triṇetraṃ varābhayacatracāmarakaraṃ bhīmarudramabhyarcya, niśācarāntakṛddeva devasya yajanārthakam | śuddhadvārasya savye tu gaccha tvaṃ hi prasīda me iti saṃprārthya peṭikāmadhyasthitaṃ devaṃ oṃ namo devadeveśa sarvalokaikanāyaka | uttiṣṭha snānakarmārthamātmarakṣārthameva ca || iti saṃprārthya, liṅgaṃ hastābhyāṃ saṅgṛhya vastraṃ visṛjya prāgeva ṣaḍutthāsane nārcitāyāṃ snānavedyāṃ suvarṇarajatatāmrakāṃsyatrapusīsakṣīrivṛkṣānyatamanirmitāyāṃ vikasatpadmajātīkaravīrakarṇikārajagatīpadmavājinayuktāyāṃ vṛttākārāyāṃ madhyonnatāyāmupari prasāritavastrāyāṃ vinyasya, liṅge pūrvedyurarcitāṃ pūjāṃ hṛdayamantreṇa saṃpūjya, śirasi īśānādikrameṇa svāhāntamūlena sāmānyārghyajalenārghyaṃ datvā, dhūpadīpau pradarśya, aṅguṣṭhādikaniṣṭhāntairīśānādipañcakaṃ vinyasya, kaniṣṭhikānāmikāmadhye puṣpaṃ saṅgṛhyāṅguṣṭhatarjanībhyāṃ liṅgamastakātpūjāṃ hṛdayenāvaropya, tatpuṣpaṃ liṅgamūrdhni vinyasya nirmālyamīśānadiśi hṛdeyena śuddhapātre nidhāyāstreṇa liṅgaṃ pāśupatāstreṇa pīṭhaṃ prakṣālya sāmānyārghyajalena hṛdābhiṣiñcet | evaṃ kṛte pūrvapūjāsamāptau liṅgapīṭhavinyastamantropasaṃhārānantaraṃ liṅgapīṭhayorāsaktāḥ pūjakasya bhuktimuktipratibandhakavighnā nirastā bhavanti | liṅgaṃ ca hṛdayāmbusnapanena śuddhaṃ punarmantravinyāsayogyaṃ bhavati | iti liṅgaśuddhiḥ || annābhiṣecanam tataḥ śivaśaktibhyāṃ nama iti liṅgamudrāṃ pradarśya āsanamūrtiṃ mūlairaṣṭapuṣpikayā vā saṃpūjya dhūpadīpau pradarśya suvarṇarajatatāmramayaśaṅkhaśuktigośṛṅgānyatamapātreṇa caturaṅguladīrghayā gośṛṅgāgrapramāṇayā vā dhārayābhiṣijya, hastayantrodbhavatailena goghṛtena vābhyajya, piṣṭacūrṇādibhirvābhyukṣya koṣṇatoyenābhiṣicya śirasi puṣpamāropya, p. 242) pañcagavyaṃ pratyekapañcāmṛtaphalarasasaṃyuktapañcāmṛtairantarāntarā śiraḥśikhāmantraiḥ puṣpadhūpadīpasamarpaṇapūrakamastreṇa ghaṇṭāṃ tāḍayannabhiṣiñcet | nānāsugandhadravyamīlitatvakpanasanālikerakhaṇḍasatvagdāḍimabījapūral ikucanāraṅgacūtakadalīphalopetamudakam, yavanīvāravrīhimudgaguḍasiddhārthasaugandhikahemaśālibījasahitamudaka. m bījodakaṃ | tenābhiṣicya mūlabījena gandhapuṣpadhūpadīpairarcayet | sphaṭikamuktāphalamāṇikyavidrumagomedhapuṣyarāgagārutmatendranīla- sahitamudakaṃ ratnodakam | tenābhiṣicya varṇamantreṇa gandhādibhirabhiṣiñcet | candanāgarukastūrīkuṅkumakarpūramanaśśilailākuṣṭhatakkolalāmañco" sīracampakamukulacūrṇasahitamudakaṃ gandhodakam | tenābhiṣicya gandhapuṣpadhūpadīpanaivedyāni nāmamantreṇa samarpayet | campakamallikāketakīpāṭalakundapunnāganandyāvartaśriyāvartajātīmanda arakaravīrapadmanīlotpalagiripuṣpayuktaṃ hrīberadamanakādimiśritamudakaṃ puṣpodakam | tenābhiṣicya śivamantreṇa gandhapuṣpadhūpadīpādīn dadyāt | tato nāmamantraṃ samuccaran śuddhenānnena śanaiśśanairabhiṣicya tadannaṃ liṅgamabhitaḥ sthitaṃ liṅgākṛtiṃ kṛtvā gandhapuṣpadhūpadīpapāyasatāmbūlāni datvā tadannaṃ prakṣālya liṅgamūrdhni mūlabījaṃ nyasya gandhapuṣpadhūpadīpān datvā brahmamantrairālabhya dhenumudrāṃ badhnīyāt | idamannābhiṣecanamapamṛtyunivārakamāyurārogyarājyābhivṛddhidaṃ sakalavaśīkaraṇaṃ sarvaśāntikaraṃ ca || tato jalārcanaṃ kuryāt | nirīkṣaṇādisaṃskāravatā śudhajalena hemarajatatāmrayajñavṛkṣajānyatamapātraṃ prapūrya (tatpātraṃ karapīṭhe vinyasya tanmadhye prāṇa) liṅgaṃ saṃsthāpya dūrvātilākṣatān dattvā gandhapuṣpadhūpadīpairarcayet | idaṃ jalārcanam | tataḥ samuddhṛtya saṃmṛjya pūrvavatkarapīṭharūpasthānavedyāṃ vinyaset | jalābhiṣekeṇa kalpakoṭisahasrārjitaṃ pāpaṃ naśyati | māsaṃ ghṛtābhiṣekeṇa trisaptakulopetasya śivapadaprāptirbhavati | karayantrodbhavatilatailābhiṣekeṇa śivapadaprāptirbhavati | p. 243) kṣīrābhiṣekeṇāyutasālaṅkāragodānaphalaprāptirbhavati | dadhyabhiṣekeṇa sarvapāpakṣayapūrvakaṃ śivalokaprāptirbhavati | madhusnapanena vahnilokaprāptirbhavati | ikṣurasasnapanena vidyādharalokaprāptirbhavati | karpūrāgarutoyena śivapadaprāptiḥ | gandhatoyena gandharvalokasya, puṣpodakena sūryalokasya, hemodakena kuberalokasya, muktodakenendralokasya, kuśodakena brahmalokasya prāptirityādi draṣṭavyam | tattaddravyālābhe vastrapūtena śuddhatoyenābhiṣiñcet | tenāpi sarvakāmasamṛddhavaruṇalokaprāptiruktā || dhārābhiṣecanam tato dhārābhiṣecanaṃ kuryāt | taccātmārthapūjātattvāddvādaśāṅgulavistāraṃ ekāṅgulotsedhaṃ yavatrayaghanamuttamam | saptāṅgulavistāramardhāṅgulotsedhaṃ yavadvayaghanaṃ madhyamam | pañcāṅgulavistāraṃ pādāṅgulotsedhaṃ yavamātraghanamadhamam | tatsuvarṇena rajatena tāmreṇa vā caturasraṃ vṛttaṃ vā kartavyam | caturaśraṃ cennava koṣṭhāni vilikhya madhyakoṣṭhasya madhye randhramekaṃ parito'ṣṭau madhyakoṣṭhasyaiva navarekhāyāṃ mahādikṣu catvāri pūrvādikoṣṭheṣu pratyekaṃ dvādaśadvādaśarandhrāṇi cetyevamuttamapātrasyaikādhikāni aṣṭottaraśataṃ randhrāṇi kuryāt | (madhyakoṣṭhasya madhye randhramekaṃ parito'ṣṭau pūrvādikoṣṭheṣu pañca pañca cetyevaṃ madhyamapātrasyaikonāni pañcāśadrandhrāṇi kuryāt |) madhyakoṣṭhasya madhya ekam, pūrvādikoṣṭheṣu trīṇi trīṇi randhrāṇītyevaṃ madhyapātrasya pañcaviṃśatirandhrāṇi kuryāt | vṛttaṃ cedaṣṭadalapadmaṃ vilikhya karṇikāyā madhye paritaśca navarandhrāṇi, pratidalaṃ dvādaśa dvādaśa randhrāṇi dalebhyo bahirvṛtte mahādikṣu catvāri cottamapātrasya kuryāt | itarapātrayoraṣṭadalapadme caturaśravadrandhrāṇi draṣṭavyāni || evambhūtaṃ pātraṃ devasyopari hastadhṛtaṃ kṛtvā śuddhajalenāpūrya hastena pātraṃ dhārayan mūlena dhārābhirabhiṣiñcet | evamabhiṣekārthāni p. 244) prāksaṃskṛtapañcagavyādivyatiriktāni tailādīni astreṇa saṃprokṣya kavacenāvakuṇṭhya astreṇa saṃrakṣya hṛdayabījenābhiṣecane viniyojayet | evaṃ prapañcenābhiṣekaṃ kartumaśaktaḥ śuddhajalenābhiṣecayet | tato mūlamantreṇa puṣpaṃ datvā mantrānnaṃ nivedya śuddhamṛduvāsasā śanaiḥ saṃmṛjya (padmapīṭhe) karakamale sthāpayet | tata utthāya (utthita iva) manasā śivaṃ pradakṣiṇīkṛtya nir- ṛtikoṇasthitavāstvadhipatibrahmasthānāduttarabhāgarūpaṃ śivamandirasya vāyukoṇaṃ gatvā tatra śyāmavarṇaṃ daṇḍākṣasūtrapāśāṅkuśān karaiḥ puṣkareṇa bījapūraṃ ca dhārayantaṃ dakṣiṇābhimukhamupaviṣṭaṃ gaṇapatimāvāhanādi sarvopacāraiḥ saṃpūjya śivārcanaṃ gaṇeśāna nirvighnaṃ kuru me sadā iti prārthayet | tataḥ prāgbhāge ca śivapīṭhakasyottaradiśārūpe śrīphalakamalābhayadhāriṇīṃ triṇetrāṃ śivaśaktirūpāṃ dakṣiṇāmukhopaviṣṭāṃ mahālakṣmīṃ tathaiva saṃpūjya mātaḥ śivārcanadravyasamṛddhiṃ kuru me sadā iti prārthayet | tataḥ prāgbhāge śivamandirasyeśānakoṇarūpe sadāśivānantaśrīkaṇṭhāmbikāguhaviṣṇudhātṛrūpān prasannavadanān yogapaṭṭadharān vyākhyāmudrākṣasūtravirājitakaradvayān gauravarṇān dakṣināmukhānupaviṣṭān saptagurūn vā śivādisvarūpaguruparyantān sarvān gurūn vā tathaiva sarvopacāraiḥ saṃpūjya śivādiguravo mahyamanujñāṃ dātumarhatha | śivārcanaṃ kariṣye'haṃ yuṣmaddarśitamārgataḥ || iti prārthayet | gurusthāne śrīgurupādukābhyāṃ nama iti gurupāduke vā pūjayitvā, gaṇapatimahālakṣmīgurupādukānāṃ pūjānantaraṃ sarvān praṇamya kṣititalanihitaniścalajānuḥ baddhāñjaliḥ gaṇanāthāmbike svāmipāduke māṃ jagadguro | yajantamanujānīta yathāsaṃpannakārakam || iti yugapatprārthayet || atha tebhyaḥ sakāśāt putra śivaṃ yajasve tyanujñānalābhaṃ bhāvayitvā devasyāgneyakoṇe dakṣiṇabhāge vā rucirādyāsane sthitaḥ svaṣṭephalābhisandhipūrvakaṃ yathāśakti śivārcanaṃ kariṣya iti saṅkalpya, pūjāmārabheta || p. 245) tatra prathamaṃ śivārcanam | tatra kandanālagranthidalakesarakarṇikāvibhaktakamalarūpaṃ kṣityādiśuddhavidyantadbātriṃśattattvaparyantocchrāyam, upari sthitayā mūrtyā saha nivṛttyādi śāntikalāparyantocchrāyam | tadupari śāntyatītakalāpramāṇo vidyādehaḥ | tatsvarūpaparijñānārthaṃ nivṛttyādikalāpramāṇaṃ tadantargatatattvasvarūpaṃ ca vivicyate - nivṛttikalā śatakoṭiyojanapramāṇabrahmāṇḍarūpā | tatraikaṃ pṛthivītattvam | tadupari sahasrakoṭiyojanapramāṇā pratiṣṭhākalā | tatra jalādibhūtacatuṣṭayagandhāditanmātrapañcaka (jñānendriyapañcaka)karmendriyapañcakamano'haṅkārabuddhiprakṛtirūp āṇi trayoviṃśatitattvāni | tadupari ayutakoṭiyojanapramāṇā vidyākalā | tatra puruṣarāganiyatikalāvidyākālamāyārūpāṇi saptatattvāni | tadupari lakṣakoṭiyojanapramāṇā śāntikalā | tatra śuddhavidyā maheśvaraśceti dve tattve | tadupari daśalakṣakoṭiyojanapramāṇā śāntyatītakalā | tatra sadāśivaḥ śaktiśceti dve tattve | taduparyaprameyaṃ śivatattvaṃ nivṛttikalātmakaṃ pṛthivītattvaṃ yāvatkandaṃ, pratiṣṭhāvidyākalāntargatāni ekonatriṃśattattvāni yāvannālam | jalādikālāntatattveṣu sthitāni pañcasaptatibhuvanāni kaṇṭakāḥ | tattadbhuvanāntargataprāṇināṃ buddhidharmāḥ pañcāśadbhāvāḥ nālāntargatasūtrāṇi | vidyāyāmeva kālasyoparisthitaṃ māyātattvaṃ padmanālagranthiḥ | śāntikalāyāṃ sthitaṃ śuddhavidyātatvadalakesarakarṇikātmakaṃ padmam | śuddhavidyāyā upari sthitaṃ maheśvaratattvaṃ yāvacchivasya sūkṣmamūrtiḥ | śāntyatītakalāyāṃ sthitaṃ sadāśivaśaktitattvadvayaṃ yāvadvidyādehaḥ | nāle sthitāni bhuvanāni ca kalā(mano)vāyugaganāhaṅkārabuddhiprakṛtiṣu pratyekamaṣṭāvaṣṭau bhuvanānīti ṣaṭpañcāśat puruṣe ṣaṭ rāge pañca niyatau dve kalāyāṃ dve vidyāyāṃ dve kāle dve iti puruṣādikālānteṣu bhuvanānyekonaviṃśatirityevaṃ pañcasaptatibhuvanāni kaṇṭakāḥ | tamo moha mahāmohatāmisrāndhatāmisrarūpāḥ pañca viparyayāḥ | ūhaḥ śabdo'dhyayanaṃ p. 246) duḥkhatrayavighātāḥ suhṛtprāptirdānaṃ cāṣṭau siddhayaḥ | ādhyātmikyaḥ prakṛtyupādānakālabhāgyākhyāścatasraḥ, viṣayoparamakṛtā bāhyāḥ pañca ceti nava tuṣṭayaḥ | andhatvamūkatvādaya ekādaśendriyavadhāḥ | anūhādayaḥ saptadaśa vadhāḥ prāguktasiddhibuddhivadhāśceti aṣṭāviṃśatiraktayaḥ || iti pañcāśadbhāvanā nālasūtrāṇi || atra kandanālādiyojanapramāṇaviṣaye matāntaraṃ pradarśyate | nivṛttikalātmakaṃ pṛthivītattvaṃ pūrvavacchatakoṭiyojanameva | pṛthivītattvāddaśaguṇo'vāyuḥ, vāyordaśaguṇaṃ vyoma, tato daśaguṇo'haṅkāraḥ, ahaṅkārāddaśaguṇā buddhiḥ, buddherdaśaguṇaṃ guṇatattvam | evaṃ guṇatattvaparyantaṃ daśasaṅkhyayā vṛddhiḥ | guṇatattvācchataguṇā prakṛtiḥ | prakṛteḥ śataguṇo rāgaḥ | rāgācchataguṇā niyatiḥ | niyateḥ śataguṇā vidyā | tataḥ śataguṇā kalā | tataḥ śataguṇaḥ kālaḥ | tataḥ śataguṇā māyā | śuddhavidyeśvarasadāśivānāṃ sahasrasaṅkhyayā vṛddhiḥ | māyāyāḥ sahasraguṇā śudhividyā | śuddhavidyāyāḥ sahasra guṇa īśvaraḥ | īśvarātsahasraguṇaḥ sadāśiva iti | tato lakṣasaṅkhyayā vṛddhiḥ | sadāśivāllakṣaguṇā śaktiriti | tataḥ śivatattvamaprameyam | idaṃ ca mahattattvaprakṛti pūrvaguṇatattvamaṅgīkṛtya prakṛterantaraṃ puruṣamaṅgīkṛtya ca pravṛttam | tathā cāhuḥ - kṣmātattvaṃ śatokoṭiyojanamapaḥ prārabhya gauṇātmakaṃ paṅktyā tadguṇānattathā prakṛtito māyāvasānaṃ śatāt | sāhastrācca sadāśivāvadhi tataḥ śaktyantakaṃ lakṣato vyāpyūrdhvaṃ ca sadāśivo'pyameyavibhavo bindoradhiṣṭhāyakaḥ || iti | evaṃ sati nālaḥ kiyadyojanasaṅkhyo jāta iti cedasaṅkhyayojana eva | tathāpi kiṃcitprakāramāropya yojanasaṅkhyā pradarśyate | ekatvamārabhyottarottaraṃ daśaguṇavṛddhau kriyamāṇāyāṃ viṃśatitamaṃ sthānaṃ parārdhasaṅkhyā | sā sarvāntimasaṅkhyā | viṃśateśca sthānānāmetāni nāmāni - ekaṃ, daśa, śataṃ, sahasraṃ, ayutaṃ, lakṣaṃ, prayutaṃ, p. 247) koṭiḥ, arbudaṃ, padmaṃ kharvaṃ, nikharvaṃ, bṛndaṃ mahāpadmaṃ, śaṅkhaḥ, mahāśaṅkhaḥ, mahāsamudraḥ, antimaḥ, madhyaṃ, parārdha iti || tathā cāhuḥ - ekaṃ paṅkti śataṃ sahasramayutaṃ lakṣaṃ prapūrvāyutaṃ koṭiścārbudakaṃ ca padmakamatho kharvaṃ nikharvaṃ tathā | bṛndaṃ caiva mahāsarojamaparaḥ śaṅkhaḥ samudro'ntimo madhyaṃ caiva parārdhasaṃjñakamimāṃ saṅkhyāṃ viduḥ paṇḍitāḥ || iti || evaṃ ca śatakoṭisaṅkhyāmekasthāne niveśya jalatattvādīnāṃ saṅkyā kriyate | śatakoṭirnāma padmasaṅkhyā | tataśca padmayojanaṃ pṛthivītattvam, ekayojanaṃ jalatattvam, daśayojanaṃ tejastattvaṃ, śatayojanaṃ vāyutattvaṃ, sahasrayojanaṃ gaganatattva., ayutayojano'haṅkāraḥ, lakṣayojanā buddhiḥ, prayutayojanaṃ guṇatattvaṃ, koṭiyojanaṃ tataḥ paraṃ śatasaṅkhyayā vardhanīyatvādekāntanirataśatasaṅkhyā grāhyā | yathā- prakṛtiḥ padmayojanā, rāgo nikharvayojanaḥ, mahāvidyā mahāśaṅkhayojanā, kalā mahāsamudrayojanā, kālaḥ parārdhayojana iti | evaṃ ca jalādikalāntatattvasamudāyarūpo nālo daśaśatasahasrāyuta lakṣaprayutakoṭipadmanikharva mahāpadma mahāśaṅkha mahāsamudra parārdhākhyatrayodaśasaṅkhyāsamudāyasaṅkhyeyayojanaparimito bhavati | padmasaṅkhyāyāmekatvarūpatāmanāropya parārdhādhikasaṅkhyāsadbhāvamāropya gaṇane tu nālaḥ kharvanikharva bṛnda mahāpadma śaṅkha mahāśaṅkha samudra madhya daśaguṇitaparārdha sahasraguṇitaparārdha koṭiguṇitaparārdha lakṣaguṇitaparārdha rūpatrayodaśasaṅkhyāsamudāyasaṅkhyeyayojanocchrāyo bhavati | nālāntargatānāṃ (tadgatānāmapi bhuvanānāmapi) bhuvanādhārāṇāmapi gandhādipañcakakarmendriyapañcakajñānendriyapañcakamanasāṃ pṛthagyojanasaṅkhyā nāstīti matāśrayaṇāt teṣu yojanasaṅkhyā na guṇitā || atha teṣāmapi bhuvanādhāratayā pṛthagyojanasaṅkhyāmāśritya matāntaraṃ pradarśyate | padmayojanapramāṇādbhūtattvājjalādimanontānāṃ p. 248) viṃśatestattvānāmuttarottaraṃ daśaguṇā vṛddhiḥ, ahaṅkarabudhyoḥ śataguṇā, prakṛteḥ sahasraguṇā, puruṣasyāyutaguṇā, niyatikālayorlakṣaguṇā, rāgavidyākalānāṃ daśalakṣaguṇā, māyāyāstataḥ, koṭiguṇā, śuddhavidyāyā daśakoṭiguṇā, īśvarasya śatakoṭiguṇā, sadāśivasya sahasrakoṭiguṇā, śakterayutakoṭiguṇā, śivatattvasya nāsti yojanasaṅkhyeti puruṣamāyāmadhyavṛttitattvānāṃ pañcānāmūrdhvādharabhāvena kramabhedamāśrityedaṃ mataṃ pravṛttam | asmin mate kṣityādīni mano'ntānyekaviṃśatitattvāni uttarottaraṃ daśaguṇavṛdhyā kramādekadaśaśatasahasrāyutalakṣaprayutakoṭyarbudapadmakharvanikharvab. rndamahāpadmaśaṅkhamahāsamudrāntimamadhyaparārdhadaśaparārdhayo janāni | ahaṅkārabuddhī śataguṇavṛdhdyā kramāt sahasraguṇitalakṣaguṇitaparārdhayojane | prakṛtiḥ sahasraguṇavṛdhdyārbudaguṇita parārdhayojanā | puruṣastatoyutaguṇavṛdhdyā vṛndaguṇita parārdhayojanaḥ | niyatikālau lakṣaguṇavṛdhdyā kramāt (padmaparārdhaguṇita mahāśaṅkha parārdhaguṇita śataparārdhahataparārdhaguṇita parārdhayojanau) | evaṃ cāsmin pakṣe jalādikalāntatattvasamudāyarūpo nālo daśādiśataparārdhāhata parārdhaguṇitaparārdha paryantaikonatriṃśatsaṅkhyāsamudāyasaṅkhayeyayojanaparimito bhavati | asmiṃstattvavṛdhdyāśrayaṇena pravṛtte pakṣadvaye'pi nālagrantheḥ padmasya cātidairghyaṃ sthāt | tathāhi - atra prathamapakṣe tāvannālāntargateṣu tattveṣu kāla ekaḥ parārdhayojanaḥ | kalā tacchatāṃśaparimitā | evaṃ vidyāniyatipūrvakatattvāni tacchatāṃśaparimitānīti nālaḥ kiṃcidadhikaikaparārdhayojanaḥ, māyārūpo granthistu śataguṇitaparārdhayojanaḥ, kālāchataguṇattvānmāyāyāḥ | padmaṃ lakṣaguṇitaparārdhayojanam | padmarūpāyāḥ śuddhavidyāyā māyāpekṣayā sahasraguṇatvāt | itthaṃ pakṣāntare'pi granthipadmayordairghyāvasthityā paryavasyati | evaṃ kandaprabhṛti nālāpekṣayā grantheḥ padmasya ca dairghyaṃ na laukikapadmacchāyānukāri navanābhikandādihṛtpradeśāntarhṛtpadmacchāyānukāri | p. 249) anyakālavṛddhipakṣāśrayaṇameva śivāsanapadmabhāvanāyāmanukūlam | idaṃ ca kamalamanantāsanasiṃhāsanayogāsanapadmāsana vimalāsanarūpapañcāsanagarbham | tatra pṛthivītattvaparimitakanda evādhāraśaktiḥ, jalādi kalāntatattvaparimito nāla eva taduparisthitapadmamukulasahitaḥ sannādhāraśaktirūpakṣīrodasamutthitaphaṇāmaṇimaṇḍalasahitabhujaṅga mākṛtiśālividyeśvarāṣṭakāntargatāna..ṇtarudraḥ, etadubhayamanantāsanamucyate | nālādyavadhijalatattvaprabhṛtiguṇatattvaparyantaṃ nālaṃ paritaḥ sthitaṃ siṃhāsanam | tata upari granthiparyantaṃ yogāsanam | tadupari dalakesararūpaṃ padmāsanam | karṇikaiva vimalā sanam | karṇikoparisthitaguṇatrayamaṇḍalatrayatattvatrayātmakaṃ vā || yadyapyanantaḥ sahasraphaṇāmaṇḍitaḥ sarpatvenokta iti tasya bhogadaṇḍa evordhvākārasthito nālaḥ saṅkucitaṃ tatphaṇāmaṇḍalamevātra padmamukulam, natu tadvyatirekeṇa padmamasti, tathāpi tadeva vikāsadhyānadaśāyāmaṣṭadalapadmarūpeṇa bhāvanīyamiti padmāsanamucyate | yadvā vṛttākāraṃ koṭisūryābhaṃ siṃhāsanādadhaḥ sthitamanantabhogirūpamanantapadmararūpānnālādanyadevānantāsanam | vṛttākāramuparyuparisthitānantavāsukitakṣaka kārkoṭaka padmamahāpadma śaṅkhagulikākhyāṣṭamahānāgarūpaṃ vā || atha vā evamanantāsanaṃ bhāvanīyam - siṃhāsanasyādhastādvṛṣasiṃhabhūtakuñjarākāradharmādipādacatuṣṭa yasya adharmādiphalakacatuṣṭayasya mañcasyopari phaṇāpañcakena pucchena ca sahitaḥ phaṇāmadhye puruṣākāraḥ kṣaumavastraparidhānaḥ sarvābharaṇabhūṣito varābhayakaradvayo nāgarājaḥ | taṃ paritaḥ pūrvādidikṣvanantādyā gulikāntā ekaphaṇāḥ kṛtāñjalipuṭā nāgarājaṃ vīkṣamāṇā mahānāgāḥ nāgarājasya śirasi praphullamaṣṭadalayuktamanantapaṅkajamiti | atrādimapakṣamavalambya śivārcanasyāpi kramaḥ pradarśyate || hāṃ ādhāraśaktaye namaḥ | śatakoṭiyojanapramāṇabrahmāṇḍākārapṛthivītattvaparimāṇa śivāsanapadmakandarūpāṃ dhavalavarṇāṃ pāśāṅkuśavarābhayadhāriṇīmādharaśaktiṃ pūjayāmi | anantāsanāya namaḥ | p. 250) jalādikalāntatattvaparimāṇanālarūpaṃ māyāgranthisahitaṃ ekādaśasahasrakoṭiyojanocchrāyaṃ vā, (kharvanikharva vṛndamahāpadmaśaṅkhamhāśaṅkhasamudramadhyadaśaguṇitaparārdha nikharvaguṇita sahasraparārdha lakṣaguṇitaparārdhakoṭiguṇitaparārdha padmaguṇitaparārdha kharvaguṇitaparārdharūpa caturdaśasaṅkhyāsamudāyasaṅkhayeya yojanocchrāyaṃ vā, śatasahasrāyutalakṣa prayuta koṭyarbudapadmakharva nikharva bṛndamahāpadma śaṅkhamahāśaṅkha samudramahāsamudra madhyaparārdha daśaguṇitaparārdha sahasraguṇitaparārdha lakṣaguṇitaparārdhamahāparārdhārbudaguṇitaparārdha bṛndaguṇitaparārdhamahāsamudramadhyaguṇita parārdhasahasraparārdhaguṇitaparārdha padmaparārdhaguṇitaparārdha mahāśaṅkhaparārdhaguṇitaparārdha śataparārdhāhataparārdhaguṇitaparārdhapadmaparārdhāhataparārdhaguṇit a parārdharūpa) triṃśatsaṅkyāguṇitapadmasaṅkhyāsamudāyasaṅkhyayojanocchrāyaṃ vā, tadupari sahasraphaṇāmaṇḍalarūpābjamukulālaṅkṛtamekavaktraṃ caturbhujaṃ hṛdaye namaskāramudrāsahitamanantarudrarūpamanantāsanaṃ pūjayāmi | hāṃ śivāsanapadmanālakaṇṭakebhyo namaḥ | pṛthivīkandodgataśivāsanapadmanālāvayavebhyo jalādijalāntatattvāśritāmareśa prabhāsanaimiṣapuṣkarāṣāḍhiḍiṇḍimuṇḍibhārabhūtalaguḍīśvarahariśc andraśrīśailajapyeśvarāmrātakeśvaramadhyameśvaramahākālakedārabha irava gayākurukṣetra nākhalakanakhala vimaleśvarāṭṭahāsamahendrabhīmeśvarāvimuktavastrāpadarudrakoṭi mahālayagokarṇabhadrakarṇasvarṇākṣasthāṇucchagalaṇḍaduraṇḍamākoṭi maṇḍaleśvara mahākālāñjanaśaṅkukarṇasthūleśvara sthaleśvara paiśācarākṣasa yakṣagandharva aindra saumya prājāpatya brāhmākṛtakṛtabhairava brāhmavaiṣṇava kaumāra (nāla) śrīkaṇṭhavāmadeva bhīmograbhaveśānaikavīrapracaṇḍomāpatyajānantaikaśivakrodhacaṇḍa p. 251) dyuti saṃvarta śūra (jyoti piṅgasūragamantrarūpisubāhu bhāsura kāladaṃṣṭra piṅgalākṣa viśāla kālarūpihutāśana) pañcāntakaikavīra śikheyanāmadheyapañcasaptati bhuvanarūpān kaṇṭakān pūjayāmi | hāṃ sūtrebhyo namaḥ | pañcaviparyayāṣṭasiddhinavatuṣṭyaṣṭāviṃśati (śa) raktirūpa pañcāśadbhāvanātmakāni śivāsanapadmanālasūtrāṇi pūjayāmi || evamanantāsanātmakanālapūjānantaraṃ nālaṃ paritaḥ sthite siṃhāsanayogāsane pūjayet | hāṃ dharmāya namaḥ | śivasiṃhāsanasyāgneyakoṇapādarūpaṃ siṃhākāraṃ jaladiguṇatattvaparyantonnatamāgneyābhimukhaṃ vivṛtāsyaṃ parivṛttakandharaṃ vāyavyakoṇasiṃhāvalokinaṃ koṭisiṃhaparivāritaṃ karpūravarṇaṃ dharmaṃ pūjayāmi | hāṃ jñānāya namaḥ | śivasiṃhāsanasya nair-ṛtyakoṇapādarūpaṃ siṃhākāraṃ jalādiguṇatattvaparyantonnataṃ nair-ṛtābhimukhaṃ vivṛtāsyaṃ parivṛttakandharamīśānakoṇasiṃhāvalokinaṃ koṭisiṃha parivāritaṃ kuṅkumavarṇaṃ jñānaṃ pūjayāmi | hāṃ vairāgyāya namaḥ | śivasiṃhāsanasya vāyavyakoṇapādarūpaṃ siṃhākāraṃ jalādiguṇatattvaparyantonnataṃ vāyavyābhimukhaṃ vivṛtāsyaṃ parivṛttakandharamāgneyakoṇasiṃhāvalokinaṃ koṭisiṃhaparivāritaṃ suvarṇavarṇaṃ vairāgyaṃ pūjayāmi | hāṃ aiśvaryāya namaḥ | śivasiṃhāsanasyeśānakoṇapādarūpaṃ siṃhākāramīśānābhimukhaṃ jalādiguṇatattvaparyantonnataṃ vivṛtāsyaṃ parivṛttakandharaṃ nair- ṛtakoṇasiṃhāvalokinaṃ koṭisiṃhaparivāritaṃ meghavarṇaṃ aiśvaryaṃ pūjayāmi | hāṃ adharmāya namaḥ | śivasiṃhāsanasya pūrvaphalakarūpaṃ śvetakṛṣṇavarṇaṃ puruṣākāraṃ dakṣiṇaśirasamuttarapādamadhomukhamadharmaṃ pūjayāmi | hāṃ ajñānāya namaḥ | śivasiṃhāsanasya dakṣiṇaphalakarūpaṃ śvetaraktavarṇaṃ puruṣākāraṃ pūrvaśirasaṃ paścimapādamadhomukhamajñānaṃ pūjayāmi | hāṃ avairāgyāya namaḥ | śivasiṃhāsanasya paścimaphalakarūpaṃ raktapītavarṇaṃ puruṣākāramuttaraśirasaṃ dakṣiṇapādamadhomukhamavairāgyaṃ pūjayāmi | hāṃ anaiśvaryāya namaḥ | śivasiṃhāsanasyottaraphalakarūpaṃ pītakṛṣṇavarṇaṃ puruṣākāraṃ paścimaśirasaṃ pūrvapādamadhomukhamanaiśvaryaṃ pūjayāmi | tadanantaraṃ hāṃ śivasiṃhāsanāya namaḥ, iti samastaṃ siṃhāsanaṃ saṃpūjya yogāsanaṃ pūjayet || p. 252) tasya śvetaraktapītakṛṣṇavarṇāni bhūtarūpāṇi kṛtatretādvāparakaliyugānyāgneyādipādatvenāvyaktaniyatikalākālān sphaṭikakālameghadāḍimapuṣpabhinnāñjanavarṇān pūrvādiphalakatvenābhyarcya, hāṃ śivayogāsanamadhyaphalakarūpāya śrīmahāviṣṇave nama iti madhye nīlavarṇaṃ triṇetraṃ śaṅkhacakravarābhayakaraṃ viṣṇuṃ pūjayet | tato rajoguṇāruṇāya tamoguṇatūlabharitāya māyārūpāyādhaśchadāya nama iti yogāsanasyordhvamekhalāyā adhobhāgaprasāritaṃ śayanīyarūpaṃ adhaśchadanaṃ nair-ṛtakoṇe saṃpūjya, hāṃ satvaguṇadhavalitāya śuddhamāyārūpāyordhvacchadanāya nama iti mekhalāyā upari śayanīyottarachadanarūpamūrdhvacchadanaṃ nair-ṛtakoṇe ca saṃpūjya, hāṃ śivayogāsanāya nama iti samastaṃ yogāsanaṃ pūjayet || yogāsanavimalāsane vinā tryāsanātmakameva śivāsanamiti pakṣe siṃhāsanameva māyāgranthiparyantonnataṃ bhāvayitvā tatpādaphalakārcanānantaraṃ āgneyādikoṇeṣu sthitatadīyaphalakadvayasandhānakīlatvena kṛtayugādicatuṣṭayamabhyarcya tanmadhyaphalakatvenaiva śrīmahāviṣṇuṃ pūjayitvā adhaśchadanamūrdhvacchadanaṃ ca pūjayet || tato'nantaphaṇāmaṇḍalarūpaṃ padmamukulaṃ vikasitaṃ bhāvayitvā tasya dalakesarānarcayet | hāṃ śivāsanapadmadalebhyo namaḥ, aṣṭavidyeśvararūpāṇi dhavalavarṇāni śivāsanapadmadalāni pūjayāmi | hāṃ kesarebhyo namaḥ, mūle suvarṇavarṇāni madhye vidrumavarṇāni muktāphalākṛtiśiro'laṅkṛtāni catuṣṣaṣṭikalārūpāṇi vāmādiśaktisahitāṣṭa rudrarūpāṇi vā kesarāṇi pūjayāmi | kesarāṇāmaṣṭarudrarūpatvapakṣe aṣṭāvaṣṭau kesarāṇi ekaikarudratvena bhāvanīyāni | athavā phaṇārūpadalasahasrayuktasyānantapaṅkajasya kesarāṇyapi sahasraṃ santīti tāni sarvāṇi pañcāvaśatyuttaraśatasaṅkhyayā aṣṭadhā vibhajya vāmādyaṣṭarudrarūpeṇa pūjanīyāni | karṇikāsahitānyaṣṭāveva vā kesarāṇi tathā pūjanīyāni | karṇikāsahitānyaṣṭāveva vā kesarāṇi tathā pūjanīyāni | ayaṃ ca nyāyoaṣṭavidyeśvararūpatayā pūjanīyeṣu daleṣvapi yojanīyaḥ | hāṃ karṇikāyai namaḥ | vimalāśaktirūpāṃ kanakavarṇāṃ śivāsanapadmakarṇikāṃ pūjayāmi | hāṃ bījebhyo namaḥ | vāmādinavaśaktirūpāṇi vā pañcāśadvarṇarūpāṇi vā śivāsanapadmakarṇikābījāni pūjayāmi | tataḥ sarvāvayavayuktaṃ padmaṃ vibhāvya hāṃ p. 253) padmāsanāya nama iti saṃpūjya hāṃ padmamudrāyai nama iti padmamudrāṃ pradarśayet | tataḥ pūrvādiprādakṣiṇyenāṣṭasvaṣṭasu kesareṣu vāmādyaṣṭaśaktīrekaikaśaḥ pūjayet | vāmāyai namaḥ, jyeṣṭhāyai namaḥ, raudryai namaḥ, kālyai namaḥ, kalavikaraṇyai namaḥ, balavikaraṇyai namaḥ, balapramathinyai namaḥ, sarvabhūtadamanyai namaḥ, aruṇavarṇāścāmaradhāriṇīḥ śivāsananyastaikastāḥśivābhi mukhyena kesareṣu sthitā vāmādiśaktīḥ pūjayāmi | manonmanyai namaḥ, sphaṭikavarṇāṃ pāśāṅkuśābhayavaradhāriṇīṃ kṣivāsanapadmakarṇikāyāmīśānadiśi madhye vā sthitāṃ manonmanīṃ pūjayāmi | tataḥ sādhipatikāni sūryasomāgniśaktimaṇḍalānyuparyupari pūjayet | hāṃ sūryamaṇḍalāya namaḥ, koṭisūryapratīkāśaṃ śivapadmāsanadalāgravyāpakaṃ sūryamaṇḍalaṃ pūjayāmi | hāṃ sūryamaṇḍalādhipataye brahmaṇe namaḥ || pañcavaktraṃ caturbāhuṃ prativaktraṃ trilocanam | taptacāmīkarābhāsaṃ namomudrāsamanvitam || sṛṣṭikāraṇamātmanamātmatattvasvarūpiṇam | sūryamaṇḍalādhipatiṃ brahmāṇaṃ pūjayāmi | hāṃ somamaṇḍalāya namaḥ | śivāsanapadmakesarāgravyāpakaṃ koṭiśītāṃśuśītalaṃ somamaṇḍalaṃ pūjayāmi | hāṃ somamaṇḍalādhipataye viṣṇave namaḥ, meghaśyāmaṃ śaṅkhacakranamaskāramudrānvitakaracatuṣṭayaṃ sthitikāraṇakāraṇaṃ vidyātattvarūpiṇaṃ somamaṇḍalādhipatiṃ viṣṇuṃ pūjayāmi | hāṃ agnimaṇḍalāya namaḥ | śivāsanapadmakarṇikāvyāpakaṃ vahnimaṇḍalaṃ pūjayāmi | hāṃ vahnimaṇḍalādhipataye rudrāya namaḥ | māṇikyavarṇaṃ śūlānalanamomudrānvitakaracatuṣṭayaṃ saṃharaṇakāraṇakāraṇaṃ śivatattvarūpiṇaṃ vahnimaṇḍalādhipatiṃ rudraṃ pūjayāmi | vimalāsanaṃ karṇikāvyatiriktamiti pakṣe āgneyādīśānāntaṃ guṇatrayaṃ dakṣiṇādyuttarāntaṃ maṇḍalatrayaṃ nair-ṛtādivāyavyantaṃ tattvatrayaṃ ca pūjayitvā hāṃ vimalāsanāyanamaḥ iti samastamidaṃ vimalāsanaṃ pūjayet | p. 254) tadanantaraṃ madhye hāṃ śaktimaṇḍalāya namaḥ, dhavalavarṇaṃ maṇḍalatrayavyāpakamicchāśaktirūpaṃ śaktimaṇḍalaṃ pūjayāmi | hāṃ śaktimaṇḍalādhipataye maheśvarāya namaḥ, sphaṭikavarṇamaṣṭahastaṃ khaḍgatriśūlabāṇākṣamālākamaṇḍalvabhayavarāravindadhāriṇaṃ śaktimaṇḍalādhipatiṃ maheśvaraṃ pūjayāmi | tataḥ samastaṃ śivāsanaṃ vibhāvya tadupari hāṃ śivāsanāya nama iti jñānaśaktyātmakaṃ śivāsanaṃ pūjayet | asyāmāsanaparamparāyāmādhāraśaktimātmārthapūjāyāṃ brahmalokasthānīye padmapīṭhe pūjayitvā, anantaprabhṛtiśaktimaṇḍalāntaṃ liṅgavedikāyāmuparyupari liṅganāla(bhi)paryantaṃ pūjayet | evaṃ pratyekaṃ śivāsanāvayavapūjanāśaktau sāṅgopāṅgaṃ śivāsanaṃ vibhāvya hāṃ śivāsanāya nama ityevaṃ pūjayet | ayamanekāsanagarbhaśivāsanārcanaprakāraḥ | yadvā āvāhane padmam, anantaṃ snāne, vimalaṃ arcane, yogaṃ naivedye, vastrādiṣvanyeṣūpacāreṣu siṃhāsanaṃ ca kalpayet | athavā siṃhāsanaṃ snāne, anantaṃ, vastre, padmamābharaṇagandhapuṣpeṣu, vimalaṃ naivedye, yogamanyopacāreṣu kalpayet | evaṃ śivāsanaṃ saṃpūjya hāṃ haṃ hāṃ śivamūrtaye nama iti liṅganāle maheśvaratattvātmikāṃ śivamūrtiṃ sthiravidyunnibhāṃ daṇḍākārāmavibhaktāvayavāṃ saṃpūjya liṅgadairghye hoṃ īśānamūrdhāya namaḥ, ityādimantrairdaṇḍabhaṅgyā mūrdhādipādāntamīśānādīn vinyasya saśaktikamaśaktikaṃ vā tattatsthāneṣvaṣṭatriṃśatkalā nyaset | śaivakriyottarādidīkṣārahitaścedvaśinyādiśaktinyāsaṃ kuryāt | tataḥ śrīkaṇṭhādinyāsaṃ ca vidadhyāt | evaṃ sadāśivadehasidhyarthaṃ nyāsaṃ kṛtvā hāṃ hauṃ vidyādehāya nama iti vibhaktāvayavaṃ sadāśivaṃ vidyādehaṃ pūjayitvā tatsvarūpaṃ prapañcena dhyāyet || kṣityādiśuddhavidyānte kandanāladalairyute | karṇikākesarairyukte sūryabimbavibhūṣite || īśvarāṅkasthayā mūrtyā sthiravidyutprakāśayā | avibhaktāvayavayā bhrājamānoparisthale || kṣityādīśvaratattvānte mūrtyā kathitayā saha | nānāpaṭṭakuṭīkoṭiyojanaunnatyaśālinī || p. 255) padme sthitaṃ mahāpadmakoṭiyojanasaṃmitam | baddhapadmāsanāsīnaṃ samupāse sadāśivam || yadvā kūṭāṅgakoṭīkaṭakanaṭanaṭīnāṭyanavyānnapānna- dhyānā vidyānakānīnakamitaśatakoṭyunnatairyojanaughaiḥ | tejormūtyantakandaprabhṛtiṣu daśadhā saptadhā ca prabhinnaiḥ saṅkhyātavyapramāṇaissarasiruhavare yogapīṭhe niṣaṇṇam || daśottaraprayutaparārdhayojanāṃ vivardhakāviṣayaparārdhayojanām | samunnatiṃ samupagataṃ samāśraye sadāśivaṃ sarasiruhāsane sthitam || padmaṃ kande'tha nāle kramukadaśaguṇā viṃśatau syādvivṛddhi- rekaikadvitriṣu syācchatamukhadaśalakṣāntasaṅkhyātivṛddhiḥ | granthau koṭyātha padmaprabhṛtiṣu daśakoṭyeti saṅkhyābhirābhiḥ saṅkhyātairyojanaudhairmahimajuṣi mahāyogapīṭhe sthitaṃ vā || tadupari śatakoṭiyojanaughaprathitamaheśvaratattvamānamūrteḥ | lasitamuparitatsahasrakoṭyā tadayutakoṭidiśā ca vṛddhibhājam || pañcavatktraṃ daśabhujaṃ prativaktraṃ trilocanam | dakṣiṇe śūlavajrāsiparaśvabhayamudrikāḥ || vāme ca dadhataṃ nāgapāśaghaṇṭānalāṅkuśān | athavā varakhaṭvāṅgaśūlābhīśaktipañcakam || rucakaṃ ḍamaruṃ sarpaṃ nīlāmbhojākṣamālikām | asyordhvavaktraṃ devasya bālabhāvamanoharam || prasannamūrdhvābhimukhaṃ nirmalasphaṭikaprabham | pūrvavaktraṃ maheśasya niṣṭaptāṣṭāpadaprabham || garveṇa stimitaṃ saumyaṃ saṃprāptanavayauvanam | dakṣiṇaṃ vadanaṃ śambhornīlāñjanacayaprabham || p. 256) bhrukuṭīkuṭilaṃ ghoraṃ raktavṛttekṣaṇatrayam | daṃṣṭrākarālaṃ durdharṣaṃ sphuritādharapallavam || candrāpīḍaṃ jvalatkeśaṃ vilasatprauḍhayauvanam | uttaraṃ vaktramīśasya navavidrumasaprabham || lalāṭatilakopetaṃ nīlālakavibhūṣitam | pralobhanaṃ triṇayanaṃ candrābharaṇabhāsvaram || pārvatīvadanākārasalīlabhrūlatāñcitam | paścimaṃ candrasaṅkāśaṃ nṛpalakṣaṇalakṣitam || candrāvataṃsaruciraṃ dhyānastimitalocanam | iti dhyātvā punarapi dhyāyeddevaṃ sadāśivam || icchājñānakriyārūpavilasallocanatrayam | jñānacandrakalācūḍaṃ daśadigbāhumaṇḍalam || pañcabrahmātmavadanaṃ pañcasādākhyavaktrakam | śrīmatpañcākṣarākāravadanāṃsoruśobhitam || samastatantrarūpaṃ ca sarvabrahmakalāmayam | nivṛttyā jānuparyantamānābheśca pratiṣṭhayā || ākaṇṭhaṃ vidyayā siddhamālalāṭaṃ tu śāntayā | tadūrdhvaṃ śāntyatītākhyakalayā parikalpitam || evaṃ pañcakalārūpamidaṃ sādāśivaṃ vapuḥ | caturmukhī taṭidvarṇā nivṛttirvajradhāriṇī || ekavaktrā śaśāṅkābhā pratiṣṭhāpadmadhāriṇī | agnivarṇā trivadanā vidyā śaktilasatkarā || kṛṣṇavarṇā caturvaktrā śāntirdhvajavidhāriṇī | pāśabhṛtpañcavadanā śāntyatītā śaśiprabhā || sarvāḥ padmākṣamālābhyāmabhayena virājitāḥ | caturbhujāstriṇetrāśca pīnonnatapayodharāḥ || p. 257) āsāṃ pañcādhvagarbhatvātṣaḍadhvātmā sadāśivaḥ | mantrādhvā ca padādhvā ca varṇādhvā bhuvanādhvakaḥ || tattvādhvā ca kalādhvā ca ṣaḍadhvāna ime matāḥ | caturviṃśatyuttaraṃ yadbhuvanānāṃ śatadvayam || bhuvanādhvā sa saṃcintyo romabṛndātmanā vibhoḥ | pañcāśadrudrarūpaistu varṇairvarṇādhvakalpanā || asau tvagātmanā cintyo devadevasya śūlinaḥ | saptakoṭimahāmantrairmūlavidyāsamudbhavaiḥ || mantrādhvā rudhirātmāsau vicintyaḥ pārvatīpateḥ | anekabhedasaṃbhinnā mantrāṇāṃ padasaṃhatiḥ || padādhvā cintanīyaḥ syātsirāmāṃsatayā prabhoḥ | pṛthivyādīni ṣaṭtriṃśattattvānyāgamavedibhiḥ || uktānyamībhistattvādhvā śuklamajjāsthirūpadhṛk | nāsya dehe'sthirudhiraṃ na māṃsaṃ nāsti kiṃcana || pratibimbamivādarśe śakracāpamivāmbare | jyotirmayatayā siddhamidaṃ sādāśivaṃ vapuḥ || tathāpi kalpanāmātraṃ kalāvyāpyadhvanāmidam | brahmasvīśena mūrdhānaṃ tatpuruṣeṇa caturmukhīm || hṛdayādīnyaghoreṇa guhyādīni tu vāmataḥ | sadyojātena tu dhyāyetpādādīni jagatpateḥ || pañcavaktrāḥ smṛtāḥ sarve daśadordaṇḍabhūṣitāḥ | khaḍgakheṭadhanurbāṇakamaṇḍalvakṣasūtriṇaḥ || varābhayopetakarāḥ śūlapaṅkajapāṇayaḥ | aghoro ghora eteṣu tadanye saumyavigrahāḥ | evaṃ dhyātvā sadeśasya pañcabrahmātmatāṃ vibhoḥ | tattadbrahmakalābhedairvivicyāṅgāni kalpayet || p. 258) īśānasya kalāḥ pañca pañcamūrdhātmatāṃ gatāḥ | caturmukhatayā dhyeyāścatasraḥ puruṣasya tāḥ || aṣṭāvaghorasya kalāḥ samastajagatīpateḥ | hṛtkaṇṭhoṃ'sau nābhikukṣī pṛṣṭhaṃ vakṣa itīritāḥ || vāmadevasya tu kalāstrayodaśa śivodītāḥ | guhyorujānujaṅghāsphikkaṭipārśve tathā matāḥ || sadyojātasya tu kalā vasusaṅkhyāḥ prakīrtitāḥ | pādau karau nāsike ca śiro bāhū ca tā matāḥ || aṣṭatriṃśatkalā devāstriṇetrāśca caturmukhāḥ | varābhayaparaśveṇavilasatkarapaṅkajāḥ || tattadbrahmasamākāravarṇāyudhabhṛto'thavā | eteṣāṃ vāmabhāge tu vaśinyādyāśca śaktayaḥ || pāśāṅkuśābhayavarairdhyātavyāḥ susmitānanāḥ | śrīkaṇṭhapramukhān rudrān varṇarūpān saśaktikān || prabhoravayavān dhyāyennyāsavinyāsavartmanā | smaretsaśaktikān rudrānardhanārīśvarākṛtīn || sindūrakāñcanaprakhyavāmadakṣiṇapārśvakān | pāśāṅkuśākṣavalayavaramudrāvirājitān || prasannavaktrakamalānviśvavāñchitadāyakān | kāmikaṃ pādakamalaṃ yogajaṃ gulphayoryugam || cintyaṃ pādāṅgulīrūpaṃ kāraṇaṃ prasṛtidvayam | ajitaṃ jānunoryugmaṃ dīptamūrudvayaṃ vibhoḥ || guhyabījātmakaṃ sūkṣmaṃ sahasraṃ bhrukuṭītaṭam | pṛṣṭhabhāgoṃ'śumānasya nābhiḥ śrīsuprabhedakam || vijayaṃ jaṭharaṃ prāhurniśvāsaṃ hṛdayātmakam | svāyambhuvaṃ stanadvandvamanalaṃ locanatrayam || vīrāgamaḥ kaṇṭhadeśo rauravaṃ śravaṇadvayam | makuṭaṃ mākuṭaṃ tantraṃ bāhū ca vimalāgamaḥ || p. 259) candrajñānamuraḥ śambhorbimbaṃ vadanapaṅkajam | jihvā prodgītamīśasya lalitaṃ gaṇḍayoryugam || siddhaṃ lalāṭaphalakaṃ santānaṃ kuṇḍaladvayam | yajñopavītaṃ śarvoktaṃ hāraḥ srak pārameśvaram || kiraṇaṃ ratnabhūṣāsya vātulaṃ vāsanātmakam | evaṃ tantrātmakaṃ rūpamīśvarasya vicintayet || śivajñānapradaṃ puṃsāṃ śivadharmapravartakam | viśuddhaṃ śivasādākhyaṃ vidyudbṛndamivāmbare || viśvataḥ sphuṭitaṃ jyotirvidyādūrdhvaṃ mukhaṃ vibhoḥ | amūrtamatha sādākhyaṃ mūlastambha iti śrutam || jyotistambhamayaṃ liṅgaṃ smaredasyottaraṃ mukham | jyotirliṅgaikabhāgotthamekavaktraṃ trilocanam || mūrtisādākhyamityuktaṃ dhyāyetpaścimamāsanam | śūlaṃ vajraṃ ca paraśumabhītiṃ dakṣiṇaiḥ karaiḥ || pāśaṃ vahniṃ ca ghaṇṭāṃ ca varaṃ vāmaiḥ karairapi | dadhānaṃ kartṛ sādākhyaṃ caturvaktrāmbujojvalam || liṅgamadhye samudbhūtaṃ smareddakṣiṇamānanam | pañcavaktraṃ daśabhujaṃ pīṭhaliṅge samudgatam || prasiddhaṃ karma sādākhyaṃ purāreḥ pūrvamānanam | pañcabrahmāṇyūrdhvapūrvadakṣiṇottarapaścimān || vaktrapadmān vibhordhyāyedīśānaprabhṛtīn kramāt | hṛdayaṃ hṛdaye śubhraṃ śiraḥ śirasi piṅgalam || śikhāṃ śikhāpade raktāṃ kavacaṃ pārśvayoḥ sitam | netreṣu śyāmalaṃ netraṃ kare'stramasitaṃ smaret || caturbhujāstriṇetrāśca jaṭāmakuṭamaṇḍitāḥ | varābhaye kapālaṃ ca śūlaṃ ca dadhataḥ karaiḥ || p. 260) aṅgadevāḥ smṛtāḥ saumyā netrāste tūgravigrahe | triśūlaṃ triguṇaṃ prāhuḥ paraśuṃ satyaniṣṭhatā || khaḍgaṃ pratāpo vajraṃ ca śambhoḥ śaktirabhedyatā | vahniḥ saṃhāriṇī śaktiḥ śaktirnāge'pradhṛṣyatā || malamāyākarmapāśo ghaṇṭānādasvarūpiṇī | abhayaṃ pālinī śaktirniyamaṃ cāṅkuśaṃ viduḥ || icchājñānakriyārūpāstriśūlaṃ śaktayo matāḥ | uktāstā eva khaṭvāṅgaṃ śuddhatattvapravartikāḥ || bījapūramiti proktā jagadbījapravartikāḥ | ḍamarukṣobhasampannā māyātattvapravartikā || kākodaraḥ kalāmukhyakāryajātapravartikā | manaḥpravartikā śaktirindīvaratayā matā || akṣamālā tu sā jñeyā indriyāṇāṃ pravartikā | śaktyāyudhātmikā śaktirduṣṭasaṃhārakāriṇī || varo bhogapradā śaktirabhayaṃ mokṣadāyikā | itthaṃ daśāyudhadharaṃ koṭiśītāṃśuśītalam || dvātriṃśallakṣaṇopetaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | paṅktyaṅgulaparicchinnajaṭāmakuṭamaṇḍitam || tatsavyakoṭivinyasta tryaṅgulārdhenduśekharam | tadvāmakoṭiviśrāntabindvākṛtyamarāpagam || tripuṇḍrārdhendubhūyantradīpacandrākṛtiṃ kramāt | īśānādyairmukhaiḥ puṇḍrāndhārayantaṃ manoharam || dhyāyettadvāmabhāge tu divyarūpāṃ manonmanīm | japākusumasaṅkāśāṃ śubhravastravibhūṣitām || sarvābharaṇasampūrṇāṃ pīnorujaghanastanīm | sahasrapadmanīlābjavaradābhayadhāriṇīm || p. 261) evaṃ manonmanīyuktaṃ sākṣāddevaṃ sadāśivam | liṅgaṃ vibhāvayannagre liṅgabuddhiṃ parityajet || netratrayeṣu vinyasya hāṃ netrebhya iti kramāt | āvāhayetparaśivaṃ sadevaṃ hṛdayāmbuje || athāvāhanakramaḥ - aprameyamanirdeśyamanūpamamanāmayam | sūkṣmaṃ sarvagataṃ nityaṃ dhruvamakṣaramavyayam || bhavantaṃ bhavatādiṣṭamantreṇābhivyanajmyaham | iti vijñāpya ṛjūrdhvakāyo manaścakṣurnirodhapūrvakamiḍayā vāyumāpūrya kumbhakaṃ kṛtvā hṛdi puṣpasampūrṇamañjaliṃ vidhāya dṛḍhamāvāhanamudrāṃ badhvā svaśarīre mūlādhārasthitaṃ mantratrayaṃ paramaśivajyotiḥ samākṛṣya mūlādhāraprabhṛti sthitamahaṅkāramatilaṅkhya hṛdayaparyantaṃ nītvā hṛtkaṇṭhatālvādisthānasthitapṛthivyādipāśajālabrahmādikāraṇeśvarasa hitākārādidvādaśakalāśca krameṇa tattadanusandhānapūrvakamatilaṅghyadvādaśāntaparyantamupacārayanneva puṣpāñjalimapi dvādaśāntaparyantaṃ nītvā mantramayaṃ jyotirdvādaśāntassthaparamaśivena saṃyojya aviśrāntaṃparamāmṛtasyandibindurūpaṃ tata ānīya bhrūmadhyagataśivamaṇṭapaviśrātaṃ saṃbhāvya śaradindusahasravadābhāvya hṛddeśe'ñjaliṃ vidhārayanvāyuṃ piṅgalayā virecya vāyunā saha paramaśivajyotiḥ puṣpāñjalimadhyaprāpitaṃ vibhāvya hāṃ hauṃ śivāya nama iti sadāśivasya brahmarandhre yojayet || uktārthaviśadīkaraṇāya mūlamantratadīyahakāratatkalādvādaśasthānāni pradarśyante | yaddehamadhyasthānaṃ mūlādhāraṃ tataḥ prabhṛti brahmarandhraparyantaṃ tālacatuṣṭayapramāṇaṃ dehāntargatam | tata ūrdhvaṃ tālapramāṇaṃ śikhāsthānam | tatra mūlādhārasthitacaturdalakamalakarṇikāyāṃ prāsādamantrasyotthānam | tataḥ prabhṛti nābhiparyantaṃ p. 262) mṛṇālasūkṣmo vidyutprabho hakāraḥ | nābherūrdhvaṃ dvādaśāṅgulaparyantaṃ vidyuddyuti rakārayukto hakāraḥ | tataḥ paraṃ caturaṅgulapramāṇaṃ hṛtpadmam | tata ārabhya śikhāgraparyantaṃ dvādaśakalāsthānani | tatra caturdala (hṛtpadma)vyāptimānakārastrimātraḥ samūḍhāṅgārapuñjadyutiḥ | sa ca nivṛttikalayā pṛthivyādiprakṛtyantaiścaturviṃśatyā tattvaiśca sahitena brahmaṇādhiṣṭhitaḥ | tadūrdhvaṃ kaṇṭhasthānasthitāṣṭāṅgulapramāṇaṣoḍaśadalapadmavyāptimānukaro dvimātraḥ samasamayasamuditacandrasūryadyutiḥ | sa pratiṣṭhākalayā puruṣādikalāntaiḥ ṣaḍbhistattvaiśca sahitena viṣṇunā adhiṣṭhitaḥ | tadūrdhvaṃ tālumūlasthitacaturaṅgulapramāṇacaturdalapadmavyāptimānmakāra ekamātro vidyudvarṇaḥ | sa vidyākalayā māyātattvena ca sahitena rudreṇādhiṣṭhitaḥ | tadūrdhvaṃ bhrūmadhyasthitadvyaṅgulamānadbidalapadmavyāptimān bindurvṛttākāro'rdhamātro vidyudvarṇaḥ śāntikalayā śuddhavidyeśvaratattvābhyāṃ ca sahitena maheśvareṇādhiṣṭhitaḥ | tadūrdhvaṃ lalāṭamadhye ardhamātrā ūrdhvāgrārdhacandrākṛtiḥ pādamātrā candravarṇā | tadūrdhvaṃ lalāṭe nirodhī | sa cordhvāgratrikoṇākṛtiraṣṭāṃśamātro dhūmravarṇaḥ | tadūrdhvaṃ śirasi nādaḥ | sa daṇḍākṛtirubhayato bindudvayayuktaḥ ṣoḍaśāṃśamātro māṇikyavarṇaḥ | tato brahmarandhre nādāntaḥ | sa ca dakṣiṇāmukhahalākṛtirdakṣiṇapārśvasthabinduyukto dvātriṃśāṃśamātro vidyudvarṇaḥ | evaṃ bindusthānāddhrūmadhyādekādaśāṅgulasthitabrahmarandhraparyante sthāne sthitānāmardhacandranirodhinādanādāntānāṃ caturṇāmapi śāntyatītakalāsadāśivatattvābhyāṃ sahitaḥ sadāśiva evādhiṣṭhātā | brahmarandhrādūrdhvamekāṅgulasthānasthitā śaktiḥ sarvamukhahalākṛtirvāmapārśvasthabindusahitā catuṣṣaṣṭyaṃśamātrā | tatastryaṅgulasthāne sthitā vyāpinī triśūlākṛtiḥ dakṣiṇapārśvasthabindusahitā'ṣṭāviṃśatyadhikaśatāṃśamātrā | tadūrdhvaṃ caturaṅgulisamānabindudvayāntargatakubjarekhāyugalāntarālastha- ṛjurekhāmadhi ṣaṭpañcāśadadhikadviśatatamāṃsamātrā | tadūrdhvaṃ caturaṅgulasthita manonmanībindvadhiṣṭhānakatadūrdhvaprasṛtadaṇḍākārarekhātmikā manomātrā | atra brahmarandhrādūrdhvamekatricaturaṅgulakrameṇa p. 263) dvādaśāṅgulaparyantaśikhāsthāne uparyupari sthitāḥ śaktivyāpinīḥ samanonmanīḥ satakoṭisūryaprabhāḥ anāhataśivenādhiṣṭhitāḥ | tāścatasro'pi militāḥ paramākāśa ityucyante | evamakāraścaturaṅgulaḥ, ukāroṣṭāṅgulaḥ, makāraścaturaṅgulaḥ, bindurdvyaṅgulamardhacandranirodhinādanādāntā ekādaśāṅgulaṃ śaktivyāpinīḥ samanonmanā dvādaśāṅgulaṃ vyāpnuvantītyekacatvāriṃśadaṅgulaṃ dvādaśānāmapi kalānāṃ vyāptisthānam | tataśca mūlādhārāddvādaśāntaparyantamuktamāneṣu tattatsthāneṣu hakāramakārayuktaṃ hakāramaukāramūkāraṃ vṛttākāraṃ bindumūrdhvāgrārdhavṛttākāramardhacandramūrdhvāgratrikoṇākāraṃ nirodhinaṃ bindudvayamadhyagatadaṇḍākāraṃ nādadakṣiṇapārśvasthitaṃ bindusahitordhvāgradakṣiṇamukhahalākāraṃ nādāntaṃ vāmapārśvasthitabindusahitordhvāgravāmamukhahalākāraṃ śaktiṃ dakṣiṇapārśvasthitāṃ bindusahitordhvāgratriśūlākāraṃ vyāpinīṃ bindudvayāntarālagatakubjarekhādvayamadhyasthitarjurekhākṛtiṃ samanāṃ bindvadhiṣṭhānakordhvāgrarjurekhākṛtimunmanāṃ ca hṛdayādisthānasthitakalātatkāraṇeśvaraiḥ saha krameṇa pūrvapūrvatyāgena jhaḍiti manasā vicintya tadupari paramākāśasaritsamudbhūtakoṭisūryasamaprabha koṭiśītāṃśuśītalāṣṭatriṃśatkalātmakakesarojvalapraṇavakarṇikāpañc ākṣarabījāḍhyaparamānandamadhubharitamattabhṛṅganiṣevitacicchaktirūpa sahasradalakamalamadhyagataṃ sadyaḥsamudyadanekakoṭiśāradaśaśāṅkasaṅkāśaprakāśaṃ paramānandajaladhiṃ niṣkalaṃ paramaśivaṃ manasāvagāheta || bindvādikalānāṃ sphuṭīkaraṇāya dvādaśakalāsvarūpaṃ likhyate - evaṃ bhāvanāpurassaraṃ paraśivaṃ mūlenānīya hṛdayamantreṇāvāhanamudrayā sadāśivahṛdambujaṃ prāpayya, sthāpanamudrayā tasmin saṃsthāpya, sannidhānamudrayā svābhimukhīkṛtya, svāgataṃ te mahādeveti vijñāpya, vatsa sukhāgatamiti devottaraṃ manasā vibhāvya, svāgatārghyaṃ datvā, sannirodhamudrayā sannirudhya, svāmin sarvajagannātha yāvatpūjāvasānakam | tāvattvaṃ prītibhāvena liṅge'smin sannidhiṃ kuru iti hṛdyañjalibandhapūrvakaṃ saṃprārthya, śivasyānumatiṃ bhāvayitvā, nirodhārghyaṃ pradāya kālakaṇṭhyā huṃ phaḍantāstreṇa vighnānutsārya, p. 264) śivaṃ kavacenāvakuṇṭhya, hṛdayaśiraḥśikhākavacāni tattanmantrairdevasya hṛdayādisthāneṣu vinyasya, hṛdayādikarāṅgavinyāsarūpasakalīkaraṇānantaraṃ puṣpamāropya, mūlena paramīkṛtya, dhenumudrayāmṛtīkuryāt || atrāvāhanaṃ śivasya sadāśivadehaprāpaṇam | sthāpanaṃ sadāśivasya hṛdayāmbuje'vasthāpanam | sannidhāpanamabhimukhīkaraṇam | sannirodhanaṃ yāvatpūjāsamāpti sannidhānaprārthanam | avakuṇṭhanaṃ bhakteṣu prakāśārthaṃ vighnānāmaprāptyarthaṃ ca kavacenācchādanam | sakalīkaraṇaṃ hṛdayādipañcāṅganyasanam | paramīkaraṇaṃ śuklapītaraktāsitavarṇānāṃ hṛdayādīnāṃ śivaikavarṇatvānusandhānam | amṛtīkaraṇaṃ vigrahasya śivasya cābhedena pratipattiḥ || nanu viśvavyāpakasya śivasya kathamabhimatadeśaprāpaṇarūpamāvāhanam; ucyate- acintyādbhutānantaśaktikasya śivasya vyāpakatvamavyāpakatvamapyastīti tasya deśāntaraprāpaṇarūpamupapadyate | yadvā vyāpakasyāpi jīvasya śarīrāvacchedopādhikamiva śivasyāpi mantratejo'vacchedopādhivadabhimatadeśāntaraprāpaṇaṃ na virudhyate | athavā dāruṇi vyāptasyāgnermathanakriyayā kvacidabhivyañjanavadabhimatadeśaprāpaṇabhāvanārūpayā kriyayā śivaliṅgādyabhimatadeśe śivasyābhivyañjanamevāvāhanam || nanu sarvatra nityoditaśivānandaprakāśarūpasya paramaśivasya kimidamabhivyañjanam, ucyate; yathā svayaṃ prakāśamānasyāpyaṅgāravahnipuñjasya bhasmacchannasya bhasmanirāsapūrvakakriyayābhivyañjanamevaṃ svayaṃ prakāśamānasyāpi paramaśivasya pūjakamanaso viṣayāntareṣu (mano) vyāpāreṇa taṃ prati channasyānanyamanaskavihitāvāhanakriyāpūrvakamabhimatadeśe liṅgādau yāvajjīvaṃ kartavyasya tattadupacārasamarpaṇārthamanusandhānasantānasyopakramaṇamevābhi- vyañjanam | athavā śivapurāṇoktaprakāreṇa sadāśivahṛdayāmbuje paramaśivasyomāsahāyacidānandamayadivyavigrahāvirbhāvabhāvanaivāva ahanam | (tacca dīkṣāsamaye gurūpadiṣṭadivyavigrahānusandhānameveti nābhinavatvaśaṅkāvakāśaḥ) || p. 265) tatprakāraḥ pradarśyate - liṅge sadāśivaṃ dhyātvā niścalenāntarātmanā | aṣṭatriṃśatkalānyāsaṃ kṛtvā svasyāṃ tanau yathā || abhyarcya gandhapuṣpādyaistyaktvā liṅgātmatāmatim | tasyāṃ mūrtau mūrtimantaṃ śivaṃ paramakāraṇam || prāṇasthānaṃ sadeśasya cintayedambayā saha | brahmā viṣṇuśca rudraśca tathānye ca surāsurāḥ || tapobhirugrairadyāpi yasya darśanakāṅkṣiṇaḥ | yasmātsarvamidaṃ brahmaviṣṇurudrendrapūrvakam || saha bhūtendriyagrāmaiḥ prathamaṃ saṃprasūyate | kāraṇānāṃ ca yo dhātā dhyātā paramakāraṇam || na saṃprasūyate'nyasmāt kutaścana kadācana | sarvaiśvaryeṇa saṃpūrṇo nāmnā sarveśvaraḥ svayam || sarvairmumukṣubhirdhyeyaḥ śambhurākāśamadhyagaḥ | sarvopari kṛtāvāsaḥ sarvāvasaśca śāśvataḥ || ṣaḍvidhādhvamayaḥ sākṣātsarvasya jagataḥ patiḥ | uttarottarabhūtānāmuttaraśca niruttaraḥ || anantamahimāmbhodhiraparicchinnavaibhavaḥ | aśeṣaviṣayāmoghaśuddhabuddhivijṛmbhaṇaḥ || ātmaśaktyamṛtāsvādapramodabharalālasaḥ | anantānandasandohamakarandamadhuvrataḥ || akhaṇḍajagadaṇḍānāṃ piṇḍīkaraṇapaṇḍitaḥ | audāryavīryagāmbhīryamādhuryamakarālayaḥ || atulaḥ sarvabhūtānāṃ rājarājo maheśvaraḥ | aprākṛtaśarīraṃ tamatimanmatharūpiṇam || ghṛtarītighanībhūtasaccidānandavigraham | sarvalakṣaṇasampannaṃ sarvāvayavaśobhitam || p. 266) raktāsyapāṇicaraṇaṃ kundamandasmitānanam | śuddhasphaṭikasaṅkāśaṃ phullapadmatrilocanam || caturbhujamudārāṅgaṃ cārucandrakalādharam | varadābhayahastaṃ ca mṛgaṭaṅkadharaṃ vibhum || sarvopamānavargasya davīyāṃsaṃ vibhāvayet | tataḥ sañcintayettasya vāmabhāge maheśvarīm || utphullotpalapatrābhavistīrṇāyatalocanām | pūrṇacandrābhavadanāṃ nīlakuñcitamūrdhajām || nīlotpaladalaprakhyaṃ candrārdhakṛtaśekharām | ativṛttaghanottuṅga snigdhapīnapayodharām || tanumadhyāṃ pṛthuśroṇīṃ pītasūkṣmatarāmbarām | sarvābharaṇasampannāṃ māṇikyatilakojvalām || vicitrapuṣpasaṅkīrṇakeśapāśopaśobhitām | sarvato'nuguṇākārāṃ kiṃcillajjānatānanām || hemāravindaṃ vikasaddadhānāṃ dakṣiṇe kare | daṇḍavaccāparaṃ hastaṃ nyasyāsīnāṃ sahāsane || bhuktimuktipradāṃ devīṃ saccidānandarūpiṇīm | sadāśiveśvarahara śrīśadruhiṇamātaram || samastagaurīlakṣmyādiśakticakrasya nāyikām | evaṃ devaṃ ca devīṃ ca vicintya dvyaṣṭahāyanau || bhaktyopacāravargeṇa krameṇa paripūjayet | evaṃ sadāśivasya hṛdayāmbuje sāmbaśivavigrahāvirbhāvabhāvanāpakṣe tasya sadāśivahṛdayāmbuje'vasthāpanaṃ svābhimukhīkaraṇamityādi sarvamupapadyatetarām | śarīraśarīriṇorabhedapratirūpamamṛtīkaraṇaṃ tu sāmbaśivavigrahāvirbhāvapakṣa evopapadyate | svābhimate liṅgādāvāvāhite sadāśivavigrahe pūjārthamabhivyaktiṃ prārthayamānasya (īśānavaktrasya) pūjakasyānugrahārthaṃ śivabhinnasaccidānanda evācintyādbhutatadīyaśaktimahimnā karakamauktikādyākāreṇa jalabinduriva p. 267) sakalāvayavasampūrṇasāmbaśivavigrahākāreṇābhivyajyata iti śivapurāṇādimaryādā | evaṃ cidānandākāra paramaśivavigrahaprabhādhavalitarūpādeva nānāvarṇāṣṭatriṃśatkalāmayasyāpi sadāśivavigrahasya sphaṭikavarṇatvabhāvanopapadyate | sadāśivasya tatpuruṣādivaktrāṇāṃ pītanīlasitāruṇavarṇatvaṃ tu pūrvādidikpatīnāmindrayamavaruṇakuberāṇāṃ tattatkāryopayogi pītanīlasitāruṇavarṇasthirīkaraṇārthaṃ tattadvarṇānukāraprayuktam | evaṃrūpe paramaśivasyāvāhane kriyamāṇe ūrdhvābhimukhasya sadāśiveśānavaktrasya tatpuruṣavaktravadāvisarjanaṃ prāṅmukhatvaṃ bhāvanīyam | evamāvāhanādyamṛtīkaraṇāntasaṃskāraṃ sāmbaśivavigrahāmivyaktipakṣe sadāśivamūrtimadhya eva kartavyam | tatraiva paramaśivasyāmbikāyāśca pratyekaṃ padarthānusamayakrameṇa pādyādyupacārāśca kartavyāḥ | sadāśivamūrtau paramaśivacaitanyamātrāvāhanapakṣe tadāvāhanānantaraṃ pādyādi, manonmanīmūrtāvambikāmāvāhanādibhiḥ saṃskṛtya pādyādyupacāraiḥ pūjayet || pādyādiprakāraḥ vāmahaste satripadīkaṃ pādyācamanārghyapātrāṇyutkṣipya pādyamīśvaratattvāntaṃ, ācamanaṃ sadāśivatattvāntaṃ, arghyaṃ śivatattvāntaṃ ca vibhāvya pādyādikaṃ pūjakasyeśvarasadāśivatatvaprāpakaṃ ca dhyātvā mūlādhārādutthitaṃ prāsādādimantraṃ pādyādikrameṇa bhrūmadhyabrahmarandhradvādaśāntaparyantamīśvaraṃ vibhāvayan hāṃ hauṃ śivāyeti mantrakrameṇa namaḥ svāhāsvadhāntamuccārayan sadyojātādikrameṇa sapuṣpeṇottānena dakṣiṇakarāṅguṣṭhamadhyamānāmikāgreṇa śrīpādayoḥ savyavāmakrameṇa pādyaṃ mukheṣu tatpuruṣādikrameṇācamanaṃ mūrdhasvīśānādikrameṇārghyaṃ ca dadyāt | tataḥ sugandhi puṣpaṃ jñānamayaṃ śivasāyujyahetukaṃ p. 268) ca dattvā mantraṃ dvādaśantoparisthitaśivaparyantamuccarantaṃ vibhāvya vauṣaḍantamantreṇa mūrdhasvīśānādikrameṇa nivedayet | ambikāyā api pādyādikaṃ tatra tatraiva samaye padārthānusamayena dadyāt | evaṃ gandhādiṣvapi draṣṭavyam | tatra śivāyai namaḥ śivāyai svadhetyādayo mantrā iti viśeṣaḥ | tataḥ svāhāntamūlena dhūpadīpau pūrvoktaprakāreṇācamanārghye ca śivābhyāṃ datvā astramantreṇa pīṭhikādhobhāgaṃ vāmahastena spṛśanneva dakṣiṇahastena puṣpaṃ gṛhītvā tena puṣpeṇa pūrvārcitamapohya tatpuṣpaṃ ca visṛjya pūrvoktaprakāreṇāghamarṣaṇādikaṃ sarvaṃ manasā vibhāvya (sarvaṃ kuryāt | yatra yatra karadvayasādhyaṃ karma pratipādyate tatra mānasameveti karapīṭhapūjāvirodho nāstītyavagantavyam | tathā ca pūrvatantre mārtikasānnāyyādau mānasameveti siddhāntaḥ | evamuttaratrāpyavagantavyam) hāṃ śivatattvāya nama ityarghyodakabindunā saṃsnāpya pūrvavatpādyācamanārghyāṇi dattvā svāhāntamūlena vastradvayamupavītadvayaṃ ca sācamanaṃ dattvā (puṣpāñjaliḥ) hāṃ ātmatattvādhipataye śivāya namaḥ, hāṃ vidyātattvādhipataye śivāya namaḥ, hāṃ śivatattvādhipataye śivāya namaḥ, iti puṣpāñjalitrayaṃ śivāyai nama iti devyai ca puṣpāñjaliṃ kṛtvā sampāditairmanasā vibhāvitaiśca hemāmbarakaṭakamakuṭakarṇikāhārakeyūrādibhirābharaṇairnamontamūl amantrābhyāmalaṅkṛtya gandhapuṣpāṇi samarpayet || gandhadravyaṃ - tatra gandho hi malayajaghṛṣṭasamabhāgarocanākuṅkumacandanailākarpūrakṛṣṇāgarudā rukuṣṭhakastūrikākṣodo vā, samabhāgacandanāgarukuṣṭakarpūrakuṅkumapatrajalośīrakṣodo vā, samabhāgena tadardhena (tadardhena) vā karpūreṇa yukta- candanāgarukuṣṭakuṅkumakṣodo vā, samabhāgacandanāgarukarpūrakuṅkumakṣodo vā, samabhāgacandanakarpūramṛgamadakuṅkumakṣodo vā, phalasya niṣkapramāṇāṃśena yathāsaṃbhavamātreṇa karpūrādiyuktacandanakṣodo vā, kevalacandanakṣodo vā, kevalabilvakhaṇḍakṣodo vā, kevalakṛtamālakhaṇḍakṣodo vā, sarva ete gandhāḥ p. 269) śivasyātiprītikarāḥ | kevalajaladhṛṣṭakevaladevadārugandho'pi kalpaparyantaṃ śivalokaprāptikaraḥ | kevalabilvagandhopyatra mahaiśvaryapradāyakaḥ, paratra śivapadaprāptikaraśca | kevalakṛtamālagandho'pi dīrghāyuḥpradāyakaḥ, paratra gāṇāpatyaprāptikaraḥ | evāmbhūtaścandanagandhārcanagandhaḥ phalato'pi dviguṇāḥ śuklāgaruścandanādaṣṭaguṇaḥ, tataḥ kṛṣṇāgarurdviguṇaḥ, tasmāccaturguṇaṃ kaṅkumaṃ, tatra prāggaṇitaprakāreṇa karpūrādiyogena pūjāviśeṣaḥ | evambhūteṣu gandheṣu sampannaṃ gandhamarghyapātroktalakṣaṇe pātre nidhāya devasyānulepanocitāni lalāṭādīnyaṅgāni bhāvayan liṅgapīṭhikāparyāptaṃ liṅgaparyāptaṃ yathālabdhaṃ vā gandhaṃ hṛdayamantreṇa samarpayet || puṣpapīṭhikā tato viṃśatyaṅgulavistāre aṣṭāṅgulotsedhe aṣṭāṅgulotsedhavistārapāde pārśvadvayagatāṣṭāṅgulanāle nālapādarahitapidhānayukte tadardhapramāṇe vā suvarṇādimaye patrādiracite vā pātre nihitairmukulapatitaśīrṇāghrātasajantukāṅgasaṃspṛṣṭaḷtātantuveṣṭitapar yuṣitavastrasamāhṛtatvādidoṣarahitaiḥ samyagviśodhitairmocitavṛntaiḥ praśastapuṣpairmūlamantreṇa mṛgamudrayārcayet | praśastāni ca puṣpāṇi droṇabakapunnāgamandāranandyāvartakaravīrārkabakulakuravakalodhra- śatapatradhuttūrapalāśapāṭalacampakakṛtamālakarṇikāramunimātuluṅga arjunapriyaṅgudevadārutamālāgnigandhamaruvakāśokakuśāpāmārga bhṛṅgarāja pūgasaralakovidārakadambāmramadhūkajambumaru hemākulī guljāmusalī vejijājīmallikā paṭṭikāmālatīlakṣmīnirguṇḍīviṣṇukrānti kadalīśāribādevatālīvikarṇī bahuparṇī granthiparṇī bhadrārvājitākamalakahlārātasīraktotpalanīlotpalakusuṃbhakuṅkumagiripu ṣpaprabhṛtīni | teṣu śubhravarṇāni puṣpāṇi sātvikāni muktipradāni | aruṇavarṇāni rājasāni bhogapradāni | pītavarṇāni miśrāṇyubhayapradāni sarvakāryasiddhikarāṇi putrapautrasamṛddhikarāṇi ca | kṛṣṇavarṇāni nīlotpalavyatiriktāni p. 270) tāmasāni varjanīyāni | tānyapyatasīkūraṇḍaviṣṇukrāntyādīni viśeṣavihitāni puṣṭipradāni | tatra sarvavarṇāni puṣpāṇi samāhṛtyārcanamuttamam | kṛṣṇavarṇairvinā madhyamam | sitaraktādibhirdvivarṇairekavarṇaiśca puṣpairarcanamuttarottarakaniṣṭham | mālikāstu pratyekamekaikavarṇaiḥ puṣpairnirmitāḥ śreṣṭhāḥ | anekavarṇapuṣpanirmitā madhyamāḥ | patrapuṣpanirmitāḥ kaniṣṭhāḥ | arkakaravīrapuṣpabilvapatragandhapatrikāpuṇḍarīkaśatapatrasahasrapatrabaka dhuttūradroṇāpāmārgakuśaśamīkṛtamālaśaṅkhavyāghrīsadābhadrāk. rṣṇāni nirguṇḍībṛhatīśvetārkavrahaddroṇanīlotpalāni uttarottaraṃ sahasraguṇaphalāni | tatrārkapuṣpaṃ daśasuvarṇadānatulyam | nīlotpalaṃ sahasrasuvarṇapuṣpārcanatulyam | viṣṇukrāntiśyāmāpriyaṅgunṛpapuṇḍrapuṣpādīni arkapuṣpasamāni | nandyāvartavijayaśatapatramandāracūtamadhūkaśvetagirikarṇikāmālatīka dalīśāribādipuṣpāṇi karavīrasamāni | lakṣmīsahadevīnāgadantīcampakādīni bilvapatrasamāni | pāṭalabakulādīni padmasamāni | jātimallikāmadhūkaśaṅkhanāgasūryāvartasiṃhakesaramahābhadrādipuṣ pāṇi apāmārgasamāni | japākadambapunnāgapuṣpādīni droṇasamāni | aśokaśvetamandārapuṣpāṇi yavagodhūmanīvāraśālivaiṇavatilakamudganiṣpāvośīramāṣāṅkurāṇi saptadinapravṛddhāni ca kṛtamālapuṣpasamāni | vajrapadmarāgamarakatamauktikendranīlamahānīlasūryakāntendukāntāni puṣpāṇi (sahasrasuvarṇapuṣpāṇi) karavīranīlotpalasamāni | nīlotpalaṃ sarvottamamiti sarvāgamasiddham | kvacidāgame karavīram, anyatra bakapuṣpaṃ, aparatra giripuṣpaṃ, sarvottaramityuktam | padmaṃ sarvottamamiti kecit | kālaviśeṣeṇa puṣpaviśeṣaprāśastyam | yathā kadambacampakakahlārapunnāgakuśabṛhatīpuṣpāṇi vasantartau śivapūjāyāmaśvamedhaphalapradāni | grīṣme pāṭalīmallikāśatapatrapuṣpāṇyagniṣṭomatulyāni | prāvṛṣi kamalamallikāpuṣpāṇi aśvamedhasadṛśāni | śaradi dhuttūrakahlārasujātanīlotpalāni satrayāgaphalapradāni | hemante karavīrasujātanīlotpalāni śatakratusamāni | śiśire karṇikārapuṣpaṃ sarvakratuphalapradam | tathā jyeṣṭhādiṣu dvādaśasu p. 271) māseṣu arkabilvāpāmārgadroṇanīlotpalapaṅkajakṛtamālabṛhatīvyāghrīśamīcam pakapāṭalīpuṣpāṇi praśastatamāni | tathā nandyāvartaśriyāvartaśvetārkaśvetakamalapalāśapunnāgamālatīpaṭṭikā raktāgassyabakulalakṣmīdvikaṇṭīvejikāpāṭalapalāśāśokakadalīśaṅkhin īpuṣpāṇi prātaḥkālapūjāyāṃ praśastāni | droṇakaravīrakṛtamāladhuttūravyāghrībṛhatīpāṭalakamalotpalacampakakur aṇṭapuṣpāṇi madhyāhnapūjāyāṃ praśastāni | campakadhuttūramālatīmallikāvejika (balakarṇisahabhadrā) bhadrāmausalyatasīśamīśaṅkhapuṣpāṇi gandhapatraṃ ca sāyaṃpūjāyāṃ praśastāni | jātīnīlotpalakanakakadambasthalakamalaketakapūgapunnāgadantīhrīberabilva patraṃ cārdharātrapūjāyām | kanakakadambajātīpuṣpāṇi rātrāveva samarpaṇīyāni | mādhavī- ānandayūthikāmadayantikāśirīṣasarjabandhūkavibhītakakumudadāḍimala aṅgalīśrīparṇīkārpāsanimbakūṣmāṇḍaśālmalīśinditavoṭagirivaṭamat syākṣikapitthatintriṇīpuṣpāṇyetāni varjanīyāni | ketakīniṣedho'rdharātravyatiriktaviṣayaḥ | evaṃ kadambaśirīṣayordivāviṣayaḥ | girikarṇikāniṣedho nīlagirikarṇikāviṣayaḥ | kiṃśukaniṣedhaḥ kaṇṭakīkiṃśukaviṣayaḥ | evaṃ japāvakulādīnāmapi kvacidvihitānāmāgamāntare niṣedhasya phalabhedānusāriṇā pūjābhedena vā tattatpūrvācāraprāptatattadāgamānusāripūjābhedena vā pūjanīyamūrtihedena vā vyavasthā draṣṭavyā | niṣiddhānyapi puṣpaṇi maṇṭapālaṅkārādiṣu grāhyāṇi | atyantabhaktastu vihitapuṣpālābhe śivārpitamanasā śivasvarūpatayā sarvāṇi puṣpāṇyākalayan manasi sakalaphalapuṣpaṃ sopaskarasamavadhānaṃ mānasavyāpārasambandhi kṛtvā yathāśāstraṃ yathāsāmagri yathāmantramevārcitamiti niścinuyāt | niścayasyaiva phaladātṛtvaṃ kāmikādau spaṣṭamevoktam | caryāpāde - śivapūjāvidhau bhaktaḥ svaśaktyanuguṇārcitam | puṣpaṃ phalaṃ ca sāmagrīṃ paripūrṇāṃ vibhāvayet || bhaktyaiva paripūrṇāyāṃ pūjāyāṃ phaladāyakaḥ | ahaṃ devi samastānāṃ bhaktānāṃ bhaktivardhanaḥ || madbhakticihnānyetāni śruṇu devi varānane | śivamantraikaniṣṭhā ca śivāgamavicāraṇam || p. 272) bhasmarudrākṣasampattiranyaliṅgavivarjanam | śaivaiḥ śaivāgamārthajñaiḥ sahavāsaḥ sadātmanaḥ || śivetivarṇavācālaḥ sarveṣvartheṣu nityaśaḥ | arthajño vāpyanarthajñaḥ sa mucyeta bhavāghataḥ || vācā śaivo'tha ḍambhena yo vā ko vā na tatvataḥ | tantānikaṃ vijānīyānnikṛṣṭaṃ taṃ na bhāvayet || ya evaṃ bhāvayedbhaktastadrūpo'haṃ maheśvari | yaḥ svayaṃ bhaktiyukto'pi śaivaṃ vāṅmātrato janam || adhamaṃ manyate tatra bhaktirvyarthā maheśvari | tasmādbhaktiyuto martyaḥ svasamaṃ nyūnameva vā || adhamaṃ vāpi rudrākṣabhasmamātravibhūṣaṇāt | uttamottamarūpeṇa paśyetsarvaṃ sa bhaktimān || yastripuṇḍraṃ naiva dhatte na vā rudrākṣamālikām | bhaktiyukto'pi maddrohī sarvakarmabahiṣkṛtaḥ || mallāñchanajane drohī maddrohī sa bahiṣkṛtaḥ | samastayātanābhogī caṇḍālaḥ koṭijanmasu || śvānayonimanuprāptaḥ pūyaviṣṭhāśano bhavet | maddrohidarśanaṃ naiva kāryaṃ svakṣemamicchatā || śivabhaktena vidhinā kṛtasarvasurārcanam | aśaivadarśanaṃ santi pūjākāle na niṣkṛtiḥ || samastayātanābhogī caṇḍālaḥ koṭijanmasu | pūjākāle'nyakāle vā madanugrahamicchatā || bhāṣaṇaṃ darśanaṃ naiva kāryaṃ maddrohiṇā saha | yadi cedbhāṣaṇaṃ prāptaṃ balāddaivavaśena vā || tadā śaivajanaṃ kaṃcitpuraskṛtyaiva taṃ vadet | īkṣeta tanmukhaṃ naiva madanugrahamicchatā || p. 273) aśaivavarjanaṃ cādyaṃ mama bhaktasya lāñchanam | dvitīyaṃ bhasmarudrākṣabhūṣitebu svakīyatā || svajātirvānyajātirvā yo vā ko vā vibhūtidhṛk | taṃ śivaṃ bhāvayettucchabuddhistatra bhayāvahā || aśaivadarśanāghasya nivṛttyai bilvapatrakaiḥ | aṣṭottaraśatairvāpi sahasrairvā yajecchivam || bhāṣaṇe trisahasraṃ syātsparśane lakṣameva ca | sakṛcceddaśakṛtkurvannuktadviguṇapūjayā || pūjakasya ca bhaktasya dehaṃ maddehameva tat | niṣiddhavarjanādeva vihitārcanajaṃ phalam || niṣiddhācaraṇādeva vihitārcananāśanam | tasmādbhaktaḥ prayatnena tyajenmaddrohidarśanam || aśaivadarśanābhāṣaṇasparśanadoṣanivartakāni patreṣu bilvāragvadhacampaka darbhadūrvāpāmārga karavīranandyāvartaśamīsamādānaviṣṇukrāntā bhadrāmahābhadrajātījambukadambakacūtapalāśamunidvayāṅkolakuraṇṭ agirikarṇikādvaya rudraparṇī bhūtapadmahrīberadamana maruvakadroṇasindhuvāra śaṅkhinī gokṣurabakula kṛtamālādipatrāṇi praśastāni | puṣpeṣu nīlotpalavatpatreṣu bilvapatraṃ praśastatamam | āragvadhadroṇadvayaṃ praśastataram | yeṣāṃ puṣpāṇi praśastāni teṣāṃ patrāṇyapi praśastānītyeva | padmanīlotpalakuṭaja campakajātīkaravīranandyāvarta śriyāvarta bilvabṛhatīdvayapāṭalīpuṣpabilvapañcakadūrvāgastyagandhapatrākāraṃ śivapuṣpapatreṣu svābhimatayatkiñcitpuṣpapatrākāraṃ vā sauvarṇaṃ patraṃ puṣpaṃ cātipraśastam | añjalipūrakaiḥ suvarṇapatrairāsanamūrtiṣveva vidyādehaśivāvāhanaṃ aṣṭottaraśatenaikāśītyā pañcāśatā pañcaviṃśatyā vā suvarṇapuṣpaiḥ pratidinamarcanaṃ cāsaṅkhyeyaphaladam | svarṇapuṣpasampādanāśaktau suvarṇaśakalairvā rajatapuṣpairvārcanīyam | svarṇapuṣpasya nāsti nirmālyadoṣaḥ | vatsarādūrdhvaṃ tannirmālyam | vatsarādūrdhvamapi pañcagavyena saṃśodhya punararcanīyam | evaṃ nīlotpalapalāśabaka p. 274) karavīra giripuṣpa bilvapatrāṇāmapi nāsti nirmālyadoṣaḥ | patrāṇi puṣpāṇi ca svārāmasaṃbhavānyuttamāni | yāni krītāni parārāmodbhavāni pūjākāle yācitāni puṣpāṇi tānyuttarottaramapakṛṣṭāni | devārāmodbhavāni tu varjyāni | puṣpālābhe yāni puṣpāṇi śivārhāṇi teṣāṃ patrairevārcanīyam | patrāṇāmapyalābhe teṣāṃ phalairarcanīyam | phaleṣu bījapūra jambīra kadalīdāḍimādīni arcanāyāṃ praśastāni | phalānāmapyabhāve tilataṇḍulasiddhārthairarcanīyam | kṛṣṇatilaiḥ śivārcanaṃ sakalapātakaharam | evaṃ mūlamantreṇa puṣpādibhirabhyarcya hāṃ śivāsanāya namaḥ, hāṃ-haṃ-hāṃ śivamūrtaye namaḥ | hāṃ hauṃ śivāya namaḥ | hoṃ jñānamūrdhāya namaḥ | heṃ tatpuruṣavaktrāya namaḥ | huṃ aghorahṛdayāya namaḥ | hiṃ vāmadevaguhyāya namaḥ | haṃ sadyojātamūrtaye namaḥ | ityāsanamūrtiṃ mūlaiḥ pañcabrahmabhiścāṣṭapuṣpikayābhyarcya hāṃ hṛdayāya namaḥ ityādibhiraṅgairabhyarcayet | tato nāmnāṃ sahasreṇa śatena vāṛcayet | tadavasarābhāve śarvāya kṣitimūrtaye namaḥ | bhavāya jalamūrtaye namaḥ | rudrāyāgnimūrtaye namaḥ | ugrāya vāyumūrtaye namaḥ | bhīmāyākāśamūrtaye namaḥ | paśupataye yajamānamūrtaye namaḥ | īśānāyārkamūrtaye namaḥ | mahādevāya somamūrtaye namaḥ | śivāya namaḥ | maheśvarāya namaḥ | rudrāya namaḥ | viṣṇave namaḥ | pitāmahāya namaḥ | saṃsāravaidyāya namaḥ | sarvajñāya namaḥ | paramātmane namaḥ | iti vā nāmāṣṭakenārcayet | prabhave namaḥ śambhave namaḥ umāpataye namaḥ | iti nāmatrayeṇa vārcayet | namo nīlakaṇṭhāya nama iti nāmnaikenābhyarcya yathāsambhavaṃ puṣpamālikābhirapyalaṅkuryāt | mālikāśca śatādisuvarṇapuṣparacitāḥ sahasrādinīlotpalaracitāḥ karavīrasitāmbhojavijayāsitapāṭalapunnāgaśvetamandāranāgakesara campakaracitāḥ praśastāḥ | tāśca vicitrapuṣpāntararacitamālikāśca dāmadhārapārśvayoḥ samṛddhā baddhavyāḥ | liṅganāhe tu maṇisuvarṇanirmitaṃ puṣpanirmitaṃ vā ekadvitricaturabhūmikaṃ muṇḍākhyaṃ vṛttadāma samarpaṇīyam || p. 275) dhūpopacārakramaḥ evaṃ puṣpopacārānantaraṃ dhūpopacāraḥ | tatprakāraḥ | suvarṇarajatatāmrārakūṭānyatamanirmitaṃ caturaṅgulāyataṃ tadardhamānotsedhamaṣṭāṅguloṣṭhaṃ paścādbhāge padmadalāṅkitadvyaṅgulakaṇṭhadvyaṅgulonnatasuvṛttakhurākārapādaṃ dvyaṅgulanāhena pūrvoktalakṣaṇapādayutena vastranālena samanvitaṃ anekasuṣireṇa ekaikasuṣireṇa vā kamalamukulākṛtinā pidhānenānvitaṃ dhūpapātraṃ nirmalena (aṅgāra) phalavahninā'pūrya tasmin dhūpadravyaṃ nikṣipya dhūpapātraṃ pidhāya nirīkṣaṇādibhiḥ saṃskṛtya gandhapuṣpairabhyarcya dhūpamudrāṃ pradarśya dhūpapātraṃ dakṣiṇahastenādāya vāmahastena śuddhakāṃsyanirmitāṃ catuḥpañcaṣaḍaṅgulānyatamotsedhāṃ tāvadāyāmāṃ tāvanmānajihvāṃ tattriguṇanāsāmardhāṅguloṣṭhāmupapaṭṭikāyuktāmekāṅguladvyaṅgula sārdhadvyaṅgulaśikhāmarghāṅgulakaṇṭhāṃ tryaṅgulanāhāṃtricatuḥpañcaṣaḍaṅguladairghyanālāmupari śūlapadmavṛṣabhāṅkāṃ śaṅkhacakravyatiriktacihnāṃ vā ghaṇṭāṃ ghoṣayanneva devasya ghrāṇasamīpe oṃ hāṃ hauṃ śivāya dhūpaṃ svāheti dhūpaṃ pradarśya tadupari dhūpapātramuddhṛtya tadbhrāmayanneva kirīṭe bindudvayānvitapārśvadaṇḍākāraṃ nādaṃ mukhavṛtte bindudehe hakāraṃ bāhvoraukāraṃ pādayorukāraṃ ca dhūpapātrabhramaṇena bhāvayet || dhūpadravyam karpūrāgarucandanatakkolajātīphalalavaṅgasiṃhakajaṭāmāṃsīmust āpatracūrṇaṃ daśāṅgasameta candanāgaru karpūrakuṅkumakastūrī takkolailālavaṅgapatranāgapuṣpacūrṇaṃ yakṣakardamākhyam | candanāgarukarpūrailālavaṅgatvakpatrasiṃhaka jaṭāmāṃsīcūrṇaṃ prājāpatyanāmakam | candanāgaru karpūrakastūrīlavaṅgatilakahasitāmustācūrṇaṃ vijayākhyam | karpūrakṛṣṇāgaruhrīberakuṅkumakuṣṭhaniryāsacandanacūrṇaṃ kramādekaddvitricatuḥpañcaṣaṭbhāgaṃ madhumiśraṃ śītārināmakam | candanāgarukarpūrasilhakasarjarasakuṣṭhamustācūrṇaṃ (vijayākhyaṃ karpūra) kalyāṇanāmakam | candanāgarukastūrīmustāsihlakacūrṇamamṛtākhyam | takkolapūgakarpūrajātīphalalavaṅgacūrṇaṃ p. 276) sugandhākhyam | evamādīni pṛthakpṛthaṅnāmnā prasiddhāni dhūpadravyāṇi | itthaṃ candanāgarukarpūrakuṣṭhaguggulacūrṇaṃ ghṛtamadhuyuktaṃ candanāgarukarpūrakuṣṭhacūrṇaṃ śarkarāmadhughṛtayuktaṃ karpūrāgarucandananiryāsacūrṇaṃ kramādeka catuṣṣaṭsaptabhāgaṃ agaruniryāsacandanacūrṇaṃ kramādekadvitriguṇamīṣatkarpūramiśraṃ madhuyuktaṃ agarucandanośīracūrṇaṃ madhuyuktaṃ kuṣṭhacandanacūrṇaṃ ghṛtayuktaṃ guggulabilvaphalacūrṇaṃ guggulacūrṇaṃ ghṛtayuktaṃ kevalameva vā guggulaniryāsaṃ candanāgarusaugandhikādyanyatamacūrṇaṃ ca dhūpadravyam | tatra kevalagugguladhūpaḥ saptajanmakṛtapāpaharaḥ | candanadhūpaḥ sarvapāpaharaḥ | saugandhikadhūpaḥ sarvakāmārthasādhakaḥ | kṛṣṇāgarudhūpaḥ sarvapāpaharaḥ | śvetāgarudhūpo muktipradaḥ | lākṣākastūrīdhūpaścaturvedādhyāyibrāhmaṇajanmapradaḥ | ghṛtamiśragugguladhūpo māsārdhasamarpitaḥ kalpakoṭisahasraparyantaṃ śivapurabhogasya sārvabhaumajanmanaśca prāpakaḥ | dvisahasraphalamahiṣākṣagugguladhūpaḥ tamālavṛkṣacūrṇena sahitaḥ śivasāyujyapradāyakaḥ | īśānādimukhapañcake kramāt śītāri śvetāgarukṛṣṇāgaru saugandhikaguggulakṛtadhūpāḥ praśastāḥ || dīpopacārakramaḥ evaṃ dhūpopacārānantaraṃ dīpopacāraḥ | tasya pātraṃ dhūpapātroktapādanālasahitaṃ tryaṅgulapramāṇaṃ gajoṣṭhākāraṃ ca | vartiḥ karpūramayī vastrakhaṇḍamayī tantukhaṇḍamayī kārpāsamayī vā caturaṅguladīrghā catustridvyekāṅgulajvālānuguṇapariṇāhā kāryā | vastrakhaṇḍādimayī ceduttamādikrameṇa sati saṃbhave karpūrāgarucandanacūrṇādigarbhā kāryā | tatra ca kapilāghṛtamuttamam | gavāntaraghṛtaṃ madhyamam | ajāghṛtaṃ tilatailaṃ cādhamam | uṣṭrīmahiṣyādighṛtaṃ vṛkṣabījādibhavaṃ ca varjanīyam | yadvā goghṛtamātramuttamam | ajāghṛtaṃ mahiṣīghṛtaṃ ca madhyamam | pūtigandhinimbakarañjairaṇḍāditailaṃ varjanīyam | tailamātramadhamam | evamuktalakṣaṇapātravihitavartyāropitaṃ dīpaṃ nirīkṣaṇādibhiḥ saṃskṛtya gandhapuṣpairabhyarcya dīpamudrāṃ pradarśya dīpapātramuddhṛtya ghaṇṭāṃ ghoṣayanneva p. 277) hāṃ hauṃ śivāya namaḥ dīpaṃ svāheti netreṣu pradarśya dhūpapātravat kirīṭādipādāntaṃ tattadvarṇavinyāsabhāvanayā dīpapātraṃ bhrāmayet | tataḥ śivāyācamanīyārghye ca pūrvavadeva datvā devaṃ santuṣṭaṃ dhyātvā bhagavannājñāṃ dehi bhogāṅgāni pūjayāmi iti vijñāpyāvaraṇapūjāṃ kuryāt || āvaraṇapūjā prathamāvaraṇam - pañcabrahmaṣaḍaṅgaiḥ prathamāravaṇaṃ, vidyeśvarairdvitīyaṃ, gaṇeśvaraistṛtīyaṃ, lokapālaiścaturthaṃ, samastāyudhaiḥ pañcamaṃ, etāni pañcāvaraṇāni śivāsanapadmasya karṇikāyāṃ śivamabhyarcya tasya dalamūleṣu dalamadhyeṣu dalamūlāgrayormadhyeṣu dalāgreṣu tadadhobhāgeṣu ca pūjayet | yadvā śivāsanapadmadalamūlarūpeṣu liṅgamūlabhāgeṣu taddalāgrarūpeṣu pīṭhoparideśāgrabhāgeṣu pīṭhakaṇṭhe pīṭhapāde brahmaśilāsthānīye padmapīṭhe cārcayet | hoṃ īśānamūrdhāya namaḥ | sphaṭikavarṇaṃ triśūlābhayapāṇimumāsahitamīśānaṃ pūjayāmi | heṃ tatpuruṣavaktrāya namaḥ | kanakavarṇaṃ pītāmbaropavītaṃ mātulaṅgākṣasūtradhāriṇaṃ gaurīsahitaṃ tatpuruṣaṃ pūjayāmi | huṃ aghorahṛdayāya namaḥ | meghavarṇaṃ babhruśmaśruśiroruhaṃ daṃṣṭrākarālavadanaṃ sarpavṛścikakapālamālābharaṇaṃ khaṭvāṅgakapālakheṭapāśānvitavāmakaracatuṣṭayaṃ triśūlaparaśukhaḍga daṇḍānvitadakṣiṇakaracatuṣṭayaṃ gaṅgāsahitamaghoraṃ pūjayāmi | hiṃ vāmadevaguhyāya namaḥ | aruṇamaruṇamālyavastropavītaṃ khaḍgakheṭadharaṃ gaṇāmbikāsahitaṃ vāmadevaṃ pūjayāmi | haṃ sadyojātamūrtaye namaḥ | dhavalavarṇaṃ dhavalasraggandhavastroṣṇīṣāmbaradharaṃ varābhayakaramambikāsahitaṃ sadyojātaṃ pūjayāmi | iti kramādīśānendrayamakuberavaruṇadikṣvīśānāditattatpūjāvelāyāmūr dhvavaktrahṛdayaguhyapādarūpatattatsthānamaṅkuśamudrayākṛṣya p. 278) dīpaṃ tatpravartitaṃ dīparītyā'bhinnān bhavayitvārcayet | īśānādyāḥ pañcāpi śūlaṭaṅkavarābhayamanoharakaracatuṣṭayā vā dhyeyāḥ | evamāgamāntaraprasiddhānyapi teṣāṃ dhyānāni draṣṭavyāni | hāṃ hṛdayāya namaḥ | hīṃ śirase namaḥ | hūṃ śikhāyai namaḥ | haiṃ kavacāya namaḥ | hauṃ netratrayāya namaḥ | haḥ astrāya nama iti candracāmīkarasindūra bhṛṅgavidyudagnivarṇān padmāsanasthānardhendumakuṭadhāriṇaścaturvaktrān prativaktraṃ trilocanān kapālaśūlavarābhayahastān vāminī nīlinī cakriṇī śaṅkhinī gaṅginī śaktisahitān hṛdayaśiraśśikhākavacadevān pūjāyāmīti hṛdayaśiraḥśikhāditattatsthānebhyo'ṅkuśamudrayā samākṛṣyāgneyanair-ṛtavāyavyeśānakoṇasthadaleṣu pūrvādicaturdalānyagreṣvastraṃ ca pūjayet | īśānādidale brahmasvīśānamaṅgeṣu netre śirasi ca krameṇottarottaradiksthatayā pūjayet | atha vā karṇikāsthadevasya purastādīśānaṃ netraṃ ca pūjayet | netramastravāddikṣu vā pūjayet || atha dvitīyāvaraṇam - anantāya bhūmisahitāya namaḥ | sūkṣmāya svāhāsahitāya namaḥ | śivottamāya svadhāsahitāya namaḥ | ekanetrāya kṣāntisahitāya tamaḥ | ekarudrāya puṣṭisahitāya namaḥ | trimūrtaye śrīsahitāya namaḥ | śrīkaṇṭhāya kīrtisahitāya namaḥ | śikhaṇḍine medhāsahitāya nama iti hemāgniśaṅkheṣu hemavidrumasphaṭikavarṇān varadābhayajñānarudrākṣamālikādhāriṇastriṇetrān śivajñānāvatārakān svasvaśaktisahitān vidyeśvarān pūjayāmīti pūrvādyaiśānādikramāt digvidikṣu pūrvādīśānādikoṇānteṣu vā pūjayet | kuṇḍalinīsahitāya nandikeśvarāya namaḥ | aruṇavarṇaṃ triśūlasūtravarābhayakaraṃ kuṇḍalinīsahitaṃ nandinaṃ pūjayāmi | padminīsahitāya mahākālāya namaḥ | pītakṛṣṇavarṇaṃ babhruśmaśruśiroruhaṃ śūlakapālakhaḍgakheṭadhāriṇaṃ padminīsahitaṃ mahākālaṃ pūjayāmi | p. 279) hlādinīsahitāya bhṛṅgiṇe namaḥ | śvetavarṇaṃ nirmālyavigrahaṃ daṇḍākṣasūtradharaṃ vilasacchikhaṃ śivālokanatatparaṃ hlādinīsahitaṃ bhṛṅgiṇaṃ pūjayāmi | bhṛṅgiṇīsahitāya gaṇapataye namaḥ | raktāṅgaṃ pāśāṅkuśadantapakvāmraphaladhāriṇaṃ bhṛṅgiṇīsahitaṃ gaṇapatiṃ pūjayāmi | bhadrāsahitāya vṛṣabhāya namaḥ | sphaṭikavarṇaṃ dharmasvarūpaṃśivadhyānaparaṃ bhadrāsahitaṃ bṛṣabhaṃ pūjayāmi | devayānīsahitāya skandāya namaḥ | kanakavarṇaṃ bālaveṣaṃ śaktikukkuṭavarābhayahastaṃ devayānīsahitaṃ skandaṃ pūjayāmi | ambikāyai namaḥ | śyāmavarṇāṃ siṃhavāhanāṃ śūlādarśakaradvayāṃ umāṃ pūjayāmi | rūpiṇīsahitāya caṇḍeśvarāya namaḥ | meghavarṇaṃ caturvaktraṃ kamaṇḍalvakṣasūtraśūlaparaśudhāriṇaṃ sarpakaṅkaṇopavītaṃ rūpiṇīsahitaṃ caṇḍeśvaraṃ pūjayāmīti pūrvādīśānakoṇaparyantamarcayet || yadvā vṛṣanandikeśvaragaṇeśamahākālaskandabhṛṅgigaurīcaṇḍān nandigaṇapatimahākālabhṛṅgivṛṣaskandagaurīcaṇḍānvā pūrvādikrameṇa pūjayet || athavā gaurīcaṇḍeśvaranandimahākālagaṇeśavṛṣabhṛṅgiskandā vā gaurīcaṇḍeśamahākālavṛṣagaṇeśaskandabhṛṅgiṇo vā uttarādikrameṇa pūjanīyāḥ | umāvṛṣabhagaṇapatinandīśamahākālabhṛṅgicaṇḍaskandāḥ kramātkuberaśakrayamavaruṇanir-ṛtivāyvīśānāgnidikṣu vā pūjanīyāḥ | eteṣāṃ dhyānabhedāśca tattadāgamaprasiddhā draṣṭavyāḥ || evaṃ gaṇeśvaraistṛtīyāvaraṇaṃ saṃpūjya lokapālaiścaturthāvaraṇamarcayet | indrāya śacīsahitāya namaḥ | svarṇavarṇamairāvatārūḍhaṃ vajrāṅkuśavarābhayapāṇiṃ śacīsahitamindraṃ pūjayāmi | agnaye svāhāsahitāya namaḥ | raktavarṇaṃ kamaṇḍalvakṣasūtraśaktivaramudrānvitaṃ meṣārūḍhaṃ svāhāsahitamagniṃ pūjayāmi | yamāya kālakaṇṭhīsahitāya namaḥ | kṛṣṇavarṇaṃ daṇḍapāśavarābhayadhāriṇaṃ mahiṣārūḍhaṃ kālakaṇṭhīsahitaṃ yamaṃ pūjayāmi | ḍākinīsahitāya nir-ṛtaye namaḥ raktavarṇaṃ khaḍgakheṭavarābhayadhāriṇaṃ bhūtārūḍhaṃ ḍākinīsahitaṃ nir-ṛtiṃ pūjayāmi | varuṇāya bhoginīsahitāya namaḥ | candravarṇaṃ pāśakamalavarābhayakaraṃ p. 280) makarārūḍhaṃ bhoginīsahitaṃ varuṇaṃ pūjayāmi | vāyave ghorāsahitāya namaḥ | dhūmravarṇaṃ dhvajakamalavarābhayadhāriṇaṃ mṛgārūḍhaṃ ghorāsahitaṃ vāyuṃ pūjayāmi | kuberāya gambhinīsahitāya namaḥ | piṅgalavarṇaṃ gadādidhāriṇaṃ aśvārūḍhaṃ gambhinīsahitaṃ kuberaṃ pūjayāmi | īśānāya harṣiṇīsahitāya namaḥ | candravarṇaṃ śūlapāśavarābhayakaraṃ triṇetraṃ vṛṣabhārūḍhaṃ harṣiṇīsahitamīśānaṃ pūjayāmi | iti prāgādikrameṇa pūjayet | brahmaṇe sāvitrīsahitāya namaḥ | svarṇavarṇaṃ caturvaktraṃ kamaṇḍalvakṣasūtrasragdaṇḍadhāriṇaṃ haṃsārūḍhaṃ sāvitrīsahitaṃ brahmāṇaṃ pūjayāmi | viṣṇave lakṣmīsahitāya namaḥ | vidyudvarṇaṃ sahasraphaṇālaṅkṛtamanantarūpaṃ śaṅkhacakragadāśaktikamaladhāriṇaṃ kūrmārūḍhaṃ lakṣmīsahitaṃ viṣṇuṃ pūjayāmīti indreśānamadhye nir-ṛtivaruṇamadhye ca vidhātṛvaikuṇṭhau pūjayet | yadvā yamasyottarabhāge kuberasya dakṣiṇabhāge ca tau pūjayet || pañcamāvaraṇam - atha lokapālāyudhaiḥ pañcamāvaraṇam | prasannātmaśaktisahitāya vajrāya namaḥ | nānāvarṇadharaṃ dṛḍhakarkaśavigrahaṃ vajramūrdhānaṃ dīptaṃ prasannātmasahitaṃ vajraṃ pūjayāmi | śaktaye namaḥ | aruṇavarṇāṃ varābhayakarāṃ śirasā śaktiṃ vibhrāṇāṃ yoṣidākārāṃ śaktiṃ pūjayāmi | kopātmaśaktisahitāya daṇḍāya namaḥ | kṛṣṇavarṇaṃ varābhayakaraṃ lohitalocanaṃ daṇḍamūrdhānaṃ kopātmaśaktisahitaṃ daṇḍaṃ pūjayāmi | guṇātmaśaktisahitāya khaḍgāya namaḥ | śyāmavarṇaṃ varābhayakaraṃ kuṇḍalocanaṃ khaḍgālaṅkṛtamūrdhānaṃ guṇātmaśaktisahitaṃ khaḍgaṃ pūjayāmi | komalātmaśaktisahitāya pāśāya namaḥ | kiṃśukapuṣpavarṇaṃ nābheradho bhujaṅgākāraṃ tadūrdhvaṃ puruṣākṛtiṃ saptaphaṇopetamūrdhānaṃ komalātmaśaktisahitaṃ pāśaṃ pūjayāmi | viṣātmaśaktisahitāya dhvajāya namaḥ | pītavarṇaṃ varābhayakaraṃ vivṛtāsyaṃ mūrdhni dhvajānvitaṃ viṣātmaśaktisahitaṃ dhvajaṃ pūjayāmi | gadāyai namaḥ | pītavarṇāṃ yoṣidākārāṃ p. 281) dīptaśirasaṃ gadāṃ pūjayāmi | vikṛtātmaśaktisahitāya śūlāya namaḥ | śyāmavarṇaṃ triśūlāṅkitamastakaṃ añjaliyutaṃ vikṛtātmaśaktisahitaṃ triśūlaṃ pūjayāmi | mahātmaśaktisahitāya padmāya namaḥ | śaṅkhavarṇaṃ padmakośākāramūrdhānaṃ mahātmaśaktisahitaṃ padmaṃ pūjayāmi | maṅgalātmaśaktisahitāya cakrāya namaḥ | śyāmavarṇaṃ śatāracakrāṅkitamastakaṃ maṅgalātmasahitaṃ cakraṃ pūjayāmi | ime cāvaraṇadevāḥ śivābhimukhāḥ śivamambikāṃ ca bhaktyā vīkṣamaṇāḥ svāsaneṣūpaviṣṭā dhyeyāḥ | dvibhujāścaturbhujāścaite baddhahastāñjalipuṭā vā dhyeyāḥ | evaṃ pañcāvaraṇapūjāśaktau pañcabrahmaṣaḍaṅgarūpamekamevāvaraṇamarcayet | teṣāṃ ca brahmaṣaḍaṅgānāmāvāhanasthāpana sannidhāpana sannirodhana pādyācamanārghyapuṣpadānākhyaṃ saṃskārāṣṭakaṃ kāryam | yadvā āvahanādisaṃskārāṣṭakaṃ samuditameva smṛtvā pratyekamarghyamātraṃ datvā brahmaṇāmarghyāvasāne krameṇa surabhipadmatriśūlamakarasragākhyamudrāḥ pradarśyāṅgānāṃ namaskāramudrāṃ pradarśayet | pañcabrahmaṣaḍaṅgapūjanāśaktau kevalaṃ brahmāvaraṇamātramaṅgāvaraṇamātraṃ vārcayet | athavā tattatsthāne vāmādiśaktīḥ pūrvādidikṣvabhyarcya sadāśivasyāṅke vāmabhāge sthitāṃ manonmanīmarcayet | itthamāvaraṇārcanānantaraṃ śivamaṣṭapuṣpikayābhyarcya pādyācamanārghyāṇi datvā mūlamantreṇa puṣpaṃ samarpayet | śivasyāvaraṇasadbhāvakṛtaśobhāsiddhaye pañcabrahmaṣaḍaṅgādīnāṃ śivapṛthagbhāvenārcanāyāṃ prasaktasya pūjātāmasatvadoṣasya parihārāya śāradaśaśāṅkakoṭiprakāśaparamāmṛtasyandiparamaśivamayūkhajālan imagnatayā sarvānapyāvaraṇadevān paramaśivenaikavarṇān paramaśivāpṛthagbhūtān bhāvayet | tataḥ śive dhenumudrāṃ mahāmudrāṃ ca pradarśya gandhapuṣpairghaṇṭāmastramantreṇābhyarcya sāvaraṇāya devāya dhūpadīpau pradarśayet | evamāvaraṇārcanaṃ kartavyaṃ na kartavyamiti vikalpitam, keṣucidāgameṣvātmārthaśivapūjāyāṃ bhogāṅgapūjanasya niṣiddhatvāt || p. 282) naivedyavidhiḥ atha naivedyavidhiḥ | vīraśaivānāṃ yatkiṃcinnivedanaṃ yāvannivedanamiti saṃpradāyadvayam | yāvannivedane jaṅgamāsamarpitasya prasādatvāyogādasaṅgatamiti manyante | yatkiṃcinnivedane jaṅgamāsamarpitaṃ yatkiṃcit dīkṣitānāṃ dadyāt | yāvannivedane'pi jaṅgamaliṅgayorabhedājjaṅgamasamarpitameveṣṭaliṅgasya samarpitaṃ bhavedityāgamoktā iha na lekhyāḥ || atha matāntaramāśritya yāvannivedanaprakāraḥ | tatra vrīhiśālipriyaṅgunīvāragodhūmavaiṇavayavāḥ praśastāḥ | tatra vrīhayaḥ kaniṣṭhāḥ | śālayo madhyamāḥ | itare śreṣṭhāḥ | tatra priyaṅgunīvāragodhūmavaiṇavāni śatasahasralakṣānantaphalānyuttarottarāṇi | yadvā śālayaḥ śreṣṭhāḥ, yavavaiṇavādayo madhyamāḥ, vrīhayaḥ kaniṣṭhāḥ | sitataṇḍulāḥ śālayaḥ | itare vrīhaya iti bhedaḥ | ātmārthapūjāyāṃ kuḍabādicaturdroṇaparyantamuttarottaraṃ praśastam | pañcaviṃśatyuttaradviśatasaṅkhyairvrīhibhirekā śuktirucyate | śuktidvayaṃ talam | taladvayaṃ prakuñcam | prakuñcadvayaṃ prasṛtiḥ | prasṛtidvayaṃ kuḍabam | kuḍabadvayamañjaliḥ | añjalidvayaṃ prastham | prasthadvayaṃ pātram | pātradvayamāḍhakam | āḍhakadvayaṃ śivam | śivadvayaṃ droṇam | athavā guñjādvayaṃ māṣaḥ | māṣaviṃśatirniṣkam | niṣkāṣṭakaṃ phalam | palacatuṣṭayaṃ pādam | pādacatuṣṭayaṃ prastham | prasthacatuṣṭayamāḍhakam | taccatuṣṭayaṃ droṇam | droṇacatuṣṭayāvadhinaivedyārthaṃ saṅkalpitān keśakīṭādirahitānnirmuktatuṣakambukaṇānakhaṇḍānatidhāvalyaśālitaṇ. dulān praśastavarṇagandharasairvastrapūtairjalairmuhurmuhurniṣpīḍanapūrvakaṃ ṣaṭkṛtvaḥ ṣaḍaṅgamantraiḥ saṃkṣālya samyagvālukādīn saṃśodhya pākabhāṇḍanihiteṣu teṣvardhādhikaṃ jalaṃ prakṣipya gomayopalipte prokṣite pakṣidarśanādirahite bahiṣkṛtāgocare mahānase hṛdayamantrārcitāyāṃ culyāṃ vāmadevamantreṇoddhṛtaṃ pākabhāṇḍaṃ hṛdayamantreṇāropyāghoreṇāgniṃ vinyasya mukhena pradīpya yathānnamapakvamatipakvaṃ ca na bhavati tathā sāvadhānaṃ pacet | evaṃ śuddhānnapākaḥ | taṇḍuladviguṇakṣīreṇa taṇḍulārdhamudgasahitena vā taṇḍulatriguṇakṣīreṇa taṇḍulacaturthāṃśamudgasahitena taducitaguḍakadalīphalasahitena vā pāyasānnapākaḥ | taṇḍulacaturthāṃśamānatilacūrṇena p. 283) caturthāṃśamānatilacūrṇena tilārdhamānena tilacaturthāṃśamānena vā ghṛtena ca kṛsarānnapākaḥ | athavā taṇḍulārdhamudgaiḥ tilacūrṇamiśraiḥ kiṃcillavaṇacūrṇayutaiśca kṛsarānnapākaḥ | pratyekaṃ taṇḍulārdhapramāṇābhyāṃ kṣīraguḍābhyāṃ tadardhapramāṇena ghṛtena ca guḍānnapākaḥ | athavā taṇḍuladviguṇakṣīreṇa taṇḍulārdhaguḍasahitena guḍārdhaghṛtasahitena guḍānnapākaḥ | athavā taṇḍulatriguṇakṣīreṇa taṇḍulatṛtīyāṃśamudgasahitena taṇḍulacaturthāṃśaguḍamiśreṇa kadalīphalayutena ca guḍānnapākaḥ | taṇḍulacaturthāṃśaistattṛtīyāṃśaistatsamairvā mudgairnārikelakhaṇḍasahitaistadrahitairvā mudgānnapākaḥ | śuddhānnapāyasānnakṛsarānnaguḍānnamudgānnānyuttarottaraṃ sahasraguṇaphalāni | evaṃ dadhimiśritaṃ madhumiśritaṃ cānnaṃ praśastam | eteṣvekamanekaṃ sarvaṃ vā yathāvibhavaṃ ca kāryam | naivedyasyāṣṭamāṃśena ṣoḍaśāṃśena vā mudgāḍhakīmāṣarājamāṣaniṣpāvakulutthādyanyatamena kartavyam | evaṃ mudgādyāśca sati saṃbhave nistvagdalarūpā grāhyāḥ | śākāni prasthanaivedyadvayapramāṇenaikapalapramāṇena vā kadalīpanasakūṣmāṇḍorvārukakāravallīvyāghrībṛhatīdvayakośātakīdv ayacūtanālikeraphalādīni śiśukandavallīkandasūraṇakandādīnyanyāni ca praśastarasagndhānyārdrāṇi śuṣkāṇi vā yathārhaṃ lavaṇamarīcijīrakailācūrṇaśarkarādisakalasaṃskārakopetāni ghṛtabharjitāni kāryāṇi | āmlena ghanatakreṇa lavaṇamarīcijīrakakulutthasiddhārthacūrṇaśarkarāsahitaṃ coṣyaṃ kāryam | māṣamudgagodhūmaśālipiṣṭādivikārāḥ samṛddhaśarkaropetāḥ karpūrailādicūrṇairvāsitā bahavo'pūpāḥ pānakādayaśca kāryāḥ | naivedyasya ṣoḍaśāṃśaṃ dvātriṃśāśaṃ catuṣṣaṣṭyaṃśaṃ vā ghṛtam, ghanadadhyaṣṭamāṃśam, sarvatra kṣīradadhighṛtāni gavyānyeva grāhyāṇi | sthālikāḥ suvarṇena rajatena tāmreṇa śuddhakāṃsyena vā kartavyāḥ | aṣṭācatvāriṃśadaṅgulāyāmā ekāṅgulotsedhā aṅguladvayaghanoṣṭhavatyaśceduttamottamāḥ | uttamādikrameṇa tu ṣaṭtriṃśadaṅgulaprabhṛtidvādaśāṅgulaparyantāyāmāḥ navayavaprabhṛtyekayavaparyantamānoṣṭhavatyaḥ oṣṭhapramāṇāyāmavetravatyastadrahitā vā navāṅgulāyāmāḥ, tadardhamānāścātijaghanyāḥ | sarvāśca pādarahitāḥ suvṛttākārāḥ kartavyāḥ | p. 284) sthālikādhārāstripādyaḥ pūjanīyaliṅgapīṭhikotsedhaparyantamunnatāḥ kartavyāḥ | naivedyaṃ ca sarvaṃ śivadīkṣāsaṃskṛtaiḥ snātaiḥ śuddhavastrairbhasmarudrākṣabhūṣitaiḥ pavitrapāṇibhiḥ paricārakaiḥ kārayet | tathābhūtābhiḥ strībhirvā kārayitvā dravyaśuddhikāle pūjakastaṇḍulakṣālanādimantrān japet | yadi kṛtaṃ naivedyamapakvamatipakvaṃ kālātipātādatiśītalaṃ narairlaṅghitaṃ vā syāttadānyāni pakvāni nivedanīyāni || atha naivedyasamarpaṇam devāya pādyamācamanīyamarghyaṃ ca datvā devasya purato gomayena caturaśraṃ maṇḍalaṃ parikalpya piṣṭādicūrṇairalaṅkṛtya śuddhānnapāyasānnādi pūritāḥ kadalīnālikeracūtapanasadrākṣākharjūrādiphalairīpsitapūrikākāpiṣṭaka modakādibhirapūpaiḥ kadalīpanasādiśākairārdrakorvārukādirasāyanavikārairnānāvidhapeyaco. syalehyakhādyaiḥ kṣīradadhinavanītaghṛtairelācampakamukulakarpūramṛgamadalāmañcapāṭ alapuṣpādivāsitasuśītalasnapanakalaśāhṛtāḍhakatadardhapramāṇena pānīyacayena ca paripūritaiścaṣakaiḥ paritaḥ pariṣkṛtāḥ śivasya śivāyāśca naivedyasthālikāḥ sadāśivasya manonmanyāśca parivāradevatānāmāvaraṇadevatānāṃ ca naivedyasthālikāśca nidhāya sthālikānāmupari pātraṃ vinyasya hṛdayena prokṣya tālatrayadigbandhanāvakuṇṭhanadhenumudrā viracayyānnamudrāṃ parvatamudrāṃ ca pradarśya pūrvavinyastaṃ pātramudhdṛtyāstramantreṇa pariṣicya hṛdayena pratyekamāpośanaṃ datvā sapuṣpayā mṛgamudrayā pūrvaṃ gaṇapataye nivedya tatpuṣpaṃ visṛjya hastaprakṣālanaṃ kṛtvā hāṃ haṃ śivāya svāheti śivāya naivedyaṃ pañcavāraṃ trivāramekavāraṃ vā naivedyadānābhinayavatyā sapuṣpayā mṛgamudrayā naivedyaṃ datvā pānīyaṃ ca pradāya tatpuṣpaṃ visṛjya hastaprakṣālanaṃ kṛtvā tadvadeva śivāyai naivedyaṃ datvā sadāśivādikrameṇa sarvebhyo'pi pṛthak pṛthaṅnaivedyaṃ dadyāt | pṛthak pṛthak pātrāsaṃbhave sarvāsāṃ parivāradevatanāmekasminneva pātre naivedyamācamanīyaṃ pratyekaṃ p. 285) nivedayet | tataḥ śivāya sugandhipānīyaṃ pradāya namo'ntamūlena śirasi puṣpaṃ samarpya asaṃpūrṇaṃ dravyajātaṃ saṃpūrṇaṃ vibhāvya svāhāntamūlenācamanaṃ datvā devasya savyavāmahastayorudvartanārthaṃ karpūrādisahitaṃ candanaṃ datvā hastaprakṣālanaṃ gaṇḍūṣaṇapādakṣālanādi bhāvayet | sarvāṇi ca nīrmālyānyuddhṛtya sadāśivanirmālyaṃ prāgīśānadiśi vinyasya gandhapuṣpanirmālyānyāsannāya caṇḍeśāya nivedayet | atha sadāśivaḥ kena vaktreṇa bhuṅkte? ūrdhvavaktreṇa bhuṅkte - bhakṣyabhojyānnapānādi lehyaṃ coṣyamanekadhā | ūrdhvavaktre pradātavyaṃ yatkiṃcidiha coditam || iti sarvajñānottaravacanāt | bhakṣyaṃ bhojyaṃ ca peyaṃ ca lehyaṃ coṣyaṃ ca pañcadhā | ūrdhvavaktre pradātavyaṃ hṛdayena ṣaḍānana || iti dviśatīvacanācca | athavā pañcabhirapi vaktrairbhuṅkte - pañcavaktreṣu naivedyamūrdhvavaktre'thavā punaḥ | iti pañcasu vaktreṣu pratyekanaivedyādānavidhānasyāpi darśanāt | ūrdhvavaktre naivedyādānaṃ ca tadūrdhvavaktraṃ pūjākāle dakṣiṇābhimukhībhūtaṃ vibhāvya kartavyam | devasya dakṣiṇasyāṃ diśyuttarābhimukhatayā pūjakasya sthitatvāt || sthaṇḍile caraliṅge ca sādhakābhimukhaḥ śivaḥ | pratyagvaktrastu kumbhādau sthire dvārābhisammukhaḥ || iti caraliṅgārcane devasya pūjakābhimukhatvaśravaṇāt | evamātmārthapūjāyāṃ śivasya sādhakābhimukhatvasidhdyarthaṃ hṛdayaguhyapādāvayavā api dakṣiṇadiksthā eva | yāni tu pūjakasya śivābhimukhāvasthānaparihāravacanāni - na prācyāmagrataḥ śambhornottare yoṣidāśraye | na pratīcyāṃ yataḥ pṛṣṭhaṃ tasmāddakṣiṇamāśrayet || p. 286) ityādīni tāni pūrvābhimukhasthiraliṅgaviṣayāṇi | caraliṅgapūjāyāṃ sthaṇḍile caraliṅge ca sādhakābhimukhaḥ śivaḥ iti viśeṣavacanadarśanāt | agnau vā nir-ṛtau vāpi sthito devaṃ prapūjayet iti vacanānusāreṇa pūjakasyāgneyadigavasthāne śivasya pūjakābhimukhatvaṃ na labhyata iti cet satyaṃ; tadapi vacanaṃ sthiraliṅgaviṣayameva | sthiraliṅgaṃ sarvasādhāraṇyena lokānugrāhakatvācca catasṛṣu dikṣu sveṣṭamukhamiti yasyāṃ diśi dvāraṃ taddigabhimukhaṃ bhavati | tatra hṛdguhyacaraṇaiḥ sākamūrdhvamukhaṃ taddvārābhimukham, dvārasyābhimukhaṃ cordhvavaktraṃ prakalpayet iti vacanāt yasyāṃ diśi bhaveddvāraṃ tāṃ prācīṃ parikalpayet iti vacanācca (tatprabhṛtyeva prādakṣiṇyena tatpuruṣāghorasadyojātavāmadevamukhāni kalpanīyāni | liṅgasyābhimukhaṃ yacca dvāraṃ tatpūrvamiṣyate | tatra tatpuruṣaṃ vaktramūrdhvaṃ cābhimukhaṃ bhavet || iti vacanāt |) athavā ūrdhvavaktramekameva hṛdguhyacaraṇaiḥ saha dvārābhimukhaṃ bhavati | tatpuruṣādivaktrāṇi tu pūrvādidikṣveva vyavasthitāni na tu dvārabhedena bhidyante | prāsādasya dvāraṃ bhavatu yathā kāṣṭhayā kāmam | tatpuruṣādimukhāni na jahati pūrvādidiksaṃsthām || iti vacanāt | idaṃ tatpuruṣādivaktraviṣaye pakṣadvayamapi kāmikasaṃmatam | ata eva tatra paścimadvārārcane - dvārasyābhimukhaṃ cordhvavaktraṃ dehaṃ prakalpayet ityupakramya, puruṣaṃ pūrvadeśe vā paścime vātha cintayet | dakṣiṇe vottare vāpi bahurūpaṃ vicintayet || uttare dakṣiṇe vāpi vāmadevaṃ smaredguruḥ | paścime pūrvadeśe vā sadyovaktraṃ smarannyaset || ityuktam | tatraiva dakṣiṇadvārārcane'pyuktam | aghoraṃ puruṣaṃ vāpi dakṣiṇe samyagarcayet | (aghoraṃ vātha sadyaṃ vā paścime tu samarcayet ||) p. 287) sadyavaktraṃ tu vāmaṃ vā saumyadeśe samarcayet | puruṣaṃ vātha vāmaṃ vā pūrvadeśe samarcayet || iti || sarvamapi sthiraliṅgamuttarābhimukhena pūjanīyam | liṅgaṃ vā pratimā vā kriyate'nyadvā yayā kakubhā || tasyāṃ tasyāṃ yajvā yajeta śivamuttarābhimukhaḥ | iti vacanāt | tatra mukhyapūrvābhimukhaliṅgapūjāyāṃ mukhyāgneyadiśi sthitasya pūjakasya mukhyottarābhimukhatvameva ghaṭate | paścimadigrūpagauṇapūrvābhimukhaliṅgapūjāyāṃ tu vāyavyādidigrūpagauṇāgneyadiśi sthitasya dakṣiṇadigrūpagauṇottarābhimukhatvaṃ ghaṭate | na ca devasya vāmabhāge nair-ṛtadeśe devyā niviṣṭatvāttatra pūjakasyāvasthitau nottare yoṣidāśraya iti niṣedhaprasaṅgaḥ, kāmike paścimadvārārcanapaṭale - vāme vā dakṣiṇe vāpi sthāpanīyā manonmanī | devavanmukhasaṃyuktā dvihastaikamukhānvitā || iti paścimābhimukhaliṅgapūjāyāṃ dakṣiṇabhāge'pi devīniveśanasyāṅgīkṛtatvena nair-ṛtadiksthitasya pūjakasya devadakṣiṇabhāganiviṣṭadevībhāvanopapatteḥ | evaṃ dakṣiṇadigrūpagauṇapūrvābhimukhaliṅgapūjāyāṃ nair- ṛtyādigrūpagauṇāgneyadiśi sthitasya prācīrūpagauṇottarābhimukhatvaṃ uttaradigrūpagauṇapūrvābhimukhaliṅgapūjāyāmīśānadigrūpagauṇāgn eyadiśi sthitasya prācīrūpagauṇottaravaktratvaṃ ca ghaṭate | evamātmārthapūjāyāṃ devasya pūjakābhimukhatvaniyamo na hanyate | sarvatrātmārthapūjāprakaraṇe uttarābhimukho bhūtvā rucirāsanasaṃsthitaḥ ityādi vidhānāt | tatrāyaṃ viśeṣaḥ - pāpakṣayārthibhiśca mukhānāṃ digvyavasthāmāśrityāghoravaktramabhimukhatvena bhāvayet | na vibhoḥ puratastiṣṭhenna paścāt stryantike'pi ca | aghavidhvaṃsamokṣārthaṃ dakṣe dakṣasthito'rcayet || himaṃ marucca śītaṃ ca padmaṃ nirvahate yathā | tathā'ghoraṃ praśānto'pi pāpanirvāhakārakaḥ || p. 288) mahānapi yathā dantī yantāramanuvartate | tasmādāpten vacasā uttarābhimukho yajet || ityaghoramukhasya sakalapāpaharatvena praśaṃsādarśanāt | ajātamimamevaikaṃ matvā janmani bhīravaḥ | rudrasyāsya prapadyante rakṣārthaṃ dakṣiṇaṃ mukham || iti vāyusaṃhitāyāṃ dakṣiṇamukhasya muktipradatvena praśaṃsādarśanācca | bhogapūrvakamokṣārthibhistu tatpuruṣamukhasya dvārābhimukhyanyāyena sādhakābhimukhyanyāyena vā sādhakābhimukhyapakṣamāśritya tatpuruṣamukhamabhimukhatvena bhāvanīyam | prasannatvaṃ yadīśasya saumyatvaṃ puruṣasya ca | caṇḍatvaṃ bahurūpasya muktisthityantahetukam || iti tatpuruṣamukhasya sthitihetutvaśravaṇāt | sarvathāpyūrdhvavaktrasya dakṣiṇābhimukhatvaṃ sthitameva | evaṃ cāvāhanādikṛtaṃ devasyābhimukhyamapyātmārthapūjāyāmāñjasyaṃ labhate | anyathā parārthapūjāyāmiva tadūrdhvasyordhvābhimukhatvatyāgamātraparatayā kathañcinnirvāhaḥ syāt | parārthapūjāyāṃ lokānugrahaprayojanāyāṃ viśiṣya pūjakābhimukhyaṃ nāpekṣitamiti yuktaṃ tatra dvārābhimukhasyaiva kathañcidgauṇābhimukhyasamarthanam | iha tu sādhakānugrahaprayojanāyāmātmārthapūjāyāṃ sthaṇḍile ceti vacanabalādāñjasyena saṃbhavatsādhakābhimukhyaṃ kimityupekṣaṇīyamiti keṣāṃ cinmatam | anye tvāhuḥ - ātmārthapūjāyāṃ ūrdhvavaktraṃ hṛdguhyacaraṇaiḥ saha tatpuruṣavaktraṃ ca pūjakābhimukhameva | aṃśumadāditantreṣu ātmārthapūjāprakaraṇa eva - na vibhoḥ puratastiṣṭhenna paścādantike'pi ca | na yoṣitsannidhau nāgre na pṛṣṭhe svāmino bhavet || ityādivacanānāṃ paṭhitatvātteṣāṃ parārthapūjāviṣayatayā netumaśakyatvāt sādhakābhimukhyavacanasya dīkṣāprakaraṇapaṭhitatvena tato nityapūjāyāṃ sādhakābhimukhyālābhāt | naca dīkṣāyāṃ caraliṅgapūjāprasaktyabhāvāccaraliṅge p. 289) sādhakābhimukhyavacanaṃ nityapūjāviṣayameveti vācyam | dīkṣāyāmapi caraliṅgārcane doṣābhāvāt | tasmānnirapavādāt na prācyāmagrata iti vacanāt, nitye naimittike kāmye sarvādhikaraṇaḥ sadā | śivaḥ pūrvāsano lakṣmīḥ pratyakpṛṣṭhakalātanuḥ || iti lakṣmīkeśavasaṃvāde, dīkṣādiṣu ghaṭeśasya pratīcyāṃ cintayedgurum | īśaṃ tatpuruṣaṃ śāntaṃ vibhuṃ nityaṃ purātanam || iti mukhabimbe, dhyāyetsadā śivaṃ nityaṃ prāṅmukheśāsyavakṣasam | dīkṣādau kalaśādhāraṃ tameva pratyagānanam || iti | bṛhadbhārgavādiṣu ca sadānityaśabdābhyāṃ viśeṣavihitadīkṣādivyatirikteṣu sarveṣvapi nityanaimittikakāmyeṣvīśānapuruṣamukhayoḥ prāṅmukhatvaniyamaśravaṇādeteṣāṃ vacanānāṃ dvārābhimukhatvaniyatasthiraliṅgaprahāṇena caraliṅgācaraliṅgādiviṣayatvāvaśyaṃbhāvācca | ātmārthapūjāyāṃ nityanaimittikakāmyarūpāyāṃ śivasya pūrvābhimukhatvamautsargikam | dīkṣādinaimittikeṣu viśeṣavacanairdakṣiṇamukhatvādirūpatadapavāda iti | idaṃ cānyadāhuḥ - īśānatatpuruṣamukhayormadhye'pi sadāśivastatpuruṣamukhenaiva bhuṅkte, dvāraṃ paścimamevaṃ tu naivedyaṃ pūrvavaktrekam iti sūkṣmāgamavacanāt īśānarūpasya śirovaktratayā tatra naivedyadānasya lokaviruddhatvācceti | astu tatpuruṣamukhena bhuṅkta ityapi kaścana pakṣaḥ, na tu tenaiveti niyamaḥ | bhakṣyabhojyānnapānā dītyādiprāgudāhṛtāṃśumadāgamavacanaiḥ ūrdhvavaktre mahāsena āhutiṃ sampradāpayet iti catuśśatīkālottarādivacanaiścordhvamukhenāpi bhojanāvagamāt pañcavaktreṣu naivedyaṃ iti vacanena tato haviḥpradānaṃ syātpañcavaktreṣu caiva hi | īśānasya tu śuddhānnaṃ guḍānnaṃ puruṣe tataḥ || p. 290) kṛsaraṃ dakṣiṇe vaktre mudgānnaṃ ca tathottare | paścime pāyasaṃ caiva svasvanāmnā samāhitaḥ || dāpayetsvasvadigbhāge īśānasyāgrato bhavet | ityādinā pañcasu prativaktraṃ naivedyabhedapratipādakavacanajātena pañcabhirvaktrairbhojanāvagamācca | na hyāgamānāmaviśiṣṭe prāmāṇye kasyacidartho'nuṣṭheyo nānyasyeti yujyate | tasmāttattadāgamavacanaprāptapakṣatrayasyāpi vikalpa ityeva yuktam || nanu naivedyadānamudrayā śive naivedyaṃ samarpayatā pūjakena kiṃ śivasya haste samarpaṇīyam ? uta tattadvaktre eva ? atrāpi vikalpa eva | uttaratra - amṛtīkṛtya gostanyā nivedya kusumaṃ nyaset | naivedyaṃ dakṣiṇe haste dadyātpānīyamuttamam || iti dakṣiṇahaste naivedyasamarpaṇaśravaṇāt | ūrdhvavaktre tu dātavyaṃ yatkiñcidiha coditam | ūrdhvavaktre mahāsena āhutiṃ sampradāpayet || iti vaktre samarpaṇaśravaṇācca | evaṃ cātra yogyatānusāreṇa vyavasthito vikalpaḥ | yaddhudayādisaṃmite puruṣavaktre niveditavyaṃ dravadravyavarjaṃ bhakṣyabhojyādi tatsarvaṃ parityaktvā abhayamudre vāmahaste samarpaṇīyam | yadvaktrāntare nivedanīyaṃ yacca pānīyādidravyajātaṃ tatsarvamagnihotrāhutivatsūkṣmarasarūpeṇa sthālikābhyo nirgatya tattadvaktraparyantaṃ naivedyamudrayā sahāgataṃ sambhāvayatā sākṣāttadvaktre eva samarpaṇīyamiti | evaṃ ca haste samarpaṇasambhavāddhastodvartanasya na vaiphalyam | pūjakahastena tattadvaktre naivedyaprakṣepābhāvāt pūjakahastasya na nirmālyasaṅkaraprasaṅgaḥ || iti naivedyavidhiḥ atha mukhavāsatāmbūladānam - atha mukhavāsatāmbūlādi nivedayet | bhojanānantaraṃ mukhe vāsārthaṃ yaddīyate tat mukhaṃ vāsayatīti vyutpattyā mukhavāsam | p. 291) taccailālavaṅgatakkolajātīphalakarpūracūrṇaṃ himajalapiṣṭaṃ gulukīkṛtamityuktam | elālavaṅgatakkolajātīphalakarpūracūrṇamīṣanmadhusitāyuktaṃ kevalaṃ vā pañcasaugandhikākhyamuttamam | kevalaṃ karpūrajātīlavaṅgatakkolacūrṇaṃ vā madhyamam | (kevalalavaṅgamayaṃ) prasthanaivedyasya dvidhākṛtamṛdukamukakhaṇḍāni ṣaṭcatvāri dve vā patrāṇi kramukaphalāpekṣayā caturguṇāni triguṇāni dviguṇāni vā śubhrāṇi khaṇḍitamūlāgrāṇi śilācūrṇaṃ ceti sarvamidaṃ saṅgṛhya karpūrādisahitaṃ supakvasaṃskṛtamātulaṅganālikaraphalayuktatāmbūlaṃ nivedayet | tato mūlamantreṇa viśeṣārghyaṃ datvā ekatripañcasaptanavavartiyuktaṃ dīpaṃ pradarśya tritāla pañcatālanāgacakrapadmapuruṣamṛgagajārūḍhadavendrādyākṛtipātranihi tān dīpānapi yathāvibhavaṃ pradarśyārātrikaṃ kuryāt || ārātrikavidhiḥ tatprakāraḥ - suvarṇarajatatāmrakāṃsyānyatamanirmite caturviṃśatyaṅgulimāne tadardhamāne tadardhamāne vā tattriṃśamānayā svamānapañcamāṃśotsedhayā vā yavadvayāyāmotsedhapaṭṭikayā karṇikayā śobhite tato bahiraṣṭadalayukte paritaḥ karṇikāmānoṣṭhasahite suvṛttākāre pātre karṇikāyāṃ madhye paritaśca kṛteṣu sahasreṣu śālipiṣṭhamayeṣu vā dīpāsaneṣu karpūrādimayīṃ vartikāṃ nidhāya nava pañca vā dīpān vinyasya madhye evaikaṃ vā dīpamāropya tripādyāṃ vinyasya nirīkṣaṇādibhiḥ saṃskṛtya nava cenmadhye sūryaṃ dikṣu guruśukrabudhacandrān vidikṣu bhaumaśanirāhuketūn, pañca cenmadhye vahniṃ dikṣu gaganavāyujalapṛthivīḥ ekaścedvahniṃ cābhyarcayet || yadvā navapañcaikadīpeṣu vāmādiśaktīḥ pañcabrahmāṇi śivaṃ cārcayet | evaṃ gandhapuṣpadhūpadīpairabhyarcya digbandhanamastreṇa kṛtvā surabhimudrāṃ pradarśya prāṇibhyāmudhdṛtya devasya śirasi hṛdaye pādayośca trirbhrāmayitvā suvarṇādinirmitairvṛttākāraiścaturaśrākārairvā mukulāgraśālinālayuktaiḥ p. 292) sahajaśālipiṣṭakṛtānyataradīpāsanayuktairdīpāsananihitakarpūrādivartiṣv āropita dīpairnīrājanapātrairnīrājanānyapi nirīkṣaṇādisaṃskṛtāni ārātrikavadbhrāmayitvā bhūmau vinyasyāstreṇa nirvāpayet | nīrājanapātrāṇi trividhāni | prādeśamātravistāraṃ yavadvayaghanamaṣṭāṅguladīrghanālaṃ tadanusārimukulamuttamaṃ, tasya madhya ekaṃ dīpāsanaṃ pañcasvāvṛttiṣu kramānnava pañcadaśa ekaviṃśatiḥ saptaviṃśatisrayastriṃśaditi ṣaḍuttaraśataṃ dīpāḥ | yadvā kramādāvṛttiṣvaṣṭau caturdaśa viṃśatiḥ ṣaḍviṃśatirdvātriṃśaddīpāsanānītyekottaraśataṃ dīpāḥ | uttamapātrārdhamānaṃ pātraṃ madhyamam | tasya madhye ekaṃ caturṣvāvaraṇeṣu aṣṭau trayodaśāṣṭādaśa trayoviṃśatirdīpāsanānīti triṣaṣṭirdīpāḥ | madhyamādardhamānaṃ kaniṣṭham | asya madhye ekaṃ triṣvāvaraṇeṣu ṣaḍ daśa caturdaśa dīpāsanānītyekatriṃśaddīpāḥ || atha darpaṇacchatracāmaravyajanatālavṛntāni kramādīśānādimantraiḥ samarpya tattaddivasārjitavāṅmanaḥkāyadoṣaparihārāya śivasāyujyaprāptaye ca dūrvākuśākṣatabilvapatrasahitapuṣpāñjaliṃ hāṃ hauṃ śivatattvādhipataye śivāya namaḥ | hāṃ hauṃ vidyātattvādhipataye śivāya namaḥ | hāṃ hauṃ ātmatattvādhipataye śivāya namaḥ, iti trivāraṃ samarpayet | mamukṣuścedātmatattvādikrameṇa | athavā sarvatattvādhipataye śivāya nama iti sakṛdeva vā samarpayet | tataḥ pūjayā santuṣṭaṃ svābhimukhīkṛtāñjalipuṭasakalabhogāṅgasevyamānaṃ yāgamandiradvārabāhyasthabrahmopendramahendracandrasūryādistūyamān amapārakaruṇāmṛtasamudraṃ bhaktajanasakalābhīṣṭapradaṃ ca śivaṃ dhyātvā pūjāsādguṇyārthaṃ yathāśakti śrīmatpañcākṣarajapaṃ kuryāt || atha pañcākṣarajapavidhiḥ śrīmatpañcākṣarajapaprakāraḥ pratipādyate | gurūpadiṣṭamārgeṇa gopanīyaṃ prayatnataḥ || śivāsanapadmasya dakṣiṇadale aghoramūrterdakṣiṇabhāge - taptacāmīkaraprakhyāṃ pīnonnatapayodharām | caturbhujāṃ triṇayanāṃ bālendukṛtaśekharām || p. 293) padmotpaladharāṃ saumyāṃ varadābhayapāṇikām | sarvalakṣaṇasampannāṃ sarvābharaṇabhūṣitām || sitapadmāsanāsīnāṃ nīlakuñcitamūrdhajām | śrīmatpañcākṣarīvidyāmāsanā'vāhanādibhiḥ || gandhapuṣpairdhūpadīpairnaivedyena ca pūjayet | sukhāsane samāviṣṭo rakṣitākṣa udaṅmukhaḥ || nāsāgranyastadṛgjñānī vidadhyādātmarakṣaṇam | sravatpīyūṣasaṅghātaplāvitāśeṣadiktaṭam || smaredūrdhvamadhastācca candramaṇḍalasampuṭam | bimbasampuṭamadhyasthaṃ sudhādhārāpariplutam || svadehaṃ cintayecchāktaiḥ sudhāvarṣaiḥ sudhātmakam | ātmarakṣā bhavedeṣā surairapi na bhidyate || ātmarakṣāṃ vidhāyetthaṃ mantrarakṣāmathācaret | recayedudarādvāyuṃ dakṣanāḍyā'stramantrataḥ || iḍayā pūrayedbāhyācchambhunā vāyunodaram | apānamūrdhvamutkṛṣya prāṇāpānau nirudhya ca || kumbhena manasā vāyuṃ suṣumnāyāṃ niyojayet | suṣumnāmadhyasaṃsthāyāṃ hṛddeśe śivasaṃyuji || mantraṃ niyojayenmantrī cicchaktau mantramātari | mantrākṣarāṇi maṇivatprabhāvanmantradevatām || gamāgamaprayogena smaran mantraṃ japetsudhīḥ | vācyavācakasambandhaṃ japettadgatamānasaḥ || mantrarakṣā bhavedeṣā saṃhitā surarakṣitā | itthaṃ viditvā yatnena capakarma samācaret || japakarmakramasso'tha suspaṣṭaṃ praṇigadyate | nābhyādidvādaśāntāntaṃ somasūryāgnirūpiṇīm || p. 294) ānandarūpiṇīṃ śaktiṃ suṣumnāntargatāṃ parām | ādhāracakramārabhya bodhayitvānilena tām || brahmāṇaṃ keśavaṃ rudramīśvaraṃ ca sadāśivam | hṛtkaṇṭhatālubhrūbrahmarandhrasthāneṣu tān kramāt || tyaktvā tyaktvāstramantrāṃśaṃ vidyullekhānibhaṃ budhaḥ | mantraṃ nādāntamuccārya mūlādhāragataṃ punaḥ || gamāgamaprayogena japetsāṣṭaśataṃ tathā | aṣṭāviṃśatimaṣṭau vā guruṇā vā yathoditam || itthaṃ kṛtvā japaṃ mantrī śivasāyujyamāpnuyāt | japaścāntaryā'kāradikṣakārāntavarṇamālārūpayā bāhyayā rudrākṣādinirmitayā vā kartavyaḥ | tatrāntaryā japaprakāraḥ kathyate | brahmarandhre dhavalāṣṭadalaṃ caturaśrayantramupari śritaṃ padmaṃ bhāvanīyam | tasya karṇikāyāṃ vyoma tatpūrvavarṇaṃ caturdaśasvaravisarjanīyasamudāyarūpaṃ bījaṃ, kesareṣvaṣṭa svaradvandvādīni, daleṣu kādayaḥ pañcapañcavarṇāḥ, caturaśrayantrasya dikṣu sudhābījaṃ, vidikṣu ca saptamo varṇaḥ | evaṃrūpaṃ mātṛkāpadmaṃ bhāvanāmātreṇa viśeṣarogamṛtyuharam | tato dvārākuñcanodgatavāyusandhukṣitamūlādhārāgniśikhayā kuṇḍalinīśaktyā saha suṣumnārandhraṃ praviśya brahmarandhraparyantamudgateḍāspṛṣṭāttasmānmātṛkāpadmātsyanditāṃ kṣakārādyakārāntavarṇapaṅktirūpāmamṛtabindusantatiṃ brahmarandhraprabhṛtimūlādhāraparyantaṃ vyāpyāvatiṣṭhantīṃ bhāvayet | yā kuṇḍalinīśaktirmūlādhārāgniśikhāsāmarasyena prakāśamānasuṣumnāmārgeṇa brahmarandhraparyantamudgatā saiva mātṛkāpadmavinissṛtāmṛtabindusyandisantatisāmarasyenāmṛtāyamānā paramānandarūpiṇī mātṛkāśaktiriti bhāvayet | tadāhuḥ - prakāśamānāṃ prathamaprayāṇe pratiprayāṇe tvamṛtāyamānām | antaḥ padavyāmanusañcarantī- mānandamudrāmavalokayāmaḥ || iti || tatra brahmarandhrasthitamātṛkāpadmaprabhṛtyakārādikrameṇa mūlādhāraparyantaṃ vyāpya sthitāyāṃ mātṛkārūpāyāṃ śaktau akārādibhiraṣṭabhirvarṇaireko p. 295) vargaḥ, ḷkārādibhiraṣṭabhiranyo vargaḥ, kakārādibhiḥ pañcabhiḥ pañcabhirvarṇaiḥ saptavargā ityetānnavavargān kramādāditya somabudhaguruśukrāṅgārakaśanirāhuketurūpān māṇikyavaiḍūryapuṣyarāgavajravidrumendranīlamauktikagomedhamarakatā kārān bhāvayet | saiṣā navagrahātmakanavaratnarūpāpannabrahmarandhrādimūlādhāraparyantavya aptasakalavarṇamayī mālikā'bhyantarākṣamālikā | māṇikyamauktikavidūrajapuṣyarāgavajrapravāla gulikābalavairiratnairgometakairmarakataiśca kṛtākṣamālā ślāghyā navagrahamayākhilavarṇapūrṇā | enāmakṣamālāṃ hṛtpuṇḍarīkamadhyagatadīpākāraparameśvaraprabhārūpaśabdamayaiḥ parākhyaśaktinissṛtāṃ vā vibhāvayet | tadagre ca mālāmantraṃ navaratnamayakalpalatāgre puṣpādiva nissṛtaṃ vibhāvya kṣakāraṃ meruṃ kṛtvā lakārādikrameṇākṣamālāyāṃ mūlamantrasya gamāgamau vibhāvayet | tasyāṃ mantrasyārohaṇabhāvanāyāṃ mantrasya śirasi lakārādīn varṇān visarjanīyasahitān vinyasyāvarohaṇabhāvanāyāṃ mantrasyādāvakārādīn varṇān bindvantān vinyasya japaṃ kuryāt | evaṃ kṛte śataṃ mantrasyāvṛttayo bhavanti | tadanantaraṃ ṣoḍaśasvaravargasparśavargapañcakāntasthavargoṣmavargarūpavargāṣṭak e krameṇa mantraṃ vinyasyāṣṭadhā mantramāvartayet | evamaṣṭottaraśatasaṅkhyājapaḥ kṛto bhavati | japārambhakāle ca mūlamantreṇa tasya paradevatāṃ maṇinā prabhāmiva samarasībhūtāṃ mūlamantreṇa saha tadīyānnakārādivarṇān pīta kṛṣṇa dhūmra pīta raktavarṇān taddevatārūpatayā tatsamarasībhūtān brahmaviṣṇurudreśvarasadāśivāṃśca vibhāvya, hṛtkaṇṭhatālubhrūmadhyabrahmarandhreṣu krameṇa nakārādivarṇaiḥ saha brahmādīn parityajet | ayamarthaḥ sarvo'pi prāgeva likhitaślokeṣu saṃkṣepeṇa sūcitaḥ | evamābhyantarākṣamālayā japaṃ kartumaśaktaḥ prāguktakrameṇa japārambhakāle mantraṃ mātṛkāśaktyārūḍhaṃ vibhāvya mantra(sampuṭīkṛta) mātṛkākṣarāṇi vibhāvya kevalameva mantraṃ rudrākṣādikṛtabāhyākṣamālayā vigaṇayan japet || tatprakāraḥ - uttamādikrameṇāmalakabadaracaṇakapramāṇairekavaktraistrivaktraiścatuḥpa ñcaṣaṭsaptāṣṭadaśaikādaśavaktrairvā ekasaṅkhyavaktrairbhinnasaṅkhyavaktrāmiśritairaṣṭottaraśatasaṅkhyaiścatu ḥpañcāśatsaṅkhyaiḥ saptaviṃśatisaṅkhyairvā suvarṇarajatādimaye kṣaumapaṭṭādimaye vā sūtre parasparamukhasaṃyojanena parasparapṛṣṭhasaṃyojanena ca syūtairmerusahitairvarṇānuguṇarudrākṣairnirmitāṃ p. 296) sadyojātādimantraiḥ pratyekaṃ śatavārāvṛttaiḥ krameṇa kṛtakṣālanagharṣaṇadūpālepanābhimantraṇarūpapañcasaṃskārāmīśā namantreṇāghoramantreṇa vābhimantritamerukāṃ śivapūjākrameṇāvahanādibhiḥ pūjitāṃ japārambhakāle huṃphaḍantāstreṇa prokṣitāṃ hṛdayena gandhapuṣpākṣatādibhirmālāmudrāpradarśanena ca pūjitāṃ dakṣiṇahaste gṛhītāṃ vastrasaṅgopitāmakṣamālāṃ vācikajape madhyamāyāṃ nidhāya tarjanyaṅguṣṭhābhyāṃ, upāṃśujape'nāmikāyāṃ nidhāya madhyamāṅguṣṭhābhyāṃ, mānasajape kaniṣṭhikāyāṃ nidhāyānāmikāṅguṣṭhābhyāṃ ca gaṇayet | bubhukṣurakṣamālāmadho nayet mumukṣurūrdhvaṃ nayet | merulaṅghanadoṣe prāyaścittamaghorasahasrajapaḥ | taddoṣāsparśāya meruhīnākṣamālā kartavyā | evamakṣamālāyāḥ pādayoḥ patane'pyaghrorasahasrajapaḥ | bhūmau tasyāḥ patane triśatajapaḥ | vāsasi patane tacchatacapaḥ | japārambhakāle ekaṃ puṣpaṃ dakṣiṇahastasya kaniṣṭhikānāmikāmadhye kṛtvā japtavyam | rudrākṣamālikayā jape tadgrahaṇasaukaryāya dakṣiṇahastena gṛhītaṃ puṣpaṃ vāmahaste nidhāya japtavyam | adrutavilambitaṃ sāvadhānaṃ japaṃ samāpya vāmakaratale'strakavacahṛdayāni uparyupari vinyasya tadupari japakāle dhṛtaṃ puṣpaṃ nidhāya hṛdayakavacāstraiḥ sampuṭīkṛtyāstreṇa saṃrakṣya kavacenāvakuṇṭhya dakṣiṇahaste punargṛhītvā hṛtpradeśe nidhāya pūrṇacandropamaṃ japaṃ tadgataṃ dhyāyan bhūniveśitadakṣiṇajānurbhūtvā hāṃ guhyātiguhyagoptā tvaṃ gṛhāṇāsmatkṛtaṃ japam | siddhirbhavatu me deva tvatprasādāttvayi sthite | hāṃ hauṃ śivāya namaḥ svāhā | śrīparamaśiva japaṃ tvayi nivedayāmīti japamarghyāmbuculakena sākṣatakuśapuṣpeṇa śivasya varadahaste nivedayet | ayaṃ bhuktimuktisādhakasya svakṛtajapasya vismayasaṅkīrtanakarmanāśajalasaṃsparśādibhirviṃnāśaśaṅkayā tatsaṃrakṣaṇāya śivahaste nikṣepaḥ | mantraślokasyāyamarthaḥ | guhyātiguhyānāṃ mantratattvādīnāṃ goptā tvameva | ataḥ sarvagoptṛtvādasmākaṃ japamapi gṛhāṇa | yena yadāsmin jape tvayi sthite tvatprasādādasmākaṃ bhuktimuktirūpā siddharbhavatyeva | tasmānmayi kṛpayā tadgṛhāṇeti | tato hāṃ- yatkiñcitkarma he deva sukṛtaṃ caiva duṣkṛtam | tanme śivapadasthasya bhuṅkṣva kṣapaya śaṅkara || p. 297) hāṃ hauṃ śivāya svāhā, paramaśivāya mama sukṛtaṃ duṣkṛtaṃ ca nivedayāmi iti svakīyaṃ sukṛtaduṣkṛtātmakaṃ sarvaṃ karma prāguktakrameṇa culakodakena nivedayet | tatra sukṛtajātasya bhogārthasya mokṣāntarāyaparihārārthasya saṃrakṣaṇārthaṃ nivedanaṃ, duṣkṛtajātasya kṣapaṇārtham | ataḥ sukṛtaṃ bhuṅkṣva pālaya, duṣkṛtaṃ kṣapaya nāśayeti yojanā | bhoganispṛhasya kevalamumukṣostu mokṣāntarāyaparihārārthaṃ sukṛtamātrameva bhuṅkṣveti pālanaprārthanā | bhogārthasukṛtasya tu śivapūjāyāmaṅgaphalatvenānuṣaṅgikasya mānuṣānandādihiraṇyagarbhānandāntabhogaprāpakasya viṣayebhyo jugupsitamānasaṃ kevalamumukṣuṃ prati ete vai nirayāstāta sthānasya paramātmanaḥ iti purāṇoktarītyā narakaprāpakasya duṣkṛtarūpatayā kṣapaṇaprārthanaiva | yadyapi pālanārthe bhujidhātoḥ parasmaipaditayā bhunakṣīti rūpeṇa bhāvyam | tathāpi mantrarūpe śloke vaidikamantreṣu rakṣasveti prayoga iva chāndaso'yaṃ vyatyayo bahulami tyātmanepadaprayogaḥ | yadvā bhuṅkṣveti bhoga evocyate | na tu pālanam | sukṛtaśabdena kevalamuktyarthinaḥ pūjakasya yadaniṣṭaṃ bhogārthasukṛtaṃ tadevocyate | na tu muktyarthamapekṣitam | tadbhogaḥ śivasya rājño rājyabhogavatsvādhīnavyavahāraḥ | na tu svayameva bhojanam | svādhīnavyavahāraśca pūjakasya priyeṣu jñātiṣu tasya yathākathañcitsuhṛtsu vā niveśanam mumukṣoranapekṣitaṃ sukṛtaṃ śivastasya jñātisuhṛdbhyaḥ prayacchatīti śrutiprasiddhiḥ | yadyapi tasya duṣkṛtaṃ dviṣadbhyaḥ prayacchatītyapi śrutiprasiddhirasti, tathāpi śivapūjakaḥ sarvamaṣṭamūrteḥ śivasya rūpaṃ manyamānastānna dveṣṭīti tena svaduṣkṛtasya svasmin phalājanakatvarūpaṃ kṣapaṇameva prārthayitumucitamiti tatprārthanā mantre nibaddhā | tataḥ - śivo dātā śivo bhoktā śivaḥ sarvamidaṃ jagat | śivo jayati sarvatra yaḥ śivaḥ sohameva tu || hāṃ hauṃ śivāya svāhā paramaśivamātmānaṃ tubhyaṃ nivedayāmi, iti prāguktarītyā culakodakena nivedayet | atra mantraśloke sohamiti bhāgena svasya śivasya ca śarīraśarīribhāvaḥ pratipādyate | śivasya p. 298) niyāmakatvena śarīritvāt pūjakasya niyamyatvena śarīratvācca | śarīraśarīribhāvaṃ so'hamiti sāmānādhikaraṇyaṃ dharmajñaḥ sundaro rājetivat | evetyayogavyavacchedaḥ | yaśśiva iti paramamaṅgalavācī śivaśabdaḥ rūḍhyā trividhenāpyāṇavamāyikakarmarūpeṇa malenāpaspṛṣṭa iti - anādimalasaṃśleṣaprāgabhāvātsvabhāvataḥ | śiva ityucyate sadbhiḥ śivatattvārthavedibhiḥ || ityādiṣu prasiddha ityarthaḥ || athavā śīṅdhātorauṇādikena vanpratyayāntatvahrasvatvanipātena śete sāmarasyena vartate'smin kalyāṇaguṇajātamiti vyutpattyā parasparaviruddhaudāryamādhuryaviśeṣajñatvaniratiśayatvasahiṣṇutvādisa māśrayaṇīyatvopayogisakalakalyāṇaguṇaratnākara iti | nāsti yadyadakalyāṇaṃ tattadasya kadācana | kalyāṇaṃ sakalaṃ cāsti paramātmā śivo yataḥ || ityādiṣu prasiddha ityarthaḥ | athavā- hisidhātoḥ siṃhaśabdo vaśakāntau śivaḥ smṛtaḥ | varṇavyatyayataḥ siddha paśyakaḥ kaśyapo yathā || iti nipātena vā, śubhamicchatīti vyutpattyā sarvabhūtahitāśāsiteti | samedhayati yannityaṃ sarvārthānāmupakrame | śivamicchan manuṣyāṇāṃ tasmāddevaḥ śivaḥ smṛtaḥ || ityādiṣu prasiddha ityarthaḥ | athavā śivaśabdācchubhavācinastatkarotīti ṇici pacādyaci ṇeraniṭi iti ṇerlope ca sati śivaṃ karoti sarveṣāmiti vyutpattyā sakalabhūtahitakarteti | samā bhavanti me sarve dānavāścāmarāśca ye | śivo'smi sarvabhūtānāṃ śivatvaṃ tena me surāḥ || ityādiṣu prasiddha ityarthaḥ | athavā śyaiñ gatāviti dhātorauṇādikena vanpratyayasyākārayakāralopasya ca nipātena śyāyate prāpyata iti vyutpattyā bhogamokṣārthibhirbhajanīya iti | p.299) yaddvāri mattamātaṅgā vāyuvegāsturaṅgamāḥ | pūrṇenduvadanā nāryaḥ śivapūjāvidhaḥ phalam || sarvamanyatparityajya śiva eva śivaṃkaraḥ | paro dhyeyo'tha deveśaḥ samāptātharvaṇī śrutiḥ || ityādiṣu prasiddha ityarthaḥ | athavā - yaddvyakṣaraṃ nāma gireritaṃ nṛṇāṃ sakṛtprasaṅgādaghamāśu hanti tat | pavitrakīrtiṃ tamalaṅghyaśāsanaṃ bhavānaho dveṣṭi śivaṃ śivetaraḥ || ityādiṣu sakaladuritaharatvenānuśiṣṭasya śivaśabdasya vācyo yaḥ prasiddha ityarthaḥ | śivo jayati sarvatre ti sarveṣvapi lokeṣu śiva eva yajati dharmādhikāritvenāvatiṣṭhate | karmavaśyasakalajīvātmakaḥ sa eva niyantetyarthaḥ | śivaḥ sarvamidaṃ jagat, bhūtabhautikasakalajaḍājaḍaprapañcātmakastanniyāmaka ityarthaḥ | bhoktā prapannānāṃ pālayitā | dātā prapannānāṃ prāmādike pātakādyantarāye sati tasya śodhayitā | etāni viśeṣaṇāni śive svātmanivedanatadaṅgopayuktāni | tathā hi-niyamyasya pūjakasya niyāmakasya śivasya ca niyataniyamyaniyāmakabhāvarūpaśarīraśarīribhāvena śivaṃ prati pūjakasya tavāhamasmītyanusandhānameva ātmanivedanam | tadiha sohamevetyatra tatpadokte śive ahaṃpadena svaśarīrakatvaṃ evakāreṇa tadayogavyavacchedārthakena tasya niyatatvaṃ cānusandhānaviṣayatvarūpaṃ tadupapādakamabhihitam || asya cātmanivedanasyāṅgapañcakamāhuḥ - ānukūlyasya saṅkalpaḥ prātikūlasya varjanam | rakṣiṣyatīti viśvāso goptṛtvavaraṇaṃ tathā || kārpaṇyamiti | tatra sarabhūtānukūlyācaraṇatatprātikūlyavarjanarūpāṅgadvayopapādakaṃ sarvo'pi jīvavargaḥ pūjakaṃ prati śaraṇyasya śivasya śarīramityetadabhihitam | tena prāṇimātre śivapūjakena rājaśarīre p. 300) bhṛtya ivānukūlyena vartitavyam, tatprātikūlyaṃ varjanīyamiti labhyate | ata evoktaṃ vāyavīyasaṃhitāyāṃ śivasya mūrtyaṣṭakanirūpaṇaprakaraṇe - ātmā tasyāṣṭamī mūrtiḥ śivasya paramātmanaḥ | vyāpaketaramūrtīnāṃ viśvaṃ tasmācchivātmakam || sarvopakārakaraṇaṃ sarvānugrahaṇaṃ tathā | sarvābhayapradānaṃ ca śivasyārādhanaṃ viduḥ || dehino yasya kasyāpi kriyate yadi nigrahaḥ | aṣṭamūrteraniṣṭaṃ tatkṛtameva na saṃśayaḥ || iti || rakṣiṣyatīti viśvāse tu savairapi viśeṣaṇairupapādakamabhihitam | ahamevetyuktaṃ svaśarīrakatvaṃ tāvat svarakṣaṇaviśvāsopapādakam | ko hi svaśarīraṃ na rakṣet | śivaśabdoktamuktaviśvāsavirodhirāgadveṣādihetumalarāhityaṃ samāśrayaṇīyatopayogisakalakalyāṇaśālitvaṃ sakalabhūtahitāśaṃsitṛtvaṃ sakalabhūtahitakartṛtvaṃ hitavirodhisakaladuritanivartakaśivaśabdavācyatvamityetatsarvamapi tadupapādakam | śivo yajati sarvatra śivaḥ sarvamidaṃ jagat | iti viśeṣaṇadvayoktaṃ cetanācetanātmakasakalaprapañcaniyantṛtvarūpaṃ sarveśvaratvamapi tadupapādakam | sarveśvaro hi tadbhaktābhilaṣitadānasamartha iti viśvasituṃ śakyaḥ | pālanārthādbhujidhātoḥ daipśodhana iti dhātośca tācchīlyārthakatvena bhoktā dāteti viseṣaṇadvayenābhihitaṃ bhaktarakṣaṇasvabhāvakatvaṃ tadīyaprāmādikamahāpātakādisakaladuritanivartakasvabhāvakatvaṃ ca tadupapādakamiti spaṣṭameva | goptṛtvavaraṇe'pi bhoktṛtvamevopapādakam | svayameva rakṣakasvabhāvaḥ kathaṃ rakṣako bhaveti prarthito na rakṣet | (tuśabdena) devatāntaranirapekṣatvarūpakārpaṇyopapādakaṃ svasya devatāntarāṇāṃ ca niyamyaniyāmakabhāvarāhityarūpaṃ tuśabdenoktamiti vivekaḥ || evaṃ tribhiśculakodakairjapakriyātmasamarpaṇānantaraṃ pañcabrahmaṣaḍaṅgamantrānapi mūlamantradaśāṃśasaṃyogena japtvā śivamaṣṭapuṣpikayā puṣpāñjalitrayeṇa cābhyarcya purataḥ kṛtāñjalibandhaḥ sthitvā stotramapi p. 301) vijñāpayet | pañcāvaraṇastotrairanyairapi śrutismṛtipurāṇāgamādidṛṣṭaiḥ pūrvācāryakṛtaiḥ stotrairvā yathāsaṃbhavaṃ stuvīta | svakṛtastotraṃ śrutitulyamiti paurāṇikāḥ || pradakṣiṇavidhiḥ evaṃ stutvā puṣpāñjalisamarpaṇapūrvakaṃ sāṣṭāṅgaṃ praṇamya pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā pañcavāraṃ praṇamya punaḥ pradakṣiṇaṃ kuryāt | pūjāsāphalyasidhdyarthaṃ pradakṣiṇamāvaśyakam | padātpadāntaraṃ gacchetkarau calanavarjitau | stutirvācā hṛdi dhyānaṃ caturaṅgaṃ pradakṣiṇam || āsannaprasavā nārī tailapūrṇaṃ yathā ghaṭam | vahantī śanakairyāti tathā kuryātpradakṣiṇam || tatpradakṣiṇaṃ trividham | savyamapasavyaṃ savyāpasavyaṃ ceti | devaṃ svasya dakṣiṇabhāge kṛtvā kriyamāṇaṃ savyam | tadviparītamapasavyam | ubhayaṃ militaṃ savyāpasavyam | trividhamapi indradigādīndradikparyantaṃ kartavyam | savyāpasavyaṃ somasūtrasthānādi somasūtrasthānāntaṃ vā kartavyam | tatra savyaṃ brahmacāriṇām, apasavyaṃ yatīnām, savyāpasavyaṃ gṛhivānaprasthayoriti kaścana pakṣaḥ | savyaṃ sādhāraṇaṃ, apasavyaṃ yatīnāmeva, savyāpasavyaṃ dīkṣitānāmevetyaparaḥ pakṣaḥ || praṇāmavidhiḥ praṇāmaścaturvidhaḥ | aṣṭāṅgaḥ pañcāṅgaḥ tryaṅga ekāṅgaśca | aṣṭāṅgo dvividhaḥ - daṇḍapraṇāmaḥ kevalapraṇāmaśca | padbhyāṃ karābhyāṃ urasā śirasā vācā kriyamāṇo daṇḍapraṇāmaḥ | pādadvayena kavacadvayenorasā śirasā vācā manasā dhiyā dṛṣṭyā ca kriyamāṇo daṇḍapraṇāma iti pakṣāntaram | atra manasetyananyamanaskatvamucyate | dhiyeti śivamahimānusandhānarūpastotraṃ vivicyata iti bhedaḥ | jānudvayena p. 302) karadvayenorasā śirasā manasā vācā dṛṣṭyā ca kriyamāṇa ityapi pakṣāntaram | pādadvayena jānudvayena karadvayenorasā śirasā manasā dṛṣṭyā ca kriyamāṇa ityapi pakṣāntaram | pādadvayena bāhudvayena urasā śirasā vācā dṛṣṭyā ca kriyamāṇa ityapi kaścana pakṣaḥ | śirasā hastābhyāṃ karṇābhyāṃ cubukena bāhubhyāṃ ca bhuvaṃ saṃspṛśya kriyamāṇaḥ kevalapraṇāmo'ṣṭāṅgaḥ | śirasā hastābhyāṃ jānubhyāṃ ca bhuvaṃ spṛṣṭvā kriyamāṇaḥ pañcāṅgaḥ | śiro hastau bahū ca jānuni nidhāya kriyamāṇaḥ pañcāṅga iti pakṣāntaram | śirasi hastābhyāmañjalibandhanaṃ tryaṅganamaskāraḥ | kevalaṃ śirasaivānamanamekāṅganamaskāraḥ | ete praṇāmā deśakālabalādyapekṣayā yathāsaṃbhavaṃ viniyoktavyāḥ || agnikāryavidhiḥ itthaṃ parameśvaraṃ stutipradakṣiṇanamaskāraiḥ santoṣya svāminnagnikāryaṃ karomī ti vijñāpya śivādājñāṃ gṛhītvā sāmānyārghyakaro'gnyagāraṃ gatvā nirīkṣaṇādicatussaṃskāraiḥ śuddhe hastamāne mṛtsikatānyataranirmite sthaṇḍile araṇisūryakāntādijanitaṃ śrotriyāgārasamāhṛtaṃ vā vahniṃ prajvālya huṃphaḍantāstreṇa prokṣaṇatāḍane vidhāya vauṣaḍantakavacenābhyukṣya hāṃ haṃ hāṃ vahnimūrtaye nama iti saṃhāramudrayā vahnicaitanyaṃ pūrakavāyunā hṛtpuṇḍarīkamadhyavartinā anantāvyayakaviprabhṛtibhirnāmabhirvyavahitaṃ samudrāntaṃ prapañcasya niratiśayasukhaprāpakamaprākṛtapadmakośamahāprakāśapratīkāśaṃ hṛdayaṃ jñātvā'dhomukhaṃ nābheruparyāmūlarandhraṃ gacchantaṃ suṣumnānāḍīsahitamaśeṣaśarīravyāptaṃ samastasyāpi viśvasya mahadāyatanaṃ santataṃ dvisaptatisahasranāḍībhiḥ parivṛtaṃ iḍā suṣumnā piṅgalākhyābhirnāḍībhiḥ samarasībhūtābhiḥ punaśca parivṛtamevambhūtaṃ hṛdayaṃ mahāpadmakośasannibhaṃ tatraiva lambamānaṃ jñātvā tatra apārapārāvāramadhyapradeśe'tisūkṣmaṃ sarvajagadbhavanavinodahetubhūtamatiramyaṃ suṣiraṃ sakalajagatpratiṣṭhākāraṇībhūtaṃ vicintya tasya madhye mahājvālājaṭilaṃ viśvārciṣaṃ viśvatomukhamagniṃ vaiśvānaraṃ samastarasādivastūni vibhajya bhuñjantaṃ p. 303) tadadhiṣṭhātṛtvena vidyamānaṃ ajaraṃ kaviṃ purāṇamamṛtaṃ liṅgarūpaṃ parameśvaraṃ sādhakasyāpādatalamastakaṃ tāpayantaṃ tatra nīvāraśūkavadalpīyāṃsaṃ vahniśikhāmadhye jvalantaṃ vaiśvānaraṃ tadadhiṣṭhātṛtvena prasiddhaṃ parameśvaraṃ tacchikhāmadhye saṃcitya tameva paramātmānaṃ purṇameva gurukaṭākṣātsāmarasyadārḍhyenāparokṣaviṣayībhūtaṃ prāṇaliṅga vyaṣṭisamaṣṭirūpamantraratnavācyatvena vyavasthitākārokāramakārabindunādādisakalatattvakāraṇabhūtaṃ samaṣṭyātmaneśvararūpaṃ vyaṣṭisamaṣṭyātmanā sadāśivarūpaṃ vyaṣṭisamaṣṭyubhayasambandhasāmarasyātmanā mahāliṅgasvarūpaṃ sarvajñatvasarvaniyantṛtvādyanantakalyāṇaguṇaviśiṣṭaṃ bhaktānugrahaikadīkṣitaṃ paramakāruṇikaṃ pārvatīpatiṃ brahmopendramahendraprabhṛtisakalasuranikaraparipūjitapādāmbujaṃ unmanādisakalabhuvanātītasomalokākhyāprākṛtalokamadhyavartiparaśivap uravihitāvirbhāvaṃ śrīsāmbaśivaṃ dhyātvā pūrvoktarecakapūrakakrameṇa hāṃ vāhnamaṇḍalāya nama iti tatra sthitena vahninā saṃyojya tatsahitaṃ suṣumnāmārgeṇa dvādaśāntaṃ prāpayya paramaśivasaṃpṛktaṃ kṛtvā recakena piṅgalayā nissārya hāṃ hūṃ vahnicaitanyāya nama iti tamudbhavamudrayā jvaladagnau nikṣipet | tadanu sadyojātādimantrairnamo'ntaiḥ pañcabhiragniṃ saṃpūjya vauṣaḍantaśaktimantreṇa dhenumudrayāmṛtīkṛtya kavacenāvakuṇṭya astreṇa saṃrakṣya hṛdayenābhyarcya pārameśvaravīryamiti vibhāvya vāgīśvara vāgīśvarīṃ ca samarasāvīśadiggatau dhyātvā vāgīśvarīgarbharandhrādadhyātmasaṃmukhaṃ vāgīśvareṇa tadvīryaṃ kṣipyamāṇaṃ vibhāvayet | tataḥ svāhāntamūlenāhutipañcake datvā hāṃ śivāgnistvaṃ hutāśaneti nāma kṛtvā garbhādhānādipañcasaṃskārādisaṃskṛtamagniṃ vibhāvya pitarau hṛdayenābhyarcya visṛjya sāmānyārghyajalena vauṣaḍantakavacena kuṇḍaṃ mekhalāṃ ca saṃprokṣya mekhalāyā dikṣu pūrvottararāgrān daśa daśa darbhān kavacenāstīrya mekhalāyāḥ pūrvapaścimadakṣiṇottaradikṣu brahmaviṣṇurudrānantān samabhyarcyāgnyarbhakaṃ rakṣateti vijñāpya - pañcavakrayutaṃ raktaṃ saptajihvāvirājitam | daśahastaṃ triṇetraṃ ca sarvābharaṇabhūṣitam || p. 304) raktavastraparīdhānaṃ paṅkajoparisaṃsthitam | baddhapadmāsanāsīnaṃ daśāyudhasamanvitam || iti || śivāgniṃ dhyātvā tasyordhvavaktre kanakā bahurūpā atirikteti jihvātrayaṃ pūrvādivaktreṣu suprabhā kṛṣṇā raktā hiraṇmayīti jihvācatuṣṭayaṃ dhyāyet | tato hāṃ agnye nama iti saṃpūjya hāṃ hrūṃ agnaye svāheti tilāhutipañcakaṃ hutvā- agne tvamaiśvaraṃ tejaḥ pāvanaṃ paramaṃ yataḥ | tasmāttvadīyahṛtpadme sthāpya santarpayāmyaham || ityagniṃ vijñāpyāgnerhṛdayakamale āsanamūrtisadāśivāvāhanapūrvakaṃ sarvopacāraiḥ saṃpūjyāgnivaktre śivavaktrasaṃnidhānaṃ vibhāvya svāhāntamūlena samidājyalājasarṣapatilādibhiḥ śataṃ tadardhaṃ vā yathāśakti hutvā brahmāṅgānāṃ daśāṃśāhutiṃ hutvā hauṃ śivāya vauṣaḍityūrdhvavaktre pūrṇāhūtiṃ datvā svāhāntamūlena caruṃ grāsatrayaparimitaṃ hutvā brahmāṅgānāmekaikāhutiṃ hutvā'camanaṃ pradāya candanatāmbūlāni datvā hastau prakṣālyāṣṭapuṣpikayā saṃpūjayet | ājyādyabhāve patrapuṣpādibhirvā juhuyāt | tataḥ stotrapradakṣiṇanamaskāraiḥ santoṣya parāṅmukhārghyaṃ datvā tataḥ śivamutthāpya liṅkhasthe śive yojayet | tataḥ paristaraṇadarbhān saṅgṛhyāgramadhyamūlānyājyasiktāni kṛtvā ekaṃ darbhaṃ samādāya śeṣamagraprabhṛti dahet | tata ekaṃ darbhamagnau nikṣipya tadbhasmanā lalāṭe tilakaṃ kuryāt | tadbhasmadhāraṇamāyuḥśrīkīrtivardhanaṃ vijayārogyakaraṃ ca | tatastasya dakṣiṇabhāge caturaśramaṇḍalaṃ kṛtvā maṇḍalaprānte pūrvādyuttarāntāsu mahādikṣu rudramātṛgaṇayakṣān īśānādikoṇeṣu grahāsurarākṣasanāgān maṇḍalamadhye īśānāgneyanair-ṛtyakoṇeṣu nakṣatrarāśiviśvedevān vāyuvaruṇadiśormadhye kṣetrapālaṃ cābhyarcyārghyaṃ datvā jalamiśrānnena rudrādimyo baliṃ pradāyācamanaṃ dadyāt | rudrādīnāmabhyarcane namontāstattanmantrāḥ balidāne svāhāntāḥ | kṣetrapālasyaikavacanaṃ, anyeṣāṃ bahuvacanamiti bhedaḥ | tataḥ prāgbhāge caturaśramaṇḍale indrādiviṣṇvantānāṃ lokapālānāṃ baliṃ dadyāt | tato maṇḍapādbāhyāṅkaṇe gomayamaṇḍale vāyasādibhyaḥ p. 305) samayabhedibhyaḥ svāhā, agnyādibhyaḥ svāhā, sarvebhyo grahavāstudevebhyaḥ svāhā, iti pṛthak pṛthagbaliṃ datvā śvabhūtapatitapretādibhyo'pyekaṃ baliṃ nikṣipet | yadvā saṃkṣipya sarvoddeśena - ye rudrā rudrakarmāṇo raudrasthānanivāsinaḥ | saumyāścaiva tu ye kecitsaumyasthānanivāsinaḥ || mātaro rudrarūpāśca gaṇānāmadhipāśca ye | vighnabhūtāstathānye ca digvidikṣu samāśritāḥ || sarve saṃprītamanasaḥ pratigṛhṇantvimaṃ balim | siddhiṃ juṣantu naḥ kṣipraṃ bhayebhyaḥ pāntu māṃ sadā || iti mantreṇaikaṃ baliṃ kṣipet | sarvamidaṃ balikāryamagnikāryādhikāriṇaiva kartavyam, na sarvaiḥ | agnikāryādhikāre satyapi homopakaraṇavaikalye tadaśaktau vā homamantrān homasaṅkhyāpekṣayā daśaguṇāvṛttyā japet | tataḥ śivajñānapūjāṃ kuryāt || śivajñānapūjāvidhiḥ śivajñānāni kāmikādayo mahādivyāgamāḥ | tatra kāmikaṃ tribhedaṃ parārdhagrantham | yogajaṃ pañcabhedaṃ lakṣagrantham | ajitaṃ caturbhedaṃ lakṣagrantham | dīptaṃ navabhedaṃ lakṣagrantham | sūkṣmamekatantraṃ padmagrantham | sahasraṃ daśabhedaṃ śaṅkhagrantham | aṃśumaddvādaśabhedaṃ pañcalakṣagrantham | suprabhedamekatantraṃ trikoṭigrantham | vijayamaṣṭabhedaṃ trikoṭigrantham | analamekatantraṃ triṃśatsahasragrantham | vīratantraṃdvādaśabhedaṃ lakṣagrantham | cintyajaṃ ṣaḍvidhaṃ lakṣagrantham | kāraṇaṃ saptabhedaṃ koṭigrantham | niśvāsamaṣṭabhedaṃ koṭigrantham | svāyambhuvaṃ tribhedaṃ sārdhakoṭigrantham | rauravaṃ ṣaḍbhedamaṣṭārbudagrantham | makuṭaṃ dvibhedaṃ lakṣagrantham | vimalaṃ ṣoḍaśabhedaṃ trilakṣagrantham | candrajñānaṃ caturdaśabhedaṃ trikoṭigrantham | bimbaṃ pañcadaśabhedaṃ lakṣagrantham | prodgītaṃ ṣoḍaśabhedaṃ trilakṣagrantham | lalitaṃ daśabhedaviśiṣṭamaṣṭasahasragrantham | siddhaṃ caturbhedaṃ sārdhakoṭigrantham | santānaṃ saptabhedaṃ ṣaṭsahasragrantham | śarvoktaṃ pañcabhedaṃ dvilakṣagrantham | p. 306) pārameśvaraṃ saptabhedaṃ dvādaśalakṣagrantham | kiraṇaṃ navabhedaṃ pañcakoṭigrantham | vātulaṃ dvādaśabhedaṃ lakṣagrantham | evamaṣṭāviṃśatibhedā divyāgamāḥ | parārdhaśaṅkha padma ṣaṭpañcāśatsahasrādhikaiḥ ṣaḍuttaraṣaṣṭhyālakṣairnyūnaṃ padmaṃ cetyetāvatsaṅkhyā granthāḥ | tadupabhedā aṣṭottaradviśatasaṅkhyāḥ | itthambhūtān sarvānapi divyāgamān yathālābhaṃ katicidvā, ekaṃ vā, tatrāpi svapūjopayogisaṃhitāmātraṃ vā, lakṣaṇaśāliṣu pustakeṣvālokayet || pustakalakṣaṇam pustakaṃ tu dvāviṃśatyaṅguladīrghaṃ tryaṅgulavistāraṃ śrīmadakṣaram | ekaviṃśatyaṅguladīrghaṃ tryaṅgulavistāraṃ śrīrakṣam | viṃśatyaṅguladīrghaṃ yavahīnatryaṅgulavistāraṃ candrakāntam | idamuttamatrayam | aṣṭādaśāṅguladīrghamardhādhikadvyaṅgulavistāraṃ nalinam | saptadaśāṅguladīrghaṃ triyavādhikāṅgulatrayavistāraṃ śrīnivāsam, ṣoḍaśāṅguladīrghaṃ dviyavādhikāṅguladvayavistāraṃ śrībhadram, idaṃ madhyamatrayam | pañcadaśāṅguladīrghaṃ yavādhikāṅguladvayavistāraṃ lakṣmīnivāsam, caturdaśāṅguladīrghamaṅguladvayavistāramumābhadram, trayodaśāṅguladīrghaṃ yavahīnāṅguladvayavistāraṃ vīrabhadram, idaṃ kaniṣṭhatrayam | evaṃ vidheṣu pustakeṣu yajamānasya yānyanukūlāni patracatuṣṭayāṃśatṛtīyāṃśayormadhye madhyāgatasuṣiravanti kārayitvā yavodaramānaiḥ kārpāsasūtrairābadhnīyāt | eteṣāṃ śivajñānapustakānāṃ pūjanāya śivasya dakṣiṇapaścime vāyavyabhāge vā trayastriṃśaddhastaprabhṛtiṣu trihastaparyanteṣu parimāṇeṣvanyatamaparimāṇavadvidyākośagṛhaṃ kṛtvā sugandhicandanādyanuliptabhittikasya tasya madhye nāgadantādiracitaṃ suvarṇarekhādicitritaṃ vidyāsiṃhāsanaṃ nidhāya tatra dukūlādikamāstīrya tanmadhye suvarṇaraupyatamrakāṃsyārakūṭalohadāruveṇuvidalanādikṛtāṃ vidyāratnakaraṇḍarūpāṃ mañjūṣāṃ nidhāya tasyāṃ pustakāni nidadhyāt | teṣu sarvebhyaḥ śivajñānebhyo nama iti gandhapuṣpadhūpadīpanaivedyaiḥ saṃpūjya - sarvajñānapradaṃ śambhuṃ sarvājñānavighātakam | kāyena manasā vācā vidyāpīṭhāśrayaṃ bhaje || p. 307) iti stutvā namaskuryāt | pustakālābhe caturaśramaṇḍale'ṣvaṣṭadalaṃ padmaṃ, tadāvārakamaṣṭādaśadalapadmaṃ ca likhitvā karṇikāyāṃ hauṃ śivāya nama iti vāgīśvarīsahitaṃ śivaṃ saṃpūjya pūrvādiṣu daśasu daleṣu kāmikādīn suprabhedāntān śivenādhikaraṇāntaranirapekṣeṇa sākṣānnirmitatayā śaivasaṃjñān divyāgamān saṃpūjyāṣṭādaśasu daleṣu vijayādi vātulāntānanādirudrādyadhikaraṇena śivena nirmitatayā raudrasaṃjñān pūjayet || atha gurupūjā atha guruṃ svapīṭhasthaṃ gatvā tasya pādau prakṣālya śivabudhyāgandhādibhiḥ saṃpūjya puṣpāñjalitrayaṃ kṛtvā sāṣṭāṅgaṃ triḥ praṇamyotthāya bhūmau jānunī vinyasya kṛtāñjalipuṭaḥ kṣamasveti brūyāt | yadi - madhulubdho yathā bhṛṅgaḥ puṣpātpuṣpaṃ vanāntare | jñānalubdhastathā śiṣyo gurorgurvantaraṃ vrajet || iti śāstramanusṛtyādhikajñānārthamanyaṃ gurumāśrayati tadāpi pūrvagurumapi pūjayet | tataḥ śivasamīpamāgatyāṣṭapuṣpikayā śivaṃ saṃpūjya viśeṣārghyaṃ datvā praṇāmapurassaramabhimataprārthanāṃ kṛtvā - nyūnaṃ vāpyadhikaṃ vāpi yanmayā mohataḥ kṛtam | sarvaṃ tadastu saṃpūrṇaṃ tvatprasādātprabho mama || iti saṃprārthya - aparādhasahasrāṇi kriyante'harniśaṃ mayā | dāso'yamiti māṃ matvā kṣantavyaṃ bhaktavatsala || svāmin kṣudreṇa dāsena malīmasadhiyā mayā | kadarthito'pi yadbhaktivaśātprītaḥ kṣamasva tat || iti vijñāpayet | tataḥ sadyojātādikrameṇa pañcasu śirassu śivamabhyarcya astrādihṛdayāntānyaṅgāni prātilomyena saṃpūjya pūrvavadyatheṣṭamūrdhvamukho bhaveti saṃprārthya hāṃ hauṃ śivāya sāṅgāya parāṅmukhārghyaṃ svāheti parāṅmukhārghyaṃ datvā, sadyādīni brahmāṇyastrādīnyaṅgāni p. 308) ca garbhāvaraṇarūpāṇi devasyāṅgeṣu yojayet | anyebhyo'pi tattadāvaraṇadevebhyaḥ parāṅmukhārghyaṃ dadyāt | huṃ phaḍantāstreṇa karadvayāṅguṣṭhatarjanyagrābhyāmūrdhvaṃ puṣpaṃ prakṣipan nārācamudrayā mantrānutthāpya hāṃ hauṃ haṃ śivamūrtaye namaḥ iti divyamudrayā śivasya hṛdayasthāne saṃyojya teṣāṃ tatra layaṃ vibhāvayet | tadanu guruvidyāpīṭhasaptagurumahālakṣmīgaṇapatidvārapālebhyo'pi parāṅmukhārghyaṃ datvā svasvamantreṇa tānvisarjayet | tataḥ parivāradevebhyo'pi parāṅmukhārghyaṃ datvā pratyekaṃ sapuṣpairvastrairācchādya, astramantreṇa peṭakasya pārśveṣu nidadhyāt | tataḥ śivamantraṃ samuccārya padmapīṭhālliṅgamādāya dukūlādibhiḥ saṃveṣṭya peṭakamadhye vinyasya bhīmarudraṃ smaran rakṣeti śivājñāṃ vijñāpya pidhānaṃ kuryāt | tato miśrapūjāṃ kurvan prāgakṛtapañcapūjaḥ śivasyodvāsanānantaraṃ āvāhanādisarvopacārasahitāṃ caṇḍapūjāṃ kuryāt | itthaṃ prātarmadhyāhnasāyāhnārdharātreṣu kāleṣu vā prātarādikāladvaye vā prātaḥkālamātre vā ghaṭikātrayeṇa pūjā kartavyā | saṃkrāntyuparāgāṣṭamīcaturdaśyādivyatiriktakāleṣu bubhukṣuṇā rātrau pūjā varjanīyā | tenāpi trikālapūjā kriyate cedastamayaṃ samārabhya ghaṭikātrayamadhye sāyaṃkālapūjā samāpanīyā | mumukṣostu na kālaniyamaḥ | yadvā bubhukṣorapi na kālaniyamaḥ | yathāsaṃbhavakāle tu yathāsaṃbhavanāḍikāḥ | ātmārthayajanaṃ kuryādyathāśaktyanurodhataḥ || ityapyāgamadarśanāt | evaṃ prapañcopacārān kartumaśaknuvan ṣoḍaśa, daśa, pañcopacārān vā kuryāt || upacārabhedaḥ āvāhanāsana pādyārghyācamanasnāna vastropavīta gandhapuṣpa dhūpadīpa naivedyamukhavāsa stotrasahitapraṇāmapradakṣiṇasahitavisarjanāni ṣoḍaśopacārāḥ | yadvā āsanāvāhana pādyācamanārghya snānavastragandhapuṣpa p. 309) naivedyatāmbūla dhūpadīpārārtika bhasmaculakodakāni ṣoḍaśopacārāḥ | āsanāvāhana pādyācamanārghyasnānavastragandhapuṣpanaivedyāni daśopacārāḥ | gandhapuṣpadhūpadīpanaivedyāni pañcopacārāḥ | yadyapi - pārthivaṃ gandhapuṣpādyaṃ kandamūlaphalādikam | āpyaṃ vāri payo vastraṃ dadhi gomūtrakādikam || āgneyaṃ hemaratnādi dīpamābharaṇādikam | vāyavyaṃ cāmaraṃ dhūpaṃ vyajanaṃ tālavṛntakam || nābhasaṃ geyavādyādyaṃ vīṇāveṇusvanādikam | ete pañcopacārāste kathitāḥ śāstravedibhiḥ || iti pañcopacārāḥ prapañcena darśitāḥ, tathāpyaśaktānāṃ gandhādinaivedyāntopacārā eva kramātpārthivanābhasavāyavyataijasāpyāḥ pañcopacārāḥ | sarvopacārāḥ śivasyāvāhanavanniśvāsocchvāsarūpacandrārkagatinirodhena kartavyā ityāgamaprasiddheḥ | keṣucidupacāreṣu mātrāgaṇanena kālaniyamo'pyāgameṣu darśitaḥ | āvāhane dvādaśa mātrāḥ | pādye pañca | ācamane tisraḥ | arghya ekaḥ | gandhe ṣaṭ | dhūpe dvādaśa | dīpe ṣaṭ | naivedye caturviṃśatiḥ | ārārtike sapta | nīrājane ṣoḍaśa | bhasmārpaṇe sapta | chatre pañca | cāmare daśa | vyañjane tisraḥ iti | evaṃ candrārkagatinirodhena kriyamāṇeṣūpacāreṣu tattanmantrā manasaiva japtavyāḥ | mantrāśca prāsādaśivamantra pañcabrahma ṣaḍaṅgarūpāstattadupacāreṣu yathāvidhi viniyoktavyāḥ | tatrāvāhanapādyavastravilepana bhūṣaṇa darpaṇacchatracāmaratālavṛnta japastotranamaskāreṣvanyeṣu ca viśeṣoktirahiteṣūpacāreṣu mantrānto namaśśabdaḥ | arghyāsanadhūpadīpa naivedyapānīyamukhavāsanīrājana pavitra japapūjātmasamarpaṇahomeṣu svāhāśabdaḥ | mārjanasecanapuṣpapūrṇāhutiṣu vauṣaṭśabdaḥ | malasnānaśodhana pāśacchadana prokṣaṇa tāḍanabhedana vighnanivāraṇeṣu huṃ phaṭśabdaḥ | rakṣāyāṃ phaṭśabdaḥ | ācamane svadhāśabdaḥ | evamuktaniyamaiḥ pañcopacārānapi kartumaśaktaḥ kevalamaṣṭapuṣpikayārcayet || āsane prathamaṃ puṣpaṃ dātavyaṃ śuddhacetasā | mūrtidhyānaṃ hṛdā kāryaṃ puṣpeṇaivāpareṇa tu || p. 310) pañcapuṣpapradānena pañcāṅgāni prakalpayet | śivaṃ tathāṣṭamenaiva kathitā cāṣṭapuṣpikā || pañcāṅgāni mūrdhādīni | pñcabrahmāṇi netravarjitāni hṛdayādīni vā | etāni cāṣṭapuṣpāṇi sarvasādhāraṇāni tu | sarvasiddhipradānīha tathā sarvāśrameṣu ca || sarveṣāṃ caiva varṇānāṃ sarvasādhāraṇāni ca | ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ vā prapūjayet || prātarmadhyāhnasamaye tathācāstamite ravau | pūjayetparayā bhaktyā tvaṣṭapuṣpavidhānataḥ || daridrāṇāmānāthānāṃ bālastrībāliśeṣu ca | bhogināṃ vyādhijuṣṭānāṃ tathā dhyānārpitātmanām || śivaśāstrānuraktānāṃ nānāsiddhihitātmanām | anuraktaviraktānāṃ kathitā sāṣṭapuṣpikā | iti kālottaravacanāt | bhogo rājyaparipālanaṃ tadvanto bhoginaḥ, teṣāṃ rājyaparipālanaṃ kurvatāmityarthaḥ | rājyaparipālanena bahuṣu śivasthāneṣu śivabhaktānāṃ gṛheṣu ca pūjāpravartanena mahatpuṇyaṃ labhyate | śivaśāstrānuraktānāṃ tadvyākhyānatadadhyayananiratānāmityarthaḥ | śivaśāstravyākhyānena hi loke yathāvacchivapūjāpravartanena bahupuṇyaṃ labhyata iti || kapilāpūjāvidhiḥ śivapūjāṃ samāpya kapilāpūjāṃ kuryāt | yathā - kapilāṃ - nandā bhadrā surabhiḥ suśīlā sumanāśceti pañcagomātṛrūpāyai kapilāyai namaḥ iti gandhapuṣpādibhirabhyarcya- saurabheyi jaganmātardevānāmamṛtaprade | gṛhāṇa varade grāsamīpsitārthaṃ ca dehi me || p. 311) iti grāsaṃ datvā- vanditāsi vasiṣṭhena viśvāmitreṇa janhunā | kapile hara me pāpaṃ yanmayā duṣkṛtaṃ kṛtam || iti saṃprārthya - gāvo mamāgrato nityaṃ gāvo me santu pṛṣṭhataḥ | gāvo me hṛdaye cāpi gavāṃ madhye vasāmyaham || iti japet | evaṃ naro japanmantrī trisandhyaṃ niyataḥ śuciḥ | vimuktaḥ sarvapāpebhyaḥ śivalokaṃ prapadyate || parārthālayadarśanam tataḥ paraṃ ālayasamīpasthaḥ pūjānte śivālayaṃ gatvā tatsevāmapi kuryāt | tatrāyaṃ kramaḥ - devālayasamīpaṃ gatvā gopuradvārabāhye vā balipīṭhasya bāhye vā sthūlaliṅgātmakasya vimānasya namaskāraṃ kuryāt | tato bhadraliṅgasya balipīṭhasya dhvajastambhasya vṛṣabhasyāpi namaskāraṃ kṛtvā- antaḥpradeśe śivadarśane ca śivārcane tatphalasiddhilābhe | dehyabhyanujñāṃ bhagavan prasannastvatpādapadmapraṇatāya mahyam || iti vṛṣabhaṃ saṃprārthya balipīṭhādadhodeśe sāṣṭāṅgaṃ śivaṃ praṇamet | dehaṃ vastreṇācchādya na praṇamet | śivasyāgrapṛṣṭhavāmabhāgagarbhagṛheṣu namet | pratyaṅmukhe cottaradiṅmukhe ca liṅge vāmabhāge'pi praṇamet | praṇamya ca devadevasya purataḥ puṣpāñjaliṃ kṣipet | tataḥ pradakṣiṇaṃ kuryāt | garbhagṛhe pradakṣiṇamarcakasyaiva | antarmaṇḍale pradakṣiṇaṃ dīkṣitānāmeva | antarhārādiṣu sarveṣām | tatrāntarhāre pradakṣiṇamekaguṇam | madhyahāre triguṇam | maryādāyāṃ caturguṇam | mahāmaryādāyāṃ pa~caguṇam | kṣetrāvadhau śataguṇaṃ | evaṃ balakālānurūpe pradeśe ekaviṃśatiḥ pañcadaśa vā sapta vā pañca vā trīṇi vā p. 312) pradakṣiṇāni kuryāt | atyantamanavasare'pyekaṃ pradakṣiṇaṃ kuryāt | evaṃ pradakṣiṇaṃ kurvan garbhagṛhentarmaṇḍale ca saṃbhāvitaṃ somasūtralaṅghanaṃ na kuryāt | tallaṅghanavarjanārthaṃ garbhagṛhe somasūtraprabhṛti savyāpasavyameva kartavyam | tato vahirantarmaṇḍalamātra savyāpasavyam | tattvaindrādi somasūtrādi vā kāryamiti prāguktam | pradoṣe tu - vṛṣādicaṇḍanāthāntaṃ vṛṣabhaṃ somasūtrakam | punarvṛṣaṃ caṇḍanāthaṃ nāladeśasya pārśvataḥ || (? gamanāditi tat kathaṃ saṅgacchate | pradakṣiṇena śivaliṅgasya phalaṃ bhavati | saṅkhyādhikyena phalādhikyaṃ ca varṇitam | tatraiva pradeśāntare somasūtrollaṅghanadoṣo'pi śrutaḥ | nanu vidhivākyaśravaṇānantaraprāptasya pradakṣiṇasya phalaśravaṇānniṣedhaśravaṇācca samapradhānatulyabalavirodhe vikalpa iti smṛtyavagāhanācca udite juhoti, anudite juhoti iti vākyavadvikalpa iti cet; na; na rātrau dadhi madhu bhuñjīteti niṣedhasya gṛhāgatāya śāntāyātithaye lavaṇamannaṃ dadhnāhāraṃ prakalpayanmadhvannadānena toṣayediti vidhivākyāpekṣayā prābalyavarṇanena vidhyapekṣayā niṣedhasyaiva prābālyavarṇanāt pradakṣiṇavidhyapekṣayā somasūtralaṅghananiṣedhasyaivaucityāt | nanvevaṃ sati na hiṃsyādi ti niṣedhasya agnīṣomīyaṃ paśumālabhete ti vidhyapekṣayā prābalye śāstravyākopaḥ syāditi cet; na; tasya sāmānyavidhitvena kratubāhyahiṃsāparatvānniṣedhaprābalyasya udite juhoti anudite juhotī tivattulyabalatvābhāvāttatkālaviśeṣapakṣeṇa vidheścaritārthatvāt kālaviśeṣe pradeśe ca niṣedhapravṛttyāpatteḥ | ?) punaḥ prayāyāccaṇḍaṃ ca tathaiva vṛṣapṛṣṭhakam || evaṃ savyāpasavyaṃ tu pradakṣiṇamihocyate | ādyantaṃ vṛṣadevasya tattvasthānamudāhṛtam | tricaṇḍasthānasaṃyuktaṃ dvisthānaṃ somasūtrakam || p. 313) ityuktaprakāreṇa kartavyam | somasūtraṃ ca prāsādādbahirnālapradeśe prāgvadvistāramānaṃ tadardhamānaṃ vā, tasya laṅghane doṣaḥ | sūtrādbahirlaṅghane tu na doṣaḥ | tadabhyantare'pi saṅkaṭe tṛṇādikamantardhāya laṅghanīyam | tṛṇaiḥ kāṣṭhaistathā parṇaiḥ pāṣāṇairloṣṭakādibhiḥ | antardhātaṃ punaḥ kṛtvā somasūtraṃ tu laṅghayet || itī vacanāt | kvacidapasavyasya niṣedho'pyāste | somasūtradvayaṃ yatra yatra vā viṣṇumandiram | apasavyaṃ na kurvīta kuryādeva pradakṣiṇam || iti | tato dvārapālau nandikeśvaraṃ ca namaskṛtya tattadanujñayāntaḥ praviśya vighnarājaṃ puṣpāñjalivikiraṇamastakāhatipūrvakaṃ namaskṛtvā maṇḍapaṃ praviśya devaṃ namaskṛtya mastake hṛdaye vāñjaliṃ badhvā yathādhikāraṃ vaidikāgamikalaukikapaurāṇikadrāviḍādistotraiḥ stuvīta | tatrācāryasyaiva garbhagṛhaṃ praviśya sevā | itareṣāṃ brāhmaṇānāmardhamaṇḍapaṃ praviśya | kṣatriyāṇāmardhamaṇḍapadvāramukhe'vasthāya | vaiśyānāṃ vṛṣāgre | śūdrāṇāṃ vṛṣapuṣṭhe | vaiśyaśūdrābhyāṃ vṛṣāgre vṛṣapṛṣṭhe ca gomayena caturaśramaṇḍalaṃ kṛtvā tatraiva puṣpāñjalirdātavyaḥ | evaṃ nṛttamūrtyādīnāmapi puṣpopahārapūrvakaṃ praṇāmaḥ kāryaḥ | śivapraṇāmānantaraṃ caṇḍeśvaraṃ praṇamet | itthaṃ pīṭhādicaṇḍāntanamaskārānantaraṃ devālaye saṃbhāvitanānāparādhasaṃkṣālanāya devasya sannidhau yathāśaktimūlamantraṃ japitvā devasya pṛṣṭhīkaraṇaṃ vinā nirgacchet | aparādhāśca śivālayamadhye vāhanārohaṇasopānahasañcāra gopurapratimācchāyālaṅghananirmālyasparśatallaṅghanaśivabalipīṭhamad hyasañcāra pramadāsparśarāgapūrvakatadvīkṣaṇavṛthāhāsagānabhūṣaṇasottarīyapr adakṣiṇanamaskāraikahastanamaskāra vāmabhāgādinamaskārākālanamaskāraprabhṛtayaḥ| eteṣu saṃbhāvitān varjanīyānaparādhān kṣamāpya nirgacchet | evaṃ śivaṃ sevamānena grāmabhūṣaṇādipatrapuṣpaparyantena dravyeṇa vā saṃmārjanādinā śarīravyāpāreṇa vā devālayopakāraparyavasāyivāṅmātreṇa p. 314) vā kaiṅkaryaṃ kṛtvaiva sevanīyam | pratidinaṃ sevāyāmaśaktaścedaṣṭamyādiṣu seveta | aṣṭamyāmaṣṭabhirdivasaiḥ parvaṇi pakṣeṇa saṃkrāntau māsena ca kṛtasya pāpasya kṣayaḥ | pradoṣe tu trividhakaraṇārjitānāṃ mahattarāṇāmapi pāpānāṃ kṣayaḥ | viṣuvāyanoparāgamahotsavādiṣu sevayā śivapadaprāptiḥ || etatsarvaṃ vīraśaivavyatiriktānāmavaśyācaraṇīyam | teṣāṃ tu tatsarvaparijñānamātram, na tu kriyāntam, svaśarīrasyaiva śivālayatvena bhāvitatvāt | tato gṛhamāgatya yathāvasaraṃ svalpamātraṃ vā siddhāntaśāstraśravaṇaṃ tadabhyāsaṃ vā dīkṣitaiḥ sahādīkṣitasannidhiṃ parihṛtya kuryāt || na prakāśyamidaṃ jñānamabhaktānāṃ varānane | rakṣaṇīyaṃ prayatnena taskarebhyo yathā dhanam || iti vacanāt | atha madhyāhnasamaye prapañcena saṃkocena vāṣṭapuṣpikāmantreṇa vā pūjayet | kutaścidvaikalyātsvaparigṛhītaliṅgārcanālābhe tulyānuṣṭhāyinā pareṇārcite liṅge saṃkṣepeṇāṣṭapuṣpikāmātraṃ kuryāt | sthiraliṅge vā sādhāraṇamantrairarcanaṃ kuryāt || praṇavo mātṛkā māyā vyomavyāpī ṣaḍakṣaraḥ | prāsādo'ghoramantraśca sapta sādhāraṇā matāḥ || evaṃ yathākathaṃcicchivamabhyarcya kāle bhoktumicchan sarvasmādapi pākādayagramudhdṛtya tato'rdhaṃ śivāya nivedya itarārdhena yathādhikāraṃ vaidikaṃ śaivaṃ ca homaṃ kuryāt | vaidiko vaiśvadevahomaḥ | śaivaścullīhomaḥ || cullīhomaḥ tasyāyaṃ kramaḥ | cullīṃ nirīkṣaṇādibhiḥ saṃśodhya tatrāgniṃ pūrakakumbhakābhyāṃ bindunābhisthānāgnibhyāṃ sahaikīkṛtya bhautikavaindavajāṭharāgnitrayaṃ recakena nissārya piṅgalayā cullikāgnau nikṣipya tadanantaraṃ agnaye namaḥ, somāya namaḥ, sūryāya namaḥ, bṛhaspataye namaḥ, prajāpataye namaḥ, p. 315) sarvebhyo devebhyo namaḥ, sarvebhyo viśvebhyo namaḥ | agnaye sviṣṭakṛte namaḥ, ityagnāvāgneyādipūrvāntamagnyādīn saṃpūjya svāhāntaistattanmantrairhutvā tān visarjayet || nirmālyabhojanam tato niveditaṃ taccheṣaṃ vā bhuñjīta | śivaniveditabhojane phalavacanāni bahūni śrūyante - madīyabhuktanirmālyaṃ pādāmbu kusumaṃ dalam | dharmamarthaṃ ca kāmaṃ ca mokṣaṃ ca dadate kramāt || iti tanniṣiddhavacanānyapi śrūyante - na dhārayetkvacicchambhornirmālyaṃ na ca bhakṣayet | ityādīni | eteṣāṃ śivadīkṣāsahitatadrahitaviṣayatvena vyavasthā || nirmālyaṃ nirmalaṃ śuddhaṃ nirmalatvādaninditam | tasmādabhojyaṃ nirmālyamaśuddhairaśivātmakaiḥ || jihvācāpalyasaṃyuktaḥ śivasaṃskāravarjitaḥ | śivanirmālyabhojī cedrauravaṃ narakaṃ vrajet || ityādiśivapurāṇavacanāditi kecit | kāmikādisiddhāntatantreṣu dīkṣitānāmeva samayācārabhedena - nirmālyaṃ naca bhuñjīta śivabhaktaṃ na nindayet | ityādiniṣedhavacanāni | nirmālyabhakṣaṇe'ghoraṃ pramādādayutaṃ japet ityādiprāyaścittavidhānāni ca śrūyante | ataḥ - kādyāni cādanīyāni peyānyanyāni yāni ca | deyāni tāni vai śambhoraśnīyāddāsabhāvataḥ || p. 316) ityādipurāṇavacanāni vaidikapaurāṇikapāśupatādivihitaśivasaṃskāreṇa ye dīkṣitāsteṣāmeva śivanirmālyaṃ grāhyam, natu kāmikādisiddhāntatantreṇa dīkṣitānāmiti kecit | kāmika eva - aśuddhātmā śuddhilobhādyadbhuktaṃ pāvanaṃ param | bhakṣayannāśamāpnoti rasabhoktā yathā dvijaḥ || malliṅgadhāriṇo loke deśikā matparāyaṇāḥ | madekaśaraṇāsteṣu yogyaṃ naivānyajantuṣu || iti vacanāt - upavāsasahasrāṇi prājāpatyaśatāni ca | śivaprasādaleśasya koṭyaṃśenāpi no samāḥ || ityādivātulāgamaprabhṛtivacanācca | siddhāntatantre dīkṣitānāmapi śivaniveditaṃ praśastameva | śivanirmālyaniṣedhaprāyaścittavacanāni tu devasvaṃ devatādravyaṃ naivedyaṃ ca niveditam | caṇḍabhuktibahiḥkṣiptaṃ iti pañcavidhanirmālyaviṣayāṇi | kāmike - devasvaṃ devatādravyaṃ naivedyaṃ ca niveditam | caṇḍadravyaṃ ca nirmālyaṃ nirmālyaṃ ṣaḍvidhaṃ bhavet || grāmādīśasya devasvaṃ devadravyaṃ paṭādikam | naivedyaṃ kalpitaṃ tasmai devocchiṣṭaṃ niveditam || caṇḍadravyaṃ tu taddattaṃ nirmālyaṃ preritaṃ bahiḥ | iti nirmālyaṣāḍvidhyavibhāganirmālyopabhogadoṣasaṅkīrtana tatprāyaścittopadeśānantaramava niveditākhyanirmālyasvīkārānumatyarthaṃ aśuddhātmā śuddhilobhā dityādiślokadvayasya paṭhitatvā | evaṃ ca siddhāntatantreṣu śivaniveditaniṣedhavacanāni taduktaśivadīkṣārahitaviṣayāṇītyapare | suprabhede - sadāśivasya nirmālyaṃ manuṣyāṇāṃ na bhojanam | paśūnāṃ ca gajānāṃ ca jale vātha vinikṣipet || p. 317) athavā vahninā dahyādbhūmau vā nikhanedbudhaḥ | iti sadāśivanirmālyasya manuṣyamātrasādhāraṇyenābhojyatvaṃ pratipādya tasya bhūvahnigogajādiṣveva pratipattivarṇanācca sadāśivanirmālyaṃ dīkṣārahitānāmapyabhojyameva | teṣāṃ śivanirmālyaṃ praśastamiti vacanāni tu sakalanirmālyaviṣayāṇi | pratimāsu ca sarvāsu na caṇḍo'dhikṛto bhavet | iti sakaleṣu caṇḍādhikāraniṣedhāt | kāraṇe - sakalānāṃ ca naivedyaṃ sarveṣāṃ bhojane bhavet | iti sakalanaivedyānumativarṇanāt | tadapi śivadīkṣitaistatparicārakaireva bhoktavyam | suprabhede - sadāśivasya nirmālya mityādyuktvā anantaraṃ - sakalānāṃ tu nirmālyaṃ paricārakabhojanam | tadapyanyajanānāṃ tu bhojane doṣakṛdbhavet || ityuktatvādityapare | sadāśivanirmālyeṣvapi manuṣyādisthāpitaśivaliṅgārpiteṣveva niṣedhaḥ | natu caraliṅgādiṣu teṣu caṇḍādhikārābhavāt | bāṇaliṅge care lohe ratnaliṅge svayambhuvi | pratimāsu ca sarvāsu na caṇḍo'dhikṛto bhavet || liṅge svāyambhuve bāṇe ratnaje rasanirmite | siddhapratiṣṭhite liṅge na caṇḍo'dhikṛto bhavet || iti vacanādityeke | caraliṅgādiṣu caṇḍādhikāro nāstīti vacanāni vaidikapaurāṇikavāmadakṣiṇatantrādiviṣayāṇi, na tu kāmikādisiddhāntavacanaviṣayāṇi | sthire care tathā ratne mṛddārau śailakalpite | lohacitramaye bāṇe sthitaścaṇḍo niyāmakaḥ || siddhānte netare tantre navāme na ca dakṣiṇe | iti | p. 318) avyaktavyaktaliṅgeṣu maṇḍale sthaṇḍile'nale | care sthire tathā ratne maṇicitrādike tathā || gandhānnasaṃbhave liṅge mṛdbhasmaphalakalpite | tathā puṣpamaye liṅge caṇḍapūjā niyāmikā || iti ca kālottarādiṣu viśeṣadarśanāt | tato nirmālyavidhiniṣedhayoścarasthirādiviṣayatvena na vyavasthitiḥ, kiṃ tu nirmālyaviśeṣaviṣayatvena | tāmbūlaṃ bhasma tailaṃ ca gandhapuṣpamapūpakam | phalādi bhakṣaṇadravyaṃ nirmālyamiti cocyate || iti vacanāditi kecit | kāmike - sveṣṭaliṅge ca yaddattaṃ caruvattanna saṃśayaḥ | naivedyaṃ bhrātṛputrāṇāṃ yogināṃ caiva dāpayet || iti carudṛṣṭāntavarṇanāt | kāraṇe - sphāṭikaṃ bāṇaliṅgaṃ ca sthāpitaṃ carameva vā | tanniveditanirmālyaṃ na nirmālyaṃ prakalpayet || bālānāṃ yuvatīnāṃ ca bhojanaṃ balavardhanam | ityanirmālyatvapratipādanācca caraliṅgādiniveditānnamapi bhojyameva | kiṃtu pūjakasya na bhojyam | naivedyaṃ bhrātṛputrāṇā mityādi viśeṣavacanāt | tāmbūlādimātrasya grāhyatvavacanaṃ tu manuṣyādisthāpitaliṅgaviṣayamityapi kecit || naivedyaṃ kalpayitvā tu śivāyeti tadūrdhvataḥ | nivedya mahyamucchiṣṭaṃ bhuṅkte pratyahamādarāt || so'yaṃ matsadṛśaḥ proktaścarubhugyastathā bhavet | iti kāmike - nivedya buṅta iti nivedanakarturapi taducchiṣṭabhojanapratipādanāt pūjakasyāpi śivaniveditaṃ bhojyameva | tasya niveditabhojananiṣedhavacanāni tu saṃhārarudrādiniveditaviṣayatvena p. 319) yojyānītyapi kecidvadanti | sadāśivamūrtau paramaśivāvāhanapurassaraṃ tatpūjānirūpaṇāvasāna eva tanniveditapratiṣedhasya divyāgameṣu bahuśaḥ śravaṇāt | vidhiniṣedhasahasraśabalitaṃ sarvavidhamapi śivanirmālyaṃ varjanīyamityeva yuktam || śrūyate ca mahāndoṣaḥ śrūyate ca mahābalam | phalaṃ tatra parityājyaṃ doṣo hi balavattaraḥ || iti vacanāt | na ca kāmike - patraṃ puṣpaṃ phalaṃ toyamannaṃ pādyamathauṣadham | anivedya na bhuñjīta bhagavantaṃ sadāśivam || ityaniveditabhojananiṣedhaḥ śrūyata iti vācyam | tasyātithisatkārarahitabhojananiṣedhavat taccheṣabhojanavidhiparatvasaṃbhavāt || annādyamauṣadhaṃ toyaṃ patraṃ puṣpaṃ phalādikam | śivāya dattaṃ taccheṣaṃ bhojyaṃ bhuñjīta buddhimān || iti siddhāntaśekhare tathaiva pratipādanaccetyevamitare varṇayanti | evaṃ nirmālyavidhiniṣedhavacanānāṃ vicāre nava pakṣāḥ saṃpannāḥ | śivasaṃskārarūpadīkṣāvatāmeva śivanirmālyānumatiranyeṣāṃ tanniṣedha ityādyaḥ pakṣaḥ | śivasaṃskāravatsvapi vaidikādidīkṣāvatāmevātyāśramiprabhṛtīnāṃ tadanumatiḥ, na tu kāmikādisiddhāntatantroktadīkṣāvatāṃ, teṣāṃ tanniṣedhatadbhakṣaṇaprāyaścittavidhānadarśanāditi dvitīyaḥ pakṣaḥ | niveditavyatiriktapañcavidhanirmālyaviṣaya eva niṣedhaprāyaścittopadeśaḥ, niveditaṃ tu teṣāmapi grāhyamiti tṛtīyaḥ pakṣaḥ | niveditamadhye'pi śivaliṅganiveditaniṣedhāt sakalaniveditameva grāhyamiti caturthaḥ pakṣaḥ | śivaliṅganiveditaṃ na sarvaṃ niṣiddham, kiṃtu manuṣyādipratiṣṭhāpitasthiraliṅganiveditameva, caraliṅgādiniveditaṃ tu grāhyam, tatra caṇḍādhikārābhāvāditi pañcamaḥ pakṣaḥ | kāmikādigataniveditaniṣedhatadanumativacanānāṃ sthiracarādiviṣayatayā na vyavasthā ; kāmikādisiddhāntamārge carādipūjāyāmapi caṇḍasadbhāvāt, kiṃtvannādiviṣayo niṣedhaḥ, phalāpūpatāmbūlādiviṣayānumatiriti vyavasthā, taditareṣu viśeṣavacanasadbhāvāditi p. 320) ṣaṣṭhaḥ pakṣaḥ | caraliṅgādiniveditamannādikamapi grāhyameva, kiṃ tu bhrātrādibhyo deyam, natu pūjakena bhojyamiti saptamaḥ pakṣaḥ | śivārpaṇabudhyā śivaniveditaṃ pūjakenāpi bhojyamityaṣṭamaḥ pakṣaḥ | vidhiniṣedhavarṇanayorniṣedhavacanatya balīyastvātsarvasyāpi śivanirmālyasya varjanameva yuktamiti navamaḥ pakṣaḥ | eteṣu navamaḥ pakṣastāvadatyantamayuktaḥ | śivanirmālyasvīkare mahāphalapratipādakānāṃ bahūnāṃ divyāgamapurāṇādivacasāmaprāmāṇyaprasaṅgāt | nahyāgamavacaneṣu varṇamapyapramāṇyaṃ sahate | nitarāṃ śivavākyeṣu | yeṣvarthavādatayā prāmāṇyopapādanamapi mahate pratyavāyāyeti sarvadivyāgamaghaṇṭāghoṣaḥ | śrūyate ca mahāndoṣa ityādivacanaṃ tu yatra vidhiniṣedhayorubhayorapyanyatra prāmāṇyāvakāśastatra tayordvayoḥ kvacinmelane niṣedho balīyānityetatparam | yathā dvādaśyāmāmalakaprāśastyavacanapramāṇyamarkavāramelanarahitadvād aśyāṃ sāvakāśam, arkavāre tanniṣedhavacanaprāmāṇyaṃ dvādaśīmelanarahitārkavāre sāvakāśam, dvādaśyāmarkavāramelane satyāmalakaphalaniṣedhavacanadvayaprāptau niṣedhavacanaṃ balīya iti | phalavacanānāṃ sarvathaivāprāmāṇyāpādakaṃ niṣedhavacanānāṃ balīyastvaṃ tu prāmāṇikā nādriyante | ato'tra vidhiniṣedhavacanānāṃ viṣayavyavasthāpradarśanameva yuktam || tāṃ tu pradarśayiṣyāmaḥ pūrvadarśitavartmanā | sarvāgamāvirodhena sarvaśaivānumodinīm || śaivānāṃ bhojanaṃ trividham | śivapūjāsamāptau bāhyakuṇḍe śivāgnikāryavat tadanantaraṃ śivāgnikāryā (na) ntaramātmabhojanamiti bhāvanayaikam | naivedyasamaye nivedyamānadravyāṇāṃ rūpārpaṇātmakaṃ śive nivedanasyārambhamātrakṛtamātmabhojanaṃ tu śivāya tadracyārpaṇātmakanivedanapūrvakamiti bhāvanayā dvitīyam | prathamaṃ nivedanasamaya eva parasvadādiyāgīyahaviriva sūkṣmarūpatayā nivedya rucyā saha śivenopabhuktamevātmabhojanaṃ śivadāsasya karma taducchiṣṭasvīkaraṇarūpamiti p. 321) bhāvanayā tṛtīyam | tatrādyaṃ suprabhede vahnikāryapaṭale prapañcitam - agnikāryasya cānte tu prāṇāgnau homamācaret | tatpārśe vahniśālāyāṃ bhojanasthānamucyate || gṛhe vāpi prakartavyaṃ prāṇāgniyajanaṃ param | tatsthānaṃ gomayāliptaṃ śuddhaṃ kṛtvā viśeṣataḥ || pitṛcūrṇairalaṅkṛtya savitānaṃ sadīpakam | sauvarṇaṃ rājataṃ tāmraṃ kāṃsyaṃ vā kadalīdalam || pātramekaṃ tathā grāhyaṃ śodhayitvā yathārhakam | pātre'śeṣāṇi saṃyojya svātmārthaṃ śivamarcayet || ātmā tu yajamāno'sau buddhistatpatnikā smṛtā | keśaromāṇi darbhāḥ syurjihvādyaṃ yajñapātrakam || hṛtpuṇḍarīkavedyāṃ tamantasthāgnau prapūjayet | romadarbhān paristīrya praṇavaṃ śivasaṃyutam || uccārya pariṣicyātha śivenābhyukṣya mantravit | śivamantraṃ jale japtvā brahmāṇyaṅgānyanukramāt || śivaṃ dhyātvā śivāyeti jalaṃ pītvā hṛdā punaḥ | śivāya juhuyādīśamantrādyairbrahmapañcabhiḥ || madhyamānāmikāṅguṣṭhairādāyānnaṃ śanaiḥ śanaiḥ | yadvāmṛtetyādimantrairjalaṃ pītvā viśeṣataḥ || pañcāhutīśca juhuyātprāṇamantraiśca pañcabhiḥ | pātrasaṃsparśanaṃ kṛtvā paścādbhuñjīta sādhakaḥ || ācamya ca vidhānena ādityābhimukhaḥ sthitaḥ | udaraṃ śivamantreṇa savyenābhimṛśettataḥ || dakṣiṇāṅguṣṭhakenāmbhaḥ pādāṅguṣṭhe tu dakṣiṇe | srāvayettu śivaṃ smṛtvā hṛnmantraṃ tu samuccaran || p. 322) culakodakametatsyātsvātmanaḥ pādamūlataḥ | prāṇāgnihotramityetannityamevamudāhṛtam || agnikāryamidaṃ proktaṃ śruṇu tvaṃ kuṇḍalakṣaṇam | iti || idaṃ bhojanamaniveditānnenaiva kartavyam | tadarthamaniveditānnasadbhāvaḥ annenārdhena juhuyāttadvidhiśca nigadyate | ityādicullīhomaprakaraṇagatāgamavacanairdarśitaḥ | dvitīyaṃ bhojanaṃ tu vātulottare darśitam - rūpaṃ samarpya dravyasya rucimapyarpayecchive | ubhayārpaṇahīnaṃ cennaivedyaṃ niṣphalaṃ bhavet || tattatprasādabhogāntaṃ naivedyārpaṇamucyate | prasādadānahīnaṃ cennaivedyamapi niṣphalam || ityādinā | idamārabdhāsamāptanivedanakriyeṇānnena kartavyam | naivedyopacārasamaye devasya purato yannaivedyaṃ nihitaṃ tasya tadānīṃ rūpārpaṇenārabdhā nivedanakriyā rucyarpaṇaparyantamanuvartata iti tadevārabdhāsamāptanivedanakriyamannam | tacca devapitrādyuddeśena praśastaṃ taduddeśena dattamannaṃ tatsamarpaṇabudhyeva pūjakaḥ śivārpaṇa budhyā bhuñjīta || tṛtīyaṃ bhojanam - malliṅgadhāriṇo loke deśikā matparāyaṇāḥ | madekaśaraṇāsteṣu bhogyaṃ naivānyajantuṣu || svādyāni cādanīyāni peyānyanyāni yāni ca | deyāni tāni vai śambhoraśnīyāddāsabhāvataḥ || p. 323) dāsamārgaprapannā ye śaive pāśupate sthitāḥ | taireva bhojyaṃ peyaṃ cāghrātavyaṃ ca mumukṣubhiḥ || iti kāmikādiṣu ca prasiddhamidaṃ bhojanaṃ niveditānnenaiva kartavyam | devasya purato mumukṣubhirnaivedyopacārasamaye yannihitaṃ tattadānīmeva sūkṣmarūpeṇa rucyā saha śivenopabhuktamiti niveditamucyate |tadeva śivocchiṣṭaṃ tu śuśrūṣārthaṃ brāhmaṇo dāsyaṃ prapannaḥ, śūdrastaducchiṣṭamidaṃ dāsyaṃ prapanno bhuñjīta | evaṃ ca śivanirmālye yāni sāmānyato niṣedhavacanāni tāni śivadāsyabhāvanārahitapaśurūpamanuṣyamātraviṣayāṇi | yāni tu dīkṣitān śivadāsyabhāvanāvata evādhikṛtya tattanniṣedhavacanāni tāni niveditavyatiriktapañcavidhanirmālyaviṣayāṇīti vyavasthādvayaṃ prācīnaireva darśitam | atra dvitīyavyavasthā nirmālye ṣaḍvidhe bhojyamekameva niveditam ityādyāgamaprasiddhā | prathamavyavasthā śivapurāṇe spaṣṭaṃ prapañcitā | tatra hi - anarhaṃ mama naivedyaṃ pādāmbu kusumaṃ dalam | itīśvareṇa kathitamiti kecinmaharṣayaḥ || vadanti tatkathaṃ svāmin yathārthaṃ kathayasva me | iti jaiminipraśne - devadevasya vacaso viṣayastatra jaimine | ye vīrabhadraśapitāḥ śivabhaktiparāṅmukhāḥ || śambhoranyeṣu deveṣu ye bhaktā ye na dīkṣitāḥ | ye'śuddhakarmiṇaḥ śambhoranyatra samabuddhayaḥ || teṣāmanarhamīśasya tatprasādacatuṣṭayam | iti vyāsavacanaṃ dṛśyate | anyāni ca dīkṣitānāṃ bhaktānāṃ śivanirmālyaṃ yogyamityarthe kāmikādiprasiddhāni vacanāni prāgudāhṛtāni || p. 324) nanu śivanirmālyaṃ sakalapātakaharaṃ sarvavyādhinivartakaṃ akhilayajñaphalapradamaśeṣatīrthasnānatulyaṃ bhuktimuktyekasādhanamiti śivaśāstrajñairuddhoṣyate, bhaktidīkṣārahitairna bhakṣyaṃ na spraṣṭavyamityapyucyate, kathametadupapadyate | tathā sakalapāpanivartakaśaktyādiyuktaṃ sarvaprāyaścittādivacchivanāmakīrtanavadvā sarvasādhāraṇībhavitumeva hi yogyaṃ kathaṃ keṣāṃcitpariharaṇīyaṃ syāt | ataḥ śivanirmālyaṃ nikṛṣṭamityevameva keṣāṃcitpariharaṇīyamāsīditi kuto na bhavati | haradattācāryairapi saṃmugdhanityotkarṣāpakarṣasādhāraṇyenaivoktam - utkarṣataḥ pariharantyapakarṣato vā kā vāsanā bhavati kasya kṛte na vidmaḥ | yaddīkṣitasya patitasya ca tulyarūpaṃ pratyādiśanti munayaḥ kamanīyamannam || caṇḍālacaṇḍilacitānalaśauṇḍikānāṃ gobrāhmaṇajvalanadīkṣitayoṣitāṃ vā | sparśaḥ kayā bhavati vāsanayā niṣiddhaḥ spṛṣṭeṣu vā śivakathā vihitā viśuddhiḥ || varjyānnamāhurapi dīkṣitamagnikalpaṃ bhojyānnameva kṛtarājaparikrayaṃ tam | śaṅkhāsthi pāvanamapāvanamasthi nṝṇā- mitthaṃ sthitaṃ vacanamatra parāyaṇaṃ naḥ || iti | tasmādvivicyedaṃ kathanīyam - kimutkarṣataḥ śivanirmālyaṃ keṣāṃcit pariharaṇīyaṃ apakarṣato veti, ucyate; śivanirmālyaṃ sakalapāpaharatvādisarvotkṛṣṭaguṇaśālītyatra tāvanna vivādāvakāśaḥ | yeṣu purāṇāgameṣu keṣāṃcittanniṣedhaḥ kṛtaḥ, teṣveva tathāvidhaguṇaśālītyapi pratipāditatvāt | śrūyante hi purāṇāgameṣu vacanāni - pādodakaṃ ca nirmālyaṃ bhaktyā dhāryaṃ prayatnataḥ | na taṃ spṛśanti pāpāni manovākkāyajānyapi || p. 325) bhakṣayedyo naro bhaktyā pavitramiti śaṃsitaḥ | śuddhātmā brāhmaṇastasya pāpaṃ kṣipraṃ vinaśyati || matprasādodakaṃ puṣpaṃ sadā dhāryaṃ madāśritaiḥ | rogibhiśca viśeṣeṇa viṣadigdhaiśca yatnataḥ || sveṣṭaliṅge ca yaddattaṃ caruvattanna saṃśayaḥ | rājasūyasahasrasya phalaṃ prāpnoti nārada || pādodakaṃ mahātīrthaṃ gaṅgā ca yamunānadī | narmadā sarayūrviprāḥ tathā godāvarīnadī || sadā sannihitāstvetāḥ śambhoḥ snānodake mune | śambhoḥ snānodakaṃ sevyaṃ sarvatīrthamayaṃ hi tat || ayutaṃ yo gavāṃ dadyācchrotriyāyāhitāgnaye | mama pādajale snātvā tatphalaṃ samavāpnuyāt || ityādīni | vaidyaśāstre ca - nirmālyasalilaṃ prāśya devadevasya śūlinaḥ | kṣayakuṣṭhajvaraśvāsairmucyate kilbiṣairapi || iti | rāmāyaṇe'pi - tatra devarṣigandharvā vasudhātalavāsinaḥ | bhavāṅgapatitaṃ toyaṃ pavitramiti paspṛśuḥ || iti | bhāgavate'pi - kiṃ vā śivākhyamaśivaṃ na vidustvadanye brahmādayastadavakīrya jaṭāḥ śmaśāne | tacchodhya bhasmanṛkapālavasatpiśācai- rye mūrdhabhirdadhati taccaraṇāvasṛṣṭam || iti | evaṃ paramapāvanasyāpi śivanirmālyasya sparśe keṣāṃcinniṣedhaḥ śivaliṅgasparśe niṣedha iva teṣāmanadhikāraprayukta eva | yathā hi pūrvaṃ laukikaśilāviśeṣarūpamapi śivaliṅgaṃ pratiṣṭhāsaṃskāreṇa nirastamāyāvikārabhūtāśuddharūpaṃ cinmayaṃ jātamiti tadanantaramadīkṣitānāmaspṛśyamāsīt, p. 326) evaṃ nirmālyamapi nirīkṣaṇādisaṃskārabṛndena tathābhūtaṃ jātaṃ tadanantaraṃ śivena svopabhogayogyamityupabhuktaṃ cetyativiśuddhaṃ jātam, atasteṣāmaspṛśyamāsīt | etadabhiprāyeṇoktaṃ vātulottare - supratiṣṭhitaliṅgeṣu na yathā pūrvabhāvanā | tathā śivaprasādasya pūrvanāma na saṃsmaret || iti | evaṃbhūtaṃ śivanirmālyaṃ dīkṣayā vidhūtakalmaṣāṇāṃ chinnapāśānāṃ śivabhaktānāmeva śivaliṅgamiva spṛśyaṃ tadājñayā bhojyaṃ ca | te hi śivabhaktāḥ śivadīkṣayā pratidivasaparicīyamānabhūtaśuddhidaṇḍamuṇḍakalānyāsena ca śivaliṅgavacchivanirmālyavaccāprākṛtarūpāḥ sampannāḥ hastapādādisādharmyādrudrātmakavapurdharān | prākṛtāneva manvāno nāvajānāti buddhimān || iti vāyusaṃhitāvacanāt | yattu sakalapāpaharatvādiguṇavattve sarvaprāyaścittavat kimiti sarvasādhāraṇaṃ na jātamityāśaṅkitaṃ tadapyetena nirastam | ativiśuddhaśivanirmālyasparśa evānyeṣāmanadhikārasyoktatvāt | nahi brahmahatyādimahāpātakaharamityaghamarṣaṇādivaidikasūktaṃ vedaśravaṇe'pyanadhikāriṇāmatraivarṇikānāṃ sādhāraṇaṃ bhavati | na ca tāvatā vaidikasūktasya kaścidapakarṣaḥ, kiṃ tūtkarṣa eva | tadabhiprāyeṇaiva purāṇeṣvīśvaravacanam - aśuddhātmā śuddhilobhānmadbhuktaṃ pāvanaṃ param | bhakṣayannāśamāpnoti śūdro hyadhyayanādiva || iti | yattu śivanāmakīrtanavadativiśuddhamapi śivanirmālyaṃ sarvasādhāraṇaṃ kimiti na jātamiti śaṅkitaṃ - tatra brūmaḥ | ativiśuddhamaprākṛtamapi śivanāma śivājñayā sarvasādhāraṇaṃ jātam, tadghaṭitaṃ vaidikaṃ pañcākṣaraṃ jīvaratnamapi | tathāhi vāyusaṃhitāyām - kalau kaluṣite kāle durjaye duratikrame | apuṇyatamasācchanne loke dharmaparāṅmukhe || p. 327) kṣīṇe varṇāśramācāre saṅkare samupasthite | sarvādhikāre sandigdhe niścite vā viparyaye || gurūpadeśe'vihite guruśiṣyakrame gate | kenopāyena mucyante bhaktāstava maheśvara || ityambikāyāḥ praśne śivavacanam - āśritya paramāṃ vidyāṃ hṛdyāṃ pañcākṣarīṃ mama | bhaktyā vibhāvitātmāno mucyante kalijā narāḥ || manovākkāyajairdoṣairvaktuṃ smartumagocaraiḥ | dūṣitānāṃ kṛtaghnānāṃ nirdayānāṃ chalātmanām || lubdhānāṃ vakramanasāmapi matpravaṇātmanām | mama pañcākṣarī vidyā saṃsārabhayahāriṇī || mayaivamasakṛddevi pratijñātaṃ dharātale | patito'pi vimucyeta madbhakto vidyayānayā || iti | punaśca - karmāyogyo bhavenmartyaḥ patito yadi sarvathā | karmāyogyena yat karma kṛtaṃ tannarakāya hi || tataḥ kathaṃ vimucyeta patito vidyayānayā | ityambikāpraśne śivavacanam - satyametattvayā proktaṃ tathāpi śruṇu sundari || rahasyamiti matvaitadgopitaṃ yanmayā purā | samantrakaṃ māṃ patitaḥ pūjayedyadi mohataḥ || nārakī syānna sandeho mama pañcākṣaraṃ vinā | iti | evaṃ śivājñayā sarvasādhāraṇyāpādanādevedamājñāsiddhamityapi tatra vyavahṛtam - tadalpākṣaramarthāḍhyaṃ vedasāraṃ vimuktidam | ājñāsiddhamasandigdhaṃ vākyametacchivātmakam || iti | p.328) tasmādatarkanīyaḥ śivanāmno mahimeti tasya patitacaṇḍālādisādhāraṇyaṃ yuktamevetyalaṃ prapañcena | prakṛtamanusarāmaḥ || yattu sadāśivasya nirmālyaṃ manuṣyāṇāṃ na bhojana mityādyudāhṛtaṃ, taccaṇḍārpitasadāśivanirmālyaviṣayam | kāmike - nirmālyaṃ tu samānīya caṇḍeśāya nivedayet | yato nirmalatāṃ yāti tannirmālyaṃ prakīrtyate || caṇḍasyācamanaṃ datvā nirmālyaṃ tu visarjayet | agādhe'mbhasi cāgnau vā gavāṃ vāpi nivedayet || iti caṇḍasamarpaṇānantarameva jalādiṣu pratipattividhānāt, tatraiva caṇḍabhojyaṃ duradharṣaṃ varjanīyaṃ prayatnataḥ iti devasvaṃ caṇḍabhojyaṃ vā nanyabhogāya kalpate iti ca caṇḍadravyasya sarvābhojyatvapratipādanena tāvanmātrasyaiva jalādiṣu pratipattyapekṣatvācca | nanvevaṃ sati sarvamapi śivanirmālyamabhojyamevetyuktaṃ bhavati, lehyacoṣyānnapānādi tāmbūlaṃ sragvilepanam | nirmālyaṃ nikhilaṃ tubhyaṃ pradattaṃ tu śivājñayā || iti caṇḍasamarpaṇamantraliṅgānusāreṇa sarvasyāpi śivanirmālyasya caṇḍāya samarpaṇīyatvāvagamāditi cet-maivam; kāmike parārthapūjāyām - aiśānyāṃ pūjayeccaṇḍaṃ gandhapuṣpādibhiḥ kramāt | tasmai samarpayetsarvaṃ nirmālyaṃ yatprakalpitam || iti sarvasya nirmālyasya caṇḍeśāya samarpaṇīyatvamuktvā- liṅgamūrdhnisthamityeke piṇḍikāyāmathāpare | aiśānyāṃ piṇḍikāsthaṃ vā bāhye caṇḍagṛhe nayet || iti gandhapuṣpanirmālyaikadeśasamarpaṇapakṣasyāpyuktatayā tannyāyena niveditānne'pyekadeśasamarpaṇapakṣāṅgīkāronnayanāt | anyatra - śivopabhuktaṃ sraggandhamannapānādikaṃ tathā | niveditamiti proktaṃ sarvapāpaharaṃ param || p. 329) nirmālye ṣaḍvidhe bhojyamekameva niveditam | iti caṇḍadravyāt pṛthak niveditasadbhāvasya sākṣādeva pratipādanācca | ātmārthapūjāyāṃ tu naitacchaṅkāvakāśaḥ; kāmika eva śivapūjānirūpaṇānantaraṃ ante caṇḍeśvaraṃ yajet ityupakramya - bāṇe lohe cale siddhe na caṇḍeśaḥ svayambhuvi | iti caṇḍapūjāniṣedhāt | ajite'pyātmārthapūjāyām - na dvārapūjā kartavyā na caṇḍeśanivedanam | nāmantraṇahavistatra na nityotsavameva ca || iti tatpratiṣedhāt | yadi tu prāgudāhṛtakālottaravacanānusāreṇa caṇḍapūjā kriyate tathāpi na doṣaḥ | aṃśumati caṇḍeśārcanapaṭale- kevalaṃ sahajaṃ caiva svatantraṃ ca tridhā matam | ātmārthaṃ kevalaṃ proktaṃ maṇḍale tu samarcayet || yāmāṅgaṃ sahajaṃ jñeyaṃ caṇḍarūpaṃ pratiṣṭhitam | yāmāṅgaṃ cetsvatantraṃ syāccaṇḍeśasyārcanaṃ tridhā || iti caṇḍeśārcanatraividhyamupakramyātmārthayajanāntacaṇḍapūjāyāṃ- vilepanaṃ ca dāmaṃ ca datvā tanmūlamantrataḥ | naivedyaṃ caiva tāmbūlaṃ tanmūlenaiva dāpayet || iti pṛthageva gandhapuṣpādikamuktvā- kevalasyārcanaṃ proktaṃ sahajasyārcanaṃ śruṇu | antarmaṇḍaladeśe tu maṇḍalasya ca gocare || caṇḍeśaṃ sthāpayedvidvānnirmālyenaiva cārcayet | iti yāmāṅgacaṇḍeśvarapūjāyāmeva nirmālyasamarpaṇasyoktatvāt | siddhāntasārāvalyāmapi caṇḍapūjāprakaraṇe- naivedyaṃ tadvidhānoktaṃ datvā tāmbūlasaṃyutam | yāmāṅgaṃ tacchivenopabhuktaṃ cāpi nivedayet || ityuktatvācca | sadāśivasya nirmālyaṃ caṇḍeśāya samarpayet ityātmārthapūjāprakaṇagatasūkṣmavacanānurodhena caṇḍeśāya nirmālyasamarpaṇapakṣe'pi na doṣaḥ | p. 330) parārthapūjoktarītyā tadekadeśasamarpaṇasaṃbhāvat | smṛtinibandheṣu ca - viṣvaksenāya dātavyaṃ naivedyasya śatāṃśakam | pādodakaṃ prasādaṃ ca liṅge caṇḍeśvarāya ca || iti niveditaśatāṃśasyaiva caṇḍabhāgatvapratipādānācca | evaṃ sadāśivasya nirmālyamiti suprabhedavacanasya kāmikavacanādyanusāreṇa yatsadāśivanirmālyaṃ caṇḍeśāya samarpitaṃ tanmanuṣyāṇāmabhojyamityarthaḥ | atha vaivaṃ tadabhiprāyaḥ-śivasya nirmālyaṃ śivadāsyabhāvanārahitānāṃ paśuprāyāṇāṃ kevalamanuṣyāṇāṃ na bhojyam | ataḥ kāmyatayā parārthapūjāyāmātmārthapūjāyāṃ vā samṛddhamahāhavirnivedane sati tāvadbhojanāsamarthānāṃ devālayaparicārakāṇāṃ pūjakagṛhavāsināmanyeṣāṃ ca śivadīkṣāvatāṃ śivabhaktānāmalābhe tebhyo dattāvaśiṣṭaṃ yathākathañcinmanuṣyamātre na dātavyam | kiṃ tu gogajebhyo deyaṃ agādhe'mbhasyagnau vā kṣeptavyaṃ bhūmau vā khātavyamityetatparam | yathaśvamedhādiṣu kratuṣu ṛtvijāṃ tāvaddhaviśśeṣabhakṣaṇasāmarthyābhāve ṛtvigbhyo dattāvaśiṣṭaṃ haviranupanīteṣu varṇāntareṣu na dātavyam, kiṃ tūpanīteṣu brāhmaṇādiṣu dātavyamagnau vā kṣeptavyamityetatparaṃ - haviśśeṣānbhakṣayitumṛtvijaścenna śaknuyuḥ | viprebhyaḥ samprayaccheyuḥ kṣipeyurvā hutāśane || iti vacanam | yathā vā brāhmaṇocchiṣṭabhoktṛtaddāsaśūdrābhāve tadapsu kṣeptavyaṃ bhūmau vā khātavyamityetatparaṃ aśaktau bhūmau nikhanedapsu vā praveśayet iti vacanam | etadabhiprāyeṇaivoktaṃ haradattācāryaiḥ - yadbrāhmaṇastvamasi nākasadāṃ nikāye tubhyaṃ niveditamabhojyamiti smaranti | ucchiṣṭamīśvara viśiṣṭamapi dvijānāṃ bhūmau nikheyamathavāmbhasi majjanīyam || iti | asya ślokasya ucchiṣṭabhoktṛdāsasadbhāve'pi taducchiṣṭaṃ bhūmau nikheyamambhasi vā majjanīyamiti na tātparyam | ucchiṣṭamātraṃ dātavyaṃ jīrṇāni vasanāni ca | p. 331) iti dāsyamanuprapannāya śuśrūṣave śūdrāyocchiṣṭānnadānasmaraṇāt | jīrṇānyupānacchatravāsaḥkūrcānyucchiṣṭāśanaṃ śilpavṛttiśceti śuśrūṣāyāḥ śūdradharmatvasmavaṇācca | evameva tubhyaṃ niveditamabhojyamityatrāpi śivaniveditabhojanārhasya śivadāsyaṃ prapannasyālāme yasmai kasmaicinna dātavyam, kiṃ tu khananādinaiva tatpratipādanīyamiti tātparyam | itthamanena ślokenācāryairutkarṣata eva nirmālyaṃ dāsātiriktaiḥ parihāryam, na tvapakarṣata iti vibhāvitameva | utkarṣata ityādyanantaraślokaistu śivotkarṣanirūpaṇagranthe tatprasādotkarṣanirūpaṇaṃ nopayogīti vibhāvanāya prauḍhyā saṃmugdharītiravalambitā | yāni tu sveṣṭaliṅgasamarpitamapi bhrātṛputrabhaginyādibhya eva deyamityevaṃ pratipādakāni tānyagnikāryarūpabhojanakartṛśivārcakaviṣayāṇi | tena hi tatsvayaṃ bhoktumaśakyam | śivāgnikāryarūpasvabhojanenaiva prasaṅgāt tṛptirūpasvakāryasyāpi siddheḥ | adīkṣitebhyastu taddānaṃ pratiṣiddhaṃ iṣṭyādihaviśśeṣavadupekṣādoṣaparihārāya nyāyato bhakṣaṇenaiva pratipādanīyam | dīkṣitānāṃ ca tadbhojanaṃ mahāphalapradam | ataḥ kebhyo deyamityākāṃkṣāyāṃ svagṛha evādīkṣitatve'pi ye'gnikāryānadhikāriṇaḥ strībālādayastebhyo deyamityevaṃparāṇi | yattu kāmike - nirmālyalaṅghanaṃ kṛtvā dakṣiṇasyāyutaṃ japet | laṅghanena samaḥ sparśaḥ same vikrayabhakṣaṇe || iti laṅghana iva nirmālyasparśe'pi dīkṣitānāṃ prāyaścittavidhānam, yacca - yannirmālyena saṃspṛṣṭaṃ tadbhujā puruṣeṇa vā | pādonaṃ tatra pūrvoktaṃ sparśalaṅghanabhakṣaṇe || iti nirmālyatadbhakṣayitṛspṛṣṭasya sparśe prāyaścittavidhānam, tatra sarvatrāpi nirmālyapadaṃ bahiḥ kṣiptanirmālyaviṣayam | tasmin prāyaścittaprakaraṇe - devasvaṃ devatādravyaṃ naivedyaṃ ca niveditam | p. 332) caṇḍadravyaṃ ca nirmālyaṃ nirmālyaṃ ṣaḍvidhaṃ bhavet | iti bahiḥ kṣipte viśiṣya nirmālyasaṃjñākaraṇāt | piṇḍikāsthaṃ na nirmālyamapi deve visarjitam | iti devavisarjanānantaramapi bahiḥkṣepaparyantaṃ sparśaprāyaścittaparihārāya prāyaścittaprakaraṇe devasvaṃ devātādravyaṃ iti padairnirmālyatvābhāvavarṇanācca | anyathā prāyaścittavidhānagatanirmālyaśabdānāṃ sarvanirmālyaviṣayatve tatra bahiḥkṣipteti viśiṣya nirmālyasaṃjñākaraṇasya vaiyarthyaprasaṅgāt | visarjanānantaramapi bahiḥkṣepaparyantaṃ nirmālyatvābhāvavarṇanasyāsāmañjasyaprasaṅgācca | devabhūmyādisparśatatsaṃspṛṣṭasparśeṣu doṣābhāvena sparśaprāyaścittagatanirmālyaśabdānāṃ viśeṣaviṣayatvāvaśyambhāvācca | bahiḥ kṣiptaṃ ca taducyate yanmahāhavirnivedanādiṣu bhaktaparicārakebhyo dattāvaśiṣṭaṃ, gogajādibhyo bahirnītaṃ, jalādiṣu kṣiptaṃ, bahirbalyarthaṃ dattaṃ vā, tatsarvaṃ vacanabalādyūpopasthānānantaraṃ yūpavadaspṛśyameva || nanvevaṃ tarhi tatra nirmālyabhakṣaṇādiprāyaścittopadeśānāṃ bahiḥkṣiptamātraviṣayatve devasvadevatādravyanivedyacaṇḍadravyāṇāṃ bhakṣaṇādiṣu prāyaścittavidhānaṃ na labhyata iti cet-na; tatraiva nirmālyabhakṣaṇopekṣaṇadānavikrayalaṅghanasparśeṣu nirmālyatadbhakṣayitṛspṛṣṭabhakṣaṇalaṅghanasparśeṣu ca prāyaścittavidhānānantaraṃ - devāyatanavastvanyaddevagrāmādisaṃbhavam | vrīhyādi yena kenaivopādhinā'dāya bhakṣaṇam || karoti yaḥ sa saṃmūḍho malānnaḥ steyakṛnmataḥ | ityādinā devasvadevatādravyanivedyacaṇḍadravyāṇāṃ bhogadānayoḥ pṛthageva prāyaścittavarṇanāt | sūkṣmāgame - nirmālyasya nivedyasya laṅghane dānakarmaṇi | cāndrāyaṇaṃ caretattu gogajānāṃ vinikṣipet || iti nirmālyātpṛthaṅnivedyagrahaṇādapi prāyaścittopadeśagata nirmālyaśabdānāṃ viśiṣya nirmālyasaṃjñākaraṇaṃ bahiḥ kṣiptamātraviṣayatvaṃ jñāpayati | p. 333) anyathā teṣāṃ ṣaḍvidhanirmālyaparatve nivedanasyāpi tadantarbhūtatayā pṛthaṅnivedyagrahaṇaṃ vyarthaṃ syāt | yattu kāmika eva - snānapānīyadugdhādyairyadi sikto bhavettadā | snāyātprakṣālayedvāpi nābherūrdhvamadhastathā || caraliṅge'pyayaṃ nyāyo vihito yajñamandire | iti śivasyābhiṣekasamaye'bhiṣekajaladugdhadadhyādidravyasekenāpyūrdhvata dadhogātravibhāgena snānaprakṣālanavidhānaṃ, tacchivābhiṣekajalabindūnāmarcakaṃ pratyapavitratābhiprayeṇa na bhavati; śivābhiṣekajalādiprāśastyasya prāk prapañcitatvāt, kiṃ tu tadanantaraṃ (arcakena kariṣyamāṇaṃ) śivasya gandhavilepanādikaṃ tannirmālyasaṃsiktagātreṇa kartumayuktam; gurorabhyaṅgasnapanaṃ kṛtavatā tailabindusaṃsaktagātreṇa śiṣyeṇa gurorgandhavilepanādikamivetyabhiprāyeṇa | evamanyānyapyetādṛśāni saṃbhāvitāni vacanāni netavyāni | taditthamagnikāryabudhyā bhuñjānairniveditaśeṣo bhoktavyaḥ | dāsyabudhyā bhuñjānairniveditaṃ bhoktavyamiti vyavasthā niravadyā | sā ca vāyusaṃhitāyāmapi darśitā - tataḥ svayaṃ ca bhuñjīta śuddhamannaṃ yathāsukham | niveditaṃ vā deveśe taccheṣaṃ cātmaśuddhaye || śraddadhāno na lobhena na caṇḍāya samarpitam | gandhamālyādi yaccānyattatrāpyeṣa samo vidhiḥ || na tu tatra śivo'smīti buddhiṃ kuryādvicakṣaṇaḥ | iti || niveditaṃ bhuñjānaḥ svahṛtpuṇḍarīkāntaravahnimadhyagataśivabhāvanayā svasya śivāgnikāryarūpaśivapūjākartutāmabhipretya śivo'hamiti buddhiṃ na kuryāt, kiṃtu śivadāsyabuddhimeva kuryādityarthaḥ | evaṃ niveditānnabhojanaṃ kurvatā prāṇāhutayo'pi niveditenaiva kartavyāḥ || prāṇāgnihotraṃ yaḥ kuryācchivasyaiva prasādataḥ | aśvamedhāyutaṃ puṇyaṃ sikthe sikthe labhennaraḥ || iti śivapurāṇavacanāt || p. 334) bhojanavidhiḥ anantaraṃ bhojanavidhiḥ - (svāhāntaiḥ svasūtroktamantrairhutvā tānvisarjayet | evamagnikāryaṃ nirvartya) dhautakaraḥ samācāntaḥ śivabhaktaiḥ sadācāraiḥ sahito hīnajātīyānadīkṣitānekapaṅktau pariharan bhojanasthānamāsādya pīṭhe prāṅmukha upaviśya caturaśreṇa hastamānenācāryaputrasādhakasamayikrameṇa catustridvyekarekhāṅkitena parito bhasmarekhāṅkitena maṇḍalena bhūṣite bhūtale suvarṇarajatatāmralohānyatamanirmitaṃ kāṃsyanirmitaṃ vā saptadhā bhasmanā śodhitamaghorābhimantritaṃ tadabhāve kadalīpalāśapadmacūtamadhūkādyaninditapatramayaṃ vā pātraṃ nidhāya tatra ghṛtenopastīrya pariveṣitaṃ dvirabhighāritaṃ savyañjananiveditaṃ śuddhamannamastreṇa saṃprokṣya triṣu mṛtyuñjayapūrvakeṇa mṛtyuñjayāya vauṣaṇmantreṇa saptavāramabhimantrya yathāvarṇaṃ pariṣecanādi kṛtvā grāsārdhamātreṇānnena nāgakūrmakṛkaradevadattadhanañjayebhyaḥ upaprāṇavāyubhyaḥ svāheti svasya dakṣiṇabhāge gomayopalipte maṇḍale dadyāt | tataḥ savyahastakaniṣṭhikayā aṃsrāvasruveṇa nāgādibhyaśculakodakaṃ datvā māṣamajjanārhaṃ śiṣṭajalamamṛtamantreṇa prāśya prāṇāhutipañcakaṃ kuryāt | tena prāṇāpānavyānodānasamānānāṃ krameṇa tadāśritānāmātmāno bhūtayonayaḥ pātālatalavāsinaḥ pitaro devā ityeṣāṃ ca tṛptiṃ bhāvayet | tato yathātṛpti bhojanānantaramucchiṣṭānnamādāya narakavāsibhyaḥ svāheti bhūmau datvā uttarāpośanānantaraṃ taccheṣajalaṃ kaniṣṭhāṅgulinā visrāvya hastodvartanādi śuddhācamanānantaṃ karma kṛtvā (bhuktadoṣaśuddhyarthaṃ dakṣiṇakarāṅguṣṭhajalena dakṣiṇapādāṅguṣṭhāgrasthitakālāgnirudraṃ secayet) aṅguṣṭhāgrodakena kālāgnirudraṃ secayet | aniveditabhojināṃ tu bhojane viśeṣaḥ prāgeva suprabhedodāharaṇena darśitaḥ | niveditabhojināmaniveditabhojināṃ ca bhojanakālādanyatra yadanyadauṣadhatāmbūlapānīyādi bhojyaṃ gandhapuṣpādi bhogyaṃ vopatiṣṭheta tatsarvaṃ manasā devāya samarpyaiva bhoktavyam | p. 335) patraṃ puṣpaṃ phalaṃ toyamannapānādyamauṣadham | anivedya na bhuñjīta bhagavantaṃ sadāśivam || iti kāmikavacanāt | upabhogāya purato vastu yadyadupasthitam | tatsamarpya tu devāya vidadhītātmabhāvataḥ || iti vātulavacanācca | yattu - annādyamauṣadhaṃ toyaṃ patraṃ puṣpaṃ phalādikam | śivāya dattvā taccheṣaṃ bhojyaṃ bhuñjīta buddhimān || ityauṣadhāderniveditaśeṣasya bhojanavidhānaṃ tat agnikāryārheṇa aniveditabhojanaṃ kurvatā bhojanamadhyagrāhyauṣadhādiviṣayam | anyatra tu śivadāsānāṃ śivocchiṣṭameva grāhyam | kiṃ ca bhaktena yatkiñcitphalamuddiśya yā kriyā laukikī vaidakī vā kartumiṣyate, sā sarvāpi śivārādhanarūpeti bhāvena kartavyā | tattatkriyājanyasukhamapi śivastadbhokteti śive samarpya tadbhuktameva sukhaṃ mayā bhujyata iti bhāvena bhoktavyam | evaṃ vinaiva svayatnamupanatāḥ śabdasparśarūparasagandhākhyā viṣayāśca śivasamarpaṇapūrvakaṃ taducchiṣṭabudhdyaiva svendriyairanubhavitavyāḥ | tattadviṣayānubhavajanyaṃ sukhamapi taducchiṣṭabuddhyaiva bhoktavyam | yā yā kriyā vidhātavyā prastutā jāyate punaḥ | tāṃ tāṃ kuryānmahādevasamarpaṇadhiyā sudhīḥ || indriyādāgataṃ kiṃcidyatsukhaṃ tacchivārpitam | kṛtvā prasādaṃ bhoktavyaṃ tadindriyamukhena ca || iti vātule śravaṇāt | tadarthaṃ ca bhaktena sadā sāvadhānena bhāvyam | saṃyogeṣu viyogeṣu cāṇumātrasukhāni ca | yaḥ kuryādiṣṭaliṅgeṣu sāvadhāno nirantaram || p. 336) gacchaṃstiṣṭhan svapan jāgradbhuñjāno maithune rataḥ | yaḥ śivārpitacetasko bhaktimān sa tu nānyathā || iti bṛhatkālottare śravaṇāt | evaṃ kriyāsamarpaṇapūrvakaṃ kriyāṃ kurvataḥ viṣayasamarpaṇapūrvakaṃ viṣayānanubhavatastattajjanyasukhasamarpaṇapūrvakaṃ sukhaṃ bhuñjānasya ca sāvadhānasya bhaktasya pūrvajanmavāsanāvaśena kvacitkvacitpramādānniṣiddhakriyāṃ kurvato'pi niṣiddhaviṣayānanubhavato'pi niṣiddhasukhaṃ bhuñjānasyāpi na pāpalepo bhavati | kiṃ tu sarvaṃ śivasamārādhanamiti bhāvayataḥ sarvamapi śivaprītaya eva bhavati | tatrātmabhogārthaṃ nṛttāvalokanaharmyopavanadīrghikādikrīḍārūpāṃ kriyāmārabhamāṇastattakriyāsamaye saṃbhāvitānāṃ vākpāṇipādapāyūpastharūpakarmendriyavyāpārasādhyānāṃ śrotratvakcakṣurjihvāghrāṇarūpajñānendriyajanyatattadviṣayasādhyānā. m ca sukhānāṃ samarpaṇārthaṃ svakīye śrotrādijñānendriyapañcake vāgādikarmendriyapañcake ca krameṇādhiṣṭhātṛtvena saṃnihitānāmīśānādīnāṃ śrotrādivāgādīni svakīyaśrotrādivāgādiṣvaikyenānusandhāya tattadindriyavyāpārasādhyasukhānyaiśānādimūrtīradhiṣṭhātrā śivenānubhūyamānāni vibhāvya tānyeva sukhāni śivocchiṣṭabudhdyā svayaṃ bhuñjīta | ayatnopanamadviṣayasukhasamarpaṇaṃ tattadviṣayopagamasamayeṣu sāvadhānena kartumaśaktaḥ prātarvā śivapūjāvasāne vā bhaviṣyadetatsamayaparyantaṃ saṃbhāvitāyatnopanamacchabdasparśarūparasagandhātmakaviṣayānubhavat ajjanyasukhāni śivāya samarpayāmīti yugapadeva samarpayet | evaṃ yugapadviṣayārpaṇaṃ hṛdayādiṣu vā, hṛdayādisthānabhāvitasya sāmbaśivasya śrotrādiṣu vā, hṛdayādisthānabhāvitasya sadāśivasya kramādīśānādimukhagataśrotrādiṣu vā, svakīyaśrotrādyaikyena saṃhiteṣvīśānādīnāṃ śrotrādiṣu vā, kartavyam | sarvatrāpi samarpaṇe namontaḥ śivamantra eva mantraḥ | tasya ca śivāyedaṃ na mama ityartho bhāvanīyaḥ | sa cārtho mamakārasya jīvavācakasya ṣaṣṭhyantatayā labhyata iti sarvametadatirahasyam | ityaṃ pratidinaṃ prātaḥ śivacintanaśakyasnānavibhūtirudrākṣadhāraṇādinopāsanāpūrvakaṃ trikālaṃ dvikālamekakālaṃ vā catvāriṃśatā ṣoḍaśabhirdaśabhiḥ pañcabhirupacārairaṣṭapuṣpikāmātreṇa vā yathāvasaraṃ śivaṃ pūjayañchivaśāstrāṇyadhīyānaḥ p. 337) śivakathāḥ samākarṇayan bhojanakāle śivāgnikāryabudhdyā śivaniveditaśeṣaṃ vā śivadāsyabudhdyā śivaniveditaṃ vā svīkurvan anyattāmbūlapānīyagandhapuṣpādibhogyajātaṃ śivasamarpitaṃ kṛtvaiva bhuñjānaścikīrṣitaṃ karmajātaṃ tatphalarūpāṇāṃ sukhānāṃ śivopabhogyatvaṃ vibhāvya śivārādhanabudhdyā kurvāṇaḥ svayatnataḥ prakṛtopanatānapi viṣayān tattadviṣayopasthitisamayeṣu yugapadvā śivārpitānvidadhānaḥ sarvāṇyapi sukhāni śivocchiṣṭabudhdyaivānubhavan bahirlaukikakāryavicārakālānapyantataḥ śivanāmarūpānusandhānena saphalayannantaradhvani gamāgamābhyāṃ viharantīṃ niratiśayaprakāśāmṛtarūpiṇīmānandalekhāmapi samayeṣvākalayan pañcākṣaraparadaivatamanekopaniṣadanviṣyamāṇacaraṇāmbujamakhiladeva tāsārvabhaumamapārakaruṇāmbudhimāśritarakṣādhuraṃdharamambikaya a saha nijahṛdayajalaruhakuhare viharamāṇamānandasandohamūrtiṃ paramaśivamanavaratamantardṛśāvalokayanniṣṭabandhubhiḥ saha sukhamāsīta || atrāyaṃ siddhāntaḥ - śivasyaivāgamoktamapyetatsarvaṃ pūrvottaravirodhi snānaṃ sandhyā, vaidikatayā bhasmarudrākṣadhāraṇam, mantrarājajapaḥ, dvārapālārcanam pīṭhārcane viṣṇvādidevatāntarabhajanaprasaktiḥ, upacāroktamudrāviśeṣāḥ karadvayavyāpārasādhyāḥ, vaidikādau liṅgasthāpanam, savyapāṇinā ghaṇṭānādapurassaraṃ dīpadarśanādi, kvaciddhomaḥ, ityādisarvaṃ kathamupapadyata ityatrāyaṃ niṣkarṣaḥ - anekajanmasiddhānāṃ śrautasmārtānuvartinām | narāṇāṃ kṣīṇapāpānāṃ śive bhaktiḥ prajāyate || ityādyanekapramāṇaparyālocanayā vaidikakarmaṇāṃ vaiśeṣyavarṇanāt | karmabhissādhanaissādhyarūpaśivabhaktereva vīraśaivairapi sādhanīyatvāttadvyatiriktadevatāntarabhajanaṃ ca na prādhānyenāṅgīkurmaḥ | kiṃ tu patirūpaparameśvaravibhūtiviśeṣatvena sarvāsāṃ devatānāṃ śivapūjopayogitvena varṇanaṃ hemnaḥ paramāmodaḥ | nāsti kaścidvirodhaśaṅkāvakāśaḥ || p. 338) dvātriṃśadupadeśoktāḥ padārthāsta ime śrutāḥ | śivapūjāntargatāste hi sarve varṇyāḥ pṛthak pṛthak || piṇḍādijñānaśūnyāntamekottaraśatasthalam | ṣaṭsthalāntargataṃ tadvaddvātriṃśadupadeśakāḥ || śivapūjāntargatāste syustadevamupavarṇyate | tathāhi-upāsanā dividhā saguṇopāsanā nirguṇopāsanā ceti | dvātriṃśadupadeśārthānāṃ saguṇopāsanāṅgatve'pi tantreṇādimopadeśacatuṣṭayārthasya nirguṇopāsanāṅgatvaṃ mukhyatayāvagantavyam | yathā dīkṣaṇīyā (nirvāhaka) nirvāpyadevatānāṃ dīkṣaṇīyeṣṭinirvahaṇadvārā somasyāpi (nirvāhakatvam) dvāram, somayāgasyaivoddeśyatvāt | prakṛte ca nirguṇopāsanāṅgamukhopadeśacatuṣṭayaṃ saguṇopāsanāyāmapyupayuktam; saguṇopāsanāyāmapi nirguṇopāsanasyaivoddeśyatatvāt | paramparayā itare copadeśā nirguṇopāsanāṅgaṃ(meva) aṣṭāviṃśatyupāsanāḥ tāḥ saguṇopāsanāyante) tacca vaidikatantrānumoditameva na kevalatāntrikam, kevalatāntrikādvaidikatāntrikasyātiśayitatvāt | ekamevādvitīyamityādi vaidikaṃ vīraśaivam | dvaitādi sakalaṃ kevalatāntrikatvenāpramāṇatvādupekṣaṇīyam | tantrāgamaikavākyatayā tantroktavaidikāścācārāḥ saṅgṛhyāvirodhenopapāditāḥ | rājñaḥ kevalasyārcanādapi sāmātyavargasya vastrādyupahāreṇa rājñaḥ prītyaivācaritena rājña evātiprītirudeti) tadvatsaguṇasya taddvārapālasyārcanaṃ śivasyaivotkarṣāvaham | kiṃ tu śiva(rūpadhiyā) sadṛśatvena tadadhikatvena vā devatāntarabhajanaṃ narakapatanāyetyupavarṇitamāgameṣu | rājasāmyena rājādhikyena vānyaparicaraṇe rājñaḥ kopaḥ, tena rājadrohī śvamudrādyaṅkitaḥ san deśādutsāryaḥ, tadvacchivasamatvenādhikatvena vā virodhasaṃpādanaṃ narakāyetyāstāṃ vistaraḥ | vātulottare devīṃ prati śivavacanam- vedārtha eva deveśi kāmikādyāgamaiḥ punaḥ | tvayi snehena te spaṣṭaṃ varṇitāḥ kramaśo mayā || p. 339) vedārthadūṣako yastu madāgamavidūṣakaḥ | madāgamavirodhī ca vaidikaścyavate kṣaṇāt || nigamāgamasārūpyaṃ matprasādena labhyate | nigame cāgame tulyo madbhaktaḥ syānna saṃśayaḥ || tatrāpi vīraśaivākhyaṃ rahasyaṃ tadvadāmi te | śivaśabdaśravaṇataḥ sarvaṃ prāptaṃ vibhāvayet || tadvirodhiṣu vaimukhyaṃ mukhyaṃ matprītikāraṇam | prāṇaṃ vāpi parityajya śivadharmottaro bhavet || antardrohī bahirdrohī narakāyātanāvubhau | yaḥ svayaṃ sarvaśāstrajñaḥ śaivakarmaṇi karmaṭhaḥ || anyalāñchanasaṃyuktaiḥ saṃbhāṣī sahavāsavān | maddrohisnehasaṃpanno'ntardrohīti kathyate || bahirdrohī sa vijñeyo'nyalāñchanasaṃyutaḥ | kalpānte sa vimucyeta nāntardrohī vimucyate || eṣa eva gaṇācāra etadeva śivārcanam | etadevopāsanaṃ ca maddrohiparivarjanam || ye bhasmalāñchitā devi ye ca rudrākṣabhūṣaṇāḥ | ye pañcākṣarajalpākā madrūpāṃstānvibhāvayet || bhaktireva hi sarveṣāṃ nigameṣvāgameṣu ca | phalāya prabhaveddevi sandehe tu vinaśyati || abhakto vātha bhakto vā maduktārthaviśāradān | madrūpeṇaiva vijñāya viśvasenmokṣamāpnuyāt || viśvāsaḥ paramo mokṣo viśvāso'rthapradaḥ svayam | aviśvāsena śāstreṣu naśyatyeva budho'pi saḥ || viśvāsaścaraliṅgeṣu teṣu pūjā viśeṣataḥ | prāṇaliṅge'thavā sthāṇau kuryātkārayitā kṣamaḥ || teṣu teṣūpadeśeṣu spaṣṭo'rthaścaivamādikaḥ | śivoditastataḥ sarvaṃ vīraśaivaṃ hi vaidikam || p. 340) ajānanto vīraśaivamatamādyaṃ parātparam | vimuhyanti narāḥ sarve kalikalmaṣacetasaḥ || yasminnanugrahaḥ śambhormatistasyātra nissaret | śiva eva paraṃ satyaṃ tatpūjā mokṣadāyinī || vyākhyāṃ pūjāvidhānasya pravadāmi samāsataḥ | śivaśāstre śivenaiva śivāyai kathitasya tu || aṅgamābhyantaraṃ yāgamagnikāryāvasānakam | vidhāya vā na vā paścādvahiryāgaṃ samācaret || tatra dravyāṇi manasā kalpayitvā viśodhya ca | dhyātvā vināyakaṃ devaṃ pūjayitvā vidhānataḥ || dakṣiṇe cottare caiva nandīśaṃ suyaśāṃ tathā | ārādhya manasā samyagāsanaṃ kalpayettataḥ || ādhārānantasaṃyuktasiṃhayogāsanādikam | padmāsanaṃ vā vimalaṃ tattvatrayasamanvitam || tasyopari śivaṃ dhyāyetsāmbaṃ sarvamanoharam | sarvalakṣaṇasaṃpannaṃ sarvāvayavaśobhitam || sarvātiśayasaṃyuktaṃ sarvābharaṇabhūṣitam | raktāsyapāṇicaraṇaṃ kundamandasmitānanam || śuddhasphaṭikasaṅkāśaṃ phullapadmatrilocanam | caturbhujamudārāṅgaṃ cārucandrakalādharam || varadābhayahastaṃ ca mṛgaṭaṅkadharaṃ śubham | sarvakalyāṇanilayaṃ cārunīlagalāntaram || sarvopamānarahitaṃ sānurāgaparicchadam | tataḥ saṃcintayettasya vāmabhāge maheśvarīm || praphullotpalapatrābhavistīrṇāyatalocanām | pūrṇacandrābhavadanāṃ nīlakuñcitamūrdhajām || p. 341) nīlotpaladalaprakhyāṃ candrārdhakṛtaśekharām | ativṛttadhanottuṅgasnigdhapīnapayodharām || tanumadhyāṃ pṛthuśroṇiṃ pītasūkṣmatarāmbarām | sarvābharaṇasaṃpannāṃ lalāṭatilakojvalām || vicitrapuṣpasaṅkīrṇakeśapāśopaśobhitām | sarvato'nuguṇākārāṃ kiñcillajjānatānanām || hemāravindaṃ vikasaddadhānāṃ dakṣiṇe kare | daṇḍavaccāparaṃ hastaṃ nyasyāsīnāṃ sahāsane || evaṃ devaṃ ca devīṃ ca dhyātvāsanavare śubhe | sarvopacāravadbhaktyā bhāvapuṣpaṃ samarpayet || athavā parikalpyaiva mūrtimanyatamāṃ vibhoḥ | śaivīṃ sadāśivākhyāṃ vā tathā māheśvarīṃ parām || ṣaḍviṃśakābhidhānāṃ vā śrīkaṇṭhākhyāmathāpi vā | mantranyāsādikaṃ cāpi kṛtvā svasyāṃ tanau yathā || tasyāṃ mūrtau mūrtimantaḥ śivaṃ sadasataḥ param | dhyātvāvāhya krameṇaiva pūjāṃ nirvartayeddhiyā || samidājyādibhiḥ paścānnābhau homaṃ ca bhāvayet | bhrūmadhye ca śivaṃ dhyāyecchuddhadīpaśikhākṛtim || itthamaṅge satantre ca yāge dhyānamaye śubhe | agnikāryāvasāne ca sarvatraiva samo vidhiḥ || atha cintāmayaṃ sarvaṃ samāpyārādhanakramam | liṅge ca pūjayedevaṃ sthaṇḍile vānale'thavā || prokṣayenmūlamantreṇa pūjāsthānaṃ viśodhayet | gandhacandanatoyena puṣpaṃ tatra vinikṣipet || astreṇotsārya vai vighnamavakuṇṭhya ca varmaṇā | astraṃ dikṣu ca vinyasya arcayedarcakaṃ śubham || p. 342) tatra darbhān paristīrya kṣālanaprokṣaṇādibhiḥ | saṃśodhya sarvapātrāṇi dravyaśuddhiṃ samācaret || prokṣaṇīmarghyapātraṃ ca pādyapātramataḥ param | athaivācamanīyasya pātraṃ ceti catuṣṭayam || prakṣālya prokṣya vīkṣyātha kṣipetteṣu jalaṃ śivam | pūjādravyāṇi sarvāṇi yathālābhaṃ vinikṣipet || ratnādi rajataṃ hema gandhapuṣpākṣatādayaḥ | phalapallavadarbhāśca puṇyadravyāṇyanekadhā || snānodake sugandhadipānīye ca viśeṣataḥ | śītalāni manojñāni kusumādīni nikṣipet || uśīraṃ candanaṃ caiva pādye tu parikalpayet | jātītakkolakarpūra bahumūlatamālakān || kṣipedācamanīye ca cūrṇayitvā viśeṣataḥ | elāṃ sarveṣu pātreṣu karpūraṃ candanaṃ tathā || kuśāgrāṇyakṣatāṃścaiva yavavrīhitilānyapi | ājyasiddhārthapuṣpāṇi bhasitaṃ cārghyapātrake || kuśapuṣpayavavrīhibahumūlatamālakān | prakṣipetprokṣaṇīpātre bhasitaṃ ca yathākramam || sarvatra mantraṃ vinyasya varmaṇāveṣṭya bāhyataḥ | paścādastreṇa saṃrakṣya dhenumudrāṃ pradarśayet || pūjādravyāṇi sarvāṇi prokṣaṇīpātravāriṇā | saṃprokṣya mūlamantreṇa śodhayedvidhivattataḥ || pātrāṇāṃ prokṣaṇīmekāmalābhe sarvakarmasu | sādhayedarghyamāhustatsāmānyaṃ sādhakottamāḥ || tato vināyakaṃ devaṃ bhakṣyabhojyādibhiḥ kramāt | pūjayitvā vidhānena dvārapārśve tu dakṣiṇe || antaḥpurādhipaṃ sākṣānnandinaṃ samyagarcayet | cāmīkarācalaprakhyaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || p. 343) bālendumakuṭaṃ saumyaṃ triṇetraṃ ca caturbhujam | dīptaśūlamṛgīṭaṅkahemavetradharaṃ vibhum || candrabimbābhavadanaṃ harivaktramathāpi vā | uttaradvārapārśve tu bhāryāṃ ca marutaḥ sutām || suyaśāṃ suvratāmambāpādamaṇḍanatatparām | pūjayitvā praviśyāntarbhavanaṃ parameṣṭhinaḥ || saṃpūjya liṅgaṃ beraṃ vā nirmālyamapanodayet | prakṣālya puṣpaṃ śirasi nyasettasya viśuddhaye || puṣpahasto japecchaktyā mantraṃ mantraviśuddhaye | aiśānyāṃ caṇḍamārādhya nirmālyaṃ cāsya dāpayet || kalpayedāsanaṃ paścādādhārādi yathākramam | ādhāraśaktiṃ kalyāṇīṃ śyāmāṃ dhyāyedadhomukhaḥ || tasyāḥ purastādutkaṇṭhamanantaṃ kuṇḍalākṛtim | dhavalaṃ pañcaphaṇinaṃ lelihānamivāmbaram || tasyoparyāsanaṃ bhadraṃ kīrṇapuṣpaṃ catuṣpadam | dharmo jñānaṃ ca vairāgyamaiśvaryaṃ ca padāni vai || āgneyādiśvetapītaraktaśyāmādivarṇataḥ | adharmādīni pūrvādīnyuttarāntānyanukramāt || rājāvartamaṇiprakhyānyasya gātrāṇi bhāvayet | athordhvacchadanaṃ padmamāsanaṃ vipulaṃ śivam || aṣṭapatrāṇi tasyāhuraṇimādiguṇāṣṭakam | kesarādīni vāmādyā rudrā vāmādiśaktibhiḥ || bījānyapi ca tā eva śaktayo'ntarmanonmanī | karṇikopari vairāgyanālaṃ jñānaṃ śivātmakam || kandaṃ ca śivadharmātmā karṇikānte trimaṇḍalam | trimaṇḍalāntarātmāditattvatritayamāsanam || ṣaḍāsano balimukhaṃ vicitrāstaraṇāstṛtam | āsanaṃ kalpayeddivyaṃ śuddhavidyāsamujvalam || p. 344) āvāhanaṃ sthāpanaṃ ca sannirodhaṃ nirīkṣaṇam | namaskāraṃ ca kurvīta badhvā mudrāṃ pṛthak pṛthak || pādyamācamanaṃ cārghyaṃ gandhaṃ puṣpaṃ tataḥ param | dhūpaṃ dīpaṃ ca tābūlaṃ datvā'tha snāpayecchivau || athavā parikalpyaivamāsanaṃ mūrtimeva ca | sakalīkṛtya mūlena brahmabhiścāparaistathā || āvāhayettathā devyā śivaṃ paramakāraṇam | śuddhasphaṭikasaṅkāśaṃ devaṃ niṣkalamakṣaram || kāraṇaṃ sarvadevānāṃ sarvalokamayaṃ param | antarbahiḥsthitaṃ vyāpyāṇoralpaṃ mahattaram || bhaktānāmaprayatnena dṛśyamīśvaramavyayam | brahmaviṣṇumahendrādyairapi devairagocaram || vedasāraṃ ca vidvadbhiragocaramiti smṛtam | ādimadhyāntarahitaṃ bheṣajaṃ bhavarogiṇām || śivatattvamiti khyātaṃ śivārthaṃ jagataḥ sthitam | pañcopacāravadbhaktyā pūjayelliṅgamūrdhani || liṅgamūrtermaheśasya śivasya paramātmanaḥ | snānakāle prakurvīta jayaśabdādimaṅgalam || pañcagavyairdadhikṣīraghṛtamadhvādipūrvakaiḥ | phalaiḥ phalānāṃ sāraiśca tilasarṣapasaktubhiḥ || bījairyavādibhiḥ śastaiścūrṇairmāṣādisaṃbhavaiḥ | saṃsnāpyālipya piṣṭādyaiḥ snāpayeduṣṇavāriṇā || gharṣayedbilvapatrādyairliptagandhāpanuttaye | punaḥ saṃsnāpya salilaiścakravartyupacārataḥ || sugandhamālikāṃ dadyāddharidrāṃ ca yathākramam | tataḥ saṃsicya salilairliṅgaṃ beramathāpi vā || p. 345) snāpayedgandhatoyena kuśapuṣpodakena ca | hiraṇyaratnatoyaiśca mantrasiddhairyathākramam || asaṃbhave tu dravyāṇāṃ yathāsaṃbhavasaṃbhavaiḥ | kevalairmantratoyairvā snāpayecchraddhayā śivam || kalaśenātha śaṅkhena vardhanyā pāṇināthavā | sakuśena sapuṣpeṇa snāpayenmantrapūrvakam || pavamānena rudreṇānilena tvaritena ca | liṅgasūktādisūtraiśca śirasātharvaṇena ca || ṛgbhiśca sāmabhiścaiva brahmabhiścāpi pañcabhiḥ | snāpayeddevadeveśaṃ śivena praṇavena ca || yathā devasya devyāśca kuryātsnānādikaṃ tathā | na tu kaścidviśeṣo'sti tatra tau sadṛśau yataḥ || prathamaṃ devadevasya kuryātsnānādikāḥ kriyāḥ | paścāddevyai prakurvīta devadevasya śāsanāt || nārdhanārīśvare pūjye paurvāparyaṃ ca vidyate | mantratantropacārāṇāṃ liṅge vānyatra vā kvacit || kṛtvābhiṣekaṃ liṅgasya śucinā ca sugandhinā | saṃmṛjya vāsasā dadyādambaraṃ copavītakam || pādyamācamanaṃ cārghyaṃ gandhaṃ puṣpaṃ ca bhūṣaṇam | dhūpaṃ dīpaṃ ca naivedyaṃ pānīyaṃ mukhaśodhanam || punarācamanīyaṃ ca mukhavāsaṃ tataḥ param | makuṭaṃ ca śubhaṃ bhadraṃ sarvaratnairalaṅkṛtam || bhūṣaṇāni vicitrāṇi mālyāni vividhāni ca | vyajanaṃ cāmaraṃ chatraṃ tālavṛntaṃ ca darpaṇam || datvā nirājanaṃ kuryātsarvamaṅgalanisvanaiḥ | gītanṛttādibhiścaiva jayaśabdaravānvitaiḥ || haimaṃ ca rājataṃ tāmrapātraṃ vā mṛṇmayaṃ śubhaiḥ | padmādyaiḥ śobhitaiḥ puṣpairbījadadhyakṣatādibhiḥ || p. 346) triśūlaśaṅkhayugmābjanandyāvartaiḥ karīṣajaiḥ | citravatsvastikādarśavajrairvahnyādicihnitaiḥ || aṣṭa pradīpān parito nidhāyaikaṃ tu madhyataḥ | teṣu vāmādikāścintyāḥ pūjyāśca nava śaktayaḥ || kavacena samācchādya saṃrakṣyāstreṇa sarvataḥ | dhenumudrāṃ ca sandarśya pāṇibhyāṃ pātramuddharet || athavāropayetpātre pañca dīpān yathākramam | vidikṣvapi ca madhye ca dīpamekamathāpi vā || tatastatpātramuddhṛtya liṅgāderupari kramāt | triḥ pradakṣiṇayogena bhrāmayenmūlavidyayā || dadyādarghyaṃ tato mūrdhni bhasitaṃ ca sugandhitam | kṛtvā puṣpāñjaliṃ paścādupahāraṃ nivedayet || pānīyaṃ ca tato dattvā dadyādācamanaṃ tataḥ | pañcasaugandhikopetaṃ tāmbūlaṃ ca nivedayet || prokṣayetprokṣaṇīyāni gānanāṭyādi kārayet | liṅgādau śivayościntāṃ kṛtvā śaktyā japecchivam || pradakṣiṇaṃ praṇāmaṃ ca stavaṃ cātmasamarpaṇam | vijñāpanaṃ ca kāryāṇāṃ kuryādvinayapūrvakam || arghyaṃ puṣpāñjaliṃ datvā badhvā mudrāṃ yathāvidhi | paścātkṣamāpayeddevamudvāsyātmani cintayet || pādyādimukhavāsāntamarghyāntaṃ vātisaṅkaṭe | puṣpavikṣepamātraṃ vā kuryādbhāvapurassaram || tāvadeva paro dharmo bhāvena sukṛto bhavet | asaṃpūjya na bhuñjīta śivamāprāṇasañcarāt || yadi pāpena bhuñjīta svairaṃ tasya na niṣkṛtiḥ | pramādena tu bhuktaṃ cettadudgīrya prayatnataḥ || snātvā dviguṇamabhyarcya devaṃ devīmupoṣya ca | śivasyāyutamabhyasya brahmacaryapurassaram || p. 347) paredyuḥ śaktito datvā suvarṇādyaṃ śivāya vā | śivabhaktāya vā kṛtvā mahāpūjāṃ śucirbhavet || anuktaṃ cātra pūjāyāḥ kramalopabhayādi vā | yattadanyatpravakṣyāmi samāsānna tu vistarāt || havirnivedanātpūrvaṃ dīpadānādanantaram | kuryādāvaraṇābhyarcāṃ prāpte nīrājane tathā || tatreśānādisadyāntaṃ hṛdādyastrāntameva ca | śivasya ca śivāyāśca prathamāvaraṇe yajet || aiśānyāṃ pūrvabhāge vā dakṣiṇe cottare tathā | paścime ca tathāgneyyāmaiśānyāṃ nair-ṛte tathā || vāyavyāṃ punaraiśānyāṃ caturdikṣu tataḥ param | garbhāvaraṇamākhyātaṃ mantraṃ sadyāntameva vā || hṛdayādyastraparyantamathavāpi samarcayet | tadbahiḥ pūrvataḥ śakraṃ yamaṃ dakṣiṇato yajet || varuṇaṃ vāruṇe bhāge dhanadaṃ cottare punaḥ | īśamaiśe'gnimāgneye nair-ṛte nir-ṛtiṃ yajet || mārute mārutaṃ viṣṇuṃ nair-ṛte vidhimaiśvare | bahiḥ padmasya vajrādīnyabjāntānyāyatānyapi || prasiddharūpāṇyāśāsu lokeśānāṃ kramādyajet | devaṃ devīṃ ca saṃprokṣya sarvāvaraṇadevatāḥ || baddhāñjalipuṭā dhyeyāḥ samāsīnā yathāsukham | sarvāvaraṇadevānāṃ sābhidhānairnamo'ntakaiḥ || puṣpaiḥ saṃpūjanaṃ kuryānnatyā smṛtyaiva ca kramāt | garbhāvaraṇamevāpi yajedāvaraṇaṃ vinā || yāge dhyāne jape home bāhye cābhyantare'pi vā | haviśca ṣaḍvidhaṃ devi śuddhaṃ mudgānnameva ca || p. 348) pāyasaṃ dadhisaṃmiśraṃ gauḍaṃ ca kapilāghṛtam | eteṣvekamanekaṃ vā nānāvyañjanasaṃyutam || guḍakhaṇḍānvitaṃ dadyānmathitaṃ dadhi cottamam | bhakṣyāṇyapūpamukhyāni svādumanti phalāni ca || elācandanapuṣpādyaṃ pānīyaṃ (cā)tiśītalam | mṛdu tailarasāktaṃ ca khaṇḍaṃ pūgaphalasya ca || dalāni nāgavallyāśca gaurāṇi ca śivāni ca | śailameva sitaṃ cūrṇaṃ nātirūkṣaṃ na coṣitam || karpūraṃ cāpyakṛtakaṃ jātyādivanajaṃ śubham | ālepanaṃ candanasya kālāgarurajomayam || kastūrikā kuṅkumaṃ ca raso mṛgamadātmakaḥ | puṣpāṇi surabhīṇyeva patrāṇi ca śivāni ca || dukūlapaṭadevāṅgamayāni ca mitāni ca | navaratnacitānyeva tapanīyamayāni ca || vidyudvalayakalpāni bhūṣaṇāni viśeṣataḥ | sarvāṇyetāni karpūraniryāsāgarucandanaiḥ || sudhūpitāni puṣpādyairvāsitāni samantataḥ | candanāgarukarpūrakoṣṭhaguggulacūrṇakaiḥ || ghṛtena madhunā caiva siddho dhūpaḥ praśasyate | kapilāsaṃbhavenaiva ghṛtenātisugandhinā || nityaṃ pradīpitā dīpāḥ śastāḥ karpūravartijāḥ | pañcagavyaṃ ca mathitaṃ payo dadhi ghṛtaṃ tathā || kapilāsaṃbhavaṃ śambhoriṣṭaṃ snāne ('tha) ca pānake | āsanāni ca bhadrāṇi gajadantamayāni ca || suvarṇaratnacitrāṇi citrāṇyāstaraṇāni ca | mṛdūpadhānayuktāni sūkṣmatūlamayāni ca || p. 349) uccāvacāni ramyāṇi śayanāni sukhāni ca | dadyātsamudragāminyā nadyā vāmbhaḥ samāhṛtam || vastrapūtaṃ ca śītaṃ ca viśiṣṭaṃ snānapānayoḥ | chatraṃ śaśinibhaṃ ślakṣṇaṃ muktādāmavirājitam || navaratnāñcitaṃ divyaṃ hemadaṇḍamanoharam | cāmare ca site sūkṣe cāmīkarapariṣkṛte || rājahaṃsamayākāre ratnadaṇḍopaśobhite | darpaṇaṃ cāpi susnigdhaṃ divyagandhānulepanam || samantādratnasañchannaṃ sragvaraiśca vibhūṣitam | gambhīraninadaḥ śaṅkho haṃsakundendusannibhaḥ | āsyapṛṣṭhādideśeṣu ratnacāmīkarāñcitaḥ | kāhalāni ca ramyāṇi nānānādakarāṇi ca || suvarṇanirmitānyeva mauktikālaṅkṛtāni ca | bherīmṛdaṅgamurajatimitāpaṭahādayaḥ || samudrakalpasannādāḥ kalpanīyāḥ prayatnataḥ | bhāṇḍānyapi ca ramyāṇi pātrāṇyapi ca kṛtsnaśaḥ || tadādhārāṇi sarvāṇi sauvarṇānyeva sādhayet | ālayaśca maheśasya śivasya paramātmanaḥ || rājāvasathavatkalpyaḥ śivaśāstroktalakṣaṇaḥ | uccaprākārasaṃbhinnaṃ bhūdharākāragopuram || anekaratnasañchannaṃ hemadvārakavāṭakam | taptajāmbūnadamayaṃ ratnastambhaśatāvṛtam || muktādāmavitānāḍhyaṃ vidrumadvāratoraṇam | cāmīkaramayairdīptairmakuṭaiḥ kumbhalakṣaṇaiḥ || alaṅkṛtaśirobhāgamastrarājena cihnitaiḥ | rājārhakanivāsaiśca rājavīthyādiśobhitaiḥ || rakṣitaṃ prāṃśuśikharaiḥ prāsādaiśca samantataḥ | āsthānasthānavaryaiśca sthitairdikṣu vidikṣu ca || p. 350) atyantālaṅkṛtaṃ prāntamantarāvaraṇairiva | uttamastrīsahasraiśca nṛttagītaviśāradaiḥ || veṇuvīṇāvidagdhaiśca puruṣairbahubhiryutam | rakṣitaṃ rakṣakairvīrairgajavājirathānvitaiḥ || anekapuṣpavāṭībhiranekaiśca sarovaraiḥ | dīrghikābhiranekābhirdigvidikṣu samāvṛtam || vedavedāṅgatattvajñaiḥ śivaśāstraviśāradaiḥ | śivāśramaratairbhaktaiḥ śivaśāstroktalakṣaṇaiḥ || śāntaiḥ smitamukhaiḥ sphītaiḥ sadācāraparāyaṇaiḥ | śaivairmāheśvaraiścaiva śrīmadbhiḥ sevitaṃ dvijaiḥ || evamantarbahirvātha yathāśakti vinirmite | sthāne śilāmaye dānte dārave ceṣṭakāmaye || kevale mṛṇmaya vāpi puṇyāraṇye'pi vā girau | nadyāṃ devālaye'nyatra deśe vātha śubhe gṛhe || āḍhyo vātha daridro vā svakāṃ śaktimavañcayan | vittairnyāyārjitaireva bhaktyā devaṃ samarcayet || athānyāyārjitaiścāpi bhaktyā cecchivamarcayet | na tasya pratyavāyo'sti bhāvavaśyo yataḥ prabhuḥ || nyāyārjitairapi dravyairabhaktyā pūjayedyadi | na tatphalamavāpnoti bhaktirevātra kāraṇam || bhaktyā vittānusāreṇa śivamuddiśya yatkṛtam | alpe mahati vā tulyaṃ phalamāḍhyadaridrayoḥ || bhaktyā pracoditaṃ kuryādalpavitto'pi mānavaḥ | mahāvibhavasāro'pi na kuryādbhaktivarjitaḥ || sarvasvamapi yo dadyācchive bhaktivivarjitam | na tena phalabhāk sa syādbhaktirevātra kāraṇam || p. 351) na tattapobhiratyugrairna ca sarvairmahāmakhaiḥ | gacchecchivapuraṃ divyaṃ muktvā bhaktiṃ śivātmikām || guhyādguhyatamaṃ hyetatsarvatra parameśvare | śive bhaktirna sandehastayā yukto vimucyate || śivamantrajapo dhyānaṃ homo yajñastapaḥ śrutam | dānamadhyayanaṃ sarvaṃ bhāvārthaṃ nātra saṃśayaḥ || bhāvahīno naraḥ sarvaṃ kṛtvāpi na vimucyate | bhāvayuktaḥ punah sarvamakṛtvāpi vimucyate || cāndrāyaṇasahasraiśca prājāpatyaśataistathā | vratairmāsopavāsaiśca śivabhaktasya kiṃ phalam || abhaktā mānavāścāsmin loke giriguhāsu ca | tapanti cālpabhogārthaṃ bhakto bhāvena mucyate || sātvikaṃ muktidaṃ karma satve vai yoginaḥ sthitāḥ | rājasaṃ siddhidaṃ kuryuḥ karmāṇi rajasāvṛtāḥ || asurā rākṣasāścaiva tamoguṇasamanvitāḥ | aihikārthāt yajantīśaṃ narāścānye'pi tādṛśāḥ || tāmasaṃ rājasaṃ vāpi sātvikaṃ bhāvameva vā | āśritya bhaktyā pūrārthaṃ kurvan bhadraṃ samaśnute || yataḥ pāpārṇavāttrātuṃ bhaktirnauriva nirmitā | tasmādbhaktyupapannasya rajasā tamasā ca kim || antyajo vādhamo vāpi mūrkho vā paṇḍito'pi vā | śivabhāvaṃ prapannaścetpūjyaḥ sarvasurāsuraiḥ || tasmātsarvaprayatnena bhaktyaiva śivamarcayet | abhaktānāṃ kvacidapi phalaṃ nāsti yatastataḥ || vakṣyāmyatirahasyaṃ te śruṇuṣvedaṃ vaco mama | vedaiḥ śāstrairvedavidbhirvicāryaiva suniścitam || brahmaghno vā surāpo vā steyī vā gurutalpagaḥ | mātṛhā pitṛhā vāpi vīrahā bhrūṇahāpi vā || p. 352) saṃpūjya mantrato bhaktyā śivaṃ paramakāraṇam | taistaiḥ pāpaiḥ pramucyante varṣairdvādaśabhiḥ kramāt || tasmātsarvaprayatnena bhaktiyukto yajecchivam | bhaktaścennāparaṃ kiṃcidbhikṣāhāro jitendriyaḥ || kṛtvāpi sumahatpāpaṃ bhaktyā pañcākṣareṇa tu | pūjayedyadi deveśaṃ tasmātpāpātpramucyate || abbhakṣā vāyubhakṣāśca ye cānye vratakarśitāḥ | teṣāmetairvratairnāsti śivalokasamāgamaḥ || bhaktyā pañcākṣareṇaiva yaḥ śivaṃ sakṛdarcayet | so'pi gacchecchivasthānaṃ śivamantrasya gauravāt || tasmāttapāṃsi yajñāśca sarve sarvasvadakṣiṇāḥ | śivasūtrārcanasyaite koṭyaṃśenāpi no samāḥ || baddho vāpyatha mukto vā pāśātpañcākṣareṇa cet | pūjayenmucyate bhakto nātra kāryā vicāraṇā || arudro vātha rudro vā sūtreṇa śivamarcayet | yaḥ kaścitpatito vāpi mūḍho vā mucyate naraḥ || ṣaḍakṣareṇa vā nityaṃ tathā pañcākṣareṇa vā | sabrahmāṅgena vā tena sahaṃsena vimucyate || tasmādbhaktaḥ śivaṃ bhaktyā sūtramantreṇa pūjayet | śivabhakto jitakrodho hyalabdho labdha eva vā || alabdhāllabdha evātra viśiṣṭo nātra saṃśayaḥ | tasmāllabdhvaiva deveśaṃ sūtramantreṇa pūjayet || ekakālaṃ dvikālaṃ vā trikālaṃ sarvadāpi vā | ye'rcayanti mahādevaṃ vijñeyāste gaṇeśvarāḥ || jātenātmadruhā yena nārcito bhagavāñchivaḥ | suciraṃ sañcaratyasmin saṃsāre duḥkhasāgare || p. 353) durlabhaṃ prāpya mānuṣyaṃ mūḍho nārcayate śivam | niṣphalaṃ tasya tajjanma mokṣāya na bhavedyataḥ || durlabhaṃ prāpya mānuṣyaṃ ye'rcayanti pinākinam | teṣāṃ hi saphalaṃ janma kṛtārthāste narottamāḥ || bhavabhaktiparā ye ca bhavapravaṇacetasaḥ | bhavasaṃsmaraṇodyuktā na te duḥkhasya bhāginaḥ || bhavanāni manojñāni vibhramā bhramaṇāḥ striyaḥ | dhanaṃ cādṛṣṭaparyantaṃ śivapūjāvidheḥ phalam || ye vāñchanti mahābhogaṃ grāhyaṃ ca tridaśālaye | te'rcayanti sadākālaṃ harasya caraṇāmbujam || saubhāgyaṃ kāntimadrūpaṃ satyaṃ tyāgaḥ prabhāvatā | śauryaṃ ca jagati khyātiḥ śivamarcayato bhavet || tasmātsarvaṃ parityaya śivaikāhitamānasaḥ | śivapūjāvidhiṃ kuryādyadīcchecchivamātmanaḥ || tvaritaṃ jīvitaṃ yāti tvaritaṃ yāti yauvanam | tvaritaṃ vyādhirabhyeti tasmātpūjyaḥ sadā śivaḥ || yāvannāyāti maraṇaṃ yāvannākramate jarā | yāvannendriyavaikalyaṃ tāvatpūjaya śaṅkaram || na śivārcanatulyo'sti dharmo'nyo bhuvanatraye | iti vijñāya yatnena pūjanīyaḥ sadāśivaḥ || dvārayāgaṃ yavanikāṃ parivārabalikriyām | nityotsavaṃ ca kurvīta prāsāde yadi pūjayet || havirnivedanādūrdhvaṃ svayaṃ vānucaro'pi vā | prāsādaparivārebhyo baliṃ dadyādyathākramam || nirgamya balidevādi vādyaistattanmukhāsthitaḥ | puṣpaṃ dhūpaṃ ca dīpaṃ ca dadyādannaṃ jalaiḥ saha || tato dadyānmahāpīṭhe tiṣṭhan balimudaṅmukhaḥ | tato niveditaṃ deve yattadannādikaṃ purā || p. 354) tatsarvaṃ sāvaśeṣaṃ vā caṇḍāya ca nivedayet | hutvā ca vidhivatpaścātpūjāśeṣaṃ samāpayet || kṛtvā prayogaṃ vidhivadyāvanmantrajapaṃ tataḥ | nityotsavaṃ prakurvīta yathoktaṃ śivaśāsane || vimale taijase pātre raktapadmopaśobhite | astraṃ pāśupataṃ divyaṃ tatrāvāhya samarcayet || śirasyāropya tatpātraṃ dvijasyālaṅkṛtasya tu | nyastāstravapuṣastena japtayaṣṭidharasya ca || prāsādaparivārebhyo bahirmaṅgalanisvanaiḥ | nṛttageyādibhiścaiva sahadīpadhvajādibhiḥ || pradakṣiṇatrayaṃ kṛtvā na drutaṃ na vilambitam | mahāpīṭhaṃ samāhṛtya triḥ pradakṣiṇayogataḥ || punaḥ praviṣṭo dvārastho yajamānaḥ kṛtāñjaliḥ | prāsādābhyantaraṃ nītvā hyastamudvāhayettataḥ || pradakṣiṇādikaṃ kṛtvā yathāpūrvoditaṃ kramāt | pradāya cāṣṭapuṣpāṇi pūjāmatha samāpayet || (upamanyuḥ) - (vāya-uttara 28) ataḥ paraṃ pravakṣyāmi śivāśramaniṣeviṇām | śivaśāstroktamārgeṇa naimittikavidhikramam || sarveṣvapi ca māseṣu pakṣayorubhayorapi | aṣṭabhyāṃ ca caturdaśyāṃ tathā parvaṇi ca kramāt || ayane viṣuve caiva grahaṇe ca viśeṣataḥ | kartavyā mahatī pūjā'dhikā vāpi bhaktitaḥ || māsi māsi yathānyāyaṃ brahmakūrcaṃ prasādhya tu | snāpayitvā śivaṃ tena pibeccheṣamupoṣitaḥ || brahmahatyādidoṣāṇāmatīva mahatāmapi | niṣkṛtirbrahmakūrcasya pānānnānyo viśiṣyate || p. 355) puṣyeṣu puṣyanakṣatre kuryānnīrājanaṃ vibhoḥ | māghe maghākhyanakṣatre pradadyādghṛtakambalam || phālgune cottarānte vai prārabheta mahotsavam | caitre citrāpūrṇimāyāṃ ḍolāṃ kuryādyathāvidhi || vaiśākhe'pi tu vaiśākhyāṃ kuryātpuṣpamahālayam | jyeṣṭhe mūlākhyanakṣatre (śīta) sitakumbhaṃ pradāpayet || āṣāḍhe cottarāṣāḍhe pavitrāropaṇaṃ tathā | śrāvaṇe prākṛtādyāni maṇḍalāni prakalpayet | śraviṣṭhākhye tu nakṣatre prauṣṭhapadyāṃ tataḥ param | prokṣayecca jalakrīḍāṃ pūrvāṣāḍhāśraye dine || āśvayujyāṃ tato dadyātpāyasaṃ ca navodanam | agnikāryaṃ ca tenaiva kuryācchatabhiṣagdine || kārtikyāṃ kṛttikāyoge dadyāddīpasahasrakam | mārgaśīrṣe tathārdrāyāṃ ghṛtena snāpayecchivam || aśaktasteṣu kāleṣu kuryādutsavameva vā | āsthānaṃ vā mahāpūjāmadhikaṃ vā samarcanam || āvṛtte'pi ca kalyāṇe praśasteṣvapi karmasu | daurmanasye durācāre dussvapne duṣṭadarśane || utpātādyaśubhe tasmin roge vā prabale'tha vā | snānapūjājapadhyānahomadānādikāḥ kriyāḥ || nimittānuguṇāḥ kāryāḥ puraścaraṇapūrvikāḥ | śivālaye ca vihate punassandhānamācaret || ya evaṃ śivadharmiṣṭho vartate nityamudyataḥ | tasyaikajanmanā muktiṃ prayacchati maheśvaraḥ || etadyathottaraṃ kuryānnityanaimittikeṣu yaḥ | divyaṃ śrīkaṇṭhanāthasya sthānamādyaṃ sa gacchati || p. 356) tatra bhuktvā mahābhogān kalpakoṭiśataṃ naraḥ | kālāntare cyutastasmādaumaṃ kaumārameva ca || saṃprāpya vaiṣṇavaṃ brāhmaṃ rudralokaṃ viśeṣataḥ | tatroṣitvā ciraṃ kālaṃ bhuktvā bhogān yathepsitān || punaścordhvagatastasya tadetya sthānapañcakam | śrīkaṇṭhājjñānamāsādya punaḥ śivapuraṃ vrajet || ardhacaryārataścāpi dvirāvṛttyaivameva ca | paścājjñānaṃ samāsādya śivasāyujyamāpnuyāt || ardhārdhacarito yastu dehī dehakṣayātparam | aṇḍāntaṃ cordhvamavyaktamatītya bhuvanadvayam || saṃprāpya pauruṣaṃ raudraṃ sthānamadrīndrajāpateḥ | anekayugasāhasraṃ bhuktā bhogānanekadhā || puṇyakṣaye kṣitiṃ prāpya kule mahati jāyate | tatrāpi pūrvasaṃskāravaśena sa mahāmatiḥ || paśudharmān parityajya śivadharmarato bhavet | taddharmagauravādeva gatvā śivapuraṃ punaḥ || bhogāṃśca vipulān bhuktvā vidyeśvarapuraṃ vrajet | tatra vidyaiśvaraiḥ sārdhaṃ bhuktvā bhogān bahūn kramāt || aṇḍasyāntarbahirvātha sakṛdāvartate punaḥ | tato labdhvā śivajñānaṃ parāṃ bhaktimavāpya ca || śivasādharmyamāsādya na bhūyo vinivartate | yaścātīva śive bhakto viṣayāsaktacittavān || śivadharmānasau kurvanna kurvan vā vimucyate | ekāvarto dvirāvartastrirāvarto nivartakaḥ || p. 357) na punaścakravartī syācchivadharmādhikāravān | tasmācchivāśrito bhūtvā yena kenāpi hetunā || śivadharme matiṃ kuryācchreyase cetkṛtodyamaḥ | nātra nirbadhayiṣyāmo vayaṃ kaṃcana kenacit || nirbandhebhyo'tivādebhyaḥ prakṛtyaitanna rocate | rocate vā parebhyastu puṇyasaṃskāragauravāt || saṃsārakāraṇaṃ yeṣāṃ na praroḍhumalaṃ bhavet | prakṛtyanuguṇaṃ tasmādvimṛśyaitadaśeṣataḥ || śivadharme'dhikurvīta yadīcchecchivamātmanaḥ | (śivadharme matiṃ kuryācchreyase cetkṛtodyamaḥ ||) (kṛṣṇaḥ) - (vāya - uttara 29)- (bhagavaṃstvanmukhādeva śrutaṃ śratisamaṃ mayā | svāśritānāṃ śivaproktaṃ nityanaimittikaṃ tathā ||) idānīṃchrotumicchāmi śivadharmādhikāraṇam | kāmyamapyasti cetkarma vaktumarhasi sāṃpratam || (upamanyuḥ) - astyaihikaphalaṃ kiñcidāmuṣmikaphalaṃ tathā | aihikāmuṣmikaṃ cāpi tacca pañcavidhaṃ punaḥ || kiñcit kriyāmayaṃ karma kiñcitkarma tapomayam | japadhyānamayaṃ kiñcit kiñcitsarvamayaṃ tathā || kriyāmayaṃ tathā bhinnaṃ homadānārcanakramāt | sarvaṃ śaktimatāmeva nānyeṣāṃ phaladaṃ bhavet || śaktiścādyā maheśasya śivasya paramātmanaḥ | tasmātkāryāṇi sarvāṇi kuryādājñādharaḥ sudhīḥ || atha vakṣyāmi kāmyaṃ hi cehāmutra phalapradam | śaivairmāheśvaraiścaiva kāryamantarbahiḥ kramāt || p. 358) śivo maheśvaraśceti nātyantamiha bhidyate | yathā tathā na bhidyante śaivā māheśvarā api || śivāśrite hi te śaivā jñānayajñaratā narāḥ | māheśvarāḥ samākhyātā karmayajñaratā bhuvi || tasmādabhyantare kuryuḥ śaivā māheśvarā bahiḥ | natu prayogo bhidyeta vakṣyamāṇasya karmaṇaḥ || parīkṣya bhūmiṃ vidhivadgandhavarṇarasādibhiḥ | mano'bhilaṣite ratnavitānavitatāmbare || supradīpte mahīpṛṣṭhe darpaṇodarasannibhe | prācīmutkhātayetpūrvaṃ śāstradṛṣṭena vartmanā || ekahastaṃ dvihastaṃ vā maṇḍalaṃ parikalpayet | ālikhedvilasatpadmamaṣṭapatraṃ sakarṇikam || ratnahemādibhiśrūrṇairyathāsaṃbhavasambhṛtaiḥ | prativāraṇasaṃyuktaṃ bahuśobhāsamanvitam || daleṣu siddhayaḥ kalpyāḥ kesareṣu saśaktikāḥ | rudrā vāmādayastvaṣṭau pūrvādidalataḥ kramāt || karṇikāyāṃ ca vairāgyaṃ bījeṣu nava śaktayaḥ | kande śivātmako dharmo nāle jñānaṃ śivāśrayam || karṇikopari vāhneyaṃ maṇḍalaṃ sauramaindavam | śivavidyātmatattvākhyaṃ tattvatrayamataḥ paraḥ || sarvāsanopari sukhaṃ vicitrakusumānvitam | (paraṃ vyomāvakāśaṃ ca vidyayātīva bhāsvaram ||) parikalpyāsanaṃ mūrtāvāvāhya parameśvaram | pañcāvaraṇasaṃyuktaṃ pūjayedambayā saha || śuddhasphaṭikasaṅkāśaṃ prasannaṃ śītaladyutim | vidyudvalayasaṅkāśajaṭāmakuṭabhūṣitam || śārdūlacarmavasanaṃ kiñcitsmitamukhāmbujam | p. 359) ratnapadmadalaprakhyapāṇipādatalādharam | sarvalakṣaṇasampannaṃ sarvābharaṇabhūṣitam || divyāyudha(va)dharairyuktaṃ divyagandhānulepanam | pañcavaktraṃ daśabhujaṃ candrakhaṇḍaśikhāmaṇim || asya pūrvamukhaṃ saumyaṃ bālārkasadṛśaprabham | trilocanāravindāḍhyaṃ bālendukṛtaśekharam || dakṣiṇaṃ nīlajīmūtasamānaruciraprabham | bhrukuṭīkuṭilaṃ ghoraṃ raktavṛttekṣaṇatrayam || daṃṣṭrākarālaṃ durdharṣaṃ sphuritādharapallavam | uttamaṃ vidrumaprakhyaṃ nīlālakavibhūṣitam || savilāsaṃ triṇayanaṃ carndrārdhakṛtaśekharam | paścimaṃ pūrṇacandrābhaṃ locanatritayojvalam || candralekhādharaṃ saumyaṃ mandasmitamanoharam | pañcamaṃ sphaṭikaprakhyaṃ vidyullekhāsamujjvalam || atīvasaumyamutphullalocanatritayojjvalam | dakṣiṇe śūlaparaśuvajrakhaḍgānalojjvalam || savye ca nāgarācaghaṇṭāpāśāṅkuśojjvalam | nivṛttyā jānuparyantamānābheśca pratiṣṭhayā || ākaṇṭhaṃ vidyayā tadvadālalāṭaṃ tu śāntayā | tadūrdhvaṃ śāntyatītākhyakalayā parayā tathā || pañcādhvavyāpinaṃ sākṣātkalāpañcakavigraham | īśānamakuṭaṃ devaṃ puruṣākhyaṃ purātanam || aghorahṛdayaṃ tadvadvāmaguhyaṃ maheśvaram | sadyapādaṃ ca tanmūrtimaṣṭatriṃśatkalāmayam || mātṛkāmayamīśānaṃ pañcabrahmamayaṃ tathā | oṅkārākhyamayaṃ caiva haṃsaśaktyā samanvitam || p. 360) (pañcākṣaramayaṃ devaṃ ṣaḍakṣaramayaṃ tu vā | aṅgaṣaṭkayutaṃ caiva jātiṣaṭkasamanvitam ||) tathecchātmikayā śaktyā samārūḍhāṅkamaṇḍalam | jñānākhyayā dakṣiṇato vāmatastu kriyākhyayā || tattvatrayamayaṃ sākṣādvidyāmūrtiṃ sadāśivam | mūrtimūlena saṅkalpya sakalīkṛtya ca kramāt || saṃpūjya ca yathānyāyamarghyatanmūlavidyayā | mūrtimantaṃ śivaṃ sākṣācchaktyā paramayā saha || tatrāvāhya mahādevaṃ sadasadvyaktivarjitam | pañcopacaraṇaṃ kṛtvā pūjayetparameśvaram || brahmabhiśca ṣaḍaṅgaiśca tato mātṛkayā saha | praṇavena śivenaiva śaktiyuktena ca kramāt || sāṅgena ca tathānyaiśca devamantraiśca kṛtsnaśaḥ | pūjayet paramaṃ devaṃ kevalena śivena vā || pādyādimukhavāsāntaṃ kṛtvā prasthāpanaṃ vinā | pañcāvaraṇapūjāṃ tu prārabheta yathākramam || (vāya - uttara 30) - tatrādau śivayoḥ pārśve dakṣiṇe vāmataḥ kramāt | gandhādyairarcayetpūrvaṃ devau herambaṣaṇmukhau || tato brahmāṇi parita īśānādi yathākramam | saśaktikāni sadyāntaṃ prathamāvaraṇe yajet || ṣaḍaṅgānyapi tatraiva hṛdayādīnyanukramāt | śivasya ca śivāyāśca vāhneyādi samarcayet || tatra vāmādikān rudrānaṣṭau vāmādiśaktibhiḥ | arcayedvā na vā paścāt pūrvādiparitaḥ kramāt || prathamāvaraṇaṃ proktaṃ mayā te raghunandana | dvitīyāvaraṇaṃ prītyā procyate śraddhayā śruṇu || p. 361) anantaṃ pūrvadikpatre tacchaktiṃ tasya vāmataḥ | sūkṣmaṃ dakṣiṇadikpatre śaktyā saha samarcayet || tataḥ paścimadikpatre śaktyā saha śivottamam | tathaivottaradikpatre caikanetraṃ samarcayet || ekarudraṃ ca tacchaktiṃ paścādīśānadigdale | trimūrtiṃ tasya śaktiṃ ca pūjayedagnidigdale || śrīkaṇṭhaṃ nair-ṛte patre tacchaktiṃ tasya vāmataḥ | tathaiva mārute patre śikhaṇḍīśaṃ samarcayet || dvitīyāvaraṇe cejyāḥ sarvataścakravartinaḥ | tṛtīyāvaraṇe pūjyāḥ śaktibhiścāṣṭamūrtayaḥ || aṣṭasu kramato dikṣu pūrvādiparitaḥ kramāt | bhavaḥ śarvastatheśāno rudraḥ paśupatistathā || ugro bhīmo mahādeva ityaṣṭau mūrtayaḥ kramāt | antarāntarataścaiva mahādevādayaḥ kramāt || śaktibhiḥ saha saṃpūjyāstatraikādaśamūrtayaḥ | mahādevaḥ śivo rudraḥ śaṅkaro nīlalohitaḥ || īśāno vijayo bhīmo devadevo bhavodbhavaḥ | kapālīśaśca kathyante tathaikādaśamūrtayaḥ || tatrāṣṭau prathamaṃ pūjyāḥ āgneyādi yathākramam | devadevaḥ pūrvapatre aiśānyāmagnigocare || bhavodbhavastayormadhye kapālīśastataḥ param | tasminnāvaraṇe bhūyo vṛṣendraṃ purato yajet || nandinaṃ dakṣiṇe tasya mahākālaṃ tathottare | śāstāraṃ vahnidikpatre mātṝrdakṣiṇadigdale || gajāsyaṃ nair-ṛte patre ṣaṇmukhaṃ vāruṇe tataḥ | jyeṣṭhāṃ vāyudale gaurīmuttare caṇḍamaiśvare || p. 362) śāstṛnandīśayormadhye munīndraṃ vṛṣabhaṃ yajet | mahākālasyottarataḥ piṅgalaṃ tu samarcayet || śāstṛmātṛsamūhasya madhye bhṛṅgīśvaraṃ yajet | mātṛvighneśayormadhye vīrabhadraṃ samarcayet || skandavighneśayormadhye yajeddevīṃ sarasvatīm | jyeṣṭhākumārayormadhye śriyaṃ sāmbaśivārcitām || jyeṣṭhāgaṇāmbayormadhye mahāmoṭīṃ samarcayet | gaṇāmbācaṇḍayormadhye devīṃ durgāṃ prapūjayet || atraivāvaraṇe bhūyaḥ śivānucarasaṃhatim | rudrapramathabhūtākhyāṃ vividhāṃ ca saśaktikām || śivāyāśca sakhīvargaṃ yajedhdyātvā samantataḥ | evaṃ tṛtīyāvaraṇe vitate pūjite sati || caturthāvaraṇaṃ dhyātvā bahistasya samarcayet | bhānuḥ pūrvadale pūjyo dakṣiṇe caturānanaḥ || rudro varuṇadikpatre viṣṇuruttaradigdale | caturṇāmapi devānāṃ pṛthagāvaraṇānyatha || (tatpūjānantaraṃ kuryāttacchāstroktaprakārataḥ | athavā bhānumabhyarcya prathamāvaraṇe yajet ||) tasyāṅgāni ṣaḍevādau dīptādyābhiśca śaktibhiḥ | dīptā sūkṣmā jayā bhadrā vibhūtirvimalā kramāt || amoghā vidyutā caiva pūrvādiparitaḥ sthitāḥ | dvitīyāvaraṇe pūjyāścatasro mūrtayaḥ kramāt || pūrvādyuttaraparyantāḥ śaktayaśca tataḥ param | ādityo bhāskaro bhānū raviścetyanupūrvaśaḥ || arko brahmā tathā rudro viṣṇuśceti vivasvataḥ | vitārā pūrvadigbhāge sutārā dakṣiṇe tathā || p. 363) bodhinī paścime bhāga āpyāyanyuttare punaḥ | uṣāṃ prabhāṃ tathā prājñāṃ sandhyāmapi tataḥ param | aiśānādiṣu vinyasya dvitīyāvaraṇe yajet | somamaṅgārakaṃ caiva budhaṃ buddhimatāṃ varam || bṛhaspatiṃ bṛhadbuddhiṃ bhārgavaṃ tejasāṃ nidhim | śanaiścaraṃ tathā rāhuṃ ketuṃ dhūmraṃ bhayaṅkaram || samantato yajedetān tṛtīyāvaraṇe kramāt | athavā dvādaśādityān dvitīyāvaraṇe yajet | tṛtīyāvaraṇe caiva rāśīn dvādaśa pūjayet | saptasaptigaṇāṃścaiva bahistasya samantataḥ | ṛṣīndevāṃśca gandharvān pannagānapsarogaṇān | grāmaṇyaśca tathā yakṣān yātudhānāṃstathā hayān || saptacchandomayāṃścaiva vālakhilyāṃśca pūjayet | evaṃ tṛtīyāvaraṇe samabhyarcya divākaram || brahmāṇamarcayetpaścāttribhirāvaṇaiḥ saha | hiraṇyagarbhaṃ pūrvasyāṃ virājaṃ dakṣiṇe tataḥ || kālaṃ paścimadigbhāge puruṣaṃ cottare yajet | hiraṇyavarṇaḥ prathamo brahmā kamalasannibhaḥ || kālo jātyañjanaprakhyaḥ puruṣaḥ sphaṭikopamaḥ | triguṇo rājasaścaiva tāmasaḥ sātvikastathā || catvāra ete kramaśaḥ prathamāvaraṇe sthitāḥ | dvitīyāvaraṇe pūjyāḥ pūrvādiparitaḥ kramāt || sanatkumāraḥ sanakaḥ sanandaśca sanātanaḥ | tṛtīyāvaraṇe paścādarcayecca prajāpatīn || aṣṭau pūrvāṃśca pūrvādau trīn prākpaścādanukramāt | dakṣo rucirbhṛguścaiva marīciśca tathāṅgirāḥ || pulastyaḥ pulahaścaiva kraturatriśca kāśyapaḥ | vasiṣṭhaśceti vikhyātāḥ prajānāṃ patayastvime || p. 364) teṣāṃ bhāryāśca taiḥ sārdhaṃ pūjanīyā yathākramam | prasūtiśca tathākūtiḥ khyātiḥ saṃbhūtireva ca || dhṛtiḥ smṛtiḥ kṣamā caiva sannatiścānasūyakā | devamātārundhatī ca sarvāḥ khalu pativratāḥ || śivārcanaratā nityaṃ śrīmatyaḥ priyadarśanāḥ | prathamāvaraṇe vedāṃścaturo'vā prapūjayet || itihāsapurāṇāni dvitīyāvaraṇe punaḥ | tṛtīyāvaraṇe pūjyā dharmaśāstrapurassarāḥ || vaidikyo nikhilā vidyāḥ pūjyā eva samantataḥ | (pūrvādipurato vedāstadanye tu yathāruci || aṣṭadhā vā caturdhā vā kṛtvā pūjāṃ samantataḥ |) evaṃ brahmāṇamabhyarcya tribhirāvaraṇairyutam || dakṣiṇe paścime paścādrudraṃ sāvaraṇaṃ yajet | tasya brahmaṣaḍaṅgāni prathamāvaraṇaṃ smṛtam || dvitīyāvaraṇe caiva vidyeśvaramayaṃ tathā | tṛtīyāvaraṇe bhedo vidyate sa tu kathyate || catasro mūrtayastasya pūjyāḥ pūrvāditaḥ kramāt | triguṇaḥ sakalo devaḥ purastācchivasaṃjñakaḥ || rājaso dakṣiṇe brahmā sṛṣṭikṛtpūjyate bhavaḥ | tāmasaḥ paścime vāgniḥ pūjyaḥ saṃhārako haraḥ || sātvikaḥ sukhakṛtsaumyo viṣṇurviśvapatirmṛḍaḥ | evaṃ paścimadigbhāge śaṃbhuḥ ṣaḍviṃśakaḥ śivaḥ || (pūrvādiparito veśastadanye tu yathāruci |) samabhyarcyottare bhāge tato vaikuṇṭhamarcayet || vāsudevaṃ puraskṛtvā prathamāvaraṇe yajet | aniruddhaṃ dakṣiṇataḥ pradyumnaṃ paścime tataḥ || p. 365) saumye saṅkarṣaṇaṃ paścādvyatyastau vā yajedimau | prathamāvaraṇaṃ proktaṃ dvitīyāvaraṇaṃ śṛṇu || matsyaḥ kūrmo varāhaśca nārasasaiṃhaśca vāmanaḥ | rāmaścānyatamaḥ kṛṣṇo bhavānaśvamukho'pi ca || tṛtīyāvaraṇe cakraṃ pūrvabhāge samarcayet | nārāyaṇākhyaṃ yāmye'ntraṃ kvacidavyāhataṃ yajet || paścime pāñcajanyaṃ ca śārṅgaṃ dhanurathottare | evaṃ tryāvaraṇaiḥ sākṣādviṣṇvākhyaṃ paramaṃ harim || mahāviṣṇuṃ sadāviṣṇuṃ mūrtīkṛtya samarcayet | itthaṃ viṣṇoścaturvyūhakramānmūrticatuṣṭayam || pūjayitvā ca tacchaktīścatasraḥ pūjayetkramāt | prabhāmāgneyadigbhāge nair-ṛte tu sarasvatīm || gaṇāmbikāṃ ca vāyavye lakṣmīṃ raudre samarcayet | evaṃ bhānvādimūrtīnāṃ tacchaktīnāmanantaram || pūjāṃ vidhāya lokeśāṃstatraivāvaraṇe yajet | indramagniṃ yamaṃ caiva nir-ṛtiṃ varuṇaṃ tathā || vāyuṃ somaṃ kuberaṃ ca paścādīśānamarcayet | evaṃ caturthāvaraṇaṃ pūjayitvā vidhānataḥ || āyudhāni maheśasya padmabāhye samarcayet | śrīmantriśūlamaiśāne vajraṃ māhendradiṅumukhe || paraśuṃ vahnidigbhāge yāmye sāyakamarcayet | nair-ṛte tu yajet khaḍgaṃ pāśaṃ varuṇagocare || aṅkuśaṃ mārute bhāge pinākaṃ cottare yajet | paścimābhimukhaṃ raudre kṣaitrapālaṃ samarcayet | pañcāvaraṇamevaṃ tu saṃpūjyānantaraṃ bahiḥ || sarvāvaraṇadevānāṃ bahirvā pañcame'tha vā || p. 366) pañcagomātṛbhiḥ sārdhaṃ mahokṣaṃ purato yajet | tataḥ samantataḥ pūjyāḥ sarvā vai devayonayaḥ || khecarā ṛṣayaḥ siddhā daityā yakṣāśca rākṣasāḥ | anantādyāśca nāgendrā nāgāstattatkulodbhavaiḥ || śākinībhūtavetālapretabhairavanāyakāḥ | pātālavāsinaścānye nānāyonisamudbhavāḥ || nadyaḥ samudrā girayaḥ kānanāni sarāṃsi ca | paśavaḥ pakṣiṇo vṛkṣāḥ kīṭādyāḥ kṣudrayonayaḥ || narāśca vividhākārā mṛgāśca kṣudrayonayaḥ | (bhuvanānyantaraṇḍasya tato brahmāṇḍakoṭayaḥ || bahiraṇḍānyasaṅkhyāni bhuvanāni sahādhipaiḥ | brahmāṇḍādhārakā rudrā daśadikṣu vyavasthitāḥ ||) yadgauḍaṃ yacca māyeyaṃ yadvā śāktaṃ tataḥ param || yatkiñcidasti śabdasya vācyaṃ cidacidātmakam | tatsarvaṃ śivayoḥ pārśve budhvā sāmanyato yajet || kṛtāñjalipuṭāḥ sarve cintyāḥ smitamukhāstathā | prītyā saṃprekṣamāṇāśca devaṃ devīṃ ca sarvadā || itthamāvaraṇābhyarcāṃ kṛtvā vikṣepaśāntaye | punarabhyarcya deveśaṃ pañcākṣaramudīrayet | nivedayettataḥ paścācchivayoramṛtopamam || suvyañjanasamāyuktaṃ śuddhaṃ cāru mahācarum | dvatriṃśadāḍhakairmukhyamadhamaṃ tvāḍhakāvaram || sādhayitvā yathāsampacchraddhayā vinivedayet | tato nivedya pānīyaṃ tāmbūlaṃ copadaṃśakaiḥ || nīrājanādikaṃ kṛtvā pūjāśeṣaṃ samāpayet | bhogopayogadravyāṇi viśiṣṭānyeva sādhayet || p. 367) vittaśāṭhyaṃ na kurvīta bhaktimān vibhave sati | śaṭhasyopekṣakasyāpi vyaṅgaṃ cāpyanutiṣṭhataḥ || na phalantyeva karmāṇi kāmyānīti satāṃ kathā | tasmācchāṭhyamupekṣāṃ ca tyaktvā sarvāṅgayogataḥ || kuryātkāmyāni karmāṇi phalasiddhaṃ yadīcchati | itthaṃ pūjāṃ samāpyātha devaṃ devīṃ praṇamya ca || bhaktyā manaḥ samādhāya paścātstotramudīrayet | tataḥ stotramupāsyānte tvaṣṭottaraśatāvarām || japetpañcākṣarīṃ vidyāṃ sahasrottaramutsukaḥ | vidyāpūjāṃ guroḥ pūjāṃ kṛtvā paścādyathākramam || yathodayaṃ yathāśraddhaṃ sadasyānapi pūjayet | tata udvāsya deveśaṃ sarvairāvaraṇaiḥ saha || maṇḍalaṃ gurave dadyādyānopakaraṇaiḥ saha | śivāśritebhyo vā dadyātsarvamevānurūpataḥ || athavā tacchivāyaiva śivakṣetre samarpayet | śivāgnau ca yajeddevaṃ homadravyaiśca saptabhiḥ || samabhyarcya yathānyāyaṃ sarvāvaraṇadevatāḥ | eṣa yogeśvaro nāma triṣu lokeṣu viśrutaḥ || na tasmādadhikaḥ kaścidyogo'sti jagati kvacit | na tadasti jagatyasminnasādhyaṃ yadanena tu || aihikaṃ vā phalaṃ kiṃcidāmuṣmikamathāpi vā | idamasya phalaṃ nedamiti naiva niyamyate || śreyorūpasya kṛtsnasya yadidaṃ śreṣṭhasādhanam | idaṃ na śakyate vaktuṃ puruṣeṇa yadarthyate || cintāmaṇerivaitasmāttattena prāpyate phalam | tathāpi kṣudramuddiśya phalaṃ naitatprayojayet || p. 368) laghvarthī mahato yasmātsvayaṃ laghutaro bhavet | mahadvā phalamalpaṃ vā kṛtaṃ cetkarma sidhdyati || mahādevaṃ samuddiśya kṛtaṃ karma prayuñjatām | tasmādananyalabhyeṣu śatrumṛtyujayādiṣu || phaleṣu dṛṣṭādṛṣṭeṣu kuryādetadvicakṣaṇaḥ | mahatsvapi ca pāteṣu mahārogabhayādiṣu || durbhikṣādiṣu cātyantaṃ śāntiṃ kuryādanena tu | bahunā kiṃ pralāpena mahāvyāpannivāraṇam || ātmīyamastraṃ śaivānāmidamāha maheśvaraḥ | tasmāditaḥ paraṃ nāsti paritrāṇamihātmanaḥ || iti matvā prayuñjānaḥ karmedaṃ bhadramaśnute | stotramātraṃ śucirbhūtvā yaḥ paṭhetsusamāhitaḥ || so'pyabhīṣṭatamādarthādaṣṭāṃśaṃ phalamāpnuyāt | arthaṃ tasyānusandhāya *(paṭhedyadi samāhitaḥ || ardhārdhaphalamāpnoti nātra kāryā vicāraṇā | ardhārdhamanusandhāya) parvaṇyanaśanaḥ paṭhet || aṣṭamyāṃ ca caturdaśyāṃ phalamardhaṃ samāpnuyāt | yastvarthamanusandhāya parvādiṣu tathā vratī || māsamekaṃ japetstotraṃ sa kṛtsnaṃ phalamāpnuyāt | iti pañcāvaraṇapūjāprakaraṇam | pañcāvaraṇastotram (upamanyuḥ) - (vāya-uttara-31) stotraṃ vakṣyāmi te kṛṣṇa pañcāvaraṇamārgataḥ | yogeśvaramidaṃ puṇyaṃ karma yena samāpyate || p. 369) jaya jaya jagadekanātha śambho prakṛtimanohara nitya citsvabhāva | atigatakaluṣaprapañcavācā- mapi manasāṃ padavīmatītatattva || svabhāvanirmalābhoga jaya sundaraceṣṭita | svātmatulyamahāśakte jaya śuddhaguṇārṇava || anantakāntisaṃpanna jayāsadṛśavigraha | atarkyamahimādhāra jayānākulamaṅgala || nirañjana nirādhāra jaya niṣkāraṇodaya | nirantaparamānanda jaya nirvṛtikāraṇa || jayātiparamaiśvarya jayātikaruṇāspada | jaya svatantra sarvasva jayāsadṛśavaibhava || jayāvṛtamahāviśva jayānāvṛta kenacit | jayottara samastasya jayātyantaniruttara || jayādbhuta jayākṣudra jayākṣata jayāvyaya | jayāmeya jayāmāya jayābhava jayāmala || mahābhuja mahāsāra mahāguṇa mahākatha | mahābala mahāmāya mahārasa mahāratha || namaḥ paramadevāya namaḥ paramahetave | namaḥ śivāya śāntāya namaḥ śivatarāya te || tvadadhīnamidaṃ kṛtsnaṃ jagaddhi sasura suram | atastvadvihitāmājñāṃ kṣamate ko'tivartitum || ayaṃ punarjano nityaṃ bhavadekasamāśrayaḥ | bhavānato'nugṛhyāsmai prārthitaṃ saṃprayacchatu || jayāmbike jaganmātarjaya sarvajaganmayi | jayānavadhikaiśvarye jayānupamavigrahe || p. 370) jaya vāṅmanasātīte jayācidhdvāntabhañjike | jaya janmajarāhīne jaya kālottarottare || jayānekanidhānasthe (jayānekasurātmike | jayānekamahāsattve jayānekaguṇorjite || jaya viśvādhikātmasthe) jaya viśveśvarapriye | jaya viśvasurārādhye jaya viśvavijṛmbhiṇi || jaya maṅgaladivyāṅgi jaya maṅgaladīpike | jaya maṅgalacāritre jaya maṅgaladāyini | namaḥ paramakalyāṇaguṇasañcayamūrtaye || namaḥ śivāyai viśvasmātparasyai śivaśaktaye | tvattaḥ khalu samutpannaṃ jagattvayyeva līyate || tvāṃ vinātaḥ phalaṃ dātumīśvaro'pi na śaknuyāt | janmaprabhṛti deveśi jano'yaṃ tvadupāśrayaḥ || ato'sya tava bhaktasya nirvartaya manoratham | pañcavaktro daśabhujaḥ śuddhasphaṭikasannibhaḥ || varṇabrahma kalādeho devaḥ sakalaniṣkalaḥ | śivabhaktisamārūḍhaḥ śāntyatītaḥ sadāśivaḥ || bhaktyā mayārcito mahyaṃ prārthitaṃ śaṃ prayacchatu | sadāśivāṅkamārūḍhā śaktiricchāsamāhvayā || jananī sarvalokānāṃ prayacchatu manoratham | śivayordayitau putrau devau herambaṣaṇmukhau || śivānubhāvau sarvajñau śivajñānāmṛtāśanau | dṛptau parasparaṃ snigdhau śivābhyāṃ nityasatkṛtau || satkṛtau ca sadā devairbrahmādyairakhilairapi | sarvalokaparitrāṇaṃ kartumabhyuditau sadā || p. 371) svecchāvatāraṃ kurvantau svāṃśabhedairanekaśaḥ | tāvimau śivayoḥ pārśve nityamitthaṃ mayārcitau || tayorājñāṃ puraskṛtya prārthitaṃ me prayacchatām | śuddhasphaṭikasaṅkāśamīśānākhyaṃ sadāśivam || mūrdhābhimāninī mūrtiḥ śivasya paramātmanaḥ | śivārcanarataṃ śāntaṃ śāntyatītaṃ khamāsthitam || pañcākṣarāntimaṃ bījaṃ kalābhiḥ pañcabhiryutam | prathamāvaraṇe pūrvaṃ śaktyā saha samarcitam || pavitraṃ paramaṃ brahma prārthitaṃ me prayacchatu | bālasūryapratīkāśaṃ puruṣākhyaṃ purātanam || pūrvavaktrābhimānaṃ ca śivasya parameṣṭhinaḥ | śāntyātmakaṃ marutsaṃsthaṃ śambhoḥ pādārcane ratam || prathamaṃ śivabījeṣu kalāsu ca catuṣkalam | pūrvabhāge mayā bhaktyā śaktyā saha samarcitam || pavitraṃ paramaṃ brahma prārthitaṃ me prayacchatu | añjanādripratīkāśamaghoraṃ ghoravigraham || devasya dakṣiṇaṃ vaktraṃ devadevapadārcakam | vidyāpādaṃ samārūḍhaṃ vahnimaṇḍalamadhyagam || dvitīyaṃ śivabījeṣu kalāsvaṣṭakalānvitam | śambhordakṣiṇadigbhāge śaktyā saha samarcitam || pavitraṃ madhyamaṃ brahma prārthitaṃ me prayacchatu | kuṅkumakṣodasaṅkāśaṃ vāmākhyaṃ varaveṣadhṛk || vaktramuttaramīśasya pratiṣṭhāyāṃ pratiṣṭhitam | vārimaṇḍalamadhyasthaṃ mahādevārcane ratam || tṛtīyaṃ śivabījeṣu trayodaśakalānvitam | devasyottaradigbhāge śaktyā saha samarcitam || p. 372) pavitraṃ paramaṃ brahma prārthitaṃ me prayacchatu | śaṅkhakundendudhavalaṃ sandhyākhyaṃ saumyalakṣaṇam || śivasya paścimaṃ vaktraṃ śivapādārcane ratam | nivṛttipadaniṣṭhaṃ ca pṛthivyāṃ samavasthitam || turīyaṃ śivabījeṣu kalābhiścāṣṭabhiryutam | devasya paścime bhāge śaktyā saha samarcitam || pavitraṃ prathamaṃ brahma prārthitaṃ me prayacchatu | śivasya ca śivāyāśca hṛnmūrtī śivabhāvite || satkṛtya śivayorājñāṃ te me kāmaṃ prayacchatām | śivasya ca śivāyāśca śikhāmūrtī śivāśrite || satkṛtya śivayorājñāṃ te me kāmaṃ prayacchatām | śivasya ca śivāyāśca varmaṇī śivabhāvite || satkṛtya śivayorājñāṃ te me kāmaṃ prayacchatām | śivasya ca śivāyāśca netramūrtī śivāśrite || satkṛtya śivayorājñāṃ te me kāmaṃ prayacchatām | astramūrtī ca śivayornityamarcanatatpare || tayorājñāṃ puraskṛtya te me kāmaṃ prayacchatām | vāmo jyeṣṭhastathā rudraḥ kālo vikaraṇastathā || balo vikaraṇaścaiva balapramathanaḥ paraḥ | sarvabhūtasya damanastādṛśyaścāṣṭaśaktayaḥ || prārthitaṃ me prayachantu śivayoreva śāsanāt | athānantaśca sūkṣmaśca śivaścāpyekanetrakaḥ || ekarudrākhyamūrtiśca śrīkaṇṭhaḥ śaśikhaṇḍakaḥ | tathāṣṭau śaktayasteṣāṃ dvitīyāvaraṇe'rcitāḥ || teme kāmaṃ prayacchantu śivayoreva śāsanāt | bhavādyā mūrtayaścāṣṭau tāsāmapi ca śaktayaḥ || p. 273) mahādevādayaścānye tathaikādaśamūrtayaḥ | śaktibhiḥ sahitāḥ sarve tṛtīyāvaraṇe'rcitāḥ || satkṛtya śivayorājñāṃ diśantu phalamīpsitam | vṛṣarājo mahātejā mahāmeghasamasvanaḥ || merumandarakailāsahimādriśikharopamaḥ | śvetādriśikharākārakakudā pariśobhitaḥ || mahābhogīndrakalpena vālena ca virājitaḥ | raktāsyaśṛṅgacaraṇo raktaprāyavilocanaḥ || pīvaronnatasarvāṅgaḥ sucārugamanojvalaḥ | praśastalakṣaṇaḥ śrīmān prajvalanmaṇibhūṣaṇaḥ || śivapriyaḥ śivāsaktaḥ śivayordhvajavāhanaḥ | tathā taccaraṇanyāsapāvitāparavigrahaḥ || gorājapuruṣaḥ śrīmāñchrīmacchūlavarāyudhaḥ | tayorājñāṃ puraskṛtya sa me kāmaṃ prayacchatu || nandīśvaro mahātejā nagendratanayātmajaḥ | sanārāyaṇakairdevairnityamabhyarcya vanditaḥ || śarvasyāntaḥpuradvāri sārdhaṃ parijanaiḥ sthitaḥ | sarveśvarasamaprakhyaḥ sarvāsuravimardanaḥ || sarveṣāṃ śivadharmāṇāmadhyakṣatve'bhiṣecitaḥ | śivapriyaḥ śivāsaktaḥ śrīmacchūlavarāyudhaḥ || śivāśriteṣu saṃsaktastvanuraktaśca tairapi | satkṛtya śivayorājñāṃ sa me kāmaṃ prayacchatu || mahākālo mahābāhurmahādeva ivāparaḥ | mahādevāśritānāṃ tu nityamevābhirakṣitā || śivapriyaḥ śivāsaktaḥ śivapādārcakaḥ sadā | satkṛtya śivayorājñāṃ sa me diśatu kāṅkṣitam || p. 374) sarvaśāstrārthatattvajñaḥ śāstā viṣṇoḥ parā tanuḥ | mahāmoṭyāśca tanayo madhumāṃsāsavapriyaḥ || śivapriyaḥ śivāsaktaḥ śivayorarcane rataḥ | tayorājñāṃ puraskṛtya sa me kāmaṃ prayacchatu || brahmāṇī caiva māheśī kaumārī vaiṣṇavī tathā | vārāhī caiva māhendrī cāmuṇḍī caṇḍavikramā || etā vai mātaraḥ sapta sarvalokasya mātaraḥ | prārthitaṃ me prayacchantu parameśvaraśāsanāt || mattamātaṅgavadano gaṅgomāśaṅkarātmajaḥ | ākāśadeho digbāhuḥ somasūryāgnilocanaḥ || airāvatādibhirdivyairdiggajairnityamarcitaḥ | śivajñānamadotklinnastridaśānāmavighnakṛt || vighnakṛccāsurādīnāṃ vighneśaḥ śivabhāvitaḥ | satkṛtya śivayorājñāṃ sa me diśatu kāṅkṣitam || ṣaṇmukhaḥ śivasaṃbhūtaḥ śaktivajradharaḥ prabhuḥ | agneśca tanayo devo hyaparṇātanayaḥ punaḥ || gaṅgāyāśca gaṇāmbāyāḥ kṛtikānāṃ tathaiva ca | viśākhena ca śākhena naigameyena cāvṛtaḥ || indrajiccendrasenānīstārakāsurajittataḥ | śailānāṃ merumukhyānāṃ vedhakaśca svatejasā || taptacāmīkaraprakhyaḥ śatapatradalekṣaṇaḥ | kumāraḥ sukumārāṇāṃ rūpodāharaṇaṃ mahat || śivapriyaḥ śivāsaktaḥ śivapādārcakaḥ sadā | satkṛtya śivayorājñāṃ same kāmaṃ prayacchatu || jyeṣṭhā variṣṭhā varadā śivayoḥ pūjane ratā | tayorājñāṃ puraskṛtya sā me diśatu vāñchitam || trailokyavanditā sākṣādulkākārā gaṇāmbikā | jagatsṛṣṭivivṛdhdyarthaṃ brahmaṇābhyarthitā śivāt || p. 375) śivāyāḥ pravibhaktāyā bhruvorantaranissṛtā | dākṣāyaṇī satī gaurī tathā haimavatī hyumā || kauśikyāścaiva jananī bhadrakālyāstathaiva ca | aparṇāyāśca jananī pāṭalāyāstathaiva ca || śivārcanaratā nityaṃ rudrāṇī rudravallabhā | satkṛtya śivayorājñāṃ sā me diśatu kāṅkṣitam || caṇḍaḥ sarvagaṇeśānaḥ sambhorvadanasaṃbhavaḥ | satkṛtya śivayorajñāṃ same diśatu kāṅkṣitam || (vṛṣabho nāma gaṇapo vṛṣavāha padārthaka | satkṛtya śivayorājñāṃ sa me diśatu kāṅkṣitam ||) piṅgalo gaṇapaḥ śrīmāñchivāsaktaḥ śivapriyaḥ | ājñayā śivayoreva sa me kāmaṃ prayacchatu || bhṛṅgīśo nāma gaṇapaḥ śivārādhanatatparaḥ | prayacchatu sa me kāmaṃ bharturājñāpurassaram || vīrabhadro mahātejā himakundendusannibhaḥ | bhadrakālīpriyo nityaṃ mātṝṇāṃ cābhirakṣitā || yajñasya ca śirohartā dakṣasya ca durātmanaḥ | upendrendrayamādītāṃ devānāmaṅgarakṣakaḥ || śivasyānucaraḥ śrīmāñchivaśāsanapālakaḥ | śivayoḥ śāsanādeva sa me diśatu kāṅkṣitam || sarasvatī maheśasya vāksarojasamudbhavā | śivayoḥ pūjane saktā sā me diśā tu vāñchitam || viṣṇorvakṣassthitā lakṣmīḥ śivayoḥ pūjane ratā | śivayoḥ śāsanādeva sā me kāmaṃ prayacchatu || mahāmoṭī mahādevyāḥ pādapūjāparāyaṇā | tasyā eva niyogena sā me kāmaṃ prayacchatu || p. 376) kauśikī siṃhamārūḍhā pārvatyāḥ paramā sutā | viṣṇornidrā mahāmāyā mahāmahiṣamardinī || niśumbhaśumbhasaṃhartrī madhumāṃsāsavapriyā | satkṛtya śāsanaṃ mātuḥ sā me kāmaṃ prayacchatu || rudrā rudrasamaprakhyāḥ pramathāḥ prathitaujasaḥ | bhūtākhyāśca mahāvīryā mahādevasamaprabhāḥ || nityamuktā nirupamā nirdvandvā nirupaplavāḥ | saśaktayaḥ sānucārāḥ sarvalokanamaskṛtāḥ || sarveṣāmeva lokānāṃ sṛṣṭisaṃharaṇakṣamāḥ | parasparānuraktāśca parasparamanuvratāḥ || parasparamatisnigdhāḥ parasparanamaskṛtāḥ | śivapriyatamā nityaṃ śibalakṣaṇalakṣitāḥ || saumyā ghorāstathā miśrāścāntarāladvayātmikāḥ | virūpāśca sarūpāśca nānārūpadharāstathā || satkṛtya śivayorājñāṃ te me kāmaṃ diśantu vai | devyāḥ priyasakhīvargo divyalakṣaṇalakṣitaḥ || sahito rudrakanyābhiḥ śaktibhiścāpyanekaśaḥ | tṛtīyāvaraṇe śambhorbhaktyā nityaṃ samarcitaḥ || satkṛtya śivayorājñāṃ sa me diśatu maṅgalam | divākaro maheśasya mūrtirdīptasumaṇḍalaḥ || nirguṇo guṇasaṅkīrṇastathaiva guṇakevalaḥ | avikārātmakaścādya ekaḥ sāmānyavikriyaḥ || asādhāraṇakarmā ca sṛṣṭisthitilayakramāt | evaṃ tridhā caturdhā ca vibhaktaḥ pañcadhā punaḥ || caturthāvaraṇe śaṃbhoḥ pūjitaścānugaiḥ saha | śivapriyaḥ śivāsaktaḥ śivapādārcane rataḥ || satkṛtya śivayorājñāṃ sa me diśatu maṅgalam | divākaraṣaḍaṅgāni dīptādyāścāṣṭaśaktayaḥ || p. 377) (ādityo bhāskaro bhānū raviścetyanupūrvaśaḥ |) arko brahmā tathā rudro viṣṇuścādityamūrtayaḥ || vistārā ca sutārā ca bodhinyāpyāyanī punaḥ | uṣā prabhā tathā prājñā sandhyā cetyapi śaktayaḥ || somādiketuparyantā grahāśca śivabhāvitāḥ | śivayorājñayā nunnā maṅgalaṃ pradiśantu me || athavā dvādaśādityāstathā dvādaśa rāśayaḥ | ṛṣayo devagandharvāḥ pannagāpsarasāṃ gaṇāḥ || grāmaṇyaśca tathā yakṣā rākṣasāścāsurāstathā | saptasaptagaṇāścaite sapta chandomayā hayāḥ || vālakhilyādayaścaiva sarve śivapadārcakāḥ | satkṛtya śivayorājñāṃ maṅgalaṃ pradiśantu me || brahmātha devedevasya mūrtirbhūmaṇḍalādhipaḥ | catuṣṣaṣṭiguṇaiśvaryo buddhitattve pratiṣṭhitaḥ || nirguṇo guṇasaṅkīrṇastathaiva guṇakevalaḥ | avikāratmako devastataḥ sādhāraṇaḥ paraḥ || asādhāraṇakarmā ca sṛṣṭisthitilayakramāt | evaṃ tridhā caturthā ca vibhaktaḥ pañcadhā punaḥ || caturthāvaraṇe śaṃbhoḥ pūjitaścānugaiḥ saha | śivapriyaḥ śivāsaktaḥ śivapādārcane rataḥ || satkṛtya śivayorājñāṃ sa me diśatu maṅgalam | hiraṇyagarbho lokeśo virāṭ kālaśca pūruṣaḥ || sanatkumāraḥ sanakaḥ sanandaśca sanātanaḥ | prajānāṃ patayaścaiva dakṣādyā brahmasūnavaḥ || ekādaśa sapatnīkā dharmaḥ saṅkalpa eva ca | śivārcanaratāścaite śivabhaktiparāyaṇāḥ || śivājñāvaśagāḥ sarve diśantu mama maṅgalam | catvāraśca tathā vedāḥ setihāsapurāṇakāḥ || p. 378) dharmaśāstrāṇi vidyābhirvaidikābhiḥ samanvitāḥ | parasparaviruddhārthāḥ śivaikapratipādakāḥ || satkṛtya śivayorājñāṃ maṅgalaṃ pradiśantu me | atha rudro mahādevaḥ śaṃbhormūrtirgarīyasī || vāhneyamaṇḍalādhīśaḥ pauruṣaiśvaryavān prabhuḥ | śivābhimānasampanno nirguṇastriguṇātmakaḥ || kevalaḥ sāttvikaścāpi rājasaścāpi tāmasaḥ | avikārarataḥ pūrvaṃ tatastu samavikriyaḥ || asādhāraṇakarmā ca sṛṣṭyādikaraṇātpṛthak | brahmaṇaśca śiraśchettā janakastasya tatsutaḥ || janakastanayaścāpi viṣṇorapi niyāmakaḥ | bodhakaśca tayornityamanugrahakaraḥ prabhuḥ || aṇḍasyāntarbahirvartī rudro lokatrayādhipaḥ | śivapriyaḥśivāsaktaḥ śivapādārcane rataḥ || śivasyājñāṃ puraskṛtya sa me diśatu maṅgalam | tasya brahmaṣaḍaṅgāni vidyeśāntaṃ tathāṣṭakam || catvāro mūrtibhedāśca śivapūrvāḥ śivārcakāḥ | śivo bhavo haraścaiva mṛḍaścaiva tathāparaḥ || śivasyājñāṃ puraskṛtya maṅgalaṃ pradiśantu me | atha viṣṇurmaheśasya śivasyaivāparā tanuḥ || vāritattvādhipaḥ sākṣādavyaktapadasaṃsthitaḥ | nirguṇaḥ sattvabahulastathaiva guṇakevalaḥ || avikārābhimānī ca tathā sādhāraṇakriyaḥ | asādhāraṇakarmā ca sṛṣṭyādikaraṇātpṛthak || dakṣiṇāṅgabhavenāpi spardhamānaḥ svayaṃbhuvā | ādyena brahmaṇā sākṣāsṛṣṭaḥ sraṣṭā ca tasya tu || p. 379) aṇḍasyāntarbahirvartī viṣṇurlokatrayādhipaḥ | asurāntakaraścakrī śakrasyāpi tathānujaḥ || prādurbhūtaśca daśadhā bhṛguśāpacchalādiha | bhūbhāranigrahārthāya svecchayāvātaratkṣitau || aprameyabalo māyi māyayā mohayan jagat | mūrtīkṛtya mahāviṣṇuḥ prabhaviṣṇurathāpi vā || vaiṣṇavaiḥ pūjito nityaṃ mūrtitrayamayāsane | śivapriyaḥ śivāsaktaḥ śivapādārcane rataḥ || śivasyājñāṃ puraskṛtya sa me diśatu maṅgalam | vāsudevo'niruddhaśca pradyumnaśca tataḥ param || saṃkarṣaṇasamākhyaśca catasro mūrtayo hareḥ | matsyaḥ kūrmo varāhaśca nārasiṃhaśca vāmanaḥ || rāmatrayaṃ tathā kṛṣṇo viṣṇusturagavaktrakaḥ | cakraṃ nārāyaṇasyāstraṃ pāñcajanyaṃ ca śārṅgakam || satkṛtya śivayorajñāṃ maṅgalaṃ pradiśantu me | prabhā sarasvatī gaurī lakṣmīśca śivabhāvitā || śivayoḥ śāsanādetā maṅgalaṃ pradiśantu me | indro vahniryamaścaiva nir-ṛtirvaruṇastathā || vāyuḥ kuberaḥ somaśca tatheśānastriśūladhṛt | sarve śivārcanaratāḥ śivasadbhāvabhāvitāḥ || satkṛtya śivayorājñāṃ maṅgalaṃ pradiśantu me | triśūlamatha vajraṃ ca tathā paraśusāyakau || khaḍgapāśāṅkuśāścaiva pinākaścāyudhottamaḥ | divyāyudhāni devasya devyāścaitāni nityaśaḥ || satkṛtya śivayorājñāṃ rakṣāṃ kurvantu me sadā | vṛṣarūpadharo dharmaḥ saurabheyo mahābalaḥ || p. 380) baḍabākhyānalaspardhī pañcagomātṛbhirvṛtaḥ | vāhanatvamanuprāptastapasaḥ parameśayoḥ || tayorājñāṃ puraskṛtya sa me kāmaṃ prayacchatu | nandā tu bhadrā surabhiḥ suśīlā sumanāstathā || pañcagomātarastvetāḥ śivaloke vyavasthitāḥ | śivabhaktiparā nityaṃ śivārcanaparāyaṇāḥ || śivayoḥ śāsanādeva diśantu mama vāñchitam | kṣetrapālo mahātejā nīlajīmūtasannibhaḥ || daṃṣṭrākarālavadanaḥ sphuradraktādharojvalaḥ | raktordhvamūrdhajaḥ śrīmān bhrukuṭīkuṭilekṣaṇaḥ || raktavṛttatriṇayanaḥ śaśipannagabhūṣaṇaḥ | nagnastriśūlapāśāsikapālodyatapāṇikaḥ || bhairavo bhairavaiḥ siddhairyoginībhiśca saṃvṛtaḥ | kṣetre kṣetre samāsīnaḥ sthito yo rakṣakaḥ satām || śivapramāṇaparamaḥ śivasadbhāvabhāvitaḥ | śivāśritānviśeṣeṇa rakṣan putrānivaurasān || satkṛtya śivayorājñāṃ sa me diśatu maṅgalam | tālajaṅghādayastasya prathamāvaraṇe'rcitāḥ || satkṛtya śivayorājñāṃ catvāraḥ samavantu mām | bhairavādyāśca ye cānye samantāttasya veṣṭitāḥ || te'pi māmanugṛhṇantu śivaśāsanagauravāt | nāradādyāśca munayo divyā devaiśca pūjitāḥ || sādhyā nāgāśca ye devā janalokanivāsinaḥ | vinivṛttādhikārāśca maharlokanivāsinaḥ || saptarṣayastathā cānye vaimānikagaṇaiḥ saha | sarve śivārcanaratāḥ śivājñāvaśavartinaḥ || śivayorājñayā mahyaṃ diśantu phalamīpsitam | gandharvādyāḥ piśācāntāścatasro devayonayaḥ || p. 381) siddhā vidyādharādyāśca ye'pi cānye nabhaścarāḥ | asurā rākṣasāścaiva pātālatalavāsinaḥ || anantādyāśca nāgendrā vainateyādayo dvijāḥ | kūṣmāṇḍapretabetālāḥ grahāḥ bhūtagaṇāḥ pare || ḍākinyaścāpi yoginyaḥ śākinyaścāpi tādṛśāḥ | kṣetrārāmagṛhādīni tīrthānyāyatanāni ca || dvīpāḥ samudrā nadyaśca nadāścānye sarāṃsi ca | girayaśca sumervādyāḥ kānanāni samantataḥ || paśavaḥ pakṣiṇo vṛkṣāḥ krimikīṭādayo mṛgāḥ | bhuvanānyapi sarvāṇi bhuvanānāmadhīśvarāḥ || aṇḍānyāvaraṇaiḥ sārdhaṃ nāgāśca daśadiggajāḥ | varṇāḥ padāni mantrāśca tattvānyapi sahādhipaiḥ || brahmāṇḍādhārakā rudrā rudrāścānye saśaktikāḥ | yacca kiñcijjagatyasmindṛṣṭaṃ cānumitaṃ śrutam || sarve kāmaṃ prayacchantu śivayoreva śāsanāt | atha vidyā parā śaivī paśupāśavimocinī || pañcārṇasaṃjñitā vidyā paśuvidyā bahiṣkṛtā | śāstraṃ ca śivadharmākhyaṃ dharmākhyaṃ ca taduttaram || śaivākhyaṃ śivadharmākhyaṃ purāṇaṃ śrutisaṃmitam | śaivāgamāśca ye cānye kāmikādyāścaturvidhāḥ || śivābhyāmaviśeṣeṇa satkṛtyeha samarcitāḥ | tābhyāmeva samājñātā mamābhipretasiddhaye || karmedamanumanyantāṃ saphalaṃ sādhvanuṣṭhitam | śvetādyā nakulīśāntāḥ saśiṣyāścāpi deśikāḥ || tatsantatīyā guravo viśeṣādguravo mama | śaivā māheśvarāścaiva jñānakarmaparāyaṇāḥ || p. 382) karmedamanumanyantāṃ saphalaṃ sādhvanuṣṭhitam | laukikā brāhmaṇāḥ sarve kṣatriyāśca viśaḥ kramāt || vedavedāṅgatattvajñāḥ sarvaśāstraviśāradāḥ | sāṅkhyā vaiśeṣikāścaiva yogā naiyāyikā narāḥ || saurā brāhmāstathā raudrāḥ vaiṣṇavāścāpare narāḥ | śiṣṭāḥ sarve viśiṣṭāśca śivaśāsanayantritāḥ || karmedamanumanyantāmabhipretārthasādhakam | śaivāḥ siddhāntamārgasthāḥ śaivāḥ pāśupatāstathā || śaivamantravratadharāḥ śaivāḥ kāpālikāḥ pare | śivājñāpālakāḥ pūjyā mamāpi śivaśāsanāt || sarve māmanugṛhṇantu śaṃsantu saphalakriyāḥ | dakṣiṇajñānaniṣṭhāśca dakṣiṇottaramārgagāḥ || avirodhena vartantāṃ mantraśreyo'rthino mama | nāstikāśca śaṭhāścaiva kṛtaghnāścaiva tāmasāḥ || pāṣaṇḍāścātipāpāśca vartantāṃ dūrato mama | bahubhiḥ kiṃ stutairatra ye'pi kecidihāstikāḥ || sarve māmanugṛhṇantu santaḥ śaṃsantu maṅgalam | namaḥ śivāya sāmbāya sasutāyādihetave || pañcāvaraṇarūpeṇa prapañcenāvṛtāya te | ityuktvā daṇḍavadbhūmau praṇipatya śivaṃ śivām || japetpañcākṣarīṃ vidyāmaṣṭottaraśatāvarām | tathaiva śaktividyāṃ ca japitvā tatsamarpaṇam || kṛtvā taṃ kṣamayitveśaṃ pūjāśeṣaṃ samāpayet | etatpuṇyatamaṃ stotraṃ śivayorhṛdayaṅgamam || sarvābhīṣṭapradaṃ sākṣādbhuktimuktyekasādhakam | ya idaṃ kīrtayennityaṃ śruṇuyādvā samāhitaḥ || p. 383) sa vidhūyāśu pāpāni śivasāyujyamāpnuyāt | goghnaścaiva kṛtaghnaśca vīrahā bhrūṇahāpi vā || śaraṇāgataghātī ca mitravisrambhaghātakaḥ | duṣṭaḥ pāpasamācāro mātṛhā pitṛhāpi vā || stavenānena japtena tattatpāpātpramucyate | dussvapnādimahānarthasūcakeṣu bhayeṣu ca || yadi saṃkīrtaye detanna tato'narthabhāgbhavet | āyurārogyamaiśvaryaṃ yaccānyadapi vāñchitam || stotrasyāsya jape tiṣṭhaṃstatsarvaṃ labhate naraḥ | asaṃpūjya śivaṃ stotrajapātphalamudāhṛtam || saṃpūjya tu jape tasya phalaṃ vaktuṃ na śakyate | āstāmiyaṃ phalāvāptirasmin saṅkīrtite sati || sārdhamambikayā devaḥ śrutvaitaddivi tiṣṭhati | tasmānnabhasi saṃpūjya devadevaṃ sahomayā || kṛtāñjalipuṭastiṣṭhan stotrametadudīrayet | vasadbhirasmiṃścirabhūdhareya ārādhanīyo vidhinā dvijendraiḥ | kenāmbayā brūhi mama prasannaḥ śivārcanāpuṇyaphalaṃ yathāvat || śruṇu priye vacmi śivārcanāyāḥ phalaṃ vidhiṃ cākaraṇe'pyapāyam | manvādibhiḥ smartṛbhirīśvareṇa proktāni saṅgṛhya na vistareṇa || vedaiśca kiṃ vākhilaśāstrajālaiḥ kiṃ vā purāṇaiḥ kimatha vrataiśca | pūjyaḥ śivaḥ sāmbaśivaḥ praśastaiḥ sarvottamo'sāvupadeśa eṣaḥ || p. 384) vyāpāramanyaṃ sakalaṃ vihāya liṅge sadā sāmbaśivo'navadye | puṣpopahāraiḥ paripūjanīyaḥ phalecchubhiścārumumukṣubhirvā || ye sāmbarudraṃ na samarcayanti vimohitākṣā viṣayairanekaiḥ | śocanti te mṛtyuvaśe'navadye lagnā gajendrā iva kardameṣu || satyaṃ sadā vacmi hitaṃ hi vacmi sāraṃ punarvacmi na cārthavādam | asārasaṃsāra idaṃ hi sāraṃ śivārcanaṃ liṅgavare'navadye || evaṃ sadorcairlapitaṃ madīyaṃ vaco na śruṇvanti hi ye vimūḍhāḥ | tadarthamete narakāgnayastu sandhukṣitā dīptaśikhā jvalanti || nābhyarcya bhuñjīta śivaṃ kadāpi prodnīya taṃ naiṣkṛtiko yadi syāt | snātvā dvivāraṃ śivamarcayiṣya- nnupoṣya dadyādaparedyurartham || varaṃ narāṇāṃ bharaṇātsahasrā- dvaraṃ śiraḥkṛntanamātmanaśca | varaṃ naceśārcanavarjanaṃ hi saṃsāracakre bhramato'navadye || āyuḥ prayāti tvaritaṃ prayāti suyauvanaṃ vyādhirūpaiti nṝṇām | śīghraṃ jarābhyeti ca tāvadīśaṃ samarcayeduccataraṃ bravīmi || p. 385) nāyāti yāvanmaraṇaṃ narāṇāṃ nāyāti yāvacca jarā hi śīghram | tāmyanti yāvanna tathendriyāṇi tāvacchivo'rcyaḥ sahasānavadye || bhuñjīta neśārcanamapyakṛtvā bhuñjīta cetpāpamayaṃ sa bhuṅkte | narādhamo'sau munibhiḥ sa uktaḥ sa nārakī viṭkrimikīṭabhuk saḥ || īśārcanāvarjamabhojyamannaṃ kīṭaṃ malaṃ tat kuṇapaṃ vadanti | bahiṣkṛtaḥ sarvajanaiśca pāpī ghorān prayāyānnarakān samastān || vahnipraveśo varamugraśastrai- rvadho varaṃ sādhu malasya bha?ktiḥ | neśārcanāyā viratirvariṣṭhā saṃsāracakre bhramato'navadye || asārasaṃsāravanāntarāle tritāpadharme bhramato janasya | śivārcanākalpalatā purastā- tsaṃsārasantāpaharī na cānyā || iṣṭāpūrtivimohito yadi śivaṃ sāmbaṃ na cābhyarcaye- dyonīnāṃ bahukoṭimeti vividhādduḥkhādbahirnissaret | nirdāradraviṇo nirannajaṭharo niḥkṣetradāsīpaśu- rbhrāntaścittaviparyayeṇa carati kṣmāmaṇḍalaṃ kākavat || bhaktyā yaḥ śivamarcayedenudinaṃ liṅge makhānāṃ phalaṃ dānānāṃ tapasāṃ triviṣṭapamahātīrthāplutīnāṃ phalam | pāpānyāśu vināśya śaṃkaragaṇaśraiṣṭhyaṃ sameṣyatyasau vijñānātparihṛtya mohamakhilaṃ jñānī paraṃ gacchati || p. 386) śivapūjāmāhātmyam ataḥ paraṃ pravakṣyāmi pūjāmāhātmyamīśituḥ | yacchrutvā manujaḥ sadyo muktipāraṃ gamiṣyati || pūrvakalpe mahādevaḥ saṃhārānte jagatpatiḥ | saṃhṛtya sakalaṃ viśvaṃ svātmano'vyatireki yat || śaktyā tu parayā viprā nṛtyatyeko niśāṃ svakām | śarvaryante yathā pūrvaṃ sṛjeyamiti śaṅkayā || prajñā tasmādabhūcchaṃbhoḥ purāṇī munisattamāḥ | adhvanaḥ ṣaḍyathāpūrvamaṇḍānyapi ca līlayā || saṃkalpamātreṇa tadā tvekakālaṃ tathā punaḥ | tisro mūrtīḥ svātmanaiva sṛṣṭisthityantahetave || aprākṛtavapuḥ śrīmān rudrānapi gaṇānapi | devāṃśca ṛṣibhiḥ sārdhaṃ pitṝnapi narānapi || anyacca jagatāṃ nāthaḥ sthāvaraṃ jaṅgamaṃ jagat | rudrān rudragaṇāṃścaiva pramathān pramathādhipān || bhūtāni bhūtapaireva devāsuramahoragān | ṛṣīn pitṛgaṇān devo līlayā sakalaṃ jagat || uccāvacāni bhūtāni tayā śaktyā jagatpatiḥ | viṣṇudevamaharṣīṇāṃ keṣāñcidadhikāriṇām || vedāgamapurāṇāni śāstrāṇi vividhānyapi | adhyāpayāmāsa guruḥ sthitānyātmani līlayā || śaśāsa tānpunardevo viṣṇvādīnamaraprabhuḥ | māṃ pūjayata vai devā bhaktyā bhāvapurasparam || bhāvānurūpaphaladaḥ pratijñā yā mayā kṛtā | tato'dhikārān yuṣmākaṃ kalpayāmi hare vidhe || tataḥ sāñjalihastāste praṇamya śivamūcire | paripūrṇo'si bhagavān puruhūtaḥ puruṣṭutaḥ || p. 387) śruto vedāgameṣvīśa kathaṃ pūjyo'si no vada | kenākāreṇa vai sarvaḥ sarvarūpī smṛtaḥ prabho || viśvarūpāya vai deva vedo vadati bho namaḥ | vayaṃ kaṃ vigrahaṃ teṣu kena saṃpūjya śaṅkara || bhavāma te prasādasya pātrabhūtā jagatpate | īśvaraḥ - yasyāṃ kasyāṃ ca vai mūrtau pūjito'pyahamādarāt || prasanno vāñchitaṃ dadyāṃ yasya kasyāpi vā surāḥ | kiṃ tu liṅgārcakānāṃ tu śīghramevāsmyabhīṣṭadaḥ || liṅgamūrtau sadākālaṃ vinā mantrādisatkriyām | prasanno nivasāmyeva bhaktibhājāṃ vimuktaye || devāḥ - kiṃ liṅgaṃ bhavatā khyātaṃ kena liṅgī tvamavyaya | kathaṃ vā liṅgasaṃjñāsya vada vistarato vibho || īśvaraḥ - avyaktaṃ liṅgamākhyātamanantamajaraṃ dhruvam | guṇatrayaṃ tadevāhaṃ sṛjatyavati hanti ca || tadeva mama liṅgaṃ tu tasya liṅgaṃ caturvidham | paro binduḥ paro nādastvaparau bindunādakau || uparyadhobhāganiṣṭhāścatvāro'pi munīśvarāḥ | aparo bindurādau syāttadūrdhvamaparo dhvaniḥ || tadūrdhvaṃ parabinduḥ syātparanādastadūrdhvakaḥ | praṇavo vedirasyāyaṃ nādo liṅgākṛtiḥ surāḥ || bindunādamaye tasmin liṅge sannihitastathā | tasmālliṅgārcakānāṃ tu sadyaḥ prīto'smyabhīṣṭadaḥ || p. 388) tasmin liṅge tvahaṃ pūrṇakalayā sarvadā surāḥ | jagacca sakalaṃ tasmin tile tailamiva sthitam || pralaye līnamatraiva sṛṣṭau sṛṣṭaṃ ca tena tat | tatsvarūpaṃ punarloke liṅgaṃ vedyātmakaṃ viduḥ || tasmātsavedike liṅge liṅgyahaṃ saṃsthitaḥ sadā | savedikamidaṃ liṅgaṃ ratnakāñcanarājataiḥ || śilābhirdārubhirmṛdbhirgandhapāradapūrvakaiḥ | salakṣaṇaṃ vidhāyaiva pūjayadhvamatandritāḥ || vedāgamoktavidhinā sārvakālamatandritāḥ | pūjāṃ kurvanti ye nityaṃ muktibhājo bhavanti te || dānāni bahavo yajñāstapāṃsīndriyanigrahaḥ | sarvaṃ liṅgārcanasyaiva koṭyaṃśenāpi no samāḥ || tasmālliṅgārcakānāṃ tu naiva janma na saṃsṛtiḥ | tasyāṃ tu limūrtau māṃ sadāśivavapurdharam || bhāvapūtena manasā pūjayantu jagattraye | brahmāṇḍeṣu ca sarvatra tatra tatrāpyahaṃ surāḥ || liṅgamūrtimadhiṣṭhāya pūjyo vedoktavartmanā | liṅgasthānāni kedāre ca tathā kāśyāṃ śrīgirau sarvasiddhide | śrīmaddakṣiṇakailāse vaṭāraṇye mahattare | kāñcīpure'ruṇādnau ca śrīmadvṛddhācale tathā || cidambare kumbhakoṇe madhyārjunamahālaye | mamātyantamano'bhīṣṭavasatau kamalālaye || hālāsye ca mahāsthāne setau rāmeśvarābhidhe | sthāneṣu caivamādyeṣu pratyaṇḍaṃ liṅgarūpyaham || p. 389) nivasāmi sadākālamumayā saha he surāḥ | tasmānmāṃ liṅgamūrtisthaṃ pūjayatvakhilaṃ jagat || yūyaṃ cetyabhidhāyaiva tirobhūjjagatāṃ patiḥ | tatra tatrāṇḍadeśeṣu puruhūtaḥ puruṣṭutaḥ || pūjyamānaḥ sadā sarvaiḥ pañcakṛtyarataḥ sadā | cikrīḍa gaṇapaiḥ sākaṃ devīskandavināyakaiḥ || kailāse ca tathā tatra mahākailāsaparvate | mandare ca mahāmerau cakravālagirau tathā || śivaloke ca sānnidhyaṃ tatra tatrāpyanugraham | kurvan sarvātmanāmīśaḥ sthitaḥ sthāṇurjaganmayaḥ || tato viṣṇumukhā devā ṛṣayaśca tapodhanāḥ | svasvābhīṣṭaprasidhyarthaṃ kṛtvā liṅgaṃ savedikam || sthāneṣu ca nadītīre parvatāgreṣu sādaram | upacāraiḥ samabhyarcya ṣoḍaśairumayā śivam || padaṃ prāpuryathārhaṃ te prasannādīśvareśvarāt | ṛṣayaḥ - (śaṃ saṃ upa-62.) yeṣu sthāneṣu deveśamārarādhuḥ surarṣayaḥ | vivicya vada vistārātsūta no nikhilaṃ kramāt || sūtaḥ - śruṇudhvamṛṣayaḥ sarvaṃ kramaśo vacmi bhūsurāḥ | tadā viṣṇurameyātmā śaṅkarapriyakiṅkaraḥ || kāśīṃ prāpyāvimuktākhyāṃ naikavarṣāyutaṃ tataḥ | kurvaṃstapo mahāghoraṃ liṅgamūrtiṃ sadāśivam || bhaktyā saṃpūjya deveśāt prāptavānvaramuttamam | (prasannātpārvatīśānādvaiṣṇavaṃ padamuttamam ||) p. 390) sarvarakṣādhikāritve cābhiṣikto yathāvidhi | śaṅkhacakragadākhaḍgaśārṅgādyānyāyudhānyapi || mahālakṣmīpatitvaṃ ca pītamambaramadbhutam | rathaṃ patrarathādhīśaṃ dadau sarvaṃ sadāśivaḥ || jagadrakṣeti cājñapto devadevena śūlinā | tadādi ca tathā viṣṇuḥ śivalokādadhaḥsthite || loke sthito rarakṣāsau jagattrayamatandritaḥ | chatraṃ ratnamayaṃ tadvaccāmare maṇidaṇḍake || (bibhratībhiḥ surastrībhiḥ sevyamānastu pārśvataḥ |) yatrovāsa (yamuvāsa) mahāviṣṇurviṣṇulokaḥ smṛtastu saḥ | sevyamānastu tatraiṣa brahmādyaiḥ surayogibhiḥ || duṣṭānāṃ nigrahaṃ kurvañchiṣṭānāmapi rakṣaṇam | mahadaiśvaryasaṃpanno nyavasatkamalāpatiḥ || kāñcīsthānamanuprāpya brahmā sampūjya śūlinam | śaile liṅge'bhiṣicyeśaṃ varaṃ prāpa sudurlabham || adhikāraṃ ca vai sṛṣṭerabhiṣekapurassaram | sarasvatīpatitvaṃ ca lebhe haṃsaṃ ca vāhanam || chatraṃ candrasamaṃ śubhraṃ cāmaradvayameva ca | viṣṇulokādadhobhāge devarṣigaṇapūjitaḥ || uvāsa lokaṃ yamayaṃ mahatā vaibhavena vai | brahmalokaḥ sa vikhyāto nāmnā tasyaiva suvratāḥ || iti lebhe varaṃ śaṃbhorbrahmā liṅgārcanābalāt | indraḥ śrīparvataṃ prāpya pūjayāmāsa bhāvataḥ || bhavaṃ bhavānīsahitaṃ prasādyāpa varān bahūn | svargādhipatyaṃ devānāmādhipatyābhiṣekataḥ || pulomajāpatitvaṃ ca gajamairāvatābhidham | uccaiḥ śravasamaśveśaṃ vajraṃ cāyudhamadbhutam || p. 391) drumāṃśca kalpakān dhenūḥ kāmadāśca mahāyaśāḥ | cintāmaṇiṃ tathā ratnamūrvaśyādyapsarasstriyaḥ || prācīdiśādhipatyaṃ ca prasannādāpa śaṅkarāt | tathaiva svargalokastho bhuñjan divyasukhaṃ muhuḥ || amṛtāsvādanaṃ kurvan tiṣṭhatyadyāpi vajrabhṛt | aruṇādrau tathā vahnirabhiṣicya sadāśivam || anekavibhavaiḥ sārdhaṃ saṃpūjyāpa varānayam | agnīnāmādhipatyaṃ ca dakṣiṇāprācyadhīśatām || kṛtābhiṣeko devena chāgaṃ vāhanamuttamam | āyudhāni ca śaktyādi svāhāṃ ca dayitāṃ śubhām || tathaiveśājñayā hyeṣa dakṣiṇāprāgdigīśvaraḥ | agnīnāmadhipo hyeṣa tiṣṭhatyevāgniradbhutaḥ || kedārākhye mahākṣetre yamo'pi yamināṃ varaḥ | prasādya devadeveśaṃ prāpānekānayaṃ varān || dakṣiṇāśāpatitvaṃ ca mahiṣaṃ vāhanottamam | kāladaṇḍādyāyudhāni sarveṣāmātmanāṃ punaḥ || samavartitayā nītvā puṇyāpuṇye vicārya ca | puṇyena svargatiṃ teṣāṃ pāpena narakasthitim || yātanāścāpi narake tattatpāpānurūpataḥ | sabhyānapi mahābhāgānmadhyasthānmahitaujasaḥ || citraguptaṃ ca kāryasthaṃ cakārāsya śivaḥ svayam | tadādi dharmarāḍ bhogī saṃyaminyāṃ śivājñayā || anubhūyāmitāṃ lakṣmīmāste'dyāpi pratāpavān | gokarṇe ca śivasthāne nir-ṛtiḥ parameśvaram || samabhyarcya tataḥ prāpa prasannājjagatīpateḥ | dakṣiṇāparadhikpālabhāvaṃ ca vidhipūrvakam || yajatāṃ phaladātṛtvaṃ khaḍgaṃ cāpyāyudhottamam | abhiṣiktaścādhipatye rakṣasāmapi sarvaśaḥ || p. 392) adyāpyanubhavannāste dattāṃ devena sampadam | jambvāraṇye samabhyarcya pracetāḥ parameśvaram || prāpārṇavādhipatyaṃ ca yādasāmapyapāmapi | vāhanaṃ cāpi makaramabhiṣekapurassaram || paścimāśāpatitvaṃ ca pāśādyairāyudhaiḥ samaṃ | tathaiva labdhā tatsarvaṃ mahatā prābhavena saḥ || vartate'dyāpi santuṣṭo mahātejāḥ pratāpavān | vāyurdakṣiṇakailāse kālahastimahāpure || samabhyarcya mahādevamupacārairananyadhīḥ | varamāpa maheśānātprasannādīśvareśvarāt || paścimottaradiksvāmye cābhiṣiktaḥ pratāpavān | vāyūnāmādhipatyaṃ ca dhvajādyāyudhapūrvakaiḥ || mṛgaṃ ca vāhanaṃ lebhe so'dyāpyapratimo bhuvi | siddheśvarābhidhe siddhavaṭe saṃpūjya śaṅkaram || kuberaḥ parayā bhaktyā varānāpa maheśvarāt | uttarāśāpatitve ca paṭṭabaddho babhūva ca || nidhīnāṃ ca navānāṃ ca patitvaṃ cāpi puṣpakam | nimānamapi deveśādyakṣeśatvaṃ ca vāhanam || mahāpratāpasaṃyukto vartate'dyāpi tatsakhā | īśāno'pi mahādevaṃ kamalālayavāsinam || saṃpūjya patrapuṣpādyairupacārairanekadhā | prasannena tadā pṛṣṭaḥ kāpekṣeti pinākinā || praṇamya varayāmāsa varānagryānananyadhīḥ | samānāni ca nāmāni samānavapurāyudham || samānapapi taccihnaṃ yadyadasti śivasya tu | vṛṣaṃ ca vāhanaṃ tadvatprāgudīcyā diśaḥ patiḥ || p. 393) etatsarvamasau lebhe saṃprārthyeśaṃ svayaṃ vaśī | ante'dhikārasya punaḥ sāyujyaṃ parameśvaraḥ || datvāntardhānamāpeśaḥ so'pyadyāpi pratāpavān | kāñcyāmeva purā sūryaḥ kamalairīśvareśvaram || abhyarcyānanyayā bhaktyā prasannādāptavān varam | ṛgyajussāmavedānāṃ maṇḍale vasatiṃ sadā || tadarhaṃ ca rathaṃ leme saptāśvaparimaṇḍitam | grahāṇāmādhipatyaṃ ca jyotiścakraṃ ca sarvataḥ || kṛtābhiṣeko devena dinānāmadhipo'bhavat | kumbhakoṇamanuprāpya candraḥ śaṅkaravallabhaḥ || bhaktyābhyarcya mahādevaṃ tatra muktāmayaiḥ śubhaiḥ | varamāpa śivātprītānnakṣatreśatvamadbhutam || himāṃśutvaṃ dvijeśatvamoṣadhīśatvameva ca | vibhūṣaṇatvamīśasya sudurlabhamavāpa saḥ || pratyahaṃ tāvubhau meroḥ pradakṣiṇaparau mudā | śivāvāsasya satataṃ grahairanyaiḥ śivapriyaiḥ || bhaumo budho guruḥ śukro śaniścaite ca pañca ca | madhyārjune ca hālāsye setau vaṭavane mudā || vedāraṇye ca pañcaite pañcasvapi pinākinam | prasādya parayā bhaktyā prasannādapire varān || ūrdhvaṃ maṇḍalataḥ somasūryayorupari sthitim || ādhipatyaṃ ca sumahallokānāṃ sukhaduḥkhayoḥ | sarvairapi ca pūjyatvaṃ sarvopadravaśāntaye || devāsurāṇāmācāryau guruśukrau kṛtau tadā || īśvareṇaiva devena prasannena munīśvarāḥ | saptāpi ṛṣayaḥ pūrvaṃ devadevaṃ sabhāpatim || p. 394) cidambare samabhyarjya madhyedabhraṃ sadaḥ prabhum | avāpurvaramīśānādgrahāṇāmupari sthitim || punardehāntare muktiṃ mumuduḥ prāpyate param | sarvaśāstrārthavijñānakuśalāśca tadājñayā || vasiṣṭhādyā mahātmānaste'dyāpi mahitaujasaḥ | sūtaḥ - (śaṃ0 saṃ0 upa-63) dhruva auttānapādistu kāśyāṃ viśveśvaraṃ śivam || samabhyarcya maheśānātprasannādāptavān varam | nakṣatramunimukhyānāṃ maṇḍalordhvasthitiṃ parām || medhībhūto grahāṇāṃ ca bhrāmayanneva tān mudā | sarvopari kṛtāvāsastiṣṭhatyadyāpyasaṃbhraman || kumbhakoṇe purā śeṣaḥ sarveṣāṃ bhogināṃ varaḥ | prasādya devadeveśaṃ bhuvo bhāraṃ babhāra vai || mahāpratāpasaṃyukto vahate'dyāpyayaṃ dharām | evaṃ sthāneṣu sarveṣu bhūmyāṃ parvatamūrdhani || nadīnāṃ caiva tīreṣu devāśca munayo'surāḥ | siddhāśca guruḍā yakṣā vidyādharamahoragāḥ || kinnarāśca muniśreṣṭhāstathā kiṃpuruṣādayaḥ | manuṣyāśca mahādevaṃ bhaktyārādhya sadāśivam || svaṃ svaṃ padamanuprāpya sukhino mudamāpire | nāgānāṃ garuḍānāṃ ca gandharvoragarakṣasām || kinnarāṇāṃ manuṣyāṇāṃ kiṃpuruṣāṇāṃ ca sarvaśaḥ | prāpurīśavarātte te svādhipatyamakuṇṭhitam || meghānāmadhipāścānye diggajā ye ca kecana | aṣṭau ca ye mahānāgāḥ saptāpi ca mahīdharāḥ || ye ye'dhipāḥ sthitā yeṣāṃ te te devaprasādataḥ | labdhādhipatyā vijñeyā nānyathā munisattamāḥ || p. 395) tasmācchreyo'rthibhiḥ sarvaiḥ svātmano manujottamaiḥ | śivapūjā sadā kāryā bhuktimuktiphalapradā || śivapūjāprabhāvena kecitsiddhā babhūvire | navāpi siddhā vikhyātā yoginaḥ kapilādayaḥ || aneke lokakartāro hyaneke nityatāṃ gatāḥ | śivalokaṃ yayuḥ kecitsālokyamapare janāḥ || sāmīpyamapi sārūpyaṃ sāyujyamapi sūrayaḥ | devāsuramanuṣyeṣu śivapūjāprabhāvataḥ || adhikaiśvaryasaṃpannā vikhyātā bhuvanatraye | kecidaiśvaryalābhena muktā mohavaśaṃ gatāḥ | bhraṣṭāḥ punaśca saṃsārācchivaṃ pūrvavadāpire | jayārthinaśca bahavaḥ samabhyarcya jagatpatim || vijitya śatrūn saṅgrāme śaśāsuḥ pṛthivīṃ punaḥ | balārthino'pi bahavo balaṃ subahu lebhire || putrān putrārthino'nye'pi dārānapi manoharān | paśukāmāḥ paśūnaśvānaśvakāmāśca lebhire || saubhāgyaṃ kāntimadrūpaṃ tyāgaṃ satyaṃ parākramam | prasiddhiṃ ca jagatyasmin sarvamiṣṭaṃ ca lebhire || artheṣveteṣvanekeṣu setihāseṣu kāścana | saṅgraheṇa mahābhāgā varṇyante śruṇutādhunā || sūtaḥ - (śaṃ0 saṃ0 u0- 64) viṣṇuḥ purā purārātimārādhya puruṣaṃ param | ṛṣiśāpasamudbhutavinipātānanekaśaḥ || nirdhūyābhīṣṭaputrastrīrājyalābhamavāptavān | teṣu kāṃściditīhāsān mahāpuṇyān vadāmi vaḥ || p. 396) (jvālāliṅgodbhavaḥ) bhairavaraktabhikṣā sūtaḥ- ekadā kalahe vṛtte brahmaviṣṇvoḥ parasparam | kartāhaṃ jagatāṃ na tvamahaṃ na tvamiti krudhā || tayorahaṃkṛteḥ śāntiṃ kurvan sarveśvareśvareśvaraḥ | utpādya bhairavaṃ tena maṇḍalasthaṃ svayaṃ raveḥ || nakhāgreṇa vidhestasya pañcamaṃ mūrdhvasūrdhvagam | urvārukaphalaṃ yadvatkomalaṃ līlayeśvaraḥ || saṃchidya tatkapālena bhairaveṇa dhṛtena ca | viṣṇorahaṃkṛteḥ śātiṃ raktabhikṣācchalena vai || vinodayiṣyan bhikṣārthaṃ prerayāmāsa bhairavam | viṣṇuḥ sirāṃ lalāṭāgrācchitvā raktaṃ nijaṃ dadau || raktasya virahānmūrchāmavāpa puruṣottamaḥ | punaśca bhairavendrasya karasparśena nirvyathaḥ || mūrchāṃ vihāya sahasā labdhasaṃjñaḥ punarhariḥ | ahaṅkāraḥ kṛto'smābhiḥ śāsitāstena vai vayam || tatpāpavinivṛttyarthaṃ śivapūjāṃ prakurmahe | madhyārjunaṃ samāsādya samabhyarcya jagadgurum || mene kṛtārthamātmānaṃ pūtaṃ sarveśvarārcanāt | kṛpayā devadevasya prasannasya pinākinaḥ || viṣṇurlokaṃ yathāpūrvaṃ jagāma garuḍena saḥ | punarapyekādā viṣṇurahaṅkāramadoddhataḥ || brahmaṇā spardhamāno'sābīśvaro'hamiti krudhā | mahāliṅgākṛtermūlamadṛṣṭvā punarutthitaḥ || praṇamya sa ca devānāmaśṛṇvan vacanaṃ hitam | tatpāpavinivṛttyarthamaruṇācalamāśritaḥ || p. 397) tatreśvaraṃ samārādhya prasādenāsya vai vibhoḥ | aparādhavimuktātmā jagāma bhavanaṃ svakam || bhṛguśāpavimocanam punaścāpyakārodviṣṇurekadāsuranigraham | parājaye tu devānāṃ devāsuramahāhave || tadānīṃ tumule yuddhe viṣṇunā sūditā bhṛśam | bhṛgvāśramaṃ samāsādya bhṛgupatnīṃ tapasvinīm || khyātiṃ ca śaraṇaṃ prāpurasurā haritarjitāḥ | tadāśramamapi prāpa viṣṇuścakradharaḥ svayam || saṃharannasurāṃstatra bhṛgupatnyā nivāritaḥ | naivāśramaḥ praveṣṭavyastvayā'sannihite munau || na hantavyā na hantavyā ditijā madupāsakāḥ | mayā dattābhayāḥ sarve mā mā hiṃsīrjanārdana || dṛṣṭvaināṃ saṃbhramāviṣṭo jagatāmiti hi krudhā | cakreṇa saṃharan daityāṃściccheda ca śirastadā || teṣāmabhayadātryāśca bhṛgupatnyā janārdanaḥ | nirgate ca tatastasmādāśramānmadhusūdane || dadarśa bhṛgurabhyetya daityaiḥ saha nijāṃ priyām | nikṛttaśirasaṃ jñānadṛṣṭyā vijñāya mādhavam || cukrodha haraye'tyarthaṃ hantre daityaiḥ striyā api | aśapadviṣṇumavanau janmānyasyāstu koṭiśaḥ || tatra tatra striyā cāpi viyogo'stvatiduḥkhadaḥ | jagatyasyaiva ye bhaktāḥ santu pāṣaṇḍinastu te || śaptvaivamātmanaḥ patnīṃ sandhāyojjīvya vidyayā | mṛtasaṃjīvinītyeva siddhayā parameśvarāt || p. 398) tato viṣṇuḥ samākarṇya bhītabhīto'surārdanaḥ | tacchāpavinnivṛttyarthaṃ kāñcīmabhyetya kāmadām || saṃpūjya devadeveśaṃ dṛṣṭvā devaṃ vṛṣopari | praṇamya prārthayacchāpamokṣaṃ bhītena cetasā || madbhaktairyatkṛtaṃ viṣṇo taiḥ kartavyaṃ tadanyathā | ahaṃ na pārayāmyeva pratijñaiṣā mayā kṛtā || iti keśavamābhāṣya harikeśaḥ smayanniva | bhṛgumāha mahādevaḥ smṛtimātrāgataṃ munim || vimocaya hariṃ śāpādbhṛgo bahujanipradāt | madarcanārataṃ viddhi bhaktaṃ ca munisattama || daśāstu janma tadviṣṇorekasmiṃstatra janmani | striyā viyukto'ticiraṃ duḥkhī bhavatu nānyataḥ || madājñayā kuruṣvaivaṃ madbhaktānāṃ tvamagraṇīḥ | tathāsttviti muniḥ prāha praṇamya parameśvaram || tadā punarumākāntaṃ ramākāntaḥ praṇamya tam | prārthayāmāsa bhagavan daśasvapi ca janmasu || mamājñānanivṛtyarthaṃ nigrahānugrahau kuru | tvameva devadeveśa dayālo bhaktavatsala || tadupaśrutya bhagavānastvityantardhimāyayau | nārāyaṇo'pi bhagavān svamevāśramamāśrayat || matsyāvatāranigrahaḥ punaścāpyekadā viṣṇurvedoddharaṇakarmaṇe | śāpharīṃ yonimāsādya saṃhariṣyan sa taskaram || vedānāṃ somakaṃ daityaṃ vinigṛhya ca līlayā | vedāṃśca vedhase datvā yathāpūrvaṃ janārdanaḥ || ahaṅkāreṇa tenaiva cārṇavānāṃ ca bhedanam | kurvan sarvān samākṛṣya bhakṣayāmāsa mādhavaḥ || p. 399) tato bhītā viriñcādyāḥ śaṅkaraṃ lokaśaṃkaram | kailāsavāsinaṃ devaṃ prīṇayitvā vyajijñapan || devenāpi samādiṣṭaḥ śāstā yogī tadājñayā | kaivartatāṃ samāsādya mādhavaṃ matsyarūpiṇam || vinigṛhyākṣiyugalaṃ kuruvindamaṇiprabham | nakhāgreṇa samādāya śivāgre vinivedayan || nidhāyaitannamaskṛtya tasthau yogī kṛtāñjaliḥ | tadā brahmādayo devā mahādevaṃ samarcayan || vayaṃ matsyena ghoreṇa pīḍitā bhṛśamīśvara | so'yaṃ vinigṛhītaśca jagatāṃ hitakāmyayā || tasyāsyākṣiyugaṃ tvetattavāstvābharaṇe maṇiḥ | iti saṃprārthito devaistadakṣiyugalaṃ maṇim || dadhāra ruṇḍamālāyāṃ dayānidhirumāsakhaḥ | gatamohaḥ punarviṣṇurdhyātvā devaṃ janārdanaḥ || śivapūjāprabhāvena pūrvaṃ somakamardayan | mohenaiva tataḥ paścājjaganti tamasāvṛtaḥ || śāsito'smi jagaddhātrā kṛtārtho'smi tataḥ kṛtaḥ | etadāgonivṛttyarthaṃ pūjayiṣyāmi śaṅkaram || iti kāñcīpurīṃ prāpya pūjayāmāsa tatra tam | matsyarūpāya vai tasmai prasasāda pinākadhṛt || vareṇa cchandayāmāsa matsyarūpaṃ jagatpatiḥ | vṛto varaśca tenāpi nigraho'yamanugrahaḥ || mamāstu deva kṛpayā matsyarūpaṃ tu māṃ dvijāḥ | ye yajanti jagatyasmin teṣāmiṣṭaprado bhava || kṛpayā tava deveśa varado'smi maheśvara | p. 400) mayācaritamāgastvaṃ titikṣurjagadīśvara | itīśo'bhyarthitaḥ pūrvaṃ viṣṇunā matsyarūpiṇā || datvāntardhānamagamallokānāṃ hitakāmyayā | viṣṇuśca vaiṣṇavaṃ lokamāsādyāpālayatsvakam | kūrmāvatāranigrahaḥ punaśca viṣṇuranyasmin yuge kūrmatvametya vai | manthānaṃ mandaraṃ kṛtvā yoktraṃ kṛtvātha vāsukim || devāsuragaṇaiḥ sākaṃ mamantha kṣīrasāgaram | amṛtaṃ ca samāsādya tena garveṇa mohitaḥ || surān saṃkṣobhayāmāsa sāgaraiḥ saha kacchapaḥ | tato devāsurāḥ sarve devaṃ gatvā vyajijñapan || tadānīṃ devadevo'sau vighnarājamarindamam | tannigrahārthamācaṣṭe devānāṃ hitakāmyayā || śuṇḍāgreṇa tadā kūrmamādāya gaṇanāyakaḥ | samyaguttānitaṃ kṛtvā saṃpīḍyāsyaiva karparam || deveṣvapi ca paśyatsu śivāgre sa nyaveśayat | tadānīmīśvaro devān samālokyedamabravīt || anena kacchapāsthnā me kiṃ bhāvi vadatādhunā | tato'bruvan praṇamyeśaṃ brahmādivibudheśvarāḥ || arakṣastvamanenāsmānvikrameṇa yadīśvara | tasyaiva jñāpakatvena tavāṅge'stu vibhūṣaṇam || kūrmāsthi muṇḍamālāyāṃ nāyakatvamupaitvidam | viṣṇorapīdaṃ dṛṣṭvā tu nāhaṅkāro bhavetpunaḥ || vijñāpitaḥ surairevaṃ viśveśo'dhāttadāsthi tat | p. 401) viṣṇuśca gatasaṃmoho viśveśārcāvidherbalāt | anāgāḥ saṃbabhūvātha sa nākapativanditaḥ || varāhāvatāranigrahaḥ ekadā pīḍitā devā hiraṇyākṣeṇa vairiṇā | viṣṇuṃ śaraṇamabhyetya samācakhyustato bhayam || datvā tu teṣāmabhayamasurāriḥ surāgraṇīḥ | vārāhaṃ rūpamāsādya brahmanāsāpuṭāgrataḥ || hiraṇyākṣamasau hatvā magnāmabhyujjahāra gām | tena garveṇa sa harirarṇavānāṃ ca bhedanam || saptānāṃ bhūdharāṇāṃ ca cakāra sumahadvapuḥ | dṛṣṭvā tattādṛśaṃ viṣṇuṃ devāḥ sabrahmakāstadā || vyajijñapanmaheśāya varāhādbhayamāgatam | tato devādidevo'pi varāhasyāsya nigrahe || sandideśātmanaḥ putraṃ subrahmaṇyaṃ śiśuṃ prabhuḥ | tadājñayā kumāro'pi varāhaṃ parvatākṛtim || jagrāha śṛṅge hastābhyāṃ paribhrāmya ca līlayā | saṃhṛtya śṛṅgamasyaikaṃ nidadhe sannidhau vibhoḥ || kapardagatacandrāṃśaṃ dvitīyamiti śaṅkaraḥ | dadhāvābharaṇatvena devānāmapi paśyatām || aṅkamāropya taṃ putraṃ lālayāmāsa hṛṣṭadhīḥ | brahmādayo'tha vibudhā namaskṛtvā yathāyatham || jagmurdevaṃ tathā viṣṇurvītamohaḥ sa utthitaḥ | punaśca pūrvavaddevaṃ samārādhyāpa nirvṛtim || nṛsiṃhanigrahaḥ ekadā tu punarviṣṇurhiraṇyaṃ dānaveśvaram || saṃhariṣyan samabhyarcya śivaṃ labdhavaro balī | p. 402) nṛsiṃhavapurāsthāya vakṣo bhitvā nakhaiḥ punaḥ | papau krodhena tadraktaṃ saṃhṛtyāsurasainikān || ahaṅkāreṇa tenaiva sarvān saṃhartumudyataḥ | tato devā bhayāviṣṭāḥ śaraṇaṃ prāpurīśvaram || vīrabhadraṃ tadā devaḥ sandideśāsya nigrahe | śārabhaṃ rūpamāsthāya vīrabhadraḥ pratāpavān || gṛhītvā nārasiṃhaṃ taṃ dvidhā kṛtvātmalīlayā | bhitvā tvacamatisvacchāmupāyanamupāharat || tadāprabhṛti devo'yaṃ nārasiṃhāmbaro'bhavat | so'pi devaṃ samārādhya vigatainā babhūva ha || vāmananigrahaḥ ekadā punarevaiṣa balinigrahamācaran | babhūva kāśyapasuto vāmano madhusūdhanaḥ || īśvarāptavaro'bhyetya yāgaśālāmayācata | padatrayamitāṃ bhūmimātmanaḥ sthitaye punaḥ || pratigṛhya tato bhūmimekenaiva padā divam | vikramyānyapadālābhādbaliṃ kārāgṛhāntare || niveśya rājyaṃ bhūyo'pi devendrāya trivikramaḥ | datvāṇḍametadbhagnaṃ syādyathā saṃvardhayatpunaḥ || tato devairmahādevo jñātvā vṛttāntamasya tu | bhairavaṃ sandideśāsya nigrahe bhairavākṛtim || so'pi taṃ tvarayābhyetya vṛddhamaṇḍāntamacyutam | prahṛtyorasi hastena nipātyotkṛtya ca tvacam || ātmanaḥ kañcukatvena dadhāvānīlakomalam | tasyāsthyapi mahaddīrghaṃ kaṅkālārūyaṃ dadhau kare || p. 403) tato jagmurnirātaṅkāstadā sarve surā divam | upendropi mahādevaṃ samārādhya yathāpuram || śāntāparādhaḥ samabhūjjagāma ca yathāgatam | evaṃ pañcāvatāreṣu nigṛhītaḥ pinākinā || pañcasvanugṛhītaśca vakṣye śruṇvantu tatkathām | paraśurāmānugrahaḥ (sūtaḥ)-(śaṃ0 saṃ0 upa0 65) jāmadagyo'tha rāmo'bhūdbhagavān puruṣottamaḥ | bhṛguśāpena tenaiva reṇukāyāṃ ca tatstriyām || taṃ cakāra pitā rāmaṃ nāmnā rūpādarindamam | upanītaśca kālena rāmaḥ pitrā maharṣiṇā || śuśrūṣaṇaparo nityaṃ śraddhayā nānyamānasaḥ | kenāpi kāraṇenaiva kadācitpitṛcoditaḥ || rāmo mātuḥ śiraśchedaṃ reṇukāyāścakāra ha | tataḥ prītena manasā rāmaḥ prokto maharṣiṇā || putra śuśrūṣayā prītaṃ māṃ viddhi varayādhunā | vaśanyo yo varo'bhīṣṭastaṃ taṃ sarvaṃ dadāmi te || iti rāmo vacaḥ śrutvā piturvabre varānimān | mātuḥ pūrvavadutthānaṃ varaṃ vavre sa āditaḥ || pituḥ kopaparityāgaṃ kopanasyādhikaṃ muneḥ | svasyāpi śivapūjāyāṃ śraddhāvattvamanāratam || varatrayaṃ tadā rāmo labdhvātmapiturantikāt | vanamāpa tapaḥ kartuṃ śivapūjāparāyaṇaḥ || tasmin gate'rjuno'yācattyaktakopaṃ munīśvaram | kṛtavīryasuto dhenuṃ kāmopapadabhūṣitām || p. 404) (prārthayitvā madāndho'sau balādāhartumudyataḥ |) pratyākhyāto yadā rājā muninā kṛtavīryajaḥ || kopenāsya śiraśchedaṃ kṛtvā māhiṣmatīmagāt | jamadagnipriyā sāpi reṇukā'gniṃ viveśa ha || mahatyaiva tadā vṛṣṭyā śaśāmāgniścitāgataḥ | sā punardagdhavasanā reṇukā ṛṣimāninī || duḥkhena mahatākrāntā lajjayā ca varāṅganā | nimbapatraiḥ samācchādya nagnāvūrūnitambakau || caṇḍālaśreṇimāsādya kaṃcitkālamuvāsa ha | tatra potrābhidhaḥ kaścinmātaṅgākhyā ca kāminī || rakṣatustāṃ ca piṣṭādyairagnitaptāṃ bhṛśāturām | etatsarvamaśeṣeṇa śrutvā rāmo vanaṃ gataḥ || īśādārādhanāttuṣṭāt saṃprāpya ca paraśvadham | kṣatriyāmbhodhibaḍabājvalanaḥ saṃbabhūva ha || kārtavīryārjunaṃ hatvā kṣatriyānaparānapi | asṛjaiva tatasteṣāṃ nivāpāñjalimātanot || nītena bindusarasi śraddhayā piturātmanaḥ | mātaraṃ ca samāsādya pakkaṇasthāṃ praṇamya tām || grāmādbahistayā sārdhaṃ kaṃcitkālaṃ nināya saḥ | śuśrūṣayā ca saṃtoṣya mātaraṃ tādṛśīṃ punaḥ || vīrahatyānivṛttyarthaṃ kṣayadvīramupāsya saḥ | kāśyapāya mahīṃ sarvāṃ datvā vīryārjitāmimām || vaikuṇṭhabhavanaṃ prāpa keralātpunaradbhutam | p. 405) rāmānugrahaḥ purā daśaratho rājā putrakāmo maheśvaram | ayajatputrakāmeṣṭyā vasiṣṭhādyaiśca tāpasaiḥ || tato maheśvarasyājñāvaśena madhusūdhanaḥ | rāmo dāśarathirjajñe kausalyāyāṃ nṛpastriyām || sītayā pitṛvākyena lakṣmaṇena vanaṃ gataḥ | tatra sītāṃ rākṣasendro rāvaṇo janakātmajām || jahāra vañcayitvā taṃ rāmaṃ tatra salakṣmaṇam | tadviyogāgnisantapto rāmo lakṣmaṇasaṃyutaḥ || agastyamunimāsādya ruroda bhṛśaduḥkhitaḥ | agastyenopadiṣṭo'sau rakṣasāṃ nidhanaṃ prati || śivamabhyarcya labdhāstro badhvā setuṃ balīmukhaiḥ | rāvaṇaṃ sagaṇaṃ saṅkhye vijitya hariyūthapaiḥ || sītāṃ vaiśvānare śuddhāmayodhyāmanayatpriyām | tatra paṭṭābhiṣikto'sau cakre rājyamakaṇṭakam || lokāpavādabhītyaiva punaḥ sītāṃ vane'tyajat | tasyāṃ bhūmau vilīnāyāṃ śuśoca bhṛśamāturaḥ || aśvamedhena deveśaṃ rāmo'bhyarcya maheśvaram | sarayvāṃ tanumutsujya bhrātṛbhiḥ saha rāghavaḥ || kṣīrābdhimāsasāda svaṃ sthānaṃ pūrvavadacyutaḥ | avatāraḥ sa tu purā strīduḥkhāvaha īritaḥ || tamasā ca vṛto yasmānna vedātmānamātmanā | balarāmānugrahaḥ dvāpare ca yuge'nyasmin sa eva puruṣottamaḥ || vasudevasuto jajñe rohiṇyāṃ rāmanāmakaḥ | tatra rakṣogaṇaṃ hatvā kṛtvā kṛtyaṃ mahatpunaḥ || p. 406) ārādhya ca mahādevamambikāsahitaṃ prabhum | yogamārgarato rāmo vaikuṇṭhaṃ prāptavān balī || punaśca vasudevasya devakyāṃ kṛṣṇarūpadhṛt | jajñe viṣṇurameyātmā bhṛguśāpaniyantritaḥ || tatrābhyarcya surādhīśaṃ śivaṃ śatrūn jayan punaḥ | upamanyuṃ samāsādya vidhinā tena dīkṣitaḥ || śaivamukhyatamo'tyarthaṃ bhaktyārādhya ca śaṅkaram | bhūbhāramapanīyātha viṣṇulokaṃ jagāma ha || kalkyavatārānugrahaḥ punaścāpi kalerante kalijā duṣprajāḥ svayam | saṃhariṣyan hayagrīvo jāto viṣṇuradhokṣajaḥ || tatra saṃpūjya deveśaṃ liṅgamūrtau sadāśivam | kṛpayā tasya nirjitya tiṣyajātānasajjanān || viṣṇurūpaṃ yathāpūrvaṃ labdhvātmapadamāpa saḥ | evaṃ daśāvatāreṣu nigṛhītaśca pañcasu || śivenānugṛhītaśca śāpānmukto bhṛgoriti | ete'vatārāḥ kalpeṣu bahudhā varṇitā dvijaiḥ || vaiṣṇaveṣu purāṇeṣu nigraho naiva varṇitaḥ | dehatyāgena tasyaiva sūcito'nugraho dvijāḥ || nigṛhītaḥ kumāreṇa vīrabhadrādibhirgaṇaiḥ | sūcitaḥ sa tu matsyākṣikūrmāsthikroḍaśṛṅgakaiḥ || siṃhacarmaśiromuṇḍatrivikramamahāsthibhiḥ | śivāṅgākalpamadhyasthaiḥ purāṇaśruticoditaiḥ || p. 407) tato devā haribrahmapramukhāḥ parameśvaram | dṛṣṭvā bhītena manasā tyaktvāhaṅkāramātmanaḥ || karmasu sveṣu vartanta iti vedavido viduḥ | śivamunikathā ekadā viṣṇubhavanaṃ puropendraḥ samāyayau | svameva mūrtibhedaṃ taṃ pradyumnādivadacyutaḥ || mithaḥ saṃbhāṣaṇaṃ kṛtvā kaṃcitkālamavasthitaḥ | etasmin samaye kaṇvaḥ kāśyapasya suto mahān || vaikuṇṭhabhavanaṃ prāpa viṣṇusaṃbhāṣaṇotsukaḥ | taṃ dṛṣṭvā tau samāyāntaṃ śivabhaktaṃ dṛḍhavratam || na vyalokayatāmakṣṇā nāsanaṃ dadatuśca tau | na vācaṃ cāpyavadatāmāsātāṃ maunamudrayā | tau tadā tādṛśau dṛṣṭvā cukopa munisattamaḥ | śaśāpāsmāñchivasyeṣṭān matvā tūṣṇīṃ babhūvitha || viṣṇo'tastvamanekāni janmāni bhaja madgirā | mūkaśca tatra sarvatra dattaḥ śāpo mayātra vai || iyaṃ ca lakṣmīstvatpārśve sthitā mṛgavadatra vai | mṛgībhavatu macchāpādupendro'pyayamīdṛśaḥ || kairātīṃ yonimāsādya kānane vasatāṃ ciram | tava bhaktāśca loke'smin santu te śivanindakāḥ || bhasmarudrākṣanindāṃ ca kurvantu matimohitāḥ | iti śaptvā gate tasmin kaṇve nijamathāśramam || viṣṇuḥ śāpabhayāttasya kamalālayametya ca | tatrārādhya mahādevamaprīṇayadananyadhīḥ || tataḥ prīto mahādevaḥ kaṇvamāhūya tāpasam | ekajanmānubhoktāraṃ cakre śāpasya mādhavam || p. 408) mahālakṣmīṃ mṛgakārāmekajanmaiva śaṅkaraḥ | upendrasyāpi janmaikaṃ kairātamakarocchivaḥ || tena viṣṇuḥ śivamuniḥ saṃjātaḥ kaṇvaśāpataḥ | lakṣmīścāpi mṛgī jatā kānane muniśāpataḥ || upendrādyāśca kairātīṃ yonimāpedire tadā | mṛgī sā taṃ muniṃ mūkaṃ dṛṣṭvā garbhavatī hyabhūt || sūtvāsau kanyakāṃ hṛdyāṃ mṛgī tyaktvā palāyitā | kirāto'sau vanātkanyāmādāyāyācca pakvaṇam || kumārāya dadau kanyāṃ śabaro ballināmakām | tataḥ śāpādvinirmuktāḥ sarve jagmuryathāgatam || kṣupadadhīcisaṃvādaḥ kadācitkalahe vṛtte saṅgātkṣu(pa)dadhīcayoḥ | kṣupasyaiva tu sāhāyyaṃ kartukāmo janārdanaḥ || dadhīcāśramamāsādya brāhmaṇacchadmasaṃvṛtaḥ | yayāce brāhmaṇaśreṣṭhaṃ kṣatriyo munisattamam || vadaivamekadā vidvan madvākyena matastava | iti śrutvā dadhīco'pi sāntvapūrvaṃ harervacaḥ || nāhaṃ vaktāsmyasatyasya jāne tvāṃ ca janārdana | na bibhemi viśeṣeṇa kṣatriyādahamacyuta || tataḥ kruddho'mbujātākṣastasminnastrāṇyavāsṛjat | tatsarvaṃ bhakṣayāmāsa triśūlaṃ darbhasaṃbhavam || tataḥ kruddho mahāviṣṇurviśvarūpamadarśayat | tadviśvarūpaṃ sa muniḥ saṃstabhyātmanyadarśayat || tataścakraṃ sasarjāsmai viṣṇuḥ kopādamarṣitaḥ | cakraṃ tadasthisaṃsṛṣṭaṃ kuṇṭhitāraṃ babhūva ha || p. 309) devānāmapi sarveṣāṃ viṣṇusāhāyyakāriṇām | āsan vikuṇṭhitāśrīṇi tasminneva munīśvare || etasminnantare brahmā viṣṇuṃ devāṃśca sāyudhān | nyavārayadato yuddhādasāmpratamiti bruvan || tasminnuparate yuddhe śaśāpa muniracyutam | devāṃśca sarva evaite yūyaṃ vīreṇa marditāḥ || rudrakopasamutthena viṣṇunā saha mā ciram | viṣṇubhaktāśca ye bhūmyāṃ santu pāṣaṇḍamāśritāḥ || śivanindāparā nityaṃ yatayaśca narādhamāḥ | (sūtaḥ)-(śaṃ0 saṃ0 upa0-66) tato viṣṇurbhayāviṣṭaḥ svātmānaṃ nindayan hṛdā || kathaṃ kimarthametena kalahaḥ samapadyata | phalaṃ vātra mayāptaṃ kiṃ śāpastvāpto'nivāritaḥ || taddoṣaparihārāya śaraṇaṃ yāmi śaṅkaram | iti saṃcintya manasā cidambaramathāsadat || tatrārādhya mahādevaṃ śrīmaddabhrasabhāṅkaṇe | tatprasādena nirmuktapāpaḥ sadyo'bhyavartata || gandhamādanamāsādya kadācidviṣṇuravyayam | samārādhya mahādevaṃ varadvayamayācata || māmaṅgīkuru deveśa vāhanatvaśaratvayoḥ | astvityuktvātha taṃ cakre dāhe tu tisṛṇāṃ purām || vāhanatve śaratve ca kalpayāmāsa mādhavam | vṛṣendro bhagavān viṣṇustasmādārabhya hetirāṭ || narakāsurasaṃhāraḥ maināke ca purā śaile viṣṇurārādhya śaṅkaram | prasannaṃ prārthayāmāsa varaṃ varasahasradam || kṛtāñjalipuṭo bhūtvā praṇamya vinayānvitaḥ | uvāca devadeveśaṃ narakākhyo mahāsuraḥ || p. 410) tapasārādhya lokeśaṃ varaṃ vavre'surāgraṇīḥ | yacchivākhyaṃ vastu paramavāṅmanasagocaram || māyāmayena tenaiva sahaikībhūya saṃyuge | mayā yuddhaṃ paraṃ cetsyādastu tatra vadho mama || jitvā devānahaṃ sarvalokādhyakṣaṃ jagatpate | bhūyāsamiti labdhvaivaṃ narako bhūmisaṃbhavaḥ || trailokyamanubhuṅkte'dya devān sarvānvijitya saḥ | ahaṃ tena vibho yuddhe narakena parājitaḥ || śaṃbho balena mahatā vārāṇāmekaviṃśatim | medhye'rṇavaṃ dvārakāyāṃ vasatiḥ kriyate mayā || tadbhītyā putramitrādyaistyaktvā tu madhurāṃ purīm | sa māmanveṣyati sadā parvatānāṃ guhāsu ca || tvaṃ devedeva sarveṣāmavāṅmanasagocaraḥ | mayi sthitvaikyabhāvena māheyaṃ saṃharāsuram || iti praṇamya deveśaṃ sāñjaliḥ purataḥ sthitaḥ | prārthitastvevamīśānaḥ prāha bhūyo janārdanam || ahaṃ te dakṣiṇe pārśve sthāsyāmi madhusūdana | devānāmupakārāya vīryaṃ dāsyāmi te'nagha || iti labdhvā varaṃ śambhorviṣṇuḥ kṛṣṇavapurdharaḥ | balena mahatā yukto yuddhāya narakāsuram || ājuhāva mahābāhurāśvineyamarindamaḥ | tadā yuddhamabhūttatra senayorubhayorapi || tataḥ sarveśvaro viṣṇumāviveśāsurāntakṛt | dakṣiṇaṃ cāpi tatpārśvamāsthitaḥ parameśvaraḥ || cakreṇaiva tato viṣṇuścicchedāsya śirastadā | so'pi devena mahatā viṣṇuniṣṭhena saṃhṛtaḥ || p. 411) tasmādavāpa vai muktiṃ taddehe ca layaṃ gataḥ | gāṇāpatyamasau lebhe svānte dṛṣṭvā sadāśivam || sarve'pi vismitā bhūtvā tasthuryuddhadidṛkṣavaḥ | īśvaro'pi ca kailāsaṃ viṣṇuṃ tyaktvāpa bhūdharam || kṛṣṇo'pi taṃ praṇamyeśaṃ dvārakāmāpa hṛṣṭadhīḥ | devāśca nirbhayā bhūtvā devalokamagurmudā || śāstrutpattiḥ punaḥ kadācicchrīkānto nyagrodhavana īśvaram | ārādhyāsmādvaraṃ vavre prasannātpārvatīpateḥ || tvayā rantumapekṣeśādhunā bhūtvā ramaṇyaham | deyo varo mamādhīśa prasanno yadi śaṅkara || datvaivamīśvarastasmai varamantardhimāyayau | tatastu kāraṇādevamamṛtaṃ kṣīrasāgarāt || gṛhītamasurairviṣṇurmohinyākāramāsthitaḥ | tenāsurānmohayitvā pāyayitvāmṛtaṃ surān || ūrdhvaretasamīśānamapi mohamupānayat | ramamāṇo maheśena mohinyākāramasthitaḥ || lebhe ca putraṃ śāstāraṃ kāmārāterapīśvarāt | brahmotpattiḥ kalpāntare punastasmin brahmaṇyuparate hariḥ | parāntakāle strībhūtvā viṣṇurīśaṃ vaśaṃ nayat | aramacca tato brahmā viṣṇāvudabhavatpurā || tadviṣṇuḥ śivapūjāyā māhātmyātkila śūlinaḥ | dayiteti śruto loke pūjā sarvasya kāmadhuk || p. 412) dūrvāsaśśāpanivṛttiḥ kedāramekadābhyetya dūrvāṃsā munisattamaḥ | śivapūjāparo bhūtvā tatrovāsa mahātapāḥ || tadānīmīśvaraṃ draṣṭuṃ kedārasthānanāyakam | saṃprāpāruhya garuḍaṃ vaikuṇṭhādviṣṭaraśravāḥ || tatrārādhya mahādevaṃ pītvā tatrodakaṃ hariḥ | iyāsuḥ svaṃ punarlokamāruhya vinatāsutam || tatra pūjāparaṃ dṛṣṭvā dūre dūrvāsasaṃ munim | samīpaṃ tasya saṃprāpa samālokya tu pūjanam || jagāma ca punarlokaṃ namaskṛtya ca taṃ tadā | arcyamānaṃ ca deveśamanamanprayayau hariḥ || svaṃ lokaṃ ca samāsādya sthite tasmin madhudviṣi | samāpya pūjāṃ durvāsāḥ samīpaṃ prāpa cakriṇaḥ || aśapacca mahāviṣṇumatimanyurmunīśvaraḥ | yanmayārcitamīśānaṃ liṅgaṃ māṃ ca janārdana || apraṇamya gato'si tvaṃ kedāre smayadūṣitaḥ | tatastasyāsya pāpasya garuḍo vāhanaṃ tava || gatajīvo bhavatvadya śrīśca te'stu samudragā | tavāṅgajaṃ ca rudhiraṃ bhairaveṇa hṛtaṃ bhavet || śūlāgreṇa vinirbhinne lalāṭe madhusūdhana | bhaktāśca te śivadrohaparā bhūyāsuranvaham || iti śaptvā gate tasmindūrvāsasi munīśvarāḥ | śrīkālahastimāsādya śivamānarca keśavaḥ || tasmai prasanno bhagavānambayā saha śaṅkaraḥ | tacchāpasya pratīkāraṃ prāha devaḥ pinākadhṛt | haratāt bhairavo raktaṃ tvāṃ punarjīvayatvayam | lakṣmīśca mathane'mbhodherutpatsyati tavānagha || p. 413) garuḍo'pi ca saṃbhūya punaścāmṛtamāharan | niyudhya ca ciraṃ yuddhe bhūyādbhūyo'pi vāhanam || tathaiva bhairavo viṣṇo raktamādāya śūlataḥ | punarujjīvayāmāsa bhaktaṃ bhaktārtibhañjanaḥ || lakṣmīścāmbhodhisaṃbhūtā garuḍaḥ kāśyapātpunaḥ | lakṣmīrviṣṇuṃ punaḥ prāpa niyudhya garuḍo'pi tam || viṣṇoḥ pūjābalenaiva śāpānmuktirnacānyathā | tasmātpūjāsamaṃ bhogamokṣadaṃ nahi vidyate || cakrapradānam ekadā ca surāḥ sarve pūrvadevairupadrutāḥ | viṣṇuṃ śaraṇamabhyetya bhītabhītā vyajijñapan || bhagavannasurākrāntamādhipatyaṃ ca vaibudham | tvaṃ ceśvareṇa cāsmākaṃ rakṣaṇe viniyojitaḥ || duṣṭānāṃ śikṣaṇe śiṣṭarakṣaṇe ca viśeṣataḥ | atastvaṃ śāsi devānāmavanāyāsurādhamān || iti śrutvā vacasteṣāṃ hariḥ prāhāvalokya tān | mayā yuddhena hantavyā asurā āyudhaṃ ca naḥ || cakraṃ dadhīcivajrāsthikuṇṭhitāraṃ babhūva tat | tamūcuramarā bhūyaścakramīśena nirmitam || jalandharavadhārthaṃ yattadarthaṃ bhava yatnavān | viṣṇustatsādhu manvānaḥ kāñcīmāsādya vāñchitam || labdhukāmo'rcayāmāsa kamalairanvahaṃ śivam | sahasraistatra caikone kadācinnetramātmanaḥ || padmapratinidhiṃ cakre viṣṇustuṣṭaśca śaṅkaraḥ | cakraṃ sudarśanaṃ prādātsahasrādityasannibham || p. 414) punaśca taṃ vareṇeśaśchandayāmāsa tuṣṭitaḥ | so'pi vavre varaṃ padmasadṛśaṃ netramātmanaḥ || padmākṣa iti vikhyātiḥ stuvātāṃ ca tathā ca mām | tvameva sakalāniṣṭān prayaccha parameśvara || iti sarveśvarādiṣṭānavāpya puruṣottamaḥ | saṃhṛtya ditijān sarvān cakreṇārakṣadacyutaḥ || daityārditānpunardevānakhilaṃ ca jagattrayam | tadā prabhṛti padmākṣaṃ viduḥ sarvamunīśvarāḥ || manmathotpattiḥ śrīvāñchye ca purā viṣṇuḥ kadācitputravāñchayā | samārarādha bhavane śaṃbhumekamananyadhīḥ || datte śivena putre'smai kupitānarcitā śivā | tava putro hare rudrakopāddagdho bhavetkṣaṇāt || māṃ vineśaṃ yadabhyarcya labdhavānasi putrakam | śapto viṣṇurmahādevyā punaḥ śaṃbhuṃ sahomayā || skandena sahitaṃ bhaktyā samārādhyābhyatoṣayat | umā prasannā prāhedamīśenākṣipracoditā || vareṇa labdhaste putro naṣṭaḥ śāpena vai mama | punaśceśājñayā te'stu labdhadehāntaro'cyuta || datvaivaṃ varamīśāno devī cāntardhimāyayau | tathaiva viṣṇuḥ saṃprāpa putraṃ kāmaṃ ratipriyam || nirdagdhaśca punaḥ kāmaḥ śivālīkākṣivahninā | utpāditastu devena devānāṃ ca priyecchayā || tasmātpūjā putralābhahetuḥ śaivī samīritā | sarvābhīṣṭapradā caiva satyamuktaṃ na saṃśayaḥ || p. 415) kālanemisaṃhāraḥ (sūtaḥ) -(śaṃ0 saṃ0 upa0-67) punaḥ kadācitpadmākṣo māyāpuryāṃ maheśvaram | saṃpūjya nirjito daityairatimāyāviśāradaiḥ || prasannamīśvaraṃ tatra provāca madhusūdanaḥ | kālanemimukhā deva daityā māyāvino bhṛśam || tānaśakto'smi samare vijetumatimāyinaḥ | teṣāṃ māyā mameśāna māyayā nirjitā bhavet || prasīda tādṛśaṃ dehi varaṃ varasahasnada | iti labdhvā varaṃ viṣṇurmāyī jātastadāditaḥ || balaṃ cātyantamasurāvalepakṣamamātmanaḥ | saṃjahārāsurān saṃkhye murāriramarārihā || viṣṇvaṅgabhūṣaṇam ekadā ca purā kāśyāṃ kamalāpatirīśvaram | prītaṃ cakro'rcayātyarthaṃ vavre varamanuttamam || madīyānyaṅgakā(jā)nīśa dhṛtāni bhavatāṅgake | mamāhaṅkāraśāntyarthaṃ brahmādīnāmapīśvara || tathāpi cādhikārotthamadena mama mānasam | ahaṅkārasmayāviṣṭaṃ kadācidbhavatīśvara || itaḥ paraṃ prasanno'si yasya kasyāpi cetprabho | mamāṅgāsthīni saṃbhāvya bhūṣaṇatvena santatam || prasanno bhava sarveṣāṃ garvaśāntyai jagadguro | nāmānīmāni te santu viṣṇukandharapātanaḥ | matsyākṣibhṛcca kūrmāsthisamalaṅkṛtavigrahaḥ || p. 416) kroḍaśṛṅgadharo nārasiṃhacarmāmbaro'pi ca | trivikramāsthidaṇḍī ca bhava bhūtapate'dhunā || emirnāmabhirīśa tvāṃ ye stuvanti narottamāḥ | teṣāmiṣṭaprado bhūyā bhava mayyanupampayā || iti datvā varaṃ śaṃbhurumayāntarhito'bhavat | tadādi ca mahādevamebhirnāmabhirīśvaram || stuvanto'bhīṣṭamāsādya muktibhājo bhavanti te | viṣṇorapi priyāste tu devānāmapi vallabhāḥ || viṣṇuśca muktāhaṅkāro'bhavadbhakteṣu cāsya vai | bhaktiyukto'dhikaṃ loke babhūvānandanirbharaḥ || harīśvare haraṃ viṣṇuḥ kadāpyārādhya bhūsurāḥ | varaṃ labdhvā maheśānātprasannānnaṭane'sya tu || paṭahaṃ mardalaṃ samyagvādayitvāpa nirvṛtim | ekadā ca purā viṣṇuḥ śvetāraṇye'rcayañchivam || varaṃ vavre prabhuṃ sāmbaṃ praṇamya parayā mudā | tvayā deva vinodārthaṃ sṛjyate nikhilaṃ jagat || bahūni me vyatītāni janmāni parameśvara | itaḥ paraṃ mamādhīśa bhūyānmuktiḥ purā tvayi || tataḥ provoca taṃ viṣṇuṃ prasannaḥ parameśvaraḥ | pravṛtte sarvasaṃhāre prāṇināṃ madhusūdana || parāntakāle saṃprāpte tvāṃ ca saṃhṛtya līlayā | tavāsthi bhasma carmādibhūṣito muktido'smyaham || parānandaṃ ca nṛtaṃ ca kṛtvā te parayā mudā | soḍhvā sarvāparādhāṃste prāpte sṛṣṭyantare punaḥ || sārūpyaṃ te pradāsyāmi tataḥ sāyujyamuttamam | datveti varamīśo'smai prasanno'ntaradhīyata || tathaivāsyāsthibhasmādyairalaṅkṛtatanuḥ śivaḥ | sarvāṃścaivānugṛhṇāti sāyujyamapi viṣṇave || p. 417) tasmālloke maheśasya pūjayā puruṣottamaḥ | rakṣitābhūtsamṛddhātmā māyāvī putravān hariḥ || balī ca sarvadevebhyaḥ sarvasmādadhiko'pi saḥ | śāpamuktiśca tasyaivaṃ pūjayā parameśituḥ || evaṃ viṣṇukṛtāsvīśapūjāsu katicitkvacit | proktā mayātra sarvatra ka īṣṭe varṇituṃ bhuvi || śruṇvatāmapi caitāsāṃ sarvābhīṣṭāptirāśu vai | brahmaṇā ca kṛtāsvīśapūjāsu katicidbruve || śruṇvantu munayaḥ sarve sāvadhānena cetasā | iti sūtaḥ samālokya maharṣīn prāha hṛṣṭadhīḥ || (sūtaḥ) - (śaṃ0 saṃ0 upa0 - 68) śrīkāṣānagare pūrvaṃ brahmā devaṃ triyambakam | toṣayāsāsa tapasā tīvreṇa parameśvaram || pūjayāsya prasannaḥ sa śaṅkaraścandraśekharaḥ | varaṃ varaya bhadraṃ te prayacchāmi tavepsitam || iti śaṃbhorvacaḥ śrutvā dhātā praśrayaṇānvitaḥ | svāmin mama śiraḥ pūrvaṃ bhairaveṇa mahātmanā || ahaṅkārāndhacittasya nikṛttaṃ karajena vai | mahatyadyāpi māṃ bhītistata eva sadā prabho || nitarāṃ capalaṃ cittaṃ sarvataḥ paridhāvati | na śakyate mayā sraṣṭuṃ jagatsarvaṃ yathāpuram || prayacha tāṃ mahādeva śaktiṃ sṛṣṭau jagatprabho | iti dhātṛvacaḥ śrutvā tathā datvā varaṃ prabhuḥ || antardadhe mahādevastatraivāmbikayā saha | labdhvā varamamuṃ dhātā bhayaṃ tyaktvātidustaram || sthairyaṃ ca prāpya manasā mahādevamanusmaran | sasarja sakalaṃ viśvaṃ yathāpūrvaṃ nirantaram || p. 418) tuṣṭyā paramayā yuktastadāprabhṛti viśvasṛṭ | evaṃsthite vidhiḥ paścātsasarjāpsarasāṃ gaṇān || tilottamāṃ viśālākṣīṃ sarvāvayavapeśalām | sṛṣṭvāsyāṃ nitarāṃ sakto babhūvājñānamohitaḥ || tatsaṃbhogaratistāṃ ca prārthayāmāsa bhūriśaḥ | tadaiṣā tvaṃ pitā brahman jagato me viśeṣataḥ || na yuktā tadratiḥ svāminmayā tava jagatprabho | ityuccairvacasā dūraṃ dudrāvaiṣā bhayānvitā || dṛṣṭvainaṃ śaṃbhugaṇapā drāvayantaṃ vidhiṃ tadā | svayaṃ taṃ drāvayāmāsuḥ palāyantaṃ sudūrataḥ || tadā prāpa giriṃ vedhāḥ supārśvākhyaṃ manoharam | tatra gūḍhaścakārāyaṃ śivapūjāṃ manoramām || pūjayā tasya deveśaḥ prādurāsīnmaheśvaraḥ | taṃ dṛṣṭvā devamīśānaṃ praṇanāma punaḥ punaḥ || so'bravīducyatāṃ vedhaḥ kāṅkṣitaṃ manasi sthitam | iti śaṃbhorvacaḥ śrutvā punaḥ prāha vidhiḥ śivam || tvanmāyāmohitaḥ śaṃbho kāmabāṇena pīḍitaḥ | tilottamāmahaṃ dṛṣṭvā tatsaṃbhogotsuko bhṛśam || adravaṃ dūrato dṛṣṭvā śivadūtānmahaujasaḥ | (drutagatyā guhāmasya prāptavānasmi śaṅkara |) tadutthā bhītiradhunā vatate nitarāṃ mayi || yadi prasanno bhagavanmahyaṃ bhaktāya bhoḥ pitaḥ | yadi deyo varaḥ satyaṃ strīmāyaiṣā jahātvalam || viśvādhiko'si bhagavannūrdhvaretā iti śrutaḥ | ūrdhvaretaṃ virūpākṣaṃ bhagavantamumāsakham || bhajanti ye mahātmānaḥ kāmastānnahi bādhate | tasmāditaḥ paraṃ śaṃbho māyaiṣā māṃ jahātvalam || p. 419) sāvitrī yā ca gāyatrī yā cānyāpi sarasvatī | trisra eva striyo nityaṃ tābhirastu ratirmama || tadanyāsu prabho māstu prītirme tvatkṛpābalāt | tilottamābhidravaṇajanyapāpaṃ vinaśyatu || iti vedhovacaḥ śrutvā tathetyāha maheśvaraḥ | antardadhe ca deveśastatraivāmbikayā saha || iti labdhvā varaṃ śaṃbhorbrahmā prāpa nijaṃ padam | tatrāvasajjagatsṛṣṭvā krīḍayaṃstābhirapyalam || tyaktānyanārīmāyo'sau śivameva hṛdi smaran | muktākhilāgasaṃ ghoraṃ śivadhyānaprabhāvataḥ || sa kadācitsarasvatyā krīḍayan bahukālataḥ | sasarja daityān pāpiṣṭhān jagaddroharatān bhṛśam || jaghāna tān svayaṃ kopādātmajātānapi prabhuḥ | taddoṣasya vināśāya pūjayāmāsa śaṅkaram || śrīkālahastinagare sarvapāpanikṛntane | tyaktvā tataḥ svakaṃ doṣaṃ sarasvatyā samanvitaḥ || viśuddhātmā yayau prītyā brahmalokaṃ sanātanam | sa kadācitpunaḥ śaṃbhuṃ praṇamya rajatācale || brahmalokābhigamane yayau baddhāñjalirvidhiḥ | krīḍantaṃ purataḥ skandaṃ kumāraṃ puṣkarasrajam || jānannapi yayau tūṣṇīmajānanniva garvataḥ | taṃ dṛṣṭvā tādṛśaṃ skandaḥ samāhūya vidhiṃ tadā || papraccha praṇavasyārthaḥ ko veti nijalīlayā | vadantamarthaṃ taṃ kopādanyathā sa vidhiṃ tadā || p. 420) muṣṭyā saṃtāḍya śirasi kārāveśmanyapātayat | svayaṃ sasarja nikhilaṃ jagatpūrvavadeva saḥ || vidhātustvatha vṛttāntaṃ śrutvā śaṃbhuḥ smayanniva | mocayāmāsa taṃ skandaṃ prīṇayitvā maheśvaraḥ || tataḥ praṇamya sa punaḥ skandaṃ sākṣācchivapriyam | vimuktastena parayā prītyā kāñcīpurīṃ śubhām || saṃprāpya tatra caikāmranāthaṃ sākṣātkṛpārṇavam | saṃpūjya tatra liṅgaṃ ca svanāmnā sthāpya bhaktimān || muktavān svakṛtaṃ doṣaṃ tatprabhāvāttadātmabhūḥ | cakāra svādhikāraṃ ca yathāpūrvaṃ pade sthitaḥ || punarvicintayan kiṃcitpūjayāmāsa śaṅkaram | nīlādriṃ samanuprāpya bhaktyā paramayā vidhiḥ || tatrāvirāsīdbhagavāṃstasmai prītataraḥ śivaḥ | varaṃ varaya bhadraṃ te yatte manasi vartate || iti śaṃbhorvacaḥ śrutvā dhātā baddhāñjaliḥ puraḥ | bhavannṛttāvalokāya viṣṇunārādhitaḥ purā || prasannaḥ pradadau tasmai paṭahatvaṃ nijāntike | bhavāṃstadadya bhagavan māṃ tu nṛttābhikāṅkṣiṇam || rakṣa nṛttāvalokāya tālatvaṃ parikalpaya | anyathā tāvakaṃ nṛttaṃ na śakto'haṃ nirīkṣitum || gaṇebhyo vetrahastebhyo bhayaṃ bhavati me mahat | iti dhātṛvacaḥ śrutvā tatheti jagadīśvaraḥ || datvāsya tālaṃ sumahattatraivāntardadhe svayam | tadāprabhṛti vedhāśca vādayaṃstālavādyakam || dṛṣṭvā nṛttaṃ naṭeśasya tasthe prītyā samanvitaḥ | tathā brahmā brahmaloke pūjayāmāsa śaṅkaram || tasmai prasanno bhagavān giramūce smitānanaḥ | tavepsitaṃ pradāsyāmi vada brahmannihādhunā || p. 421) rathādhirūḍhaṃ deveśaṃ bhagavantamumāsakham | sevituṃ mama bho śambho vāñchādya hṛdi vartate || na śakyate ca saṃbādhe sevituṃ tvāṃ maheśvara | tāḍayanti ca nandīśapramukhā vetrapāṇayaḥ || sārathyaṃ tava deveśa rathasya parikalpaya | iti brahmavacaḥ śrutvā varaṃ datvā maheśvaraḥ || antardadhe kṣaṇādeva tatraiva parameśvaraḥ | tadā prabhṛti dhātāpi rathasārathyamāptavān || codayāmāsa vedāśvān prasthānasamaye prabhoḥ | purā kailāsaśikhare pūjayitvā maheśvaram || prasanne ca mahādeve prārthayāmāsa vai vidhiḥ | viṣṇuṃ lokāṃśca sakalāṃstvatprasādānmaheśvara || vileḍhumasti me śaktirvibhartumudare'pi ca | punaścāpānamārgeṇa tathā nissāraṇāya ca || iti prārthya mahādevaṃ prāpya tadvaramuttamam | virodhya viṣṇuṃ lokaistaṃ lilehāśu purā vidhiḥ || tataḥ saṃprārthito lokairmumocāpānamārgataḥ | viṣṇuṃ lokānyathāpūrvaṃ sasarjeśvaraśāsanāt || ūrdhvabhāgaṃ maheśasya mahāliṅgasvarūpiṇaḥ | dṛṣṭavānahamasmīti yatproktaṃ viṣṇunā purā || taddoṣaparihārāya vidhirviśveśvaraṃ śivam | puṇye'ruṇācale pūrvaṃ pūjayāmāsa bhaktitaḥ || pūtātmā pūjayā śaṃbhostasmātpāpādbhayānakāt | jagatsasarja nikhilaṃ yathāpūrvamatandritaḥ || śrīparvate purā dhātā śivapūjāṃ cakāra hi | tadā prasannaṃ deveśaṃ śivaṃ paramakāraṇam || prārthayāmāsa sa vidhiḥ praṇamya bhuvi daṇḍavat | svāmin mahāsanaṃ padmaṃ vāhanaṃ haṃsameva ca || p. 422) (dakṣayāge purā dagdhvā vahnau mahati tāvakāḥ | gaṇāstārkṣyeṇa babhujurdagdhenāgnau maheśvara ||) tanmahyamāsanaṃ padmaṃ haṃsavāhanamīśvara | parikalpaya viśveśa praṇato'smi tavādhunā || tatheti tadvaraṃ śaṃbhustasmai datvā svayambhuve | antarhito'bhavatkṣipraṃ vidhirapyavasatsukhī || brahmalokamanuprāpya devaiḥ saha pitāmahaḥ | punaśca vidhirārādhya devamadhyāpakeśvaram || śrutipuryāṃ tato labdhvā vedān sāṅgānmaheśvarāt | taduktaṃ karma saṃbhāvya sasarja ca carācaram || purā kadācitsa punarbrahmalokātpitāmahaḥ | hemakūṭamanuprāpya tatra liṅge maheśvaram || arcayāmāsa vidhivadambikāpatimavyayam | brahmā prasannamālokya pitaraṃ brahmaṇaspatim || vavre varamimaṃ brahmā janmamṛtyubhayārditaḥ | parāntakāle bhagavān jagadetaccarācaram || saṃhṛtya viṣṇunā sārdhaṃ viṣṇuṃ dagdhvā dayādhika | taddehajāsthibhasmāni kapālāni ca kānicit || dhṛtvā vibhūṣaṇatvena karoṣi kila tāṇḍavam | tadvadasminmahādeva parānte samupāsthite || caramaṃ dehamenaṃ tvaṃ saṃhṛtya purulīlayā | maddehajāsthibhasmāni kapālāni kacānapi || dhṛtvaiva bhūṣaṇaṃ śaṃbho nṛtyaṃ kūru dayānidhe | tenaiva ca kṛtārtho'smi na punarjanma me tataḥ || mahāśmaśānamabhyetya bhavallocanavahnijam | kasya bhūyo'sti janmeśa tvadaṅgākalpabhasmanaḥ || p. 423) tvajjaṭāsparśalabdhāyāṃ gaṅgāyāmasthi bhasma ca | yasya tasyāpi vā muktiḥ kimvasti tava dehagam || vijñaptimayamasyaivaṃ tathāstviti tirodadhe | saṃtuṣṭamānaso brahmā sthitaḥ kālaṃ pratīkṣya ca || tathaiva tasya vai śaṃbhuḥ parānte samupasthite | vidhiṃ saṃhṛtya hariṇā tadasthisragvibhūṣitaḥ || nanarta paramaṃ bhāvaṃ svātantryaṃ cātmanaḥ smaran | anugṛhyaivamīśāno brahmāṇaṃ taṃ tvamocayat || evaṃ brahmā samārādhya yānyānāpa varāñchivāt | saṅkhyāmeṣāṃ ca ko vetti mayā yatkiñcidīritam || mahendraśivapūjā sūtaḥ-(śaṃ0 saṃ0 upa-69) ataḥ paraṃ mahendreṇa śivapūjā yadā yadā | kṛtā svābhīṣṭamuddiśya varṇyante tāsu kāścana || balaṃ nihantu kāmastu purā śakraḥ pratāpavān | kālahastīśamārādhya saṃprāpya varamuttamam || saṃhṛtya ca balaṃ daityaṃ yuddhe taddoṣaśāntaye | tamārādhya punastatra kṛtārtho'bhūcchacīpatiḥ || punaḥ kadācicchāpena durvāsasyaiva vajriṇaḥ | airāvate hayaśreṣṭhe cintitārthaprade maṇau || kalpavṛkṣeṣu sarveṣu surabhyāṃ ca cyuteṣu ca | svargādambhodhimadhye tu bhītabhītaḥ śacīpatiḥ || dāridryaduḥkhasantaptaḥ śrīmadvṛddhācaleśvaram | samārādhya tataḥ prārthya kṛpayā tasya pūrvavat || punaścairāvataṃ cāśvamuccaiśśravasamambudheḥ || p. 424) kalpakānapi vṛkṣāṃśca kāmadhenuṃ ca sarvadā | cintāmaṇiṃ tathā deva śriyaṃ pūrvavadāpa saḥ || punaḥ kadācidindrasya gautamasyaiva śāpataḥ | sahasrayonyāṃ jātāyāṃ sarvāṅgeṣvepi lajjayā || kāśyāṃ viśveśamārādhya sahasrākṣo babhūva saḥ | ekadā tu mahendrasya pādasparśe munīśvarāḥ || aśapan kecanāmuṃ te dehosyānyo bhavatviti | tena śāpena so'pyanyadehībhūtvātiduḥkhitaḥ || nītvānekaṃ tataḥ kālaṃ kedāre parameśvaram | samārādhya tataḥ prāpya paurvikaṃ dehamātmanaḥ || svargādhipatyamapi taccyutaṃ śaṃbhoranugrahāt | putrārthaṃ ca purā śaṃbhuṃ kāñcyāmārādhya vṛtrahā || jayantaṃ prāpya tanayaṃ putrī hṛṣṭamanā hyabhūt | kamalālayamabhyetya kadācinmaghavā punaḥ || samārādhyāpa deveśaṃ meghaṃ vāhanamātmanaḥ | uccaiśśravasamaśvaṃ ca kṛpayā parameśituḥ || puṇḍarīkapure puṇye pūjayitvā maheśvaram | purā śatakratuḥ prāpa gāṇāpatyamanuttamam || śrīmatkailāsamante'pi prāptavāñchaṃkarapriyaḥ | tathā maruttvānaparaḥ pūjayitvā puradruham || puṇye'ruṇācalakṣetre śacīṃ prāpa priyāṃ varām | rambhādidevagaṇikākrīḍāmāpa manoramām || evaṃ saṃpūjya deveśaṃ phalaṃ bahu śatakratuḥ | prāptavāṃstatra katicidīritā na mayākhilam || evaṃ suraiḥ kṛtāḥ pūjā vakṣye'nyairapi śūlinaḥ | p. 425) arkādiśivapūjā purārkaḥ kaścidīśānaṃ śivakṣetreṣu pūjayan | jarjharaṃ svaśarīrasya vaktraṃ kutsitamapyalam || tyaktvāvāpa paraṃ rūpaṃ divyamīśvaravallabhaḥ | prāpānyo bhānumānnetre bhadreṇotpaṭite purā || dakṣādhvare mahādevaṃ pūjayitvā puruṣṭutam | tathātra yāge bhagnāṃśca dantān prāpa paro raviḥ || (tatyāja doṣamaparaḥ savitā pūjayañchivam | ratijaṃ tvṛṣipatnyāśca jārabhāvena vai purā || chāyāsaṃbhogajāddoṣānmokṣabhāpa paro raviḥ |) ādityā evamapare svasvadoṣānvyapohya ca || prāpire ca nijaṃ kāmaṃ rūpaṃ ca vapuṣastathā | candro'pi sāmbamīśānaṃ samārādhya purātanam || dakṣasya śāpānmokṣaṃ ca saṃprāpya tadanantaram | vīrabhadraparāghātaśarīrasya rujaṃ jahau || evaṃ bahūni candro'pi duritāni jahau mudā | saṃprāpa sa sukhaṃ sarvaṃ pūjayā śaṅkarasya vai || diśāmadhīśāḥ sarve'pi pūjayā parameśituḥ | saṃprāpya putrānaiśvaryaṃ vāñchitaṃ sakalaṃ tathā || saṃprāpustyaktaduritāḥ sarveśvarakṛpābalāt | tathāṣṭau vasavaḥ pūjāṃ devadevasya śūlinaḥ || kṛtvā svaṃ svamavāpuste vāñchitaṃ tyaktakilbiṣāḥ | tathaiva cāśvinau devau pūjayannau maheśvaram || (viśuddhau sarvapāpebhyaḥ prāpaturnijamīpsitam | rudrāścaikādaśa tathā mahātmāno maheśvaram || pūjayanto'khilaṃ prāpurvāñchitaṃ dhvastakilbiṣāḥ | ṛṣayaḥ saptasaṅkhayākāḥ samabhyarcya maheśvaram || p. 426) samprāpuḥ sakalaṃ kāmaṃ viśuddhā vītakilbiṣāḥ | prāpatuḥ sakalan kāmānviśuddhānvītakilbiṣau || sūtaḥ-(śaṃ0 saṃ0 upa0 70) (uttānapādasaṃbhūto dhruvo nāma nṛpātmajaḥ) grahāśca nava sūryādyāḥ saptaviṃśatitārakāḥ | meṣādyā rāśayo yogā viṣkambhādyāśca bhūsurāḥ || karaṇāni ca saptāpi śakunāni sthirāṇyapi | vidyādharāśca gandharvā garuḍoragarākṣasāḥ || yakṣāḥ siddhā guhyakāśca tathā kiṃpuruṣādayaḥ | kinnarāśca piśācāśca daityāḥ prahlādapūrvakāḥ || manuṣyāḥ paśavaścaiva pakṣiṇo vṛkṣapūrvakāḥ | sthāvarā jaṅgamāścānye ye cānye jīvajantavaḥ || parvatāśca samudrāśca gaṅgādyāssaritastathā | brahmarṣayo vasiṣṭhādyā nāradādyāḥ surarṣayaḥ || brahmāṇḍāni ca sarvāṇi sarvairāvaraṇaiḥ saha | abhyarcya devadeveśaṃ liṅgamūrtiṃ sanātanam || svaṃ svaṃ padaṃ ca saṃprāpya tatra svābhīṣṭameva ca | duritāni ca nirdhūya parāṃ nirvṛtimāpire || pratyekaṃ devamārādhya prāptābhīṣṭā mayoditāḥ || ataḥ paraṃ pravakṣyāmi saṃbhūyābhyarcya śaṃkaram | ye'niṣṭāni ca nirdhūya svābhīṣṭāni ca lebhire || tānahaṃ saṃpravakṣyāmi śrūyatāmavadhānataḥ | tripuravadhaḥ purā purāṇi trīṇyāsannayorajatakāñcanaiḥ || tāni bhūmau nabhomadhye nivasanti triviṣṭape | teṣu tārakasaṃbhūtāstrayaḥ śreṣṭhā mahāsurāḥ || p. 427) vidyunmālī tārakākṣaḥ kamalākṣaśca vīryavān | ṣaṭṣaṣṭikoṭisaṅkhyākairasurairnivasanti te || bādhayantaśca lokāṃstrīn surānnirjitya līlayā | tapaścakruśca te pūrvamuddiśya caturānanam || āsthāya niyamaṃ ghoramātmanityatvakāṅkṣayā | tapasaiṣāṃ ca nirdagdhaṃ trailokyaṃ sacarācaram || tataḥ prādurabhūdbrahmā teṣāmagre sanātanaḥ | haṃsārūḍho'marendrādyaiḥ parivāritasannidhiḥ || arcayitvā tu taṃ devamasurā vavrire varam | asmākamamarādhīśa dehi nityatvamañjasā || kṛpayā devadeva tvaṃ caturmukha namastava | tānuvāca tato brahmā yadi nityatvamasti naḥ || tato dātuṃ vayaṃ śaktā bhavāmo hyasurottamāḥ | nāvidyamānaṃ śakto'smi dātuṃ dātāpi dānavāḥ || ahaṃ ca naiva nityo'smi viṣṇuścānye'pi sattamāḥ | anityā eva ye kecidvibuddhāśca vinā śivam || nitya eko jagatyasminmṛtyuñjaya udāhṛtaḥ | tasmādanyavaraṃ yūyaṃ vṛṇudhvaṃ matsuretarāḥ || iti vākyaṃ vidheḥ śrutvā saṃmantrya tu parasparam | vavrire praṇipatyainaṃ nityatvasadṛśaṃ varam || asmākaṃ trīṇi deveśa bhrātṝṇāṃ nagarāṇi vai | bhūmyantarikṣasvargeṣu svarṇadurvarṇalohakaiḥ || tānyevābdasahasrānte saṃyogaṃ prāptuvantvaja | kṣaṇamātraṃ tadānīṃ yo na dvitīya iti śrutaḥ || tenaikena śareṇaiva saṃhṛtaṃ cetpuratrayam | tato mṛtyurajāsmākaṃ varamastvadya dehi naḥ || p. 428) aiśvaryaṃ cāpi sumahadvīryaṃ cāsadṛśaṃ punaḥ | asurāṇāṃ ca sarveṣāṃ vāsāḥ santu punaḥ puraḥ || svecchānurūpasaṃcārāḥ purāṇāṃ santu naḥ prabho | iti datvā tu tatsarvaṃ brahmalokaṃ gate vidhau || yatra yatrāsurā līnā devabhītyā tataḥ kṣaṇāt | sarve te śrutavṛttāntāstārakeyāḥ samedhere || dadustebhyaśca kanyāḥ svā nānopāyanapāṇayaḥ | svaduḥkhaṃ ca nivedyaibhyaḥ sukhamāpuḥ suretarāḥ || tatastu māyānipuṇo mayastaistu smṛtaḥ kṣaṇāt | saṃbhūya taiśca saṃmantrya saṃtoṣeṇa mahīyasā || nirmame nagarīsteṣāmayorajatakāñcanaiḥ | gṛhāṃśca navaratnāḍhyān gopurāṇi mahānti ca || vīthīśca vividhāstatra maṇitoraṇamaṇḍitāḥ | te samālokya nagarīstisro devetaraiḥ saha || śaśaṃsuśca mayaṃ bhūyaḥ santoṣamatulaṃ gatāḥ | papracchurātmanāṃ cāpi tamevaite hitāhitam || sa tānuvāca hṛṣṭātmā vidyunmālimukhānayam | yuṣmābhiśca varo labdho nityatvasadṛśo'surāḥ || eka eva suraśreṣṭho bāṇenaikena mṛtyudaḥ | sahasravatsarasyānta itīdaṃ buddhikauśalam || asminnarthe'tra śruṇvantu mayoktaṃ tu suretarāḥ | devaśreṣṭhaḥ smṛto loke vede ca parameśvaraḥ | kṣipreṣuḥ sthiradhanveti svadhāmā ca jagatpatiḥ || āṣāḍhaḥ sahamānaśca bhakto bhaktajaneṣu saḥ |? tigmāyudhaśca vedeṣu sarvatra paripaṭhyate | tasya pūjā sadā kāryā niyamenākhilātmabhiḥ || p. 429) upasargāḥ kṣayaṃ yānti śatravo vyādhayo grahāḥ | manaḥ prasannatāṃ yāti pūjyamāne maheśvare || yuṣmābhirarcanīyo'sau rudro bandhujanaiḥ saha | liṅgamūrtiḥ sadākālaṃ tryambakaḥ puṣṭivardhanaḥ || tasmiṃnsaṃpūjyamāne tu śaṅkare lokaśaṃkare | yuṣmākaṃ hiṃsakā ye tu hiṃsitāḥ syuśca tena te || sa śivaḥ sarvajantūnāṃ bhuktimuktiphalapradaḥ | tasmādyūyaṃ tameveśamarcayitvā dine dine || liṅgamūrtau jagannāthaṃ bhaktibhāvena suvratāḥ | aiśvaryamasurā nityaṃ saṃprāpnuta saparyayā || vijayaśca sadākālaṃ yuṣmatkaratale sthitaḥ | tathaiva te pratiśrutya vacanaṃ tasya comiti || yayācire ca liṅgāni mayamaiśāni te'surāḥ | pratyekaṃ sa ca liṅgāni kalpayāmāsa vai kṣaṇāt || gṛhe gṛhe'rcayantīśamasurā bhasmabhūṣitāḥ | rudrākṣābharaṇairyuktāḥ śāntā dāntā jitakrudhaḥ || iti tasya vacaḥ śrutvā cakrurdaityā gṛhe gṛhe | vidyunmālī tārakākṣaḥ kamalākṣaśca te trayaḥ || liṅgāni pratigṛhyāsmātsvocitāni mudānvitāḥ | pratyekamarcayāmāsurmahāvibhavavistaram || sarve svādhyāyaniratāstapasā dagdhakilbiṣāḥ | bhasmarudrākṣasaṃpannatanavo vijitendriyāḥ | evamarcayatāṃ teṣāmāsannaiśvairyavṛddhayaḥ || loke vede prasiddhāśca śivapūjāratātmanām | taravaḥ kalpavṛkṣāśca gṛhārāmabhavāśca te || tasya goṣṭhe sthitā gāvo nandinyaḥ kāmadhenavaḥ | cintāmaṇiśilāsteṣāṃ prāṅgaṇeṣu pratiṣṭhitāḥ || p. 430) etatpratyarthināmevameteṣāmarcatāṃ śivam | nidhayaścaiva śaṅkhādyāḥ sannidhiṃ tatra cakrire || gāyantaśca hasantaśca nṛtyantaścāsurottamāḥ | nityotsava abhūtteṣāṃ nityaśrīrnityamaṅgalam || rathanāgaturaṅgādau khelanti smā'surottamāḥ | ārāmeṣu vicitreṣu vāpīṣu ca sarassvapi || nadīnadeṣu sarvatra krīḍanto ninyire samāḥ | amṛtāndhobhiraniśamādṛtātmakriyā bhṛśam || ramante sma sapatnīkāḥ surabandibhirādṛtāḥ | taiḥ puraiḥ saha yatrecchā tatra tatra ca remire || maṇḍale ca sahasrāṃśoḥ śītāṃśo ṛkṣamadhyame | brahmaloke viṣṇuloke bhūloke cāntarikṣake || surendraloke dikpālaloke sarvatra remire | ya eteṣāmadhobhāge syurjanāścaratāṃ punaḥ || pratimārge ca te sarve vineśurbhayapīḍitāḥ | tyaktvā lokāṃsatadā brahmaviṣṇvādyā devasattamāḥ || mahāmerugiriṃ prāpya mantrayitvā parasparam | kathamete'tra vadhyāḥ syurasmābhirvaragarvitāḥ || tānuvāca tato viṣṇurarcayantyasurāḥ śivam | liṅgārcanaparā loke na śakyā jetumātmabhiḥ || pativratāśca vai teṣāṃ striyaśca patidevatāḥ | tasmādajeyatāṃ prāptā asurā balavattarāḥ || tamūcuramarāḥ sarve bhaktihīnāḥ suradviṣaḥ | mayasya vacanāttakṣṇaḥ kurvantyete śivārcanam || bhaktihīnārcanaṃ śaṃbhoratiprītikaraṃ na vai | vayaṃ devaṃ samārādhya sarve cāpi sadāśivam || tatreśvarājñāsaṃbhūtairjyeṣyāma iti tāḥ punaḥ | p. 431) tānuvāca haristeṣāṃ na jānīdhve varān surāḥ | ekenaiveṣuṇā nāśo nānyathā yāgasaṃbhavaiḥ || upasarjanabhūtaiśca jalpadhve kiṃ vṛthā surāḥ | tamāhuste tu caivaṃ tadbhūtairyāgodbhavairvayam || nirudhya pīḍayiṣyāmaḥ pureṣu yadi śātravān | sveṣu sveṣu ca lokeṣu vayaṃ sthātuṃ kṣamāstataḥ || iti saṃmantrya te sarve devā viṣṇupurogamāḥ | devān sarvān samāhūya devaiḥ sārdhaṃ janārdanaḥ || upasadbhistadāstauṣīt dhyāyannīśaṃ jayapradam | tadā bhūtāni cotthasthurmahānti balavanti ca || tāni cājñāpayāmāsuḥ saṃbhakṣayata tāḥ puraḥ | asuraiḥ saha bhūtāni gacchateti tadā mudā || tāni saṃpretya bhūtāni pureṣu puravāsinaḥ | bhūtirudrākṣadīptāṅgāñchivapūjāparāyaṇān || asurānakhilān dṛṣṭvā nāsan jetuṃ kṣamāṇyaho | kevalaṃ punarudyānamabhyetya kapisaṅghavat || phalāni bhakṣayāmāsuḥ panasāmramukhani te | asurāstāni dṛṣṭvā te jaghnurloṣṭhaiśca daṇḍakaiḥ || tataścānyonyamabhavadyuddhaṃ bhūtasuradviṣām | vineśustāni bhūtāni mahāntyapi śivājñāyā || asurāste punarjñātvā devaceṣṭāmitīdṛśīm | saṃprāppa devalokeṣu luṇṭhanaṃ cakrire bhṛśam || tatra tatra sthitān devānsamājaghnurbalādhikāḥ | tataste tatra ye devāḥ prahṛtā asurairbhṛśam || śīghraṃ meruṃ samāsādya cācakhyurdevasannidhau | tataśca bhṛśaduḥkhārtā vibudhā merugahvare || tasthuranye surāḥ prītyā pureṣu nyavasaṃstathā | p. 432) punaśca devavṛttāntaṃ brahmaviṣṇupurogamāḥ | vijñāpanaṃ maheśāya kartuṃ kailāsamāyayuḥ || praṇamya dvāri devasya dvārapālān janārdanaḥ | apṛcchadvibudhaiḥ sārdhaṃ devāvasaramādarāt || nāyaṃ vo'vasaro devā gacchateti ca te gaṇāḥ | tadupaśrutya vibudhā nāsmākaṃ gatiranyathā || sthāsyāmo'vasaraṃ yāvattāvadatraiva sannidhau | mantrayitveti cānyonyamuccairharahara prabho || śaṅkareśa maheśāna śiveti parameśvaram | cukruśuste tatodyamya bāhu dīnasvarākṣaram || krośatastān haribrahmapramukhān gaṇapuṅgavāḥ | atāḍayan bhṛśaṃ daṇḍairvasanto dvārsthasaṃmitāḥ || te tāḍyamānāstridaśā vilīnāḥ sarvato bhṛśam | śanaiḥ saraḥ samāsedurmānasaṃ mahadadbhutam || tatra devā hariṃ procuḥ kathaṃ kāryaṃ bhaviṣyati | kathaṃ vijñāpanaṃ kartuṃ śaktāḥ smo devasannidhau || sthātuṃ no na sahante'tra dvārapālā mahaujasaḥ | tānuvāca harirbrahmapramukhānākulān bhṛśam || asmānatra samāsīnān tūṣṇīṃ na praharanti te | ākrośato'smānālokya praharantyeva tādṛśāḥ || ākrośataḥ prabhordvāri dvārsthā naiva sahiṣṇavaḥ | etadvacastu te devāḥ samākarṇyā'tha śārṅgiṇaḥ || bhartsayantastadānyonyaṃ papracchuśca punarharim | ataḥ paraṃ kathaṃ vā syāddhare'smākaṃ matiṃ vada || tānuvāca hariryūyameva sarve vicakṣaṇāḥ | brūta buddhirnacedānīṃ mama kiṃcinna rocate || p. 433) tataściraṃ te pratyekaṃ svaṃ svaṃ samprocire matam | niścitya ca punaḥ procuḥ sadasyacyutamāśu te || asurāḥ śivapūjāyāṃ niratā bhūtibhūṣaṇāḥ | rudrākṣamālābharaṇā liṅgārcanaparāyaṇāḥ || sarve svādhyāyaniratā vaitānāgnisamindhakāḥ | pativratāḥ striyasteṣāṃ viśeṣeṇa janārdana || naiva śakyā nihantuṃ te yeṣāṃ bhāryāḥ pativratāḥ | śivabhaktāśca ye loke bhūtirudrākṣabhūṣaṇāḥ || kiṃ tu viṣṇo tvayā śakyā māyayā ditisaṃbhavāḥ | tyaktaliṅgārcanāścetsyuḥ śivastān saṃhariṣyati || no cenmeruguhāsmākaṃ vāsāya bhavati dhruvam | iti bruvatsu deveṣu tānuvāca punarhariḥ || ahaṃ yatiṣye tridaśāḥ sādhu yuktamidaṃ mama | yūyaṃ ca madgirā devaṃ yajadhvaṃ tapasā śivam || saṃhariṣyati tān devaḥ sarvathā parameśvaraḥ | iti nāradamāhūya māyī tripuramāpa saḥ || tatra buddhaḥ svayaṃ jajñe viṣṇuḥ śiṣyo'sya nāradaḥ | mohayāmāsatuścobhāvasurāṇāṃ kulaṃ kṣaṇāt || māyāmayena śāstreṇa vācā madhurayā ca tau | veṣeṇa ca vicitreṇa bhojanādyaiśca tādṛśaiḥ || pativratānāṃ strīṇāṃ ca nānāmāyāvicakṣaṇau | darśayitvā ca ratnāni divyānyābharaṇāni ca || pātivratyaṃ ca tāsāṃ tau nāśayāmāsaturgirā | (sūtaḥ)-(śaṃ0 saṃ0 upa0 71) - tau dṛṣṭvā tādṛśau pūrvadevā māyāvimohitāḥ || tayoratyantasaṃprītā babhūvurgatacetanāḥ | antevāsinamasyaite nāradaṃ suraśatravaḥ || p. 434) rahaḥ papracchurāhūya ko'sau kasmādihāgataḥ | asmadbhāgyavaśādadya kimāgamanakāraṇam || sa tānuvāca hṛṣṭo'yaṃ lokāloko'sya vāsabhūḥ | bhuvanālokanaprītyā saṃcaratyekadā iti || yatra svacittaṃ ramate tatra tiṣṭhatyayaṃ vaśī | tatra sthitvātmavidyāyā māhātmyaṃ darśayatyasau || upadiṣṭāstu ye'nena te sarve'bhīṣṭamāpnuyuḥ | śrutvā kecana tatpārśve parivāryopatasthire || teṣāmabhīṣṭajātaṃ ca māyī datvā vyamohayat | vicitravastrābharaṇadhanadhānyavarāṅganāḥ || tanmāhātmyasamudbhūtavasūnyādāya gacchataḥ | dṛṣṭvā dṛṣṭvā janāścānye svayaṃ cāvṛtya tasthire || teṣāmapi manobhīṣṭaṃ buddhācāryo dadau mudā | punaśca nāradaṃ daityā rahasyāhūya sādaram || etasya śiṣyabhūtānāmevaṃ kiṃ siddhayo'dbhutāḥ | bhavanti vāthavā naivamiti pṛcchatsu teṣvasau || nāradaḥ pratyuvācainānahaṃ śiṣyeṣu mūḍhadhīḥ | mamāpi siddhayaḥ santi yāstāḥ paśyata tatkṣaṇam || kamaṇḍalorgṛhītvāmbhaḥ saṃsmaranmanasā vaśī | tatra brahmā ca viṣṇuśca sarve caiva sthitāḥ surāḥ || saṃbabhūvustadācāryaṃ praṇemuste ca sādaram | brahmādīn kṣaṇamātreṇa kṛtvā cāntarhitān surān || asurebhyo'mṛtaṃ bhūri dadau svamahimāgatam | punaśca yanmanobhīṣṭaṃ dadau śiṣyo'sya nāradaḥ || punaśca buddhiṃ daityānāṃ mohayāmāsa māyayā | aprārthayaṃstadā cāsya śiṣyabhāvaṃ diteḥ sutāḥ || p. 435) nāradaḥ sa tu tatsarvaṃ vijñāpya gurave mudā | śiṣyāṃstān kārayāmāsa bahuśaḥ prārthayangurum || śikṣayāmāsa tānetān sadyastyaktaśivārcanān | teṣāṃ copadideśāsau māmeva bhajatāsurāḥ || ahaṃ buddho'smi vai nāmnā mannāmno'stu japastu vaḥ | madarcayaiva yuṣmākamabhīṣṭaphalasiddhayaḥ || iha loke tu yaddṛṣṭaṃ tadevāmutra yanmṛṣā | śivapūjā na vai kāryā na dhāryāstu vibhūtayaḥ || na ca rudrākṣabījāni mithyā vedagiro'khilāḥ | etatsarvaṃ parityaktaṃ yaiste śiṣyā na cetare || teṣāṃ naiva ca sidhdyanti siddhayaḥ sarvathaihikāḥ | iti tasya girā sarve parityaktaśivārcanāḥ || tathā saṃtyaktarudrākṣavibhūtiśivaśāsanāḥ | pativratāḥ striyastāśca nāradena vimohitāḥ || babhūvaḥ satataṃ mohājjārāsaktā yathāsukham | tasya māyāsamudbhūtavastrābharaṇakāṅkṣayā || tāśca tyaktaśivācārā gṛhakuḍyādyupāsakāḥ | saṃmārjanyarcanāniṣṭhāḥ puṃścalyo'tha divāniśam || tadānīṃ nāradaṃ buddharūpo viṣṇurapṛcchata | asurāṇāṃ kulaṃ kṛtsnamasmanmāyāvaśaṃ nu kim || nāryaśca jārāsaktā nu māyayā mohitāntarāḥ | iti pṛṣṭastadā prāha nāradaḥ praṇipatya tam || māyayā mohitāḥ svāminnatyarthamasurādhamāḥ | puratrayeṣu caikaikaṃ vinādya madhusūdana || ekaḥ paramayogyanyastvekaḥ śīlaparaḥ smṛtaḥ | viraktākhyaśca yogyanyastrayaḥ pāśupatottamāḥ || p. 436) upamanyorbhṛgoścāpi dadhīcādapi te'dhikāḥ | agastyādapi ca śreṣṭhāḥ śivabhaktiparāyaṇāḥ || trayaścaite mahātmānaḥ śivānugrahabhāginaḥ | asmanmāyā na badhnāti visatanturiva dvipān || nāradoktaṃ vacaḥ śruṇvannanusmṛtya harirhṛdā | tebhyastānaparān prāha na saṃbhāṣyāstrayo'pyamī || yuṣmābhirmadgirā śiṣyairmatpriyairbhūtikāṅkṣibhiḥ | taiḥ sākaṃ kalaho māstu śivapūjāparaistribhiḥ || iti sarvānmahāviṣṇurmohayitvā svamāyayā | svāṃśamanyaṃ pratiṣṭhāpya buddhaṃ buddhivimohakam || nāradaṃ ca samāhūya nirjagāma puratrayāt | tataḥ kailāsamacalamārurukṣuḥ samīpagaḥ || na śaśāka sadevarṣirduṣprāpamakṛtātmabhiḥ | āroḍhuṃ taṃ giriśreṣṭhamāgasvī garuḍadhvajaḥ || asmābhiḥ surakāryārthamasurā nāstikāḥ kṛtāḥ | (vihīnā bhasmarudrākṣaśivārcābhiḥ kṛtā ime) tena doṣastu sumahān sañjāto'tra na saṃśayaḥ | sadoṣairnaiva śakyaḥ śrīkailāsaḥ smartumātmabhiḥ || iti taddoṣaśāntyarthamīśamuddiśya keśavaḥ | nāradenātapattīvraṃ tapo dhyāyanhṛdeśvaram || tataḥ prasanno bhagavāñchaṅkaro lokaśaṃkaraḥ | viṣṇuṃ sanāradaṃ prāha meghagambhīrayā girā || aho dhiddhigyuvāṃ mūḍhau surakāryārthamapyayam | madbhaktairmocito mārgo bhavadbhyāmaviśaṅkayā || tasmātkailāsamāroḍhuṃ bhavadbhayāṃ naiva śakyate | atastvaṃ sara āsādya mānasaṃ vibudhaiḥ saha || p. 437) kuru kāryaṃ surendrāṇāṃ bruvannantarhitaḥ śivaḥ | tatheti tau samārādhya vibudhaiḥ satkṛtau bhṛśam || ūcatuḥ sarvavṛttāntamasurāṇāṃ puratraye | tyaktavantaḥ śivācāramasurā māyayāvayoḥ || asmākamanukūlena vidhinā mayabhārgavau | kṛtvā kalahamanyonyaṃ kṛtaśāpau śivājñayā || tacchāntyā īśamuddiśya kartukāmau mahattapaḥ | himavantaṃ giriṃ prāpya kurutaḥ surasattamāḥ || tasmānmama mahāmāyājālabaddhāḥ suretarāḥ | tadidānīṃ vayaṃ sarve saṃbhūya śraddhayātra vai || prasādayāmo deveśaṃ pārvatīpatimavyayam | iti sarvānanujñāpya brahmādīn garuḍadhvajaḥ || nimagnaḥ salile tasmin saraso mānasasya saḥ | jajāpa sa mahāraudrānmantrānantarjale sthitaḥ || brahmādayo'pi vibudhāḥ parivārya madhudviṣam | tepustapo mahattīvramūrdhvahastā jalāntare || tataḥ prasanno bhagavāṃścandrakhaṇḍaśiromaṇiḥ | prādurbabhūva devānāmagre devyā gaṇeśvaraiḥ || tuṣṭuvuśca mahādevaṃ sarve hṛṣṭatanūruhāḥ | tānālokya suraśreṣṭhānāha mugdhenduśekharaḥ || yūyaṃ māṃ tapasā prītaṃ cakṛḍhve saṃyatāḥ surāḥ | itaḥ paraṃ pāśupatavrataṃ caratha mā ciram || acirādvai manobhīṣṭaṃ bhaviṣyati na samśayaḥ | iti bruvati deveśe candrakhaṇḍaśiromaṇau || akasmādaṅkamāsīnaḥ śarajanmā nanarta ha | tadānīṃ jagatāṃ mātā devadevaṃ triyambakam || p. 438) nīlāmbujena santāḍya bhuje devasya vismitā | kumāraṃ nṛtyamānaṃ tvaṃ paśya putravatāṃ vara || iti devīgirā'ropya nṛtyamānamuraḥ svakam | karatālarataḥ śaṃbhurnṛtta bāletyuvāca ha || tato līlālayo bālo nanartorasi śūlinaḥ | nṛtteti sarvādhipatergirā sarvaṃ nanarta tat || jagajjagatpaterājñā kena laṅghyā jagattraye | devāśca viṣṇubrahmādyā nṛtyanti smāvaśāntarāḥ || toṣitau pitarau putraṃ samāliṅgya parasparam | āghrāya mūrdhni hastābhyāmādāyātmorasā śivaḥ || putramantaḥpuraṃ devāḥ viveśa parayā mudā | tataḥ sabrahmakā devāḥ sanārāyaṇakāstadā || khinnāḥ parasparaṃ procuradhunā'kṛtino surāḥ | dṛṣṭvāpi sarvalokeśaṃ na kāryaṃ naḥ samapitam || vayaṃ vrataṃ pāśupataṃ devaproktaṃ ca kurmahe | iti cakruḥ samārādhya śivaṃ pāśupataṃ vratam || śraddhayā parayā devā virajābhasmabhūṣitāḥ | tataścitte'vadhāryaitatparātmā vratatoṣitaḥ || nandinaṃ gaṇapaśreṣṭhamādideśa jagadguruḥ | tisraḥ puro'dya saṃhartuṃ sādhanaṃ naiva vidyate || devebhyaḥ kathayāśu tvaṃ rathaṃ saśarakārmukam | saṅgrāmasādhanaṃ yadyatsarvaṃ saṃpādayantviti || tatheti nirgato nandī sarvaṃ śaṃbhuvaco'bravīt | surānāhlādayanvācā punaḥ śuddhāntamāsadat || śailādau nirgate devāḥ śaṃbhoḥ saṅgrāmasādhanam | rathaṃ ca sārathiṃ cāśvān saśaraṃ ca dhanurmahat || p. 439) dhyātvā tu suciraṃ tatra saṃmantrya ca parasparam | īśvarārho mahāṃścāpo merurevātra kāñcanaḥ || sarparājo'tra maurvītve vāyvagniśaśikeśavān | patrāṇi ca phalāgrāṇi cakrurdevān mahattamān || adhiṣṭhānaṃ ca vindhyādrimāśrayaṃ kesarācalam | bhūlokamāsanaṃ tasya rathasya sumahīyasaḥ || ākāśo'syāvakāśo'bhūccakre ca śaśibhāskarau | rathyā vedā ṛgyajuṣasāmātharvādayo'malāḥ || vasiṣṭhādyā muniśreṣṭhāḥ svastivācanatatparāḥ | vandinaḥ kinnarā yakṣāḥ siddhāḥ kiṃpuruṣāḥ pare || gandharvā garuḍāścānye cāraṇādyāḥ kavīśvarāḥ | śailā aṣṭau mahānāgāḥ samudrā meghapaṅktayaḥ || vitānāni ca ratnāni bhūṣaṇānyasya te'bhavan | mantrāḥ kalā dhenavaśca nidhayaḥ saṃpado'sya tu || yajñāḥ karmāṇi dharmāśca kālaḥ kalpāśca kīlakāḥ | dināni māsartvayanaṃ yogāśca karaṇāni ca || kṣaṇā muhūrtāḥ kāṣṭhāśca rathakīlā mahattarāḥ | nirmitaḥ syandanastvevaṃ tasyābhūtsārathirvidhiḥ || praṇavo'sya kaśā kḷptā rathyavedāśvatodakāḥ | kṣīrābdhinilayo viṣṇuḥ śaraścaiva sutejasaḥ || vaikuṇṭhanilayaḥ śārṅgī śivasyānucaro mahān | merau manovatau brahmā sārathiḥ praṇavaḥ kaśā || satyalokādhipo brahmā śivasya paricārakaḥ | devāśca sainikāḥ sarve śakrādyāḥ pṛtanādhipāḥ || tapasvino yoginaśca babhūvuḥ svastivācakāḥ | tadā viṣṇurathāsādya kailāsānnandino'ntikam || p. 440) vyajijñapacca vṛttāntamimamasmai praṇamya ca | nandī ca samaye devaṃ praṇamyovāca sāñjaliḥ || śrutavijñaptirīśo'tha devyā saha dayānidhiḥ | vṛṣamāruhya suśvetaṃ rathāntikamupāsadat || dṛṣṭvāstuvan tadā sāmbaṃ devā viṣṇupurogamāḥ | tatstotramudito devo vṛṣādunnīya sāgajaḥ || ādāya saśaraṃ cāpaṃ syandane nidadhe padam | tasmin kurvati deveśe padaṃ lokamaye rathaḥ || bhārāsahaḥ papātādhastadā paṭapaṭadhvaniḥ | bibhyuḥ sabrahmakā devāḥ sanārāyaṇakāstadā || nārāyaṇo mahāyogī vṛṣo bhūtvā dadhau ratham | so'tibhārabharākrāntaśchinnanetraḥ papāta ha || vamanrudhiramāsyena śivaṃ bhīto'stuvaddhariḥ | brahmādayo'pi deveśamastuvannūrdhvabāhavaḥ || tataḥ kṛpānidhiḥ śaṃbhurvātādviṣṇorbalaṃ dadau | kṣaṇena kakudā devarathaṃ dadhre vṛṣo mahān || yathāpūrvaṃ rathastvāsīdājñayā parameśituḥ | tasthau devyā mahādevaḥ syandane viśvaśaṃbhave | tadā nārāyaṇo'stauṣīdagre sthitvāmaraiḥ samam || tataḥ provāca taṃ viṣṇuṃ śivaḥ śītāṃśubhūṣaṇaḥ | iṣṭān vṛṇu mahāviṣṇo prasanno'smi hṛdi sthitān || śīghraṃ ca nirviśaṅko'dya dadāmyeva madājñayā | mahānyajño mahāviṣṇo madarthe'nuṣṭhitastvayā || bruvantamevamīśānaṃ varamaprārthayaddhariḥ | śaktau tu vidyāmānāyāṃ mūlaśaktirahaṃ yathā || p. 441) tathaiva vṛṣabhe deva vṛṣabhaḥ syāṃ jagatpate | ayameva varaḥ ślāghyo mama nānyo jagadguro || bhaktistvayi sadākālṃ bhaktavatsala me'stu sā | dadau tadā vṛṣatvaṃ ca bhaktiṃ ca haraye śivaḥ || tadālokya surāḥ sarve praharṣamatulaṃ yayuḥ | antarāyodyataṃ devāstadānarcurgajānanam || bhakṣyairbhojyaiḥ phalairanyairīśvaro'pyātmanandanam | (brahmāṇaṃ sārathiṃ devaścodayāśvānitīśvaraḥ || provācāsyājñayā brahmā codayāmāsa vājinaḥ |) atāḍayan gaṇādhyakṣā bherīpaṭahaḍiṇḍimān || (gomukhān śaṅkhaśṛṅgāṇi timilānpaṇavādikān | kāhalāni manojñāni cihnāni vividhāni ca ||) prāsthāniko mahānādo vādyānāṃ nyakkṛtārṇavaḥ | kakubho badhirīkurvan jajṛmbhe dikṣvanargalaḥ || devo devān gaṇendrāṃśca pramathān pādacāriṇaḥ | ājñāpayanmudātmīyavāhanārohaṇāya tān || ājñayā te haribrahmapramukhā vāhanaṃ svakam | garuḍaṃ kaiṭabhārātirāruhyānucaraiḥ saha || siṣeve haṃsamāruhya vedhā nāgaṃ śacīpatiḥ | siṣevire diśāmīśāḥ svasvavāhanamāśritāḥ || vighneśvaramahāsenau vividhairgaṇapaiḥ saha | mayūramūṣakārūḍhau dakṣiṇottarapārśvayoḥ || agre nandīśvaraḥ śrīmānvetramādāya kāñcanam | sarvānutsārayāmāsa sannidhau mārgarodhinaḥ || yayau prītamanā devaḥ syandanenāmbayā saha | purāṇi hantuṃ daityānāmuddiśya trīṇi śaṅkaraḥ || p. 442) devāśca munayaścānye siddhavidyādharādayaḥ | rathārūḍhaṃ prabhuṃ sāmbaṃ rathamaṇḍanamaṇḍitam || dṛṣṭvāpurjanmasāphalyaṃ cakṣuṣmattāphalaṃ mahat | vayamete kṛtārthāsmo mahīrathagataṃ śivam || draṣṭuṃ devyārjitaṃ puṇyaṃ purā kiṃveti cocire | śruṇvan kathayatāmīśo vācaḥ śrotrasusvā yayau || purāṇi trīṇyarātīnāṃ hantuṃ nākasadāṃ prabhuḥ | devaṃ tadā devamunīndrayogino gaṇeśvarāstumburunāradādayaḥ | patnyaśca teṣāṃ parikarmalālasāḥ svastibruvāṇāḥ prajaguśca maṅgalam || (śaṃ0 saṃ0 upa-72) atha daityā mahāviṣṇumāyayā mohitā bhṛśam | tyaktvā vibhūtirudrākṣaṃ śivapūjāṃ śrutiṃ smṛtim || buddhācāraratā nityaṃ dṛṣṭapratyakṣakāṅkṣiṇaḥ | striyo dṛṣṭaphalārthinyo vardhakyo nāradoktibhiḥ || evameteṣu sarveṣu sastrīkeṣu puratraye | babhūburdurnimittāni teṣāṃ caiva gṛhe gṛhe || neśuḥ surabhayaścintāmaṇayaḥ kalpabhūruhāḥ | saṃyogasamayaścaiṣāṃ sahasrābdāntasaṃbhavaḥ || samabhūtsamayaḥ śaṃbhau prīte kiṃ vātra duṣkaram | tāsāṃ purāṃ samāyogaṃ dṛṣṭvā viṣṇumukhāḥ surāḥ || santuṣṭamanasaḥ śīghraṃ śaramokṣaṃ tadārthayan | ālokya teṣāmāhlādamākulatvaṃ ca śūlabhṛt || smitamīṣaccakārāśu vilokya girijāmukham | āndolayanmahāviṣṇupramukhāmarasāyakam || tiṣṭhanmerudhanuṣkoṭau savyapāṇiranādarāt | p. 443) puratrayaṃ tadā netratrayāpāṅgairvyalokayat | tanmandahāsasaṃbhūtakṛśānukaṇatejasi || pataṅgāstatpurāṇyāsannetrāgneriva manmathaḥ | tadā devakarāndolalālitāḥ surapuṅgavāḥ || vāyvagniśaśigovindā manasāsurayodhinaḥ | smitadagdhā puro dṛṣṭvā prārthayan svātmamokṣaṇam || tatheti merukodaṇḍaṃ sajyaṃ kṛtvā tvanādaram | nādayan jyāmahimayīmaṅgulyagreṇa cāmṛśat || śarāsane jyāmāropya śaramāsa surātmakam | taccharāgniḥ smitāgniścādahatāṃ tripuraṃ kṣaṇāt || smitāgnikaṇasandagdhavapuṣastridaśārayaḥ | pūrvaṃ buddhagiraste tu śivapūjā parā yataḥ || gāṇāpatyamato bhūyaḥ prāpire sarva eva te | śaṃbhoḥ pārśvaṃ tadātiṣṭhan pramathaiścāpi nanditāḥ || ye mohaṃ naiva saṃprāpustrayaste'surasattamāḥ | aparityaktarudrākṣavibhūtiśivapūjanāḥ || pureṣu dahyamāneṣu svagṛhairapi te yathā | agnimadhyerṇavasyāntarūṣuḥśaṃsantamīśvaram || vayaṃ bhāgyavaśānnādya buddhamāyāvimohitāḥ | yadi syāmo yathaivaite bhaviṣyāmo na saṃśayaḥ || taṃ kālaṃ ninyire śaṃbho śiveti parikīrtya te | tatastu śivamabhyetya trayaḥ prāñjalayo'stuvan || sarveśvaraṃ namantaśca sarve hṛṣṭatanūruhāḥ | rathasthaḥ śaṅkaro bhaktāṃstānuvāca jagatprabhuḥ || atīva yūyaṃ madbhaktā āyuṣmanto yaśasvinaḥ | asurāḥ kimu vo'bhīṣṭaṃ brūta dātāsmyahaṃ ca tat || p. 444) vavrire bruvatīśe ta evaṃ varamanuttamam | vayaṃ kailāsaśikhare bhavaddvāri dayānidhe || dvārapālā bhaviṣyāmaḥ śuddhānte dvāranāyakāḥ | prārthitastviti tāndevo dvārsthānīśaścakāraha || sudurlabhastvīdṛśo hi varo loke'khilātmanām | devānāmatha datveṣṭamīśe tvantarhite punaḥ || te ca viṣṇumukhā devāḥ samayaṃ cakrire tadā | adyaprabhṛti loke'smin sadevāsuramānuṣāḥ || liṅgārcanaṃ na kurvanti ye devā munayo'pi ca | manujāḥ siddhagandharvā ye vā ke vā narādhamāḥ || bhasmarudrākṣarahitāḥ pāṣaṇḍasaraṇiṃ gatāḥ | asaṃbhāṣyāśca te'smābhirapi dharmaratairbhṛśam || saṃbhāṣaṇaṃ ca sambandhaṃ śrautasmārtādikarma vā | ye taiḥ sākaṃ prakurvanti teṣāṃ naiva tu niṣkṛtiḥ || satyameva mṛṣā naitaditi śaptvā tadā surāḥ | tatraiva suciraṃ kālaṃ sthitvā liṅgārcanaṃ param || kṛtvā punarjapantaste sarve jagmuryathāgatam | svaṃ svaṃ lokaṃ samāsādya cārcayāmāsurīśvaram || pūjayanto'sarāḥ pūrvaṃ śivaṃ cābuddhipūrvakam | avadhyāśca ciraṃ kālaṃ paścāttyaktaśivārcanāḥ || śivenaiva hatāścānte gāṇāpatyamavāpnuvan | atyaktaśivamārgā ye bhūyaste dvārapālakāḥ || śaṅkarasyālaye sākṣātkailāse te'bhavandvijāḥ | evaṃ saṃbhūya vibudhairvijayāya suradviṣām || abhyarcya viṣṇupramukhairarayo nirjitā hi taiḥ | tasmātsarvaprayatnena pūjā kāryā śiasya tu || p. 445) itthaṃ saṃbhūya devaiḥ paramaśivapadābhyarcanālabdhasaukhyai- rvīryaṃ saukhyaṃ jayaḥśrīrvividhamapi paraṃ bhogamokṣau ca labdhau | tasmānmartyairamartyairasuramunigaṇaiḥ siddhagandharvamukhyai- rbhaktyā liṅge śivārcā vidhivadanudinaṃ śraddadhānairvidheyā || aihikaphaladakarma (upamanyuḥ) - (vāya-saṃ-uttara-32) (etatte kathitaṃ kṛṣṇa karmehāmutra siddhidam | kriyātapojapadhyānasamuccayamayaṃ param ||) atha vakṣyāmi śaivānāmihaiva phaladaṃ nṛṇām | pūjāhomajapadhyānatapodānamayaṃ mahat || tatra saṃsādhayetpūrvaṃ mantraṃ mantrārthavittamaḥ | dṛṣṭasiddhikaraṃ karma nānyathā phaladaṃ yataḥ || siddhamantro'pyadṛṣṭena prajvalena ca kenacit | pratibandhaphalaṃ karma na kuryātsahasā budhaḥ || tasya tu pratibandhasya kartuṃ śakyeha niṣkṛtiḥ | parīkṣya śakunādyaistadādau niṣkṛtimācaret || yo'nyathā kurute mohātkarmaihikaphalaṃ naraḥ | na tena phalabhāk sa syātprāpnuyāccāpahāsyatām || avisrabdho na kurvīta karma dṛṣṭaphalaṃ kvacit | na khalvaśraddadhānaḥ syānnāśraddhaḥ phalamṛcchati || nāparādho'sti devasya karmaṇyapi tu niṣphale | yathoktakāriṇāṃ puṃsāmihaiva phaladarśanāt || sādhakaḥ siddhamantraśca nirastapratibandhakaḥ | viśvastaḥ śraddadhānaśca kurvannāpnoti tatphalam || p. 446) athavā tatphalāvaptyai brahmacaryarato bhavet | rātrau haviṣyamaśnīyātpāyasaṃ vā phalāni vā || hiṃsādi yanniṣiddhaṃ syānna kuryānmanasāpi tat | sadā bhasmānuliptāṅgaḥ suveṣaśca śucirbhavet || itthamācāravānbhūtvā svānukūle śubhe'hani | pūrvoktalakṣaṇe deśe puṣpadāmādyalaṅkṛte || ālipya śakṛtā bhūmiṃ hastamānāvarāṃ yathā | vilikhetkamalaṃ bhadraṃ dīpyamānaṃ svatejasā || taptajāmbūnadamayamaṣṭapatraṃ sakesaram | madhye karṇikayā yuktaṃ sarvaratnairalaṅkṛtam || svākārasadṛśenaiva nālena ca samanvitam | tādṛśe svarṇanirmāṇe kande samyak pratiṣṭhitam || tatrāṇimādikaṃ sarvaṃ saṃkalpya manasā punaḥ | ratnajaṃ vātha sauvarṇaṃ sphāṭikaṃ vā salakṣaṇam || liṅgaṃ savedikaṃ tatra sthāpayitvā vidhānataḥ | tatrāvāhya yajeddevaṃ sāmbaṃ sagaṇamavyayam || tatra māheśvarī kalpyā mūrtirmūrtimataḥ prabhoḥ | caturbhujā caturvaktrā sarvābharaṇabhūṣitā || śārdūlacarmavasanā kiṃcidvihasitānanā | varadābhayahastā ca mṛgaṭaṅkadharā yathā || athavāṣṭabhujā cintyā cintakasya yathāruci | tathā triśūlaparaśukhaḍgavajrāṇi dakṣiṇe || vāme pāśāṅkuśau tadvatkheṭaṃ nāgaṃ ca bibhratī | bālārkasadṛśaprakhyā prativaktraṃ trilocanā | tasyāḥ pūrvamukhaṃ saumyaṃ svākārasadṛśaprabham || p. 447) dakṣiṇaṃ nīlajīmūtasadṛśaṃ ghoradarśanam | uttaraṃ vidrumaprakhyaṃ nīlālakavibhūṣitam || paścimaṃ pūrṇacandrābhaṃ saumyamindukalādharam | tasyāṅkamaṇḍalārūḍhā śaktirmāheśvarī parā | mahālakṣmīriti khyātā śyāmavarṇā manoharā || mūrtiṃ kṛtvaivamākārāṃ sakalīkṛtya ca kramāt | mūrtimantamathāvāhya yajetparamakāraṇam || snānārthaṃ kalpayettatra pañcagavyaṃ tu kāpilam || pañcāmṛtaṃ ca pūrṇāni bījāni ca viśeṣataḥ | purastānmaṇḍalaṃ kṛtvā ratnacūrṇādyalaṅkṛtam || karṇikāyāṃ pravinyasyedīśānakalaśaṃ punaḥ | sadyādikalaśān paścātparitastasya kalpayet || tato vidyeśakalaśānaṣṭau pūrvāditaḥ kramāt | tīrthāmbupūritān kṛtvā sūtreṇāveṣṭya pūrvavat || puṇyadravyāṇi nikṣipya samantraṃ savidhānakam | dukūlādyena vastreṇa samācchādya samantataḥ || sarvatra mantraṃ vinyasya tattanmantrapurassaram | snānakāle tu saṃprāpte sarvamaṅgalanisvanaiḥ || pañcagavyādibhiścaiva snāpayetparameśvaram | tataḥ kuśodakādyāni svarṇaratnodakānyapi || gandhapuṣpādisiddhāni mantrasiddhāni ca kramāt | uddhṛtyoddhatya mantreṇa taistaiḥ snāpya maheśvaram || gandhapuṣpādi dīpāntaṃ pūjākarma samācaret | palāvaraḥ syādālepa ekādaśapalottaraḥ || suvarṇaratnapuṣpāṇi puṣpāṇi surabhīṇi ca | nīlotpalānyutpalāni bilvapatrāṇyanekaśaḥ || kamalāni ca raktāni śvetānyapi ca saṃbhave | kṛṣṇāgarūdbhavo dhūpaḥ sakarpūrājyaguggulaḥ || p. 448) kapilāghṛtasaṃsiktā dīpāḥ karpūravartijāḥ | pañcabrahmaṣaḍaṅgāni pūjyānyāvaraṇāni ca || nivedya payasā siddhaṃ saguḍājyaṃ mahācaru | pāṭalopatlapatrādyaiḥ pānīyaṃ ca sugandhikam || pañcasaugandhikopetaṃ tāmbūlaṃ ca susaṃskṛtam | suvarṇaratnasiddhāni bhūṣaṇāni viśeṣataḥ || vāsāṃsi suvicitrāṇi sūkṣmāṇi ca navāni ca | darśanīyāni deyāni gānavādyādibhiḥ saha || japastu mūlamantrasya lakṣaḥ paramasaṅkhyayā | ekāvarā tryuttarā ca pūjā phalavaśādiha || daśasaṅkhyāvaro homaḥ pratidravyaṃ satottaraḥ | ghorarūpaḥ śivaścinttyo māraṇoccaṭanādiṣu || śivaliṅge śivāgnau ca (hyanyāsu pratimāsu ca | cintyaḥ saumyatanuḥ śambhuḥ kārye) śāntikapauṣṭike || āyasau sruksruvau kāryau māraṇādiṣu karmasu | tadanyatra tu sauvarṇau śāntikāryeṣu kṛtsnaśaḥ || dūrvayā ghṛtagokṣīramiśrayā madhunā tathā | caruṇā saghṛtenaiva kevalaṃ payasāpi vā || juhuyānmṛtyuvijaye tilai rogopaśāntaye | ghṛtena payasā caiva kamalairvātha kevalaiḥ || samṛddhikāmo juhuyānmahādāridryaśāntaye | jātīpuṣpeṇa vaśyārthī juhuyātsaghṛtena tu || ghṛtena karavīraiśca kuryādākarṣaṇaṃ dvijaḥ | tailenoccāṭanaṃ kuryātstambhanaṃ madhunā punaḥ || stambhanaṃ sarṣapeṇāpi laśunenaiva pātanam | p. 449) tāḍanaṃ rudhireṇa syāt kharasyoṣṭrasya cobhayoḥ | maraṇotsādane kuryādrohibījaistilānvitaiḥ || vidveṣaṇaṃ ca tailena kuryāllāṅgalakasya tu | bandhanaṃ rohibījena senāstambhanameva ca || raktasarṣapasaṃmiśrairhomadravyairaśeṣataḥ || hastayantrodbhavaistailairjuhuyādābhicārike | kaṭukītuṣasaṃyuktaiḥ kārpāsāsthibhireva ca || sarṣapaistilasaṃmiśrairjuhuyādābhicārike || jvaropaśāntidaṃ kṣīraṃ saubhāgyaphaladaṃ tathā | sarvasiddhikaro homaḥ kṣaudrājyadadhibhiryutaiḥ || kṣīreṇa taṇḍulaiścaiva caruṇā kevalena vā | śāntikaṃ pauṣṭikaṃ caiva saptabhiḥ samidādibhiḥ || dravyairviśeṣato homavaśyamākarṣaṇaṃ tathā | vaśyamākarṣaṇaṃ caiva śrīpradaṃ ca viśeṣataḥ || bilvapatraistu havanaṃ śatrorvijayadaṃ tathā | samidhaḥ śāntikāryeṣu palāśakhadirādikāḥ || karavīrārkajāḥ kraurye kaṇṭakinyaśca nigrahe | praśāntaḥ śāntikaṃ kuryātpauṣṭikaṃ ca viśeṣataḥ || nirghṛṇakruddhacittastu prakuryādābhicārikam | atīva duravasthāyāṃ pratīkārāntaraṃ na cet || ātatāyinamuddiśya prakuryādābhicārikam | svarāṣṭrapatimuddiśya na kuryādābhicārikam || yadyāstikaḥ sudharmiṣṭho mānyo vā yo'pi ko'pi vā | tamuddiśyāpi no kuryādātatāyinamapyuta | manasā karmaṇā vācā yo'pi ko'pi śivāśritaḥ || p. 450) svarāṣṭrapatimuddiśya śivāśritamathāpi vā | kṛtvābhicārikaṃ karma sadyo vinipatennaraḥ || svarāṣṭrapālakaṃ tasmācchivabhaktaṃ ca kaṃcana | na hiṃsyādābhicārādyairyadīcchetsukhamātmanaḥ || anyaṃ kamapi coddiśya kṛtvā vai māraṇādikam | paścāttāpena saṃyuktaḥ prāyaścittaṃ samācaret || bāṇaliṅgepi vā kuryānnirdhano dhanavānapi | svayaṃbhūte'thavā liṅge ārṣake daivike'pi vā || abhāve haimaratnānāmaśaktau ca tadarcane | manasaivācaredetaddravyairvā pratirūpakaiḥ || kvacidaṃśe ca yaḥ śaktastvaśaktaḥ kvacidaṃśake | so'pi śaktyanusāreṇa kurvaṃścetphalamṛcchati || karmaṇyanuṣṭhite'pyasmin phalaṃ yatra na dṛśyate | dvistrirvāvartayettatra sarvathā dṛśyate phalam || pūjopayuktaṃ yaddravyaṃ hemaratnādyanuttamam | tatsarvaṃ gurave dadyāddakṣiṇāṃ ca tataḥ pṛthak || sa cennecchati tatsarvaṃ śivāya vinivedayet | athavā śivabhaktebhyo nānyebhyaḥ pratipādayet || yaḥ svayaṃ sādhayedbhaktyā gurvādinirapekṣayā | so'pyevamācaredatra na gṛhṇīyātsvayaṃ punaḥ || svayaṃ gṛhṇāti cellobhātpūjāṅgadravyamuttamam | kāṅkṣitaṃ na labhenmūḍho nātra kāryā vicāraṇā || arcitaṃ yattu talliṅgaṃ yāvajjīvaṃ prapūjayet | dhārayedhdṛdi vā mūrdhni yasmātprāṇamayaṃ hi tat || yathoktameva karmaitadācaredyo'napāyataḥ || p. 451) phalaṃ vyabhicarennaivamityataḥ kiṃ prarocakam | athāpyuddeśato vakṣye karmaṇāṃ siddhimuttamām || api śatrubhirākrānto vyādhibhirvāpyanekaśaḥ | mṛtyorāsyagato vāpi mucyate nirapāyataḥ || rājāyate'tikṛpaṇo rikto vaiśravaṇāyate | kāmāyate virūpo'pi vṛddho'pi taruṇāyate || śatrurmitrāyate sadyo virodhī kiṃkarāyate | viṣāyate tadamṛtaṃ viṣamapyamṛtāyate || sthalāyate samudro'pi sthalamapyarṇavāyate | mahīdharāyate śvabhraṃ sa ca śvabhrāyate giriḥ || padmākarāyate vahniḥ saro vaiśvānarāyate | vanāyate yadudyānaṃ tadudyānāyate vanam || siṃhāyate kṣudramṛgaḥ siṃhaḥ krīḍāmṛgāyate | striyo'bhisārikāyante lakṣmīḥ sucaritāyate || svairapreṣyāyate vāṇī kīrtistu gaṇikāyate | svairācārāyate medhā vajrasūcīyate manaḥ || mahāvātāyate śaktirbalaṃ mattagajāyate | stambhāyate samudyogaiḥ śatrupakṣe sthitā kriyā || śatrupakṣāyate'rīṇāṃ sarva eva suhṛjjanaḥ | śatravaḥ kuṇapāyante jīvanto'pi sabāndhavāḥ || āpanno'pi gatāriṣṭaḥ svayaṃ khalvamarāyate | rasāyanāyate nityamapathyamapi sevitam || aniśaṃ kriyamāṇāpi ratistvabhinavāyate | anāgatādikaṃ sarvaṃ karasthāmalakāyate || yādṛcchikaphalāyante siddhayo'pyaṇimādayaḥ | bahunātra kimuktena sarvakāmārthasiddhiṣu || asmin karmaṇi nirvṛtte tvanavāpyaṃ na vidyate || p. 452) āmuṣmikaphaladakarma (upamanyuḥ)-(vāya-uttara-33) ataḥ paraṃ pravakṣyāmi kevalāmuṣmikaṃ vidhim | naitena sadṛśaṃ kiṃcitkarmāsti bhuvanatraye || puṇyātiśayasaṃyuktaḥ sarvadevairanuṣṭhitaḥ | (brahmaṇā viṣṇunā caiva rudreṇa ca viśeṣataḥ || indrādilokapālaiśca sūryādinavabhirgrahaiḥ | viśvāmitravasiṣṭhādyairbrahmavidbhirmaharṣibhiḥ ||) śvetāgastyadadhīcādyairasmābhiśca śivāśritaiḥ | nandīśvaramahākālacaṇḍeśādyairgaṇeśvaraiḥ || pātālavāsibhirdaityaiḥ śeṣādyaiśca mahoragaiḥ | siddhairyakṣaiśca gandharvai rakṣobhūtapiśācakaiḥ || svaṃ svaṃ padamanuprāptaṃ sarvairayamanuṣṭhitaḥ | anena vidhinā sarve devā devatvamāgatāḥ || brahmā brahmatvamāpanno viṣṇurviṣṇutvamāgataḥ | rudro rudratvamāpanna indraśrendratvamāgataḥ || gaṇeśaśca gaṇeśatvamanena vidhinā gataḥ | sitacandanatoyena liṅge snāpya śivaṃ śivām || śvetairvikasitaiḥ padmaiḥ saṃpūjya praṇipatya ca | tatra padmāsanaṃ ramyaṃ kṛtvā lakṣaṇasaṃyutam || vibhave sati homādyaiḥ piṣṭādyairvā svaśaktitaḥ | madhye kesarajālasya sthāpya liṅgaṃ kanīyasam || aṅguṣṭhapratimaṃ ramyaṃ sarvagandhamayaṃ śubham | dakṣiṇe sthāpayitvā tu bilvapatraiḥ samarcayet || (aguruṃ dakṣiṇe pārśve paścime tu manaśśilām | uttare candanaṃ dadyāddharitālaṃ tu pūrvataḥ || p. 453) sugandhaiḥ kusumai ramyairvicitraiścāpi pūjayet |) dhūpaṃ kṛṣṇāgaruṃ dadyāddhṛtaṃ caiva saguggulam || vāsāṃsi cātisūkṣmāṇi vikośāni nivedayet | pāyasaṃ ghṛtasaṃmiśraṃ ghṛtadīpāṃśca dāpayet || sarvaṃ nivedya mantreṇa tato gacchetpradakṣiṇam | praṇamya bhaktyā deveśaṃ stutvā cānte kṣamāpayet || sarvopahārasaṃmiśraṃ tato liṅgaṃ nivedayet | śivāya śivamantreṇa dakṣiṇāmūrtimāśritaḥ || evaṃ yo'rcayate nityaṃ pañcagandhamayaṃ śubham | sarvapāpavinirmuktaḥ śivaloke mahīyate || etadvratottamaṃ guhyaṃ śivaliṅgamahāvratam | bhaktasya te samākhyātaṃ na deyaṃ yasya kasyacit || deyaṃ ca śivabhaktebhyaḥ śivena kathitaṃ purā | nityādikarmatrayavidhiḥ (upamanyuḥ) - (vāya-uttara-34) nityānnaimittikātkāmyādyā siddhiriti kīrtitā | sā sarvā labhyate sadyo liṅgaberapratiṣṭhayā || (sarvo liṅgamayo lokaḥ sarvaṃ liṅge pratiṣṭhitam |) tasmātpratiṣṭhite liṅge bhavetsarvaṃ pratiṣṭhitam || brahmaṇā viṣṇunā vāpi rudreṇānyena kena vā | liṅgapratiṣṭhāmutsṛjya kriyate svapade sthitiḥ || kimanyadiha vaktavyaṃ pratiṣṭhāṃ prati kāraṇam | pratiṣṭhitaṃ śivenāpi liṅgaṃ vaiśveśvaraṃ yataḥ || tasmātsarvaprayatnena paratreha ca śarmaṇe | sthāpayetparameśasya liṅgaṃ beramathāpi vā || p. 454) kṛṣṇaḥ - kimidaṃ liṅgamākhyātaṃ kathaṃ liṅgī maheśvaraḥ | kathaṃ ca liṅgabhāvo'sya kasmādasmiñchivorcyate || upamanyuḥ - avyaktaṃ liṅgamākhyātaṃ triguṇaprabhavāpyayam | anādyanantaṃ viśvasya yadupādānakāraṇam || tadeva mūlaprakṛtirmāyā ca gaganātmikā | tata eva samutpannaṃ jagadetaccarācaram || aśuddhaṃ caiṣa śuddhaṃ yacchuddhāśuddhaṃ ca tattridhā | tataḥ śivo maheśaśca rudro viṣṇuḥ pitāmahaḥ || bhūtāni cendriyairjātā līyante'tra śivājñayā | ata eva śivo liṅgī liṅgamājñāpayedyataḥ || yato na tadanājñātaṃ kāryāya prabhavetsvataḥ | tato jātasya viśvasya tatraiva vilayo yataḥ || anena liṅgitā tasya bhavennānyena kenacit | liṅgaṃ ca śivayordehastābhyāṃ yasmādadhiṣṭhitam || atastatra śivaḥ sāmbo nityameva samarcyate | liṅgavedī mahādevī liṅgaṃ sākṣānmaheśvaraḥ || tayoḥ saṃpūjanādeva sa ca sā ca samarcitau | na tayorliṅgadehatvaṃ vidyate paramārthataḥ || yataḥ svato viśuddhau tau dehastadupacārataḥ | tadeva paramā śaktiḥ śivasya paramātmanaḥ || śaktirājñāṃ yadādatte prasūte taccarācaram | na tasya mahimā śakyo vaktuṃ varṣaśatairapi || yenādau mohitau syātāṃ brahmanārāyaṇāvapi | p. 455) purā tribhuvanasyāsya pralaye samupasthite | vāriśayyāgato viṣṇuḥ suṣvāpānākulaḥ sukham || yadṛcchayā gatastatra brahmā lokapitāmahaḥ | dadarśa puṇḍarīkākṣaṃ svapantaṃ tamanākulam || māyayā mohitaḥ śambhorviṣṇumāha pitāmahaḥ | kastvaṃ vadetyamarṣeṇa prahṛtyotthāpya mādhavam || sa tu hastaprahāreṇa tīvreṇābhihataḥ kṣaṇāt | prabudhyotthāya śayanāddadarśa parameṣṭhinam || tamāha cāntaḥ sa kruddhaḥ svayamakruddhavaddhariḥ | kutaḥ samāgato vatsa kasmāttvaṃ vyākulo vada || iti viṣṇuvacaḥ śrutvā prabhutvaguṇasūcakam | rajasā baddhavairastaṃ brahmā punarabhāṣata || vatseti māṃ kuto brūṣe guruḥ śiṣyamivātmanaḥ | māṃ na jānāsi kiṃ nāthaṃ prapañco yasya me kṛtiḥ || tridhātmānaṃ vibhajyedaṃ sṛṣṭvātha paripālyate | saṃharāmi na me kaścitsraṣṭā jagati vidyate || ityukte sati so'pyāha brahmāṇaṃ viṣṇuravyayaḥ | ahamevādikartāsya hartā ca paripālakaḥ || bhavānapi mamaivāṅgādavatīrṇaḥ purāvyayāt | manniyogāttvamātmānaṃ tridhā kṛtvā jagattrayam || sṛjasyavasi cānte tu tvaṃ punarvisṛjasyapi | vismṛto'si jagannāthaṃ nārāyaṇamanāmayam || tavāpi janakaṃ sākṣānmāmevamavamanyase | tavāparādho nāstyatra bhrānto'si mama māyayā || matprasādādiyaṃ bhrāntirapaiṣyati tavācirāt | śruṇu satyaṃ caturvaktra sarvadeveśvaro'hyaham || p. 456) kartā hartā ca bhartā ca na mayāsti samo vibhuḥ | evameva vivādo'bhūdbrahmaviṣṇvoḥ parasparam || abhavacca mahadyuddhaṃ bhairavaṃ romaharṣaṇam | muṣṭibhirnighnatostīvraṃ rajasā baddhavairayoḥ || tayordarpāpahārāya prabodhāya ca devayoḥ | madhye samāvirabhavalliṅgamaiśvaramadbhutam || jvālāmālāsahasrāḍhyamaprameyamanūpamam | kṣayavṛddhivinirmuktamādimadhyāntavarjitam || tasya jvālāsahasreṇa brahmaviṣṇū vimohitau | visṛjya yuddhaṃ kiṃtvetadityacintayatāṃ tadā || na tayostasya yāthātmyaṃ prabuddhamabhavadyadā | tadā samudyatau syātāṃ tasyādyantaṃ parīkṣitum || tatra haṃsākṛtirbrahmā viśvataḥ pakṣasaṃyutaḥ | mano'nilajavo bhūtvā gatastūrdhvaṃ prayatnataḥ || nārāyaṇo'pi viśvātmā nīlāñjanacayopamam | vārāhamamitaṃ rūpamāsthāya gatavānadhaḥ || evaṃ varṣasahasraṃ tu tvaranviṣṇuradhogataḥ | nāpaśyadalpamapyasya mūlaṃ liṅgasya sūkaraḥ || tāvatkālaṃ gataścordhvaṃ tasyāntaṃ jñātumicchayā | śrānto'tyantamadṛṣṭvāntaṃ papātādhaḥ pitāmahaḥ || tathaiva bhagavānviṣṇuḥ śrāntaḥ saṃvignalocanaḥ | kleśena mahatā tūrṇamadhastādutthito'bhavat || samāgatāvathānyonyaṃ vismayasmeravīkṣaṇau | māyayā mohitau śaṃbhoḥ kṛtyākṛtyaṃ na jagmatuḥ || pṛṣṭhataḥ pārśvatastasya cāgrataśca sthitāvubhau | praṇipatya kimātmedamityacintayatāṃ tadā || p. 457) (upamanyuḥ)-(vāya-uttara-35) athāvirabhavattatra sanādaṃ śabdalakṣaṇam | omityekākṣaraṃ brahma brahmaṇaḥ pratipādakam || tadapyaviditaṃ tāvadbrahmaṇā viṣṇunā tadā | rajasā tapasā cittaṃ tayorasīttiraskṛtam || tadā vibhaktamabhavaccaturdhaikaṃ tadakṣaram | a-umeti trimātrābhiḥ parastāccārdhamātrayā || tatrākāraḥ śrito bhāge jvalalliṅgasya dakṣiṇe | ukāraścottare tadvanmakārastasya madhyataḥ || ardhamātrātmako nādaḥ śrūyate liṅgamūrdhani | vibhakte'pi tadā tasmin praṇavena parākṣare || vibhāgārthaṃ ca tau devau na kiṃcidavajagmatuḥ | vedātmanā tathāvyaktaḥ praṇavo vikṛtiṃ gataḥ || tatrākāro ṛgabhavadukāro yajuravyayaḥ | makāraḥ sāma saṃjāto nādastvātharvaṇī śrutiḥ || ṛgupasthāpayāmāsa samāsāttvarthamātmanaḥ | rajoguṇeṣu brahmāṇaṃ mūrtiṣvādyaṃ kriyāsvapi || sṛṣṭiṃ lekeṣu pṛthivīṃ tattveṣvātmānamavyayam | kalādhvani nivṛttiṃ ca sadyaṃ brahmasu pañcasu || liṅgabhāgeṣvadhobhāgaṃ bījākhyaṃ kāraṇatraye | catuṣṣaṣṭiguṇaiśvaryaṃ bodhyaṃ yadaṇimādiṣu || taditthamarthairdaśabhirvyāptaṃ viśvamṛcā jagat | ayopasthāpayāmāsa svārthaṃ daśavidhaṃ yajuḥ || sattvaṃ guṇeṣu viṣṇuṃ ca mūrtiṣvādyaṃ kriyāsvapi | sthithiṃ lokeṣvantarikṣaṃ vidyāṃ tattveṣu ca triṣu || p. 458) kalādhvani pratiṣṭhāṃ ca vāmaṃ brahmasu pañcasu | madhyaṃ tu liṅgabhāgeṣu yoniṃ ca triṣu hetuṣu || prākṛtaṃ ca yathaiśvaryaṃ tasmādviśvaṃ yajurmayam | athopasthāpayāmāsa sāmārthaṃ daśadhātmanaḥ || tamo guṇeṣvadho rudraṃ mūrtiṣvādyaṃ kriyāsvapi | saṃhṛtiṃ triṣu lokeṣu tattveṣu śivamuttamam || vidyākalāsvaghoraṃ ca tathā brahmasu pañcasu | liṅgabhāgeṣu pīṭhordhvaṃ bījinaṃ kāraṇatraye || pauruṣaṃ ca tathaiśvaryamitthaṃ sāmnā tataṃ jagat | athā'tharvā hi nairguṇyamarthaṃ prathamamātmanaḥ || tato maheśvaraṃ sākṣānmūrtiṣvatha sadāśivam | kriyāsu niṣkriyasyāpi śivasya paramātmanaḥ || bhūtānugrahaṇaṃ caiva mucyante yena jantavaḥ | lokeṣvapi yato vāco nivṛttā manasā saha || tadūrdhvamunmanālokātsomalokamalaukikam | somaḥ sahomayā tatra nityaṃ nivasatīśvaraḥ || tadūrdhvamunmanālokādyaṃ prāpto na nivartate | śāntiṃ ca śāntyatītāṃ ca vyāpikāṃ vai kalāsvapi || tatpūruṣaṃ tatheśānaṃ brahma barhmasu pañcasu | mūrdhānamapi liṅgasya nādabhāgeṣvanuttaram || yatrāvāhya samārādhyaḥ kevalo niṣkalaḥ śivaḥ | tattveṣvapi tathā bindornādācchaktestataḥ parāt || tattvādapi paraṃ tattvamatattvaṃ paramārthataḥ || kāraṇeṣu trayātītānmāyāvikṣobhakāraṇāt | anantācchuddhavidyāyāḥ parastācca maheśvarāt || sarvavidyeśvarādhīśāttatparācca sadāśivāt | sarvamantratanordevācchaktitrayasamanvitāt || p. 459) pañcavaktrāddaśabhujātsākṣātsakalaniṣkalāt | tasmādapi parādbindorardhendośca tataḥ parāt || tataḥ parānnirodhīśānnādākhyācca tataḥ parāt | tataḥ parātsuṣumneśādbrahmarandhreśvarādapi || tataḥ parasyāḥ śakteśca parastācchivatattvataḥ | paramaṃ kāraṇaṃ sākṣātsvayaṃ niṣkāraṇaṃ śivam || kāraṇānāṃ ca dhātāraṃ dhyātāraṃ dhyeyamavyayam | paramākāśamadhyasthaṃ paramātmopari sthitam || sarvaiśvaryeṇa saṃpannaṃ sarveśvaramanīśvaram | aiśvaryāccāpi māyeyādaśuddhānmānuṣādikāt || aparācca parāttyājyādadhiśuddhādhvagocarāt | tatparācchuddhavidyādyādunmanāntātparātparāt || paramaṃ paramaiśvaryamunmanādyamanādi ca | apāramaparādhīnaṃ nirastātiśayaṃ sthiram || itthamarthairdaśavidhairiyamātharvaṇī śrutiḥ | yasmādgarīyasī tasmādviśvaṃ vyāptamatharvaṇāt || ṛgvedaḥ punarāhedaṃ jāgradrūpaṃ mayocyate | yenāhamātmatattvasya nityamasmyabhidhāyakaḥ || yajurvedo'vadattadvatsvapnāvasthā mayocyate | bhogyātmanā pariṇatā vidyā vedyā yato mayi || sāma cāha suṣuptyākhyamevaṃ sarvaṃ mayocyate | mamārthena śivenedaṃ tāmasenābhibhūyate || atharvāha turīyākhyaṃ turīyātītameva ca | mayābhidhīyate tasmādadhvātītaḥ paro'smyaham || adhvātmakaṃ tu tritayaṃ śivavidyātmasaṃjñitam | tattraiguṇyaṃ trayīsādhyaṃ saṃśodhyaṃ ca padaiṣiṇā || p. 460) adhvātītaṃ turīyākhyaṃ nirvāṇaṃ paramaṃ padam | tadatītaṃ ca nairguṇyādadhvano'sya viśodhakam || dvayoḥ pramāpako nādo nādāntaśca madātmakaḥ | tasmānmamārthasvātantryātpradhānaḥ parameśvaraḥ || yadasti vastu tatsarvaṃ guṇaprādhānyayogataḥ | samastavyastamapi ca praṇavārthaṃ pracakṣate || sarvārthavācakastasmādekaṃ brahmaitadakṣaram | tenomiti jagatkṛtsnaṃ kurute prathamaṃ śivaḥ || śivo vā praṇavo hyeṣa praṇavo vā śivaḥ smṛtaḥ | vācyavācakayorbhedo nātyantaṃ vidyate yataḥ || cintayā rahito rudro vācoyaṃ manasā saha | aprāpya taṃ nivartante vācyastvekākṣareṇa saḥ || ekākṣarādakārākhyādātmā brahmābhidhīyate | ekākṣarādukārākhyāddvidhā viṣṇurudīryate || ekākṣarānmakārākhyācchivo rudra udāhṛtaḥ | dakṣiṇāṅgānmaheśasya jāto brahmātmasaṃjñikaḥ || vāmāṅgādabhavadviṣṇustato vidyeti saṃjñitaḥ | hṛdayānnīlarudro'bhūcchivasya śivasaṃjñitaḥ || sṛṣṭeḥ pravartako brahmā sthiterviṣṇurvimohakaḥ | saṃhārasya tathā rudrastayornityaṃ niyāmakaḥ || tasmātttrayaste kathyante jagataḥ kāraṇāni ca | kāraṇatrayahetuśca śivaḥ paramakāraṇam || arthamenamavijñāya rajasā baddhavairayoḥ | yuvayoḥ pratibodhāya madhye liṅgaṃ samutthitam || evamomiti māṃ prāhuryadi hoktamatharvaṇā | ṛco yajūṃṣi sāmāni śākhāścanyāḥ sahasraśaḥ || p. 461) vedeṣvevaṃ svayaṃ vaktrairvyaktamitthaṃ vadatsvapi | svapnānubhūtamiva tattābhyāṃ nādhyavasīyate || tayostatra prabodhāya tamo'panayanāya ca | liṅge'pi mudritaṃ sarvaṃ yathā vedairudāhṛtam || taddṛṣṭvā mudritaṃ liṅge prasādālliṅginastadā | praśāntamanasau devau prabuddhau saṃbabhūvatuḥ || (tato liṅgasya liṅgatvaṃ liṅgino'pi ca liṅgitā | liṅge viśvasya jagato viśeṣātsvātmanorapi ||) utpattiṃ vilayaṃ caiva yāthātmyaṃ ca ṣaḍadhvanām | tataḥ parataraṃ dhāma dhāmavantaṃ ca pūruṣam || niruttarataraṃ brahma niṣkalaṃ śivamīśvaram | paśupāśamayasyāsya prapañcasya sadā patim || akutobhayamatyantamavṛddhikṣayamavyayam | bāhyamābhyantaraṃ vyāptaṃ bāhyābhyantaravarjitam || nirastātiśayaṃ śaśvadviśvalokavilakṣaṇam | alakṣaṇamanirdeśyamavāṅmanasagocaram || prakāśaikarasaṃ śāntaṃ prasannaṃ satatoditam | sarvakalyāṇanilayaṃ śaktyā tādṛśayānvitam || jñātvā devaṃ virūpākṣaṃ bahmanārāyaṇau tadā | racayitvāñjaliṃ mūrdhni bhītau dvau vācamūcatuḥ || brahmā - ajño vāhamabhijño vā tvayādau devanirmitaḥ | īdṛśīṃ bhrāntimāpanna iti ko'trāparādhyati || āstāṃ mamedamajñānaṃ tvayi sannihite prabho | nirbhayaḥ ko'bhibhāṣeta kṛtyaṃ svasya parasya vā || āvayordevadeveśa vivādo'pi hi śobhanaḥ | pādapraṇāmaphalado nāthasya bhavato yataḥ || p. 462) viṣṇuḥ - stotuṃ deva na vāgasti mahimnaḥ sadṛśī tava | prabhoragre vidheyānāṃ tūṣṇīṃbhāvo vyatikramaḥ || kimatra saṃkaṭe kṛtyamityevāvasarocitam | ajānannapi yatkiṃcitpralapya tvāṃ nato'smyaham || kāraṇatvaṃ tvayā dattaṃ vismṛtya tava māyayā | mohito'haṅkṛtaścāhaṃ punarevāsmi śāsitaḥ || vijñāpitaiḥ kiṃ bahubhirbhīto'smi bhṛśamīśvara | yato'hamaparicchedyaṃ tvāṃ paricchettumudyataḥ || tvāmuśanti mahādevaṃ bhītānāmārtināśanam | ato vyatikramaṃ me'dya kṣantumarhasi śaṅkara || iti vijñāpitastābhyāmīśvarābhyāṃ maheśvaraḥ | prīto'nugṛhya devau tau smitapūrvamabhāṣata || īśvaraḥ- vatsa vatsa vidhe viṣṇo māyayā mama mohitau | yuvāṃ prabhutve'haṅkṛtya baddhavairau parasparam || vivādaṃ yuddhaparyantaṃ kṛtvā noparatau kila | tenocchinnā prajāsṛṣṭirjagatkāraṇabhūtayoḥ || ajñānamānaprabhavādvaimatyādyuvayorapi | tannivartayituṃ yuṣmadgarvamohau mayaiva tu || evaṃ nivāritāvadya liṅgāvirbhāvalīlayā | tasmādbhūyo vivādaṃ ca vrīḍāṃ cotsṛjya kṛtsnaśaḥ || yathāsvaṃ karma kuryātāṃ bhavantau vītamatsarau | purā mamājñayā sārdhaṃ samastajñānasaṃhitā || yuvābhyāṃ hi mayā dattā kāraṇatvaprasiddhaye | mantraratnaṃ hi sūtrākhyaṃ pañcākṣaramayaṃ param || mayopadiṣṭaṃ sarvaṃ tadyuvayoradya vismṛtam | p. 463) dadāmi ca punaḥ sarvaṃ yathāpūrvaṃ mamājñayā | yayā vinā yuvāmeva na kṣamau sṛṣṭirakṣaṇe || evamuktvā mahādevo nārāyaṇapitāmahau | mantraratnaṃ dadau tābhyāṃ jñānasaṃhitayā saha || tau labdhvā mahatīṃ divyāmājñāṃ māheśvarīṃ parām | mahārdhaṃ mantraratnaṃ ca tathaiva sakalāḥ kriyāḥ || daṇḍavatpraṇatiṃ kṛtvā devadevasya pādayoḥ | atiṣṭhātāṃ vītabhayāvānandastimitau tadā || etasminnantare citramindrajālavadaiśvaram | liṅgaṃ kvāpi tirobhūtaṃ na tābhyāmupalabhyate || tato vilapya hāheti sadyaḥ praṇayabhaṅgataḥ | kimasatyamidaṃ vṛttamiti coktvā parasparam || acintya vaibhavaṃ śaṃbhorvicintya ca gatavyathau | abhyupetya parāṃ maitrīmāliṅgya ca parasparam || jagadvyāpāramuddiśya jagmaturdevapuṅgavau | tataḥ prabhṛti śakrādyāḥ sarva eva surāsurāḥ || ṛṣayaśca narā nāgā nāryaścāpi vidhānataḥ | liṅgapratiṣṭhāṃ kurvanti liṅge taṃ pūjayanti ca || (sūtaḥ)-(śaṃ-saṃ-upa-73) punaścāhaṃ pravakṣyāmi saṃbhūyābhyarcya śūlinam | devairabhīṣṭaṃ saṃprāptaṃ yadyattatkathayāmi vaḥ || (saṃpūjya sarvaṃ svābhīṣṭaṃ labhante sarvadehinaḥ | asminnarthe kathāmekāṃ pravakṣyāmi samāsataḥ ||) pūrābhūdandhako nāma daiteyo lokakaṇṭakaḥ | tapasā mahatā prāptabalavīryaparākramaḥ || p. 464) trijagatpīḍitaṃ tena devāśca vijitā yudhi | nirjitā vibudhā brahmaviṣṇvādyā raṇamūrdhani || strīveṣadhāriṇaste'tha na tu puṃrūpamāsthitāḥ | ghṛtastrīveṣabhāṣāśca cerurdevā diśo daśa || puruṣākāravibudhān hanyātkārāgṛhāntare | punaśca vanitārūpān sahate sma na cāsuraḥ || te pīḍyamānā daityena strīveṣā api santatam | mandaraṃ prāpya te sarve mahādevahitaṃ girim || tatra devaṃ namaskṛtya haribrahmādayaḥ surāḥ | tadājñayā'bhavan devīsakhīnāṃ paricārikāḥ || tatrāpyanupadaṃ devānandhako girimāsadat | taṃ mandaragataṃ devāḥ strīveṣā viṣṇupūrvakāḥ || vyajijñapanmaheśāya daurātmyaṃ cāsya kṛtsnaśaḥ | tato devo mahādevaḥ karuṇāmṛtavāridhiḥ || devānāṃ rakṣaṇe yatto bhairaveśamacodayat | vinigrahāya daityānāṃ sagaṇo nirjagāma saḥ || tayoryuddhamamūttatra senayo rudradaityayoḥ | vināśamagamaddaityasenā bhairavasenayā || ye ye daityā hatā raudraistāṃstān bhṛgusutastadā | mṛtyuñjayena mantreṇa japtena ca punaḥ punaḥ || punarujjīvayāmāsa tadadbhutamivābhavat | śukramākṛṣya sahasā bhakṣayāmāsa śaṅkaraḥ || tato hatā'surī senā gaṇapairbhairavaiḥ kṣaṇāt | bhairavo'pi tataḥ kruddhastamandhakamahāsuram || śūlaprotaṃ vidhāyāśu śivasannidhimabhyagāt | śivenālokito daityaḥ śūlaproto'pi tatkṣaṇam || p. 465) nivṛttamasya sakalaṃ karmajātaṃ tadāsuram | lambamānaḥ sa śūlāgre devaṃ tuṣṭāva hṛṣṭadhīḥ || tatstotramudito devastaṃ vareṇa samāyujat | vavre so'pi varaṃ daityo gāṇāpatyamanuttamam || tato devo'pi daityāya gāṇāpatyaṃ prasannadhīḥ | śukraṃ ca grastamīśo'ntarutsasarjodarāntarāt || śukro'bhyarcya tadeśānaṃ svamaṇḍalamathāviśat | tato viṣṇumukhā devā samārādhyāmbayā śivam || strīrūpaṃ saṃparityajya yayuḥ svaṃ svaṃ tadāspadam | asuro'pyandhakaḥ pāpī vilokyānte triśūlinam || gāṇāpatyamamartyānāmapi durlabhamāpa saḥ | (sūtaḥ)- (śaṃ- saṃ- upa- 74) ekadā punarīśānaḥ priyayā girikanyayā || antaraṅgagaṇendraiśca śṛṅgāravanamāśritaḥ | tatra śṛṅgāravipine devyā dattakaraḥ śivaḥ || gulmān latāḥ drumāṃścānyān phullapallavaśobhinaḥ | sārdhaṃ dadarśa tān devyā śanaistaddṛṣṭisūcitān || madhye tatra vaṭaṃ dṛṣṭvā mahāviṭapamadbhutam | tanmūlavedikāmadhyamāsasāda sahomayā || adhyāsāmāsatustatra divyāstaraṇamāsanam | devī nyagrodhamālokya devadevaṃ ca sasmitā || prāha vṛkṣo mahādeva na dṛṣṭo yatra kutracit | tāmāha vadatīmevamito'pyeṣa yugāntime || brahmaṇaḥ pralaye prāpte mahānetacchatādhikaḥ | bhaviṣyati tadā parṇamekamasyārṇavāmbhasi || patiṣyati mahāviṣṇustatra śete'rbhakākṛtiḥ | brahmotpattinimittaṃ māṃ smariṣyati janārdanaḥ || p. 466) hiraṇyagarbhaṃ tenāhaṃ janayiṣyāmi tanmukhāt | (ajasya nābhāvadhyekaṃ samarpitamiti śrutiḥ |) jagatsṛṣṭerayaṃ paścādyathāpūrvaṃ pravartate || udyānapālakāndevaḥ strībhiḥ sannihitān saha | āhūya vāpikāmadhyādānayiṣyatha pakṣiṇau || kaucidityāha mugdhenduśekharastānumāsakhaḥ | te haṃsaṃ śukamekaṃ ca gṛhītvā jagmurañjasā || tau pakṣiṇau praṇamyeśaṃ samātasthaturagrataḥ | ālokya tau tu viśvātmā papraccha priyayā saha || kva tiṣṭhantau dvijau kālaṃ kiṃ kiṃ kṛtvā vineṣyathaḥ | sāmbe pṛcchati tatraivaṃ śukaḥ provāca hṛṣṭadhīḥ || kṛtamālātaroḥ śākhāmāśritya sthīyate mayā | atraiva bhavadudyāne satataṃ bhāgyaśālinā || haṃso'pi punarāheśaṃ praṇamya sa kṛtāñjaliḥ | brahmaviṣṇvośca lokeśu dikpālānāṃ ca saṃcaran || bhūripuṇyavaśāddeva tavodyānamihāgataḥ | vāpīmadhye'tra pīyūṣamamambhaḥ piban sadā || patnyāstava jaṭājūṭanilayāyāśca sāmpratam | praśaṃsannambhaso nityaṃ māhātmyaṃ nivasāmyaham || bruvantamiti taṃ haṃsaṃ śukaṃ ca jagatāṃ patiḥ | gacchatāmiti tau coktvā visasarja tadā smayan || tato devī bhṛśaṃ kruddhā samutthāya tadāsanāt | īśamuktvā tava strīti haṃsasya vacanātkatham || prītistava mukhe hāsaḥ sādhu sādhviti nirgatā | gatvā dūraṃ kvacillīnā bhūmau pāṃsūn samūhya sā || cakāra puttalīṃ sā ca sajīvā punarutthitā | tadantare mahādevaḥ kupitāṃ jagadambikām || p. 467) sāntvayitvā samānīya jagāmāntaḥpuraṃ prabhuḥ | yaiḥ pāṃsubhirumādevyā kṛtā puttalikā tadā || te manmathasya dagdhasya dehabhasmacayāstataḥ | durguṇaḥ puruṣākāraḥ kailāsasya samīpagaḥ || taṃ gaṇendrāḥ samudvīkṣya tvaṃ bhaṇḍo nāmato'suraḥ | (gaccha duṣṭa tvayā nātra sthātavyaṃ suraśatruṇā || nirāsuriti kopena sa bhaṇḍo nirgato'suraḥ ||) bhaṇḍāsurastapastepe prītaṃ kurvan paśoḥ patim | sughoramativairāgyādvarṣāṇāmayutāyutam | śatravo mama devendra haribrahmādayaḥ surāḥ || saṃhariṣye tatasteṣāṃ vīryāṇi kṛpayeśituḥ | vinderan tena māṃ vīryaṃ bhakṣayantaṃ hṛdi sthitam || yayāce varamityevaṃ devadevaṃ triyambakam | prītastattapasā devastadā sarvaṃ varaṃ dadau || bhaṇḍāsuro labdhavaro bhakṣayanvīryamātmanām | brahmaviṣṇvindramukhyānāṃ devānāmapi sarvaśaḥ || naṣṭavīryāḥ surāḥ sendrāḥ svasvapatnyāṃ virāgiṇaḥ | kimetaditi nirviṇṇā jajñire na tu taṃ surāḥ || icchanto'sya pratīkāramīśārcanaratā bhṛśam | brahmā harirhariścānye haritāmadhipāśca te || liṅge ṣoḍaśabhirdevamupacārairupācaran | kailāsagirimabhyetya paścādabhyarcayañchivam || nirvīryā deva sañjātā na jānīmo'sya kāraṇam | (īśvaraḥ)- tānuvāca haribrahmapramukhāniti bhāṣiṇaḥ | evaṃ bhaṇḍāsuro yuṣmadvīryamādāccharīragaḥ || p. 468) tadarthaṃ sarvasaṃhārayāgaḥ kāryo mayā yadi | asurāṇāmanumatistvanyathā naiva śakyate || madanuṣṭhitayāgāgnau huteṣvakhiladehiṣu | ājñayānantaraṃ śaktirmama kāpi bhaviṣyati || (bhaṇḍāsuraṃ sā saṃhṛtya yuṣmāṃśca janayiṣyati |) yathāpūrvaṃ kṣaṇenaiva satyamuktaṃ surā mayā | tadomiti vacaḥ procuḥ śrutadevagiraḥ surāḥ || niśśaktahastapādāḥ smo nitarāṃ vimukhāḥ striyām | itīśvaro visṛṣṭeṣu gateṣu vibudheṣvatha || svasminneva mahāvahnau juhāva samidhaḥ surān | munīn pitṛgaṇānanyāngandharvoragarākṣasān || manuṣyān pakṣiṇo gāśca jāgatsthāvarajaṅgamam | mahāgrāso gṛhītvāgnau dīkṣitaḥ svayamambayā || hute niśśeṣamakhile sthāvare'pi ca jaṅgame || tasminnagnau samuttasthau śaktiraṇḍaistribhiḥ saha | bibhrāṇā puṣpaviśikhamikṣucāpaṃ sṛṇiṃ srajam || praṇanāma mahādevaṃ śaktiḥ saṃprāpya pādayoḥ | vyajijñapacca kiṃ kāryaṃ śādhi māṃ sarvabhūtapa || tāmāha bruvatīmevaṃ śaktimān girijāpatiḥ | bhaṇḍāsuraṃ mahāghoraṃ bhakṣakaṃ śuklamātmanām || saṃharāśu mahāśakte rakṣārthamakhilātmanām | visasarja tadā sāpi tasmin śaramathaikakam || vimuñcantī saṃjahāra prāṇāṃstasya tadājñayā | bāṇenaikena sahasā hate bhaṇḍāsure tayā || anantaraṃ dayāsindhuḥ śaktiṃ tāmādideśa ha | aṇḍatraye tvayā sṛṣṭe brahmaviṣṇumaheśvarān || p. 469) mahālakṣmīmambikāṃ ca vācāṃ devīṃ sarasvatīm | taistaiḥ saṃyojya tatpatnīḥ sṛṣṭirakṣālayān kramāt || kārayeti śivājñāṃ tāṃ vahantī śiraseśvarī | tathaiva trīn samutpādya tacchaktīrapi tādṛśīḥ || sṛṣṭirakṣālayaguṇān kārayāmāsa taistribhiḥ | (punaḥ kadācitkālāgnirudramūrtiṃ svamāsthitaḥ || tenaikena jagatsṛṣṭirakṣālayamukhāḥ kriyāḥ | karoti svayameveśaḥ kadācidviṣṇumāsthitaḥ || tenaikenāpi sṛṣṭyādikarma kārayatīśvaraḥ | evaṃ vai brahmaṇo mūrtimāsthāyaikena tena vai || sṛjatyavati hantīśaḥ kalpe kalpe jagatpatiḥ | tathāpi rudramūrtiṃ svāmaṅgīkṛtyāmbikāpatiḥ || abhinnāmabhimanvānaḥ sa sadā tatra tiṣṭhati | kalpe brahmā kvaciddevaṃ samārādhya sadāśivam || svayaṃ sṛjati vai lokaṃ saṃharatyavatīti ca | kalpe'nyasmin haristvevaṃ samārādhya sadāśivam || pratikalpaṃ jagatsṛṣṭisthitisaṃhāramīśvaraḥ | tānadhiṣṭhāya devāṃstrīn krīḍatīti parā śrutiḥ ||) devadevaṃ samārādhya svasvāhaṅkāracoditāḥ | sṛṣṭyādisarvakarmāṇi kurvanti svājñayaiva te || rudramūrteśca tannāma taccihnaṃ tasya ceṣṭitam | sadāśivasya yannāma nānayorvidyate bhidā || anyeṣāṃ tāmadhiṣṭhāya dadātīṣṭaṃ svayaṃ śivaḥ | ājñāpayati ceśānaḥ sarvānālokya sādaram || ahameva haraḥ so'yaṃ nāvayorvidyate bhidā | anuśāsyeti devastānantardhānaṃ yayau śivaḥ || p. 470) te'pi tatpūjayā labdhamahābhogāstrayaḥ surāḥ | kurvanti satataṃ sṛṣṭisthitināśānpṛthak pṛthak || tadādi śivapūjāyā mahimāsaṃbhṛtaśriyaḥ | bhuñjanto vipulān bhogān brāhmānapi ca vaiṣṇavān || raudrāṃśca padasaṃbhūtānīśvarājñāsamudbhavān | śaivaṃ ca paramānandamanvabhūvaṃstrayaśca te || bhaṇḍāsuraḥ śivasyāgre nihataḥ śivayā punaḥ | prāpya rudragaṇendratvaṃ duṣprāpamamarairapi || āste'dyāpi gaṇaiḥ sārdhaṃ sannidhau parameśayoḥ | agnikuṇḍasamudbhūtā yeyamambāṃśasaṃbhavā || tripureti samākhyātā puṣpabāṇekṣukārmukā | seyamīśaṃ samārādhya śivayā saha saṅgatā || itthaṃ bhaṇḍāsurārthe jagadidamakhilaṃ brahmaviṣṇvindrapūrvān raudre yāge śivo'yaṃ samidha iva ca tān svāṃśavahnau ca hutvā | śaktyā bhaṇḍāsurendraṃ tripuravanitayā ghātayitvā mahatyā viśvaṃ devyā yathānyānsakalamapi surānkṛlpayāmāsa bhūyaḥ || gaṅgāsāgarasaṃgame himagirau pṛṣṭhe ca meroḥ punaḥ kāśyāṃ vṛddhagirau prayāgagayayormadhyārjune naimiṣe | taptvā yatphalamāpnuyādavikalaṃ bhaktyā sakṛcchaṅkaraṃ liṅge'bhyarcya tadāpnuyātphalamaho vakṣye'navadye tava || ------------ vratāni cīrṇānyamunākhilāni cāndrāyaṇādīni yathāvidhānam | bhūrādayastena jitāśca lokāḥ śivārcanā yena kṛtā sakṛtsyāt || saṃsāraduḥkhāni titīrṣurajñaḥ sahasrajanmasvanubhūya tāni | sakṛdbhavānīsahitaṃ maheśaṃ liṅge'rcayedbhaktiyuto'navadye || p. 471) liṅgārcakānāṃ nahi garbhavāso na janmaduḥkhaṃ maraṇādbhayaṃ na | devatvamāśāpatitā munitvaṃ devendratā tadvaśagānavadye || brahmāṇḍamadhye sukṛtānurūpaṃ bhogāya yadyatparikalpitaṃ syāt | talliṅgapūjākaraṇena sidhdye- dācandratārādadhikaṃ paraṃ tu || pūjāṃ maheśasya karoti yo vā bhogecchayā vā puruṣārthakāmaḥ | icchānurūpaṃ phalametya sarvaṃ saṃkrīḍate'gre parameśvarasya || kāmeṣu yaṃ yaṃ prasamīkṣya kuryā- cchivārcanaṃ tallabhate hyayatnāt | īśārcaneneha vinānavadye sudurlabhaṃ cāpi padaṃ na sidhyet || gatirna pūjārahitasya janto- rmuktirna pūjārahitasya jantoḥ | brahmendraviṣṇvādipadaṃ na sidhdye- ttayā vinā janmasahasrato'pi || sārvabhaumatvamīśasya pūjayā devi darśitam | aṣṭaiśvaryaprasiddhiśca nānyathā labhyate kvacit || manoramāḥ padmadalāyatākṣya- striyaśca kalyāṇayutā gṛhāśca | ātuṣṭiparyantadhanāni śaṃbhoḥ sidhdyanti pūjākṛtino'navadye || raudraṃ samabhyarcya hi liṅgamādau śilāmayaṃ cāru haristu bhaktyā | p. 472) sudurlabhaṃ vaiṣṇavamādyamagrya- mavāptavāniṣṭapadaṃ paraṃ yat || lakṣmīḥ samārādhya maheśaliṅgaṃ vakṣo hareḥ prāptavatī nivāsam | kartā samastasya babhūva dhātā sā bhāratī tasya ca vallabhā'sīt || ārādhya liṅgaṃ tridaśeśvaro'bhū- cchakraḥ śacī taṃ patimāpa juṣṇum | āradhanīyo'khilacetanaiśca tatsāmbamūrtirgiriśo'navadye || īśānapūjākhilakāmadā syā- tpūjā śivāyā api sarvadā syāt | yenāpi kenāpi tato'navadye pūjyau bhavānīparameśvarau ca || svayaṃ bhuvi sthāpitadivyaliṅge sadannakḷpte sphaṭike tu vāpi | tīrthe girau vā vipine'rcayitvā yāmīṃ na kāṃcicchruṇuyātkathāṃ saḥ || triyambakenāpi namaḥ śivāya- mantreṇa vātha praṇavānvitena | ārādhya bhaktyā paramīśitāraṃ kadāpi yāmīṃ śruṇuyātkathāṃ saḥ || pūjāprabhāvena maheśvarasya bhaktiprabhāvena tathāmbikāyāḥ | śivopamānāḥ śivasannidhāne krīḍanti yāvannava pañca śakrāḥ || p. 473) tapāṃsi yajñā bahudakṣiṇāśca na raudrasūktārcanapuṇyatulyāḥ | tadbhaktipūrvaṃ satataṃ maheśa- mārādhayedambikayāgamāntaiḥ || śāṭhyena vā dambhavilobhato vā prasaṅgato vāpi yadṛcchayā vā | īśaṃ namanto na yamaṃ vrajanti pañcākṣareṇārcya bhavanti muktāḥ || āyuṣyamārogyamatīva saukhyaṃ bhogāṃśca rājyaṃ varayoṣitaśca | suputrdāreṣṭadhanāni sarvaṃ śivārcakānāṃ purato bhavanti || vidyāṃ ca rūpaṃ kulamiṣṭasaṃpa- tsamṛddhidārānbhavanaṃ manojñam | jñānaṃ ca vijñānaphalaṃ samīyu- rārādhayantaḥ śivamindumaulim || ekāhamārādhayato'pi rudraṃ bhaktyā maheśānapadaṃ pradiṣṭam | kiṃvāniśaṃ cārcayatāmumeśaṃ yathāvidhānaṃ śatarudramantraiḥ || caṇḍālaḥ śvapaco'pi vātha patito goghnaḥ kṛtaghno'pi vā liṅge śaṅkaramarcayan sakṛdapi svānte śivaṃ bhāvayan | muktaḥ pātakakoṭibhirjaladharairmuktārkavadbhrājate satyaṃ satyamidaṃ punaḥ punaridaṃ vakṣye'navadye tava || mānuṣyamāsādya sudurlabhaṃ ya īśānapūjāṃ na karoti mūḍhaḥ | tasyaiva tajjanma nirarthakaṃ syā- tpūjākṛtastatsaphalaṃ hi janma || p. 474) doṣairmahāpātakino'pi muktā bhaveyurīśārcanayānavadye | bhiṣaktayā rogiṇa āśu rogai- riva prasanne kimasādhyamīśe || vakṣye rahasyaṃ tava śāstrasāraṃ sanyāsavṛttiśca jitendriyatvam | śivārcanāyāḥ sadṛśaṃ na viddhi saivānavadye satataṃ vidheyā || pāpādhikaḥ pāparato'pi pāpai- rjanairyuto vapi naro'navadye | na lipyate vārijapatramambhasā pāpaistathā śaṅkarapūjakaścet || prātarvaraṃ darśanamīśvarasya gatiṃ samāpnoti garīyasīṃ saḥ | sandarśanālliṅgavarasya nityaṃ pāpairyuto'sau bhavatīha muktaḥ || prātarliṅgamumāpateraghaharaṃ sandarśanaṃ svargadaṃ madhyāhne hayamedhatulyaphaladaṃ sāyantane janmaham | bhānorastamayātpradoṣasamaye pañcākṣarārādhanaṃ tatkālatrayatulyamiṣṭaphaladaṃ sadyo'navadye'nvaham || sandarśanaṃ sparśanamīśvarasya varaṃ vareṇyasya karadvayena | liṅgaṃ mahāpuṇyatamaṃ yadasmā- nna lipyate pātakakoṭibhiśca || yo mātṛhā vā pitṛhā paśughno bhrūṇasya vīrasya gurośca hantā | amantrakaṃ vāpi maheśaliṅgaṃ spṛṣṭvānavadye sa bhavedviśuddhaḥ || p. 475) tadātmaliṅgaṃ parikalpya śuddhaḥ spṛśedanarhaḥ sakalaṃ tadarhaḥ | trayodaśīrātrimukhe pradoṣe vastropahārāṅgadanīlakaṇṭham || dṛṣṭvā namedbhaktiyuto'navadye sa mucyate pātakarāśibhiśca | anekajanmāyutapāparāśiḥ saṃdarśanena tripurāntakasya | kṣipraṃ vinaśyatyanalena tūlaṃ dahyettathā citramaho'navadye || bālaghnaḥ pitṛhā ca gohayasutastrīśūdrahā mātṛhā vaktā vā paradoṣaduṣṭavacaso ratnāpahārī naraḥ | devasvasya parasya vā paśudhanasteyī ca hantāpi vā dṛṣṭvā liṅgamumāpateśca sahasā pūto'navadye bhavet || jātismaratvaṃ bahuvidyatāṃ ca vijñānavattāṃ pṛthivīpatitvam | bhayena vā jñānavaśena vāpi prāpnoti dṛṣṭveśvaraberaliṅgam || pāpakṣayaṃ darśanamīśvarasya tatsparśanaṃ rudragaṇatvadaṃ syāt | taddarśanaṃ mokṣaphalaṃ vidadyā- dyathāvidhānaṃ śrutimantrapūrvam | pradakṣiṇaṃ yaḥ kurute śivasya bhaktyā punaḥ pañca harasya nityam | ekaṃ punaśca stutibhirvidhāya pradakṣiṇaṃ yāti punarna janma || saṃdarśanārthaṃ śivaliṅgamūrteḥ prayāti yāvanti padāni martyaḥ | pade pade syāddhayamedhapuṇyaṃ pradakṣiṇaprakramaṇe ca tadvat || p. 476) varṇī savyaṃ tvasavyaṃ yatirubhayamapi dvau vranastho gṛhasthaḥ prādakṣiṇyaṃ vidadhyādvṛṣagaṇavṛṣabhān somasūtraṃ vṛṣaṃ ca | caṇḍaṃ sūtraṃ ca caṇḍaṃ vṛṣabhamiti ca yattatpradoṣeṣu kāryaṃ natvā natvā praṇāmaṃ praṇatiritarathā viṣvagaṅgena śaṃbhoḥ || ekaṃ savyaṃ tvasavyaṃ daśaśatakaparaṃ dve ca lakṣaṃ vṛṣādyaṃ natvā natvāṣṭakoṭiḥ praṇatiparivṛtiḥ saptakoṭiḥ śivasya | prādakṣiṇyaṃ tato'ṅgairdaśaguṇamakhilaṃ bāhyakakṣyāṃ daśa syā- tstotrādanyatra maunaṃ padaviralagatirmaulidṛṣṭāñjaliśca || pradakṣiṇaṃ śaṅkaraliṅgamūrte- rvadanti santaḥ kila saptadheti | daśādhikaṃ cottaramuttaraṃ syā- tpade pade yajñaphalaṃ kilādyam || saṃdarśanaṃ vandanamarcanaṃ ca pradakṣiṇaṃ tarpaṇamīśvarasya | śanipradoṣe ṛṇamocanāya dīpto bhavāmbhonidhibāḍabāgniḥ || pradoṣakāle na hariṃ prapaśye- tpaśyetpramādādyadi cakrapāṇim | naśyanti catvāri narasya tasya prajñābalāyūṃṣi yaśo'navadye || pradoṣakāle na hariṃ prapaśye- ttrayodaśī yatra kalā niśāyām | smṛtikṣayaḥ paśyati cetpramādā- nmatikṣayaḥ syāttisṛṇāṃ navānām || trayodaśīrātrimukhe viśeṣā- tpaśyetpramādādyadi tatprodoṣe | vṛṣadvayo dvādaśavatsarāṇāṃ hareḥ pradoṣe'rcanamānatiṃ ca || p. 477) saṃkīrtanaṃ vā smaraṇaṃ na kuryā- tsaṃdarśanaṃ bhaktiyuto'navadye | hyatatkriyaścenna tu dharmalopo viṣṇvarcanaṃ santatakāryamāhuḥ || pradoṣakālena vinānavadye tatrāpi kurvīta nṛsiṃhamūrteḥ | ālokānārcānatikīrtanāni homaṃ japaṃ bhojanasaṅgamāṃśca || svādhyāyatailaṃ ca hariprasaṅgaṃ tyajetpradoṣeṣu nṛsiṃhamūrteḥ | rudrātmakatvaṃ hi jagatprasiddhaṃ tasmātsamārādhanamīśvarasya || yathāvidhānaṃ vidadhīta kāle tatrābhiṣeke'bhirataḥ śivasya | tadbhedavādaṃ kramavakṣyamāṇa- mabhyajya tailena ghṛtena dadhnā || kṣīreṇa vāthekṣurasena gandhaṃ sanālikerodakamākṣikābhyām | śuddhodakaiścāpyabhiṣekayetta- dabhīṣṭasiddhiṃ sakalāmavāpya || vijñānavān jñānadṛśā samīkṣya parārthatattvaṃ pramathendratāṃ ca | saṃprāpya mukto bhavatīśabhaktyā daśāparādhān salilena śaṃbhuḥ || kutābhiṣekaḥ salile'navadye śataṃ sudugdhena gavāṃ ca dhadhnā | (sahasramājyairayutaṃ kadācit) p. 378) yaḥ kārayedanvahamekamāsaṃ ghṛtābhiṣeke śivaliṅgamūrteḥ | uddhṛtya koṭiṃ svakulodbhavānāṃ sa modate rājataparvatāgre | godhūmacūrṇairyavajaiśca cūrṇai- rabhyarcya liṅgasya ghṛtokṣitasya || uṣṇāmbusiktasya ca bilvapatraiḥ saṃgharṣaṇātkoṭigavāṃ pradātā | liṅgasya pīṭhasya ca koṣṇatoya- sekaśca bilvacchadagharṣaṇaṃ ca || kṛṣṇāṣṭamītailaghṛtābhiṣekaṃ sahasragodānasahasratulyam | paḥ snāpayetsādaramīśaliṅgaṃ sadyoghṛtaiḥ kaṣṇatilasya tailaiḥ || sakṛtsahasrāyutakoṭikalpa- samārjitaiḥ śuddhyati sarvapāpaiḥ | yaḥ snāpayetpāṇḍurabhasmaneśaṃ bhaktyānavadye sa vimuktapāpaḥ || candrāṃśuśubhraḥ śivavatsudhāṃśoḥ pramodate maṇḍala eva sākṣāt | gavāṃ sahasrairdaśa vedavidbhyaḥ sūryoparāge saha hemavastraiḥ || dātuḥ phalaṃ yattadaho'navadye snānena liṅgasya gavāṃ sudugdhaiḥ | dadhnābhiṣekaṃ sakṛdīśvarasya kurvan padaṃ vaiṣṇavameti divyam || p. 479) yo vānavadye madhuneśaliṅgaṃ saṃsnāpayedvahnipadaṃ sa yāyāt | pūtena toyena tu dhautavastraiḥ saṃsnāpya liṅgaṃ labhate sa kāmān || pracetasaḥ prāpya padaṃ prasannaḥ pramodate devavadhūsahasraiḥ | saṃsnāpayetkṛṣṇacuturdaśīṃ tvāṃ śītāṃśuvāre tu gavāṃ payobhiḥ || sāyujyamāpnoti naro'navadye bhaktyā maheśasya tu divyaliṅgam | nālīkatoyasnapito'navadye liṅge'ṣṭamī bhānudinānyavāre || sāyujyalābhātkarasanniviṣṭo nālīsupīto dhavalaśca mukhyaḥ |? kṛṣṇāṣṭamī vātha caturdaśī ca ghṛtena tailena śivasya liṅgam || saṃsnāpayedvā madhunā nayettam sāyujyamīśasya hareḥ prayāti | saṃsnāpya tailena maheśaliṅgaṃ sāyujyamāpnoti kulaistribhiśca || tathekṣusāreṇa tadantike'sau sa modate koṭikulaikakalpam | itthaṃ yaḥ śivavāsareṣu sughṛtaiḥ saṃsnāpayedaiśvaraṃ liṅgaṃ jātu naro haraṃ bhavaśatairapyārjitaṃ pātakam | hitvā koṭikule purandarasamaḥ prāpto giriṃ rājataṃ bhūtvābhīṣṭasamastalokagatiko mukto'navadye bhavet || ghṛtena dadhnā madhutailadugdhaiḥ saṃsnāpya caikena nivedya devyā | pañcāmṛtasnāpanamīśaliṅge mahāphalaṃ santa udāharanti || p. 480) rudrābhiṣekaṃ salilaistu kuryā- tsuvastrapūtaiḥ śatarudrasuktaiḥ | pañcāṣṭaṣaṭsaptadaśāpi vāraṃ rudro'navadye sa bhavenmanuṣyaḥ || puṣpaiśca patrairgirijaiśca vanyai- ssvārāmajaiśchidrakakīṭahīnaiḥ | navairna bhūmau patitaiśca śuddhaiḥ pūjākhilānāṃ manujairvidheyā || ekena puṣpeṇa tathārkajena liṅgārcanaṃ vedavide dvijāya | yadvā suvarṇasya daśa pradānaṃ santo'navadye pravadanti tulyam || arkaprasūnasya sahasrato'pi varaṃ tathaikaṃ karavīrapuṣpam | tato'rkapuṣpātkaravīrapuṣpā- dvailvaṃ dalaṃ campakapaṅkajaṃ ca || dhuttūrakadroṇasamaṃ kuśaṃ ca śamī tvapāmārgajamutpalaṃ ca | kramātsahasrādhikamekamekaṃ nīlotphalaṃ śreṣṭhatamaṃ prasūnam || bhūmau nagāgreṣu nabhontarāle pātālalokeṣu ca devaloke | rudrapriyaṃ śreṣṭhatamaṃ supuṣpaṃ nīlotpalānnāstyadhikaṃ samānam || nīlotpalānāṃ śivaliṅgamūrdhni mālāsahasreṇa samarpayedyaḥ | parārdhalakṣāyutamīśatulyo paro'navadye vasatīśaloke || p. 481) anyaprasūnārcayitānavadye tacchreṣṭhatulyaḥ kulakoṭiyuktaḥ | kālaṃ śivāgre nivasetsabhogaḥ talliṅgamarcyaṃ kusumairavaśyam || agandhi durgandhyapavitrabhūtaṃ keśādiduṣṭaṃ patitaṃ ca noktam | jīrṇaṃ tathā paryuṣitaṃ hyapakvaṃ tyājyaṃ prasūnaṃ mukulaṃ vadanti || nacetprasūnāni tadīyapatraiḥ teṣāmabhāve tu phalairvidheyā | pūjā tṛṇairoṣadhibhiśca gulmaiḥ bhaktyāthavā kevalayānavadye || vakṣye'navadye śruṇu te rahasyaṃ dhuttūrapuṣpeṇa śivaṃ niśāyām | śivāṃ niśāyāmapi ketakīyaiḥ sālokyasiddhiṃ labhate sakalpam || dalairapāmārgasamudbhavaistu yaḥ pūjayetsāmbaśivaṃ samantram | caturdaśīyuktadine viśeṣā- tsāyujyamāpnoti sa cānavadye || ghṛtānvitaṃ gugguladhūpamekaṃ māsārdhamātraṃ vinivedayedyaḥ | lokaṃ sa cāpnoti śivasya sākṣā- cchivo'parādhaṃ kṣamate sahasram || ? ambhodhitoyena ghṛtena dīpaḥ puro maheśasya tathā'mbikāyāḥ | tāvadyugānāṃ śivalokameti sahasrasūryapratimo gaṇeśaḥ || p. 482) tailena vātha pratibodhya dīpaṃ śivāgrato gugguladhūpamādyaiḥ | datvā naraḥ pāpacayairvimuktaḥ kāmānavāpnoti naro'navadye || ghṛtena dīpaṃ parameśvarāya sājyaṃ dadadgugguladhūpamārāt | gaṅgānadīsnānaphalaṃ prayāti vṛddhādrivāsaṃ labhate'navadye || iṣṭaṃ labhedyadyatīva hṛdyaṃ bhojyaṃ priyaṃ svādu gṛhe yadasti | tattatsamastaṃ parameśvarāya nivedayannīśvaratāmupaiti || dadyādyaḥ śivaliṅgamūrdhni kusumaṃ caikaṃ sa tīrthāpagā- snānaiḥ sarvamayaiḥ samastadharaṇīdānairgavāṃ koṭibhiḥ | svarṇairmerusamaiḥ phalaṃ yaduditaṃ datte dvijebhyaḥ śrutau ? tatpuṇyaṃ labhate sahasraguṇitaṃ sadyo'navadye dhruvam || ekaṃ prasūnaṃ salilaṃ ca kiṃci- damantrakaṃ vāpi samantrakaṃ vā | samarcayecchaṅkakaramūrdhni bhaktyā svavaṃśakoṭyā śivalokameti || dalaiśca bailvairatha bhṛṅgapatrai- rabhyarcanaṃ śaṅkaraliṅgamūrdhni | sālokyasārūpyaphalapradaṃ syā- tsvavaṃśaviṃśasya tathānavadye || tasmādavaśyaṃ vidadhīta pūjā- mumāpateryadyapi saṃkaṭe'smin | naiva tyajetprakramaṇena pūjāṃ bhaktyaikapuṣpārcanato'navadye || p. 483) vane nagāgre saritāṃ cakūle tīrthe'marairvā munibhirmanuṣyaiḥ | pratiṣṭhitaṃ liṅgamudīkṣya bhaktyā pūjā bhavetprakramaṇairnamobhiḥ || bhaktyā vinā yajñatapobhirugrai- rdānairathānyairanavadya īśaḥ | dhyeyo na dṛśyo na ca bhāṣaṇīyaḥ spṛśyo na cārcyo na tu janmalakṣaiḥ || pūjā ca bhaktiḥ śivabhaktamaitrī tathānumodaḥ śravaṇaṃ kathāyāḥ | kriyāṅgajeṣṭāsmṛtiraṣṭacihnai- rbhakto'navadye'bhihito munīndraiḥ || cihnairyuto vipravaraśca vidvān yatiḥ śvapāko'pi sa eva bhaktaḥ | nānyaścaturvedadharo'pi pūjyo deyaṃ ca tasmai sa śivasvarūpaḥ || patraṃ ca puṣpaṃ phalamekasiddhaṃ bhaktyeṣṭadevāya samarpayedyaḥ | na śaknuyāttasya phaṇīśvaro'pi puṇyaṃ vivektuṃ bhuvi cānavadye || prāsādamatyucchritagopuraiśca vimānamuttambhanamaṇṭapaṃ yaḥ | vittānusāreṇa karoti puṇyaṃ tasyānavadye kathituṃ na śakyam || mṛdvālukāgomayabhasmapiṣṭaiḥ kṛtvārcayan jātu maheśaliṅgam | kuśāpsu kuḍyāṅgulivedikāsu krīḍābhirapyeti gaṇeśvaratvam || p. 484) vedirbhavānī śivaliṅgamīśaḥ saccitsadānandamayau bhavetām | prītau ca tau nāsya hi durlabhaṃ ta- lliṅgārcanādapyubhayatra satyam || pūjā vidheyā vidhineśvarasya śrutvā gurordoṣakarī na cetsā || kalāvajānan gurutāmupetya ghoraṃ sa śiṣyo narakaṃ prayāti | śrutyarthaṃ na kalau vadanti manujāḥ svalpāyuṣo'buddhayaḥ kiṃcijjñā api taṃ vadanti sakalāstacchiṣyatāmāpnuyuḥ | te cāmī vihitetarārthavaśagā nīcāṃ gatiṃ yāntyataḥ prāptaḥ sadguruṇoktamārgavaśago mukto'navadye bhavet || mahiṣāsuravyāghrāsuravadhaḥ (sūtaḥ)-(śaṃ0 saṃ0 upa0 75) purā surā haribrahmapramukhā adhipā diśām | mahiṣeṇāsurendreṇa tathā vyāghrāsureṇa ca || ciraṃ viprakṛtāstyaktasvasvalokāssametya te | kedāre devamīśānaṃ pūjayāmāsurañjasā || tataḥ prasanno bhagavān teṣāmāvirabhūcchivaḥ | namaskṛtya tadā tasmai provāca madhusūdanaḥ || śirasyañjalimādhāya vinayena samanvitaḥ | mama deva rajomohādbrahmaṇaśca purāvayoḥ || kalahena mahadyuddhamabhūdvai romaharṣaṇam | brahmā kopānmadupari sasarja mahiṣāsuram || ahaṃ vyāghrāsuraṃ tasminnasṛjaṃ krodhamūrchitaḥ | āvābhyāṃ yattapastaptaṃ tvatprītijanakaṃ mahat || p. 485) tena puṇyena mahatā tau sṛṣṭvā balavattarau | tau niyudhya ciraṃ kālamanyonyāśakyanigrahau || vyāghro'nvadhāvadbrahmāṇaṃ mahiṣo māṃ maheśvara | tataśca vivudhān sarvānasurau ca nyadhāvatām || idānīmadhikaṃ tābhyāṃ pīḍyate jagatāṃ trayam | vayaṃ deva tayoragre sthātumeva na śaknumaḥ || tau nigṛhyāsurau duṣṭau rakṣa rakṣa dayānidhe | iti vijñāpito devaḥ sarveśo madhuvidviṣā || sasmitaṃ girijāvaktramavalokya jagatpatiḥ | durgāmutpādya sahasā svājñayā parameśvaraḥ || siṃhaṃ tasyā dadau yānamatibhīmaparākramam | āyudhāni śitānyasyā aṣṭādaśa dadau mudā || anugṛhya ca tāmāśu kṛpāpūrṇena cakṣuṣā | ājñāpayattayorīśo nigrahārthaṃ suradruhoḥ || sārūḍhā siṃhamatulaṃ sarvāyudhaviśāradā | vyāghraṃ saṃhṛtya sahasā jagatāmavanāya sā || mahiṣasya śiraśchedaṃ cakāra viśikhaiḥ punaḥ | tacchiraḥ puratastasyā ayudhyata punaḥ punaḥ || tadākramya padaikena śūlāgreṇa jaghāna ca | tatpadasparśamātreṇa sa jñānī mahiṣāsuraḥ || tāmastuvanmahāmāyāṃ mahiṣāsuramardinīm | prītāsmai sā dadau kṣipraṃ gāṇāpatyaṃ suradruhe || sannidhau parameśasya vāsaṃ ca mahiṣāya sā | punaśca sannidhiṃ prāpya śivayorasurārdinī || tāvārādhya tato liṅge tayoragre'vasanmudā | devāśca te nirātaṅgā devaṃ devīṃ praṇamya ca || durgāṃ ca svaṃ svamacirādāṣuḥ sarve tadāspadam | p. 486) saptāsurasaṃhāraḥ (sūtaḥ)-(śaṃ0 saṃ0 upa-76) svarge kadāciddevendre bhogān bhuñjati svarbhavān || taṃ draṣṭuṃ sapta ṛṣayaḥ saṃprāpuḥ śaṃsitavratāḥ | tānāgatān sa satkṛtya mahendro munisattamān || ahaṃ dhanyo'smi munayo yūyamatra yadāgatāḥ | āptakāmo viśeṣeṇa yuṣmān tatprārthaye varān || devā manuṣyāḥ pitaraste vayaṃ sakhyamāśritāḥ | asurā rākṣasāścaiva piśācāśca tapodhanāḥ || sakhāyastannivṛttāstadasmākaṃ ripavo'surāḥ | asmadvādhāratā nityaṃ yūyaṃ tacchāntaye sthitāḥ || tasmāddikṣvamarāvatyāṃ yūyaṃ pratyekamāsthitāḥ | agniṃ nidhāya kuṇḍeṣu rakṣoghnena maghena vai || yajadhvaṃ pratyahaṃ devaṃ niyamena nirantaram | matprītyarthaṃ muniśreṣṭhāḥ sapta yūyaṃ mahattarāḥ || bruvantamevaṃ devendraṃ pratyūcuḥ sapta te dvijāḥ | vayaṃ svakarmānuṣṭhānaṃ tyaktvātraiva nirantaram || kathaṃ vatsyāmahe deva maghavanniti te'bruvan | bruvatastānitīndro'pi praṇipatya kṛtāñjaliḥ || madarthe yūyamatraiva yajadhvamṛṣisattamāḥ | yuṣmākaṃ jñānināṃ kiṃ vānuṣṭhānaṃ brūta sattamāḥ || ityarthitaṃ mahendrasyāśaknuvanto nirāsitum | cakrustathā te dikṣvagniṃ pratiṣṭhāpya yathāvidhi || rakṣoghnaṃ yajñamamalā mahendraprītimicchavaḥ | nātyarthaṃ prītamanaso bahiḥ saṃtoṣalāñchanāḥ || p. 487) kurvatsu yajñaṃ rakṣoghnaṃ teṣu saptasu yogiṣu | samuttasthurmahāghorā asurāḥ sapta saptasu || raktāsuro'tra prathamo raktabījākṣako'paraḥ | anye tu pañca vikhyātāḥ pañcavāraṇasaṃjñayā || ete sapta vinirgatya kuṇḍebhyo ṛṣisattamān | dṛṣṭvātmano dhāvamānānanvadhāvanmahāsurāḥ || palāyatastān santyajya saptarṣīn sapta cāsurāḥ | indralokamanuprāpya cendrādīnapi dhāvataḥ || prasahya jaghnire mūrdhni luṇṭhayāñcakrire puram | brahmalokamanuprāpya viṣṇulokaṃ ca te'surāḥ || tāṃstān prahṛtya sahasā prajahrustatpurāṇi ca | hiṃsituṃ samanukrāntāḥ prāṇino nikhilānapi || saptarṣayo mahendrādyā brahmā viṣṇuśca lokapāḥ | apūjayanmahādevaṃ teṣāṃ śāntimabhīpsavaḥ || tataḥ kailāsaśikharaṃ saṃprāpya jagadīśvaram | vyajijñapaṃstaṃ praṇamya ceṣṭitaṃ tridaśadviṣām || tānāha sa mahādevaḥ smayanniva dayānidhiḥ | indraḥ svātmopabhogārthaṃ maharṣīn madupāsakān || balātkāreṇa rakṣoghnaṃ yajñaṃ kartuṃ nyayuṅkta hi | viparītaḥ sa vai yajñaḥ suraghnaḥ samapadyata || upaplavāya brahmendraviṣṇvādīnāmajāyata | iti bruvanmahādevo jahāsa sakaradhvaniḥ || tato devī samīpasthā durgā devyasurārdinī | tāmāha mahiṣavyāghraghātinīṃ jagatāṃ pitā || raktāsuraṃ mahādurge raktabījākṣameva ca || pañcāpi vāraṇān saṅkhye jahi śīghraṃ madājñayā | iti kuṇḍodaraṃ cāpi pañcavāraṇanigrahe || p. 488) nyayuṅkta tau vinirgatya durgākuṇḍodarāvubhau | jaghāna samare raktaṃ raktabījākṣamambikā || kālīmutpādya tajjihvāsamarāṅkaṇamāsthitā | raktāsuraṃ ca saṃhṛtya raktabījākṣameva ca || tayo rudhirasaṃsaktapāṃsavo'pi mahāsurāḥ | samuttiṣṭheyuretasmātkāraṇatkālijihvayā || raktāni saṃhṛtānyevamasurau saṃhṛtau tayā | tataḥ kālī ca tadraktapānādeva madākulā || sarvasaṃharaṇodyuktā cukruśuḥ prāṇino'khilāḥ | tataḥ prāṇyupakārāya tadgarvaśamanāya ca || tayā nanarta deveśastadadbhūtamivābhavat | nirjitā tāṇḍave kālī devena vigatasmayā || salajjā durgayā sākamāśritā sarvamaṅgalām | kuṇḍodaro'pi pañcāpi vāraṇānmahato'surān || nirjitya bhakṣayitvā tān sāmbamīśānamāśritaḥ | brahmā ca viṣṇurdevendraḥ saptāpi ṛṣayaḥ surāḥ || devadevājñayā prāpya svaṃ lokaṃ modamāpnuvan | evamevāsurākrāntāstridaśāste yadā yadā || tadā tadeśamārādhya saṃbhūya sukhino'bhavan | pṛthak pṛthak samārādhya padaprāptiḥ puroditā || saṃbhūya ceśamārādhya siddhiḥ proktā mayādhunā | itīdaṃ sarvamākhyātaṃ pūjāmāhātmyamuttamam || ya idaṃ śruṇuyānnityaṃ śrāvayanti paṭhanti ca | vilikhya pustake nityamarcayanti ca sādaram || te'bhīṣṭamaihikaṃ sarvamāsādya vigatādhayaḥ | putrapautrasnuṣābhrātṛpitṛmātṛsuhṛdgaṇaiḥ || jāmātṛduhituḥputrabandhuvargaiśca santatam | p. 489) dṛṣṭvā dṛśyāni sarvāṇi cācaritvā mudānvitāḥ | tathaivācaraṇīyāni cānte nirvṛtimāpnuyuḥ || sakalametadidaṃ parameśitu- ścaraṇapaṅkajayoḥ paricaryayā | haripitāmahavajripadāptayo munivarāḥ prabhavanti samṛdvayaḥ || (śaṃ0 saṃ0 upa0 - 77) purā brahmātmajāḥ puṇyāḥ sanakaśca sanandanaḥ | sanatsujāto bhagavān sanatpūrvaḥ kumārakaḥ || catvāro ṛṣayaḥ śambhoḥ pūjāṃ puṇyāṃ vidhāya te | prasannena tato vedān śivenādhyāpitāḥ khalu || āgamāṃśca purāṇāni setihāsāni suvratāḥ | śivārcanaparā nityaṃ śivayogena pāvanāḥ || śivajñānāgninā dagdhamahāpātakasaṃcayāḥ | jīvanmuktā babhūvuste paramānandanirbharāḥ || vyāsabhujastambhaḥ vyāsaḥ purā mahādevaṃ viśvarakṣākaraṃ param | pūjayitvā tato vedān purāṇāni munīśvarāḥ || jñātvā samyagjagādaitān śiṣyāṇāṃ ca tapasvinām | paratattvaṃ mahādevaṃ jñātavān tatvato budhaḥ || aiśvaryamadamohena vidyāgarveṇa māyayā || īśvarasya tadā śiṣyānṛṣīnapi ca vīkṣya saḥ | nārāyaṇaṃ paraṃ tattvaṃ paraṃ brahma sanātanam || jagādāvidyayā śaṃbhormohitaḥ parameśituḥ | tadocustāpasāḥ sarve śiṣyāḥ svasya vicārataḥ || iyantaṃ kālamīśānaṃ paraṃ brahma sanātanam | uktavānasi vipendra tadviruddhamihocyate || p. 490) vedāntānāṃ purāṇāṃ viruddhārthaṃ bravīṣi kim | iti pṛṣṭo'pi tairvyāsaḥ punaḥ prāha dvijānimān || viṣṇureva paraṃ brahma nānyaḥ kaścana vidyate | tūṣṇīmuktaṃ mayā pūrvaṃ yatkiṃcittattadā dvijāḥ || tadidānīṃ paraṃ brahma jñātumarhatha mādhavam | iti tasya vacaḥ śrutvā viruddhārthaṃ dvijottamāḥ || saṃśayāviṣṭamanasaḥ punaḥ procustapodhanam | vedaiḥ purāṇairviśveśo vedya eko maheśvaraḥ || ityuktaṃ bhavatā pūrvamamohenaiva bhūriśaḥ | tadviruddhaṃ vadasyadya mohito māyayeśituḥ || na pramāṇamidaṃ tasmādvacanaṃ tava satyataḥ | iti teṣāṃ vacaḥ śruṇvan punarvyāsastapodhanaḥ || satyaṃ bravīmi viprendrāḥ yuṣmākaṃ sannidhāvaham | viṣṇureva paraṃ tattvaṃ paraṃ brahma sanātanam || tataste ṛṣayaḥ śiṣyāḥ śruṇvanto'sya giraṃ tadā | yadi satyaṃ bravīṣyadya tarhi kāśīpurīṃ parām || gatvā ca satyato brūhi bhujamuddhṛtya tāpasa | tadā pramāṇaṃ vacanaṃ bhavettava na saṃśayaḥ || iti teṣāṃ vacaḥ śrutvā tathetyuktvā sa tāpasaḥ | kāśīṃ prāpya mahāpāpapraśodhanapaṭīyasīm || tatra viśveśasavidhe bhujamaddhṛtya nirbhayaḥ | nārāyaṇaḥ paraṃ brahma paramātmā parātparaḥ || paraṃ tattvaṃ paraṃ jyotiruddhṛtya bhujamucyate | satyaṃ satyaṃ punaḥ satyaṃ samyagatrocyate'dhunā || iti bruvati mohena vyāse tasmiñchivāntike | stabdhau bhujau tathā vyomni na ca jihvā cacāla ha || p. 491) kevalaṃ dāruvattasthe niśceṣṭaḥ sa ca tāpasaḥ | taddṛṣṭvā ṛṣayaḥ sarve tacchiṣyāśca bhayānvitāḥ || aho mohasya māhātmyaṃ yadayaṃ vadatāṃ varaḥ | vyastavān sakalānvedānpurāṇāni ca sarvadā || tathāpi viparītārthaṃ vadatyatra bhayaṃ vinā | tadasya stambhitau bāhū vāgbandho'pi babhūva ha || asatyavādī vyāso'pi śivamāyāvimohitaḥ | tadasya śikṣā daivena kṛtā khalu duratyayā || iti sarve'pi tacchiṣyā ṛṣayo bhayakampitāḥ | cakruḥ stotraṃ maheśasya baddhāñjalikarāḥ punaḥ || tatrāvirāsīdbhagavān tadaiva madhusūdanaḥ | vyāsaṃ stabdhakaraṃ vīkṣya vismayākulitāntaraḥ || aho tava matiḥ kutra gatā vyāsādhunā ṛṣe | śivaṃ viśvādhikaṃ śāntaṃ saccidānandarūpiṇam || yogidhyeyamumākāntaṃ mama kartāramavyayam | sarvavedāntasarvasvaṃ sarvādhikamanuttamam || muktvā māṃ māyayā tasya proktavānadhikaṃ bata | tato na tava mātraṃ hi mohaḥ kiṃ tu mamāpyaho || satyaṃ satyaṃ punaḥ satyamuddhṛtya bhujamucyate | śiva eva paraṃ tattvaṃ viśvasmādadhikaḥ paraḥ || ahaṃ sarvajagatkartā mama kartā maheśvaraḥ | tasya devādidevasya kartā ko'pi na vidyate || sa eva sakalānīśaḥ śāsti sarveśvareśvaraḥ | tatprasādādvinirmokṣaḥ sarveṣāṃ saṃsṛterdhruvam || ityuktvā ṛṣibhiḥ sākaṃ tuṣṭāva parameśvaram | jaya śaṃbho mahādeva saccidānandavigraha || namaste'stu mahādeva parātparatarāya ca | viśvādhikāya bhavate namo yajñeśvarāya te || p. 492) namaste sarvakartre'stu punarbhūyo namo namaḥ | evaṃ stuvati deveśaṃ harau sākamṛṣīśvaraiḥ || gatamohastadā vyāso bhayākulitamānasaḥ | viśvādhiko mahādevaḥ paratattvaṃ parātparam || sarveṣāmapi lokānāṃ śāstā saṃkalpamātrataḥ | tadājñayā jagatsarvaṃ sṛjate pūrvavadvidhiḥ || nārāyaṇo'pi bhagavānājñayā pālayatyadaḥ | yasya pūjāprabhāvena brahmā brahmatvamāptavān || viṣṇuśca svapadaṃ prāpa pūjayā yasya śūlinaḥ | namastasmai maheśāya māyātītāya śaṃbhave || iti tuṣṭāva deveśaṃ vyāsaḥ śaṃbhuṃ tapodhanaḥ | tadā prādurabhūcchaṃbhuḥ sāmbaḥ sagaṇa īśvaraḥ || tadānīṃ vīkṣya taṃ nandī vyāsaṃ śaṅkaravallabhaḥ | tvayā kṛtaṃ mahāmohātparabrahmaṇi śaṅkare || nīlagrīve virūpākṣe saccidānandavigrahe | viśvādhike viśvarūpe mahāgrāse mahātmani || tiṣṭhati brahmaviṣṇvādidaivatairapi vandite | vṛthaiva satyaṃ durbuddhe viṣṇurbrahmetyabhāṣatha || utthāpitau yato bāhū nikṛntavyau tvayā tataḥ | paśya śaṃbhuṃ virūpākṣaṃ prasannaṃ tava cāgrataḥ || anekabrahmaviṣṇvādikapālālaṅkṛtākṛtim | apratarkyamanirdeśyamanantamahimāspadam || dṛṣṭvā vyāsaḥ śivaṃ sākṣāccakṣuṣmattāmavāptavān | praṇamya daṇḍavadbhumau samutthāya kṛtāñjaliḥ || kṣantavyo me'parādho'yamajñānena vijṛmbhitaḥ | mahādeva mahādeva mahādeva dayānidhe || bhavāneva bhavāneva bhavāneva gatirmama | evaṃ stuvati deveśaṃ vyāse tasmin kṛtāñjalau || p. 493) tatraivāntaradhācchaṃbhuḥ sarvaiśca gaṇanāyakaiḥ | tato dṛṣṭvā mahādevaṃ viṣṇuḥ sarve'pi tāpasāḥ || vyāsaśiṣyāśca sarve te harṣakaṇṭakitatvacaḥ | vyāsaṃ saṃvīkṣya nitarāṃ bhayakampitavigraham || itaḥ paraṃ na vaktavyamīdṛgvākyaṃ tvayānagha | śivameva paraṃ tattvaṃ brūhi nityaṃ vinā madam || ityuktvāntardadhe viṣṇurbuddhiṃ vyāsāya bhūsurāḥ | ṛṣayaśca tataḥ sarve svaṃ svamāśramamāpire || vicintya manasā paścānniṣkṛtiṃ sa ca tāpasaḥ | kāñcī prāpya svaśiṣyaiśca kalidoṣavivarjitām || tatra saṃpūjya vidhinā pratiṣṭhāpya maheśvaram || muktvā'śeṣaṃ ca duritaṃ mohaṃ śaṃbhoḥ kṛpābalāt || nirmalaṃ prāpa saṃtoṣaṃ śivajñānaprabhāvataḥ | ṛṣipūjā (śaṃ0 saṃ0 upa-78) purā vasiṣṭhaḥ puṇyātmā pūjayitvā puradruham || arundhatīmavāpyāyaṃ gāṃ ca kāmapradāyinīm | sarvavidyāparijñānaṃ prāpyānanyasamaḥ sudhīḥ || saptarṣiṣvapi caikatvaṃ prāptavān pūjayā prabhoḥ | parāśaraḥ śaktisuto vasiṣṭhasya ca pautrakaḥ || śivapūjārato nityaṃ dine kasmin svamātaram | vidhavāṃ vīkṣya duḥkhena papraccha pitaraṃ tadā || mātaḥ pitā mama gataḥ kutreti rahasi svayam | tasya tadvacanaṃ śrutvā tanmātā duḥkhitāntarā || nihataste pitā putra rākṣasena durātmanā | ata eva hi saṃprāptaṃ vaidhavyamadhunā mama || p. 494) tadatra niṣkṛtiḥ kāryā tvayā yatnena putraka | iti tasyā vacaḥ śrutvā duḥkhākulitamānasaḥ || rākṣasaṃ hantukāmo'yaṃ śivapūjāṃ cakāra ha | tataḥ prasanno bhagavān pūjayā tuṣṭamānasaḥ || tasmai varāṃśca datvāśu tatraivāntardadhe prabhuḥ | tato dadarśa pitaraṃ mṛtamapyasya cājñayā || cakāra ca tato yāgaṃ vināśāya ca rakṣasām | tataḥ śivājñayā peturagnikuṇḍe'tra rākṣasāḥ || mamruḥ kecana nirdagdhāḥ śivamantraprabhāvataḥ | dṛṣṭvaitattāpasāḥ sarve vasiṣṭhaśca mahāmatiḥ || śaktiṃ saṃprīṇāyāmāsustatkopapraśamāya vai | muktvā kopaṃ tataḥ śaktirvedāṃścaivāgamānapi || purāṇāni ca sarvāṇi jñātvāyaṃ tattvato dvijāḥ | śāstraṃ ca kalpayitvāyaṃ kiṃcitsaṃtoṣasaṃyutaḥ || nityatvaṃ prāpa kṛpayā śaṃbhoḥ so'yaṃ mahīsurāḥ | pūjayitvā purā śaṃbhuṃ viśvāmitro'pi tāmasaḥ || sṛṣṭiṃ cakāra matimāṃstriśaṅkuṃ ca rarakṣa ha | labdhvā varānmahādevātsaptarṣiṣvekatāmagāt || vyāghrapādo'pi puṇyātmā maharṣirayamīśvaram | pūjayitvā purārātiṃ tatprasādātsutaṃ varam || labdhavān devadevasya dadarśa naṭanaṃ mahat | nityatvaṃ prāpa deveśakṛpayā sa munīśvaraḥ || upamanyukathā vyāghrapādātmajaḥ pūrvamupamanyurmahāmatiḥ | kṣīraṃ yayāce bālye'sau mātaraṃ svagṛhe sthitām || sā dadau kṛtrimakṣīraṃ piṣṭamiśrajalena vai | p. 495) tatpītvā varasatvātsa ruroda bhṛśaduḥkhitaḥ | nedaṃ kṣīraṃ jalaṃ mātarityuktvā bādhayanmuhuḥ || tataḥ sā duḥkhaduḥkhena rudantaṃ vīkṣya cātmajam | (nāsti putra gṛhe'smākaṃ kṣīraṃ svādu manoharam || vasiṣṭhastava puṇyātmā mātulaḥ śaṅkarapriyaḥ | śivapūjārato nityaṃ vedavedāntapāragaḥ || labdhavān pūjayā śaṃbhoḥ kāmadhenuṃ payasvinīm |) pītvā tvaṃ tadgṛhe kṣīraṃ kāmadhenusamudbhavam || vāñchasyatrāpi bālatvātkṣīraṃ vyarthatayātmaja | aprasanne virūpākṣe kutaḥ kṣīreṇa bhojanam || viśeṣeṇa daridrasya tava kṣīraṃ kuto bhavet | tadatra pūjā kartavyā tvayā kṣīraiṣiṇātmaja || viśvādhikasya satataṃ yogidhyeyasya śūlinaḥ | pūjayā labhyate sarvaṃ vāñchitaṃ manujaiḥ prabhoḥ || iti mātṛvacaḥ śrutvā tatheti munibālakaḥ | kiṃciddūramayaṃ gatvā rahaḥsthānaṃ suśobhanam || bhūtibhūṣitasarvāṅgo rudrākṣavarabhūṣaṇaḥ | dhyāyannekamanāḥ śaṃbhuṃ kṛtiniścitamānasaḥ || pūjayāmāsa deveśaṃ purāṇapuruṣaṃ prabhum | tataḥ prasanno bhagavān tasmai maghavadākṛtiḥ || (taṃ dṛṣṭvā maghavantaṃ sa kopākulitamānasaḥ | taṃ gaccha purato me'dya yatra kutrāpi vṛtrahan || na smaryate bhavānadyaḥ mayā pūjāratena vai ||) pūjāvighno yadi bhavenmahādevasya śūlinaḥ | śape'haṃ tvāmiti tadā cukopa śāpituṃ suram || p. 496) tasya tadvīkṣya cittasya dhairyaṃ śaktimapīśvaraḥ | prādurāsītkṣaṇenaiva vṛṣopari sahomayā || taṃ dṛṣṭvā sāmbamīśānaṃ praṇamya bhuvi daṇḍavat | utthāya sahasā bhaktyā nanartānandanirbharaḥ || dhanyo'smyanugṛhīto'smi cāhamadya maheśvara | tvaddarśanena deveśa kāṅkṣitaṃ phalitaṃ mama || iti tasya vacaḥ śrutvā maheśastāpasapriyaḥ | kṣīrārthine dadau tasmai kṣīrasāgaramīśvaraḥ || sarvavedāntavijñānaṃ purāṇānāṃ tathaiva ca | śāstrāṇāmapi sarveṣāṃ tava tattvaṃ sphuratvalam || avinaśvaratā bhūyāttava tāpasaputraka | iti datvā varānanyānīśvaro'ntaradhātkṣaṇāt || labdhvā varaṃ tataḥ śambhorupamanyuḥ śivapriyaḥ | pūjayitvā mahādevaṃ gautamo'pi mahāmuniḥ || śivavratāni sarvāṇi caran śaṅkaravallabhaḥ | sarvavidyāḥ śivajñānaṃ samyak prāpya prabhorvaśī || nityatvaṃ prāpya parayā prītyā tasthe śivaprivaḥ | (śatā) sadānandacaritam sadānando'pi yogīndraḥ saccidānandavigraham || saṃpūjya parayā bhaktyā sākṣātsāmbaṃ maheśvaram | saṃcaran sarvalokeṣu bhuvaneṣvapi santatam || tatra tatra ca vṛttāntaṃ samyagjñātvā tapodhanaḥ | śaṃbhave'nudinaṃ sarvaṃ vijñāpya parayā mudā || kailāsavāsine kṛtvā praṇāmaṃ ca yathāvidhi | paramānandakallolapārāvāro babhūva saḥ || p. 497) mārkaṇḍeyacaritam mṛkaṇḍurapi saṃpūjya mahādevaṃ mahāmuniḥ | sarvavidyāsu nipuṇaṃ mārkaṇḍeyamavāptavān || prasiddhiṃ tena nitarāṃ saṃprāpya bhuvaneṣvapi | satyaloke nivasati sarvadā parayā mudā || mṛkaṇḍośca suto dhīmānmārkaṇḍeyo mahāmuniḥ | mṛkaṇḍunāyaṃ deveśādyadā labdho mahātapāḥ || tadā ṣoḍaśavārṣeyaḥ kalpitaḥ śambhunā muniḥ | tasya ṣoḍaśavarṣāṇi vyatīyuranupūrvaśaḥ || dinadvayāvaśiṣṭāni mārkaṇḍeyasya bhūsurāḥ | pitarau mṛtyumālokya tadā rurudaturbhṛśam || śrutvā tayośca vyasanaṃ svanimittaṃ mṛkaṇḍujaḥ | mṛtyuñjayaṃ virūpākṣaṃ kṣayadvīraṃ pinākinam || pūjayāmāsa puṇyātmā tadekāgramanā bhṛśam | tadānīmantakaḥ śīghraṃ tatrāgatya mṛkaṇḍujam || ājuhāva priyairvākyairnijalokāya bhūsurāḥ | śivapūjāratastasthe cāgaṇayya yamaṃ tadā || tadā taṃ sumahāṭopādbhīṣayan bhīṣaṇākṛtiḥ | āśliṣya bhītyā deveśaṃ liṅgarūpe sthitaṃ munim || ācakarṣa ca pāśena badhvā vaivasvato yadā | tadāvirāsīdbhagavān tasmālliṅgānmaheśvaraḥ || taṃ yamaṃ bhīṣaṇaṃ kṣipraṃ pādenātāḍayatprabhuḥ | pādāghātavaśāddūraṃ papātāyaṃ yamaḥ prabhoḥ || mahāparvatasaṃkāśo mamāra kila bhūsurāḥ | mṛkaṇḍujastadonmīlya nayane'paśyadantike || nīlaparvatasaṃkāśaṃ gataprāṇamimaṃ puraḥ | dadarśa ca mahādevaṃ kālakālaṃ pinākinam || p. 498) nīlakaṇṭhaṃ virūpākṣaṃ jaṭāmakuṭamaṇḍitam | tuṣṭāva parayā prītyā mārkaṇḍeyo mahāmuniḥ || namaste kālakālāya virūpākṣāya śūline | viśvādhikāya viśvāya parātparatarāya te || kapardine karālāya kālīnṛttapriyāya te | ugrāya sarvabhakṣāya bhīmāya mahate namaḥ || kṣipreṣave namastubhyaṃ kṣayadvīrāya te namaḥ | iti stutiṃ mahādevaḥ śrutvā tasya mahātmanaḥ || prasannaḥ prāha viśvātmā mārkaṇḍeyaṃ mahāmunim | pūjayā te prasanno'haṃ mārkaṇḍeya mahāmune || bhūyāsustava varṣāṇi ṣoḍaśaiva sadā mune | kāṅkṣitānyapi sarvāṇi tava sidhyanti mā ciram || iti dattvā varaṃ tasmai tatraivāntaradhātprabhuḥ | so'pi saṃprāpya nityatvaṃ mārkaṇḍeyo mahāmuniḥ || svagṛhaṃ prāpya parayā prītyā pitroḥ sadāvasat | ananyasadṛśo loke śivaśāstraviśāradaḥ || śivāgamārthavijñānasaṃpanno'dyāpi vartate || agastyavṛttāntaḥ (śaṃ0 saṃ0 upa-79) agastyaḥ pūjayā śaṃbhostāpasānāmadhīśvaraḥ | jahāra darpaṃ vindhyasya mahādrestāpaseśvaraḥ || prāśayāmāsa cāmbhodhiṃ madadūrmikulākulam | tathā celvalavātāpī durātmānāvaśikṣayat || drāviḍākhyāṃ tathā bhāṣāṃ nirmame kṛpayā prabhoḥ | sarvaśāstraparijñānaṃ samyak prāpa tapodhanaḥ || tāṇḍavaṃ devadevasya dadarśa paramaṃ dvijāḥ | dadarśa śambhoḥ kalyāṇaṃ pārvatyā saha pāvanam || p. 499) sarvalokābhigamanaṃ svecchayā prāpa duṣkaram | śivayogaṃ tathā skandādupadeśamavāptavān || sarvalokasupūjyatvaṃ jagatkhyātimavāptavān || dadhīcivṛttāntaḥ dadhīcirapi puṇyātmā kṣupeṇa saha bhūbhujā | tena sakhyaṃ samāpāyaṃ bālya eva tapodhanaḥ || kadācidetau kalahaṃ cakraturviprabhūbhujau | rājā rājabalaṃ śreṣṭhamāha vipraḥ svakaṃ balam || evaṃ bahuprakāreṇa prāpte vāde tayordvijāḥ | tāḍayāmāsa rājānaṃ svādhikyaṃ vādinaṃ krudhā || tadānīṃ sa mahīpālo vajramādāya bhīṣaṇam | jaghāna vipraṃ kopena durātmā duṣṭacetanaḥ || tadā tatyāja sa prāṇān vajrāghātena tāpasaḥ | hāhākāro mahānāsīttatratyānāṃ bhayāvahaḥ || tadā samāgataḥ śīghraṃ śukrastasya pitāmahaḥ | taccharīraṃ dvidhābhūtamekīkṛtya sa bhārgavaḥ || jīvayāmāsa matimān vidyayā svasya bhūsurāḥ | taṃ vīkṣya jīvitaṃ śukraḥ pautraṃ prāha priyaṃ vacaḥ || adyaprabhṛti pūjā ca tvayā kāryā maheśituḥ | pūjayā devadevasya tava sarvaṃ bhaviṣyati || pūjā puṇyapradā puṃsāṃ pūjā mokṣapradā prabhoḥ | pūjayā svapadaṃ prāpa brahmā viṣṇuśca vaiṣṇavam || indro yamastatheśānaḥ kuberādyāḥ sureśvarāḥ | tamadvayaṃ maheśānaṃ mṛtyuñjayamumāsakham || p. 500) upasargāḥ kṣayaṃ yānti śatravo vyādhayo grahāḥ | manaḥ prasannatāṃ yāti pūjyamāne maheśvare || ityuktvā bhārgavastasmā upadiśya bahūnmanūn | niryayau svecchayā śīghraṃ brāhmaṇānāmadhīśvarāḥ || tato dadhīciḥ puṇyātmā pūjayan śaṅkaraṃ prabhum | vajrāsthitvamavadhyatvamaudāryamabhayaṃ tadā || prasannāddevadeveśādavāpa munipuṅgavaḥ | punaranyānvarān labdhvā kṣupasyāntikametya saḥ || tāḍayāmāsa pādena kṣupaṃ taṃ duṣṭacetanam | tadā kopākulo rājā vajramādāya bhīṣaṇam || vakṣomadhye jaghānāsya dadhīceśca mahābalaḥ || dhūlībabhūva tatkṣipraṃ tatraiva patanāddvijāḥ || vihasya taṃ kṣupaṃ prāha dadhīciḥ sumahātapāḥ | na bibhemi mahīpāla tava vajrāyudhādapi || gaṇayāmi na ceśānaṃ tava kartāramapyalam | dadhīcervacanaṃ śrutvā kṣupaḥ kopākulo bhṛśam || viṣṇumuddiśya sumahattapaścakre durāsadam | tasyaivaṃ tapatastīvraṃ prādurāsīddhariḥ svayam || taṃ praṇamya svavṛttāntaṃ tasmai provāca bhūmipaḥ | tacchrutvā sa haristena dadhīcerāśramaṃ yayau || tatra dṛṣṭvā ṛṣivaraṃ saṃbhāvya parayā mudā || madarthaṃ tāpasaśreṣṭha rājñāṃ balamanuttamam | evaṃ brūhyatra yo doṣaḥ saṃjāyeta mamāstu saḥ || ityuktiṃ mādhavasyāyaṃ nāṅgīcakre yadā tadā | hariḥ kopākulastasmiṃścakraṃ tatyāja bhīṣaṇam || p. 501) tasminnipatanāccakraṃ kṣaṇāddhūlībabhūva ha | tasminmunau hariścakre māyī māyāmanekadhā || dūrīcakāra tāṃ sarvāṃ māyayā svasya bhūsurāḥ | punaśca māyāmetasmin so'pi cakre ṛṣīśvare || punardarbhaṃ samādāya tasminsa prerayadṛṣiḥ | tatkṣaṇānmārayāmāsa senāḥ sarvā madhudviṣaḥ || ekākī sa svayaṃ tasthe tadānīṃ harirapyaho | tadā samāyayau tatra brahmā brahmavidāṃ varaḥ || dadhīciṃ tapatāṃ śreṣṭhaṃ tuṣṭāva parayā mudā | dadhīcirapi kopena viṣṇuṃ vīkṣya purassthitam || chindyāttava karaṃ viṣṇo vīrabhadro mahābalaḥ | bhaktāstava mahāmaurkhyātparameśvaradūṣakāḥ || patantu niraye ghore pāñcarātrāvalambinaḥ | śapatyevaṃ munau viṣṇuṃ brahma provāca manyumān || bhaktaiḥ śivasya kalahaḥ patiṣyatyātmanopari | vijayaśca na te bhūyādaparādhī paraṃ hare || tamāhūyeti sahasā parameṣṭhī janārdanam | praṇamya ca muniṃ brahmā sāntvayitvā jagāma ha || gatavatyabjaje lokaṃ sanārāyaṇake tadā | kṣupastadā tadālokya dadhīcasyāsya vismitaḥ | tameva śaraṇaṃ prāpa kṣamasveti punaḥ punaḥ || sakhā tvaṃ brāhmaṇaśreṣṭha pūrvamadya pitā mama | mātā ca mahito bhrātā tvaṃ sarvamasi bho dvija || aparādhaṃ kṣamasveti yācamānamuvāca saḥ | kṣāntaṃ mayādhunā rājan kṣamāsārā hi sādhavaḥ || kopasya mādṛśānāṃ hi praṇipātaḥ pratikriyā | brāhmaṇā balino rājan yadasmākaṃ kulaprabhuḥ || p. 502) mahābrāhmaṇa īśāno viṣṇuḥ kṣatrādhipaḥ smṛtaḥ | viśāmadhipatirbrahmā tasmāttān brāhmaṇādayaḥ || yajante yadatikramya pāpinaḥ patitāśca te | ārādhaya haraṃ tasmādbhava tvaṃ brahmavatsalaḥ || brahmatejo'dhikaṃ rājan na kṣātraṃ vaiśyasaṃbhavam | sarveṣāmadhiko yasmādbhagavān brāhmaṇaḥ śivaḥ || sa yasya devatā so'pi brāhmaṇo mahato mahān | tasmāddive dive kuryābrāhmaṇebhyo namaḥ sadā || na kīrtayetsadā teṣāmaślīlaṃ yadi buddhimān | nyāyena pṛthivīṃ śādhi kṣupa tvaṃ rājasattama || anujñāpya dadhīcistamityevaṃ pṛthivīpatim | punaśca śivapūjāyāṃ nirato vismayaṃ gataḥ || ----------- dhyāyanneva maheśānaṃ nināyānehasāṃ śatam | evaṃ brahmā hariścaiva mahendrapramukhāḥ surāḥ || śivapūjāmahimnaiva śivasāyujyamāpnuvan | ṛṣayaśca mahābhāgā brahmaniṣṭhā yaśasvinaḥ || pāśamokṣamavāpuste jñānināmapi durlabham | śivatulyatvabuddhistu śivānyeṣu bhayāvahā || śivādhikamatistvanyadevatāyāṃ tu pāpinām | udeti tasya nāśārthaṃ samatājñānagarviṇām | yasmindevaḥ prasannaḥ syādbhaktistasmiṃstu visphuret | yasminnīśakṛpā nāsti durjano na ca viśvaset || andhasya dīpasaṃpattirandhakārāya kevalam | aśreyaḥpātrabhūtasya śivabhaktirna jāyate || p. 503) ajñasyopadiśan dharmaṃ saikate vārisecakaḥ | prājñasyopadiśan dharmaṃ kedārajaladāyakaḥ || pramāṇavākyaśravaṇe viśvasedyadi buddhimān | yathoktaphalabhāgī sa śaivalokamupaiti hi || aśraddadhānaḥ saṃdigdhaḥ sarvakāryeṣu naṣṭadhīḥ | sa cānadhyavasāyī syāttasmādeva vinaśyati || viśvastasya pramāṇaṃ syādekameva phalapradam | anekāni pramāṇāni na viśvaste phalanti ca || cūtabīje nirupte tu jalasekādirakṣaṇāt | eko'pi phalati svairaṃ tvarayaitatpradṛśyatām || aviśvāsena bahuśo'pyuptabījāni sarvataḥ | na phalanti paraṃ puṃsāṃ taddṛṣṭvā viśvasedbudhaḥ || dadhīciśāpataḥ kecidgautamasyāpi śāpataḥ | pare ca kaṇ.vaśāpena nihatāḥ pāpabuddhayaḥ || śivārcane śivastotre vimukhā duḥkhabhāginaḥ | buddhibhraṃśātpare naṣṭā mohenānye vināśitāḥ || anye matābhimānena naṣṭāḥ pāpina eva te | matpitānyamatāsakto na mayātreti kecana || deśabhītyā pare naṣṭāḥ pratibandhahatāḥ pare | prabaladveṣasaṃtrastāḥ śivaśaktiparāṅmukhāḥ || dhanikasnehasaṃbandhātpare svasvātmavañcakāḥ | pūrvārjitena pāpena dāridryanihatāḥ svayam || dhanagrahaṇalobhena pare naṣṭāśca pāpinaḥ | sarve kalimahimnaite kalpitā narakālayāḥ || yamaprārthanayā pūrvaṃ śaṃbhorājñāvaśādgaṇāḥ | parāṅmukhān śive martyān kṛtvā nirayavāsinaḥ || kurvanti taṃ na jānanti śivo muktipradastviti | śivapūjāphalaṃ prāhuḥ saṃpadaṃ bāliśā api || p. 504) nānyapūjāphalaṃ loke vadanti hi vipaścitaḥ | putrakāmāṃ patiḥ patnīṃ prāśayenmadhyapiṇḍakam || rudrapiṇḍasamutpannāḥ sarve te cāviśeṣataḥ || pitaraṃ naiva jānanti pāpopahatacetasaḥ | ādatte hi śrutiḥ seyaṃ jāgarti sphuṭavarṇinī || yaḥ putraḥ pitaraṃ dveṣṭi taṃ vidyādanyaretasam | ye śivadveṣiṇo martyā anyaretassamudbhavāḥ || naikaretassamutpannā nānāretodbhavāḥ sphuṭam | tvaṃ deveṣviti mantro'yaṃ śivasyopāstivācakaḥ || ye punaḥ śivabhaktāste gaditā brāhmaṇottamāḥ | brahma śaṃbhuḥ samākhyātastajjñānī brāhmaṇaḥ smṛtaḥ || brāhmaṇaḥ śivabhakto'sau nānyo brāhmaṇa ucyate | dvijātirvānyajātirvā śivabhaktyaiva kevalam || brāhmaṇaḥ procyate sadbhirnānyabhaktyā kadācana | yaḥ śive bhaktiyuktassyāduktamārgeṇa pūjakaḥ | sa śaṃbhuḥ sakalopāsyaḥ satyaṃ satyaṃ na saṃśayaḥ || ya enaṃ paṭhati granthaṃ śṛṇoti śrāvayedapi | sa eva vīraśaivaḥ syātsāvadhānaṃ vilokyatām || iti śrīmadviśiṣṭādvaitasiddhāntarahasyaikottaraśatasthalābhijña śrīnīlakaṇṭhaśivācāryakṛte kriyāsāre śivapūjāprakaraṇaṃ nāma caturdaśopadeśaḥ samāptaḥ ########### END OF FILE #######